Ticība, kas pārveido pasauli (Lesters Samlers)
7. maijs, 2018 pl. 9:04,
Nav komentāru
Izlem veikt nākamās darbības uz ticības pamata, lai izmainītu savu pasauli:
1.Studē, kas ir ticība!
Dievs nav nevērīgs, un Viņš necieš nevērību. Viņa vēlēšanās - lai mēs saņemtu zināšanas un atrastu patiesību.
Ja mēs dodam priekšroku staigāt savus personīgos ceļus, tad ar to pašu mēs atdalāmies no Visuvarenā slavas un varenības.
Dieva Vārds saka: "Un Mana tauta iznīkst kopā aiz atziņas trūkuma." (Hozejas 4:6). Dieva tauta pati sevi nogriež no Dieva svētībām nezināšanu dēļ.
Katra valsts, kur zūd zināšanas par Dievu un Viņa svētībām, saskaras ar lielām grūtībām. Dievs nesvēta neticību, bet iemesls neticībai bieži vien ir zināšanu trūkums. Zināšanas par Dievu un no Dieva - atbrīvošanās no neziņas. Zināšanas cilvēkiem palīdz vieglāk saprast, ko grib un var dot tiem Dievs.
No mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs gribēsim uzzināt, kā realizēt mūsu ticību, vai iemācīsimies mēs sekot Dievam. No mums ir atkarīgs, vai mēs spēsim pateikt: "Kungs, es zinu, ka Tu piepildi visu, ko runā. Es neesmu sliktāks par Ābrahāmu, Mozu vai kādu citu Bībeles varoni. Es - Ķēniņa dēls/meita un plānoju darboties spēkā, kas man pieejams caur ticību!"
2. Pieņem visu, ko saka Dievs, par pilnīgu patiesību!
Ja tu nepieņemsi Dieva Vārdu kā patiesību, tad nevarēsi iekļūt ticības pasaulē. Dzīvojot ticībā, tu atstāj šo pasauli - visu, ko redz tavas acis, dzird ausis, kam pieskarās pirksti, - un pārej citā pasaulē, ticības pasaulē. Ticības pasaulē tev ir jāpakļaujas Dieva Vārdam, savādāk nenoturēsies tajā. Tev ir jāzina, ka Dievs - pati Patiesība, un, ja Viņš kaut ko saka, tad tas tā arī ir.
Mozus dzīvoja ticībā, viņa dzīvē Dieva Vārds valdīja pār visu redzamo. Jūras viļņi pāršķīrās zem viņa kājām un kļuva par sienu. Mozum bija nepieciešama liela vīrišķība, lai izteiktu: "Viļņi, tulīt pat šķirieties, es gribu iziet cauri!" Un viļņi pakļāvās viņam.
''Ak, - teiks daži, - es neticu, ka tā bija!"
Katrs, kurš netic Dieva spējai veikt brīnumus, paliks malā. Tāds cilvēks netic, ka Dievs var veikt brīnumu viņam darbā vai mājās.
Reliģija ierobežo, sasien cilvēku. Dažas reliģijas ir tik piepildītas ar meliem, ka pilnīgi paverdzinājušas cilvēkus. Kad tu vērsies pie Dieva Vārda, tad pamani, ka tas sākas ar brīvību, beidzas ar brīvību un iekšienē esi piepildīts ar brīvību. Tas ir patiess no pirmās līdz pēdējai lapai. Tam, lai staigātu ticībā, tev ir nepieciešams apgūt, ka Dieva Vārds ir pilnīga patiesība, kas darbojas pie visiem apstākļiem.
To zināja trīs ebreju jaunieši, nokļūstot degošā ceplī, to zināja Daniēls, izkļūstot dzīvam no lauvu bedres. Abos gadījumos ticība uz Dievu izmainīja dabīgos apstākļus. Viņi pazina Dievu kā pilnīgu Patiesību.
Tu vari būt tik ciešā sadraudzībā ar Kungu, ka viss izmainīsies pēc taviem vārdiem. Tu vari tad pavēlēt apstākļiem darbā vai mājās, un tiem būs jāizmainās, tā kā tu pavēli ar spēku, kas ir lielāks par atomenerģiju.
Kungs grib dalīties ar mums ar Savu spēku. Praktiski visi mūsu sabiedrībā ir noskaņoti pret to, jo cilvēce tic tam, kas ir materiāls.
Dievs taču radīja visumu ar savu Vārdu. Viņš vienkārši pavēlēja, un radās planētas. Viņš radīja visu ar radošo Vārda spēku (1.Mozus:1; Ebrejiem 11:3).
Mēs arī varam rīkoties ar vārdu.
Iespējams, tu neapzinies to, bet tava mute rada vai iznīcina. Tu pats esi tas, ko apliecini, atklāti vai slepeni.
Tikko kā tu sev saki: "Es neesmu nekas", velns uzreiz uzlec tev uz pleca un čukst ausī: "Protams, tā ir pilnīga patiesība. Es jau sen par to tev teicu!"
Bet, ja tu pieņēmi Dieva Vārdu kā pilnīgu un neiznīcināmu Patiesību, tu būsi pārliecināts pretējam: "Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim.Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir." (1.Jāņa 3:2) Tā ir pavisam cita pasaule, ticības pasaule, kura ir spējīga izmainīt visu tev apkārt.
3. Saproti, ka ticība ir darbībā.
Ticība - tā nav cerība. Tu vari visu dzīvi cerēt kļūt par miljonāru, bet tā arī nabags nomirsi. Turklāt nav iespējams ticēt, ka kļūsi par miljonāru, un nomirt nabadzībā! Cerība balstās uz sapņiem, taču ticība ir darbība. Tur, kur ir ticība, vienmēr kaut kas notiek.
Ticība spriež tā: "Es ticu, ka man būs miljons dolāru. Es savākšu nedaudz šeit un nedaudz tur (jūs ievērojāt? tā ir izaugsme), un vēl tur mazumiņu....." Taču cerība domā tā: "Lūk, es šeit apsēdīšos, un gaidīšu, Dievs noteikti kaut ko izdarīs". Ticība - tā ir rīcība sadarbībā ar Dievu. Ticība - tas ir brīnišķīgs spēks, un Kungs grib to dot tev. Ticība stāv augstāk par mūsu idejām vai sajūtām.
Es nezinu, vai Ābrahāms izjuta garīgās sajūtas ceļā no Batešas līdz Morija kalnam, kur viņš gāja, lai pienestu savu dēļu kā upuri. Es tikai zinu, ka velns kārdināja viņu katrā solī. Ābrahāmam bija ticība, kura palīdzēja viņam virzīties tālāk. Ticība viņu veda; tā bija viņa, kas uzcēla altāri; tā bija viņa, kas uz tā uzlika upuri; tā bija viņas, kas izstiepa roku pret apsolīto dēlu un pacēla virs viņa nazi. Rīcība!
Taču Dievs, redzot ticību darbībā, iesaucās: "Stop! Es sagatavoju Jēru upurim, bet tu paskaties uz šo valsti, kur es tevi atvedu. Lūk, Golgāta. Skaties, tur stāv trīs krusti! " Krusti tur vēl nebija, bet ticība redzēja tos, tā kā Jēzus teica: "Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs Manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās par to." (Jāņa 8:56) Ābrahāms rīkojās pēc ticības, ieraudzīja Dievu, kas kā upuri pienesa Savu Dēlu.
Ticība - neizsmeļama tēma.