Sagatavošanās līgavaiņa atnākšanai (T.D.Džeiks)
4. novembris, 2018 pl. 21:48,
Nav komentāru
3.daļa
MĪLESTĪBAS VALODA
Vērojot pāri, kuri ir iemīlējušies, jūs pamanīsiet to, kas jūs vienlaicīgi uzjautrinās, un aizskars. Viņi kaut kādā īpašā veidā sazinās viens ar otru, izrādot savu mīlestību un uzmanību; un kad viņi skatās viens uz otru, viņu acīs iemirdzas kaut kāda dzirkstele. Tā ir viņu mīlestības valoda.
Ja mēs esam saderināti ar Kungu Jēzu Kristu, tad kāda ir mūsu mīlestības valoda? Kā mēs izpaužam Viņam savas jūtas? Bībele mums saka, ka pamatveids mīlestības izrādīšanai - tā ir slavēšana un pateicība, kas arī ir upuris!
"Tā saka Tas Kungs: "Šinī vietā....atkal dzirdēs prieka balsis un līksmību, līgavaiņu un līgavas gaviles un to cilvēku slavinājumu balsis, kas sacīs: "teiciet To Kungu Cebaotu! Jo labs ir Tas Kungs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! - un to slavas dziesmas, kas nesīs pateicības upuri Tā Kunga namā..." (Jeremijas 33:10-11)
"Nesīsim tad caur Viņu slavas upuri Dievam vienumēr, tas ir, lūpu augli, kas Viņa Vārdu slavē." (Ebrejiem 13:15)
Katram vīram un sievai ir nepieciešams dzirdēt, cik ļoti viņus mīl, vērtē un ciena. Bet Jēzus nav izņēmums. Kungs vēlas dzirdēt no mūsu mutes, ka Viņš ir slavas cienīgs, pelnījis mūsu pielūgsmi un Viņš mums ir visaugstākā vērtībā! Mēs izpaužam savu mīlestību mūsu Līgavainim ar vārdiem, dziedot Viņam savās sirdīs. Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs izpaustu savu mīlestību skaļi.
Cik sievas sakas: "Viņš jau sen man nav teicis, ka mīl mani". Un, ja pajautās vīram, viņš, noteikti, teiks: "Protams, es mīlu viņu. Vai tad viņa to nezina? Es katru vakaru, atnākot mājās, salaboju, ja kaut kas mājā ir saplīsis, sekoju tam, lai uz galda būtu ēdiens." Lieta ir tajā, ka mums ir nepieciešams dzirdēt mīlestības vārdus no mūsu vīra vai sievas (šis apgalvojums attiecas arī uz vīriešiem). Mūsu laikos ļoti daudziem vīriešiem ir nepieciešams dzirdēt mīlestības vārdus, uzmundrinājumu un cieņu no savām sievām. Viņi alkst dzirdēt, ka viņu darbs tiek cienīts, bet viņus pašus apbrīno.
Kad mēs izpaužam balsī mūsu slavu un pielūgsmi Dievam, ar to mēs atveram mūsu pašu dvēseles vārtus, lai pieņemtu Viņa mīlestību sev. Savstarpējā mīlestība starp mums un Kristu nostiprinās un uzplaukst, kad mēs paceļam balsi slavā un pateicībā mūsu Radītājam, kas mūs ir mīlējis, kad mēs vēl bijām grēcinieki, un kas izpircis mūs no elles, nolādētās nāves un posta. Viņš mūs ir sēdinājis Sev blakus debesīs, uz visiem laikiem paņemot mūsu negodu, vientulību un bailes. Viņš mūs piepildīja ar Savu mieru un apņēmis mūs ar savu godību. Šis ir lielisks iemesls, lai skaļi priecātos, vai ne tā?
Vēl viens veids, ar kura palīdzību mēs pienesam slavas upuri Dievam: kad mēs mīlam to, ko mīl mūsu Līgavainis, un neieredzam to, ko neieredz Viņš. Jēzus mīl to, kas ir taisns, patiess un dievbijīgs, un neieredz to, kas ir grēcīgs, melīgs un nenes augļus mūžībai. Mēs izrādām savu uzticamību mūsu Glābējam un Kungam, kas izpircis mūs no nāves verdzības ar Savām dārgajām, bezgrēcīgajām asinīm, kad pilnībā pakļaujamies Viņa gribai, Viņa ceļiem un Viņa gudrībai.
