Ticība atjaunošanai (Melānija Hemrija)
5. septembris, 2018 pl. 8:54,
Nav komentāru
1.daļa
1987. gada 19.oktobrī Džona Benefila skatiens bija pielīmēts monitoram, kurš stāvēja viņa kabinetā uz galda vienā no darījumu centriem Oklahomsitijā. Viņa sirds strauji sitās, bet mute izkalta vairāk, kā Sahāra vasarā. Viņš ar šausmām skatījās, kā Dou-Džonsa indekss nokļuva brīvajā kritienā. Viņš viss bija aukstos sviedros, kad viņš ieraudzīja, ka Dou-Džonsa indeks nokrita par 22,6 procentiem, kas nozīmēja pieci simti miljardu dolāru zaudējumu. Šī diena iegāja vēsturē ar nosaukumu "melnā pirmdiena", jo tirgus akciju kritiens vienas dienas laikā bija viens no pašiem lielākajiem visas vēstures laikā.
Vienas dienas laikā Džons zaudēja deviņdesmit piecus procentus sava biznesa.
Pirmo reizi dzīvē domas par pašnāvību sāka raisīties Džona prātā kā maitu lijas ap maitu. Ko tad viņam darīt? Kā to paskaidrot savai ģimenei un trim bērniem?
Džons strādāja par brokeru un konsultantu investīciju ieguldīšanā. Pat neņemot vērā viņa algas apmērus, viņš labi dzīvoja no komisijas naudām, kuras saņēma noslēgto darījumu rezultātā.
Bet tagad komisijas naudas vairāk nebija.
Džons saņēma maģistra diplomu uzņēmējdarbībā un labi orientējās ekonomikā. Viņam nebija šaubas tajā, ko vajag darīt: naudu tērēt bija nepieciešams tikai pamatvajadzībām un nekam citam, un tāpat pacensties atrast darbu, lai saņemtu algu. Viņš bija pārliecināts, ka daudzi cilvēki jau bija runājuši ar saviem advokātiem, lai paziņotu savu uzņēmumu par bankrotējušu.
Viņš atcerējās 1973. gadu - savas pirmās karjeras dienas. Vietējais mācītājs atvēra pirmo harizmātisko draudzi Oklahomsitijā un uzaicināja sludināt jaunu cilvēku vārdā Kentes Koplends.
Džons sēdēja pirmajā rindā ar diktofonu, klausoties, kā Kenets Koplends mācīja par labklājības likumiem. Rindiņu pēc rindiņas, vārdu pēc vārda jaunais cilvēks parādīja bībeliskos pamatus Dievišķajai ekonomikai. Džons nekad nebija dzirdējis par šādiem pamatiem, mācoties koledžā, un arī draudzē viņš par tādiem nebija dzirdējis.
Un tagad, stāvot pie finansiālā bezdibeņa malas, viņš zināja, ka viņam ir nepieciešams sakopot savas domas un izteikt tās Kungam. Atstājot savu kabinetu, viņš aizbrauca uz draudzi lūgt.
Tajā pašā vakarā Džons mājās apsprieda šo situāciju ar savu sievu Džuditu. Viņš teica: "Ir tikai viena lieta, kas mums ir jādara."
"Kas?"
"Divkāršot mūsu ziedojuma summu".
DIEVIŠĶĀ EKONOMIKA
Džons atzīstas: Kad jūs zaudējat deviņdesmit piecus procentus sava biznesa, ir biedējoši dot vairāk, bet ne mazāk. Mūsu ziedojumu palielināšana bija pretrunā visām gudrajām ekonomiskajām koncepcijām, izņemot Dievišķo. Līdz šai dienai es nevaru izskaidrot, kā mēs finansiāli izdzīvojām, bet mēs vienmēr apmaksājām savus rēķinus. Dievs man deva tādu labvēlību ar maniem klientiem, ka viņi palika ar mani, bet es taču biju zaudējis deviņdesmit piecus procentus no sava biznesa. Mēs no šīs situācijas izgājām, patiecoties tam, ko es uzzināju no Keneta Koplenda.
Man nebūtu bijusi tā gudrība izdarīt to, ja es nebūtu pavadījis vairākus gadus, mācoties dzīvot ticībā. Atceros, kā mani aizrāva tas, 1973. gadā, kad Kenets Koplends balstoties uz Rakstiem pierādīja, ka Dievs vēlās, lai mēs būtu uzplaukuši. Šī atklāsme izmainīja visu manu dzīvi. Pirmās izmaiņas, kuras es ieviesu - es sāku nest desmito tiesu. Tajā laikā man bija nedaudz pāri divdesmit gadiem un mums bija finansiālas grūtības. Likās nenormāli dzīvot uz deviņdesmit procentiem mūsu ienākumiem, kad simts procentu šo ienākumu nepietika visam. Bet mēs sākām pienest desmito tiesu un lūgt, kā to mācīja Kenets Koplends, balstoties uz Maleahijā 3:10 rakstīto, un Dievs Sevi parādīja un izlēja svētības. Nākamajā dienā sieviete, kuru nekad iepriekš es nebiju saticis, piezvanīja man un palūdza ieguldīt viņas investīcijas trīs miljonu dolāru vērtībā.
Visa mana uzmanība bija pilnīgi sakoncentrēta uz Dievu.
Kopš tā brīža es braucu klausīties Keneta Koplenda sprediķus katru reizi, kad viņš atbrauca uz mūsu pilsētu. Mēs kļuvām viņa kalpošanas partneri, klausījāmies viņa TV pārraides, lasījām viņa grāmatas un gandrīz katru gadu atbraucām uz vienu no viņa konferencēm. Tas pats mācītājs, kurš viņu uzaicināja uz Oklahomsitiju, tāpat arī uz savu draudzi uzaicināja Kenetu Heiginu, Čārlzu Keppsu un Fredu Praisu. Mēs izmantojām katru izdevību, lai celtu savu ticību.
Melānija Hemrija