Kā iemācīties domāt un sapņot radoši (Jongi Čo)
10. marts, 2019 pl. 10:00,
Nav komentāru
1. daļa
Kad mēs cenšamies aprakstīt mūsu pieredzi būt piepildītiem ar Svēto Garu, mēs parasti sakām, ka sajūtam tirpas vai pēkšņu pacēluma un uztraukuma sajūtu. Tomēr šīs parādības ir īslaicīgas. Šīs sajūtas pašas par sevi nav Svētā Gara piepildījums.
Piepildīšanās ar Svēto Garu nozīmē, ka mūsu sirdis un prāti ir pilnībā pārņemti ar Kristu, un mēs pateicamies Dievam, runājam viens uz otru psalmos, himnās un garīgās dziesmās.
Kādu dzīvi būtu jādzīvo kristietim, kas ir Svētā Gara piepildīts?
Cilvēkam, kurš ir piepildīts ar Svēto Garu, ir jābūt radošam prātam. Dievs strādā caur mums, izmantojot mūsu sapņus un domas. Izskatīsim jautājumu, kā sapņot un domāt radoši.
Būtiska prasība tam, lai mēs varētu sapņot un mums būtu radošas vīzijas - domāt tā: "Es varu to paveikt Kristū". Jēzus Marka evaņģēlijā 9:23 teica: "Kas tic, tam viss ir iespējams." Ja mēs sakām: "Šo nav iespējams izdarīt", mēs jau esam zaudējuši.
Kad mēs sākam domāt: "Es to varu paveikt Kristū", Svētā Gara radošais sākums izliesies mūsos, un mūsu prātā sāks formēties daudzums ideju, kuras apgaismos mums ceļu uzdevuma izpildīšanai.
Piemēram, tiklīdz mēs nonākam pie secinājuma, ka cilvēku daudzums mūsu draudzē ir sasniedzis savu maksimumu un tā vairs nespēj augt, daudzi šķēršļi nostājas ceļā, un mūsu draudze patiešām pārstāj augt. Turklāt, cilvēku skaists sāk samazināties.
Taču, kad mēs ticam: "Mūsu draudze augs arvien vairāk un vairāk", radošas idejas par jauniem ceļiem atnāk mūsu prātā, un tā patiešām sāk augt.
Dievs nestrādā ar tiem, kuri domā par neiespējamību kaut ko paveikt. Nav svarīgi, cik grūts var izrādīties uzdevums, kad mēs ar ticību cenšamies tam atrast risinājumu, Svētais Gars vadīs mūsu domas. "Ir atbildes uz visām problēmām. Domāsim kopā par risinājumu". Tie ir tie vārdi, kurus Svētais Gars grib dzirdēt.
Kādai ir jābūt mūsu attieksmei, kad mēs strādājam kopā ar Svēto Garu, ticot tam, ka daudz kas var tikt izdarīts pateicoties produktīvai un radošai domāšanai?
Pirmkārt, mums ir jāatstāj mūsu tradicionālais domāšanas veids. Kad runa ir par cilvēku, tāda lieta, kā pilnība, neeksistē. Mums vienmēr ir jāmainās uz labāko. Mēs nedrīkstam ļaut tradīcijām mūs iedzīt purvā, mūsu prātam ir jābūt atvērtam jaunām idejām. Ja mēs sevi ierobežosim ar tradīcijām, mēs izrādīsimies nespējīgi un nonāksim stagnācijā. Tieši tas pats notiek ar Draudzi. Kad tā balstās tikai uz tradīcijām un rituāliem, tā kļūst inerta un pārstāj augt. Jaunas idejas un domas atbalsta mūsos vēlmi pēc pārmaiņām.
Otrkārt, mūsu sirdī un prātā ir jābūt pastāvīgi pilnai gatavībai pieņemt jaunas domas. Ja kāds piedāvā jums jaunu ideju, nesteidzieties uzreiz iebilst, sākumā uzklausiet to līdz galam un labi apdomājiet. Tikai tāds cilvēks var sapņot un domāt radoši.
Treškārt, tam, lai sāktu kaut ko jaunu, mums ir jāiemanto drosme. Ja mēs padodamies, pat nepamēģinot kaut ko izdarīt, nav vērts gaidīt kaut kādus augļus un kaut kādu radošumu.
Ceturtkārt, mums vienmēr ir jādomā perspektīvi. Tikai tie cilvēki, kuri ir spējīgi pilnveidoties, attīstot savas periodiskās idejas, var atrasties citiem priekšā (tas skar gan politiku, gan ekonomiku, gan izglītību, gan kultūru, gan biznesu).
Kā Dieva kalpiem, mums pastāvīgi ir jāatceras par šim četrām lietām, ja mēs gribam, lai mūsu kalpošana augtu un atnestu augļus.