Jēzus mīl tikai labprātību, taisnību un patiesību (Efeziešiem 5:9). Viņš mīl grēcinieku tāpat, kā neieredz grēku. Viņš ir pretinieks neauglīgām tumsas lietām un ar tām nav nekā kopīga. Bet ko tad Viņš mīl? Cilvēkus! Viņš mīl visus, kuriem ir savstarpējas attiecības ar Viņu, tāpat arī visus, kuri vēl nav noslēguši ar Viņu derību. Mums ir jāmīl tas, ko mīl Jēzus. Mums ir jāpārkāpj saviem aizspriedumiem, personīgai nepatikai un sīkajiem apvainojumiem un jāpieņem tie, kurus pieņem Jēzus. Un tas būs pielūgsmes akts. Tas būs mīlestības akts un ne tikai attiecībā pret cilvēku, kuram mēs kalpojam, uzmundrinām un iedrošinām, bet arī mīlestības un cieņas akts pret mūsu Līgavaini.
Ar šo ir cieši saistīta arī trešā metode, ar kuras palīdzību mēs pienesam mīlestības upuri mūsu Līgavainim, - tā ir paklausība Viņam. Paklausība nav tikai desmit Baušļu un citu noteikumu pildīšana, kas uzrakstīti Bībelē, bet arī pakļaušanās Svētajam Garam. Mums ir jāizpilda tas, ko Viņš mums saka, minūti pēc minūtes, stundu pēc stundas, nedēļu pēc nedēļas, mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada. Kad Svētais Gars saka: "Saki Vārdu šim cilvēkam!", "Ej un uzliec rokas šim brālim Jēzus vārdā!", "Ej uz slimnīcu un apciemo šo māsu!", vai "Pazvani savai paziņai un uzmundrini to!", mums nekavējoties ir jāklausa Viņam. Jēzus mācīja: "Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles....Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos." (Jāņa 14:15,21)
Paklausība Dieva Vārdam un Svētajam Garam ir upurējošs mīlestības akts, kurš vienmēr atnes augļus mūsu dzīvē. Mūsu upurējošās mīlestības rīcība attiecībā pret Dieva tautu vai neticīgajiem, mūsu paklausība Svētā Gara pavēlēm un Dieva Vārdam parāda cilvēkiem, ar kuriem mēs saskaramies, mūsu Līgavaiņa, dievišķo Jēzus dabu. Kad cilvēks saskaras ar mums, tad viņš saskaras ar Kristus mīlestību "agape".
Dievišķās mīlestības raksturs strādā mūsos tam, lai mēs pienestu Svētā Gara augļus - dievišķās mīlestības valoda. Auglis ir Dieva mīlestības rezultāts un Svētā Gara klātbūtne mūsos. Daži kristieši Svēto Garu uzskata par augli, bet auglis nāk no Gara. Tāpat, kā mani bērni ir mans auglis un izpauž manas dabas būtību, Gara auglis - tā ir Gara būtība, kas tiek izpausta caur mums. Bet jūs nevarat teikt, ka mani bērni - tas esmu es, bet Gara auglis - tas ir Gars. Iegaumējiet, ka Dieva mīlestība ir izlijusi mūsu sirdīs caur Svēto Garu.
Turklāt vārds "auglis" ir vienskaitlī, jo būtību un Svētā Gara dabu nav iespējams sadalīt. Tomēr, Gara auglis izpaužas dažādos aspektos, kā tīras mīlestības dimants "agape", kuru robežas Pāvils aprakstīja kā "mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība" (Galatiešiem 5:22-23). Gara auglis - žilbinoši mirdzošs dārgakmens, kurš, pārtvēris Dieva Dēla Gaismu, atstaro Viņa mīlestību, skaistumu, spēku un godību.
Turklāt, Svētais Gars vēlas, lai mēs atspoguļotu visas Viņa dabas robežas vienlaicīgi, nesadalot to pa daļām. Kristieša dzīve - tas nav uzdevums, kur vienu stundu būtu mīlošs, citu - priecīgs, nākamajā stundā izjust mieru, reizēm izrādīt pacietību un atturību, reizēm parādīt labprātību un uzticamību un, kad labs garastāvoklis būt lēnprātīgam un laipnam. Nē! Svētais Gars grib atspoguļot (līdzīgi kā gaismas stars lūzt) caur mums visaptverošu, bezgalīgu un nemainīgu mūsu Līgavaiņa raksturu pastāvīgi. Mūsu mīlestībai uz Dievu ir jāatnes augļi. Mīlestība - tā nav kaut kāda nekustīga abstrakta viela mūsos. Viņai ir izpausme. Tā atnes augļus. Tā izpaužas!