Jūtīgs pret mīlestību (Kenets Koplends)
4. maijs, 2018 pl. 10:44,
Nav komentāru
Kļūstiet jūtīgi attiecībā pret Pašu Svēto Garu. Dievs sūtīja Savu personīgo Emisāru, lai vestu un vadītu šo vareno garīgo armiju.
Nav laiks šodien būt tik lepniem, lai mēs nebūtu pietiekami jūtīgi pret Svēto Garu, lai staigātu mīlestībā ar savu vīru, sievu vai bērniem. Otrā pasaules kara laikā divīzijām bija jāstrādā ciešā kontaktā vienam ar otru. Katrs karaspēka veids pildīja savu daļu. Karu nav iespējams uzvarēt bez kopējiem armijas, aviācijas, flotes un cita veida kaujas ieroču spēkiem. Dieva armijā mēs karojam par vienu un to pašu.
Baptistu vienībai, katoļu vienībai, presbiteriešu vienībai, pilna evaņģēlija vienībai - visiem viņiem ir jāstrādā kopā. Es negrasos palaist garām varenāko garīgo izliešanos šīs planētas vēsturē kaut kādu niecīgu nesaskaņu dēļ ar kādu.
Kas tas ir, salīdzinājumā ar gaidāmo varenāko Dieva spēka parādīšanos.
Vēstulē Efeziešiem 4:16 ir teikts: "Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā". Jēzus savienoja Miesu, bet saites tur to kopā. Tam, lai Dievs izdarītu kaut ko attiecībā uz mūsu vienotību, mums kaut kas ir jāizdara pirmajiem. Mēs neturamies viens pie otra. Katram ir sava funkcija.
Vecs sakāmvārds saka: "Ķēde ir tieši tik stipra, cik stiprs ir vājākais posms." Un tā ir patiesība.
Kad mēs atrodam vājo posmu Kristus Miesā, mums nav jākritizē vai jānogriež tas. Mums ir jāpulcējas apkārt šim vājajam un jāmīl tas. Mums ir jānes tā nasta un jāstiprina tas, ja tas ir nepieciešams, Mums nav jābūt egoistiem.
Mēs spēlējam lielu lomu ticības vienotībā. Dieva ietekme to izdarīs, bet mums ir jāpiekrīt Viņam un jākļūst jūtīgākiem Viņa ietekmei.
"Tad nu es jums piekodinu - Tas Kungs ir mans liecinieks - vairs nedzīvot tā, kā pagāni dzīvo sava sirdsprāta tukšībā savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva" (Efeziešiem 4:17-18).
Var kļūt nejūtīgs, akls un aptumšojies, pat tad, ja esat jaunpiedzimis ticīgais, kas piepildīts ar Garu.
Ja Dievišķā dzīvība neplūst jūsu jaundzimušajā garā, sāk darboties sajukums. To, ko jūs ne par ko nedarītu iepriekš, jau vairs neliekas tik slikts. Jo vairāk jūs kļūstat nejūtīgs, jo mazāk jūs norobežojaties no nekrietnībām.
Ja "nekrietnība" jānosauc kaut kā savādāk, tad tā ir "miesas vājība". Jūs nevarat būt stiprs miesā, nepraktizējot Dieva Vārdu. Dieva Vārds veido jūtīgumu jūsu garā, lai jūs varētu dzirdēt Dieva balsi. Nekrietnību rezultātā, jūs apbēdināsiet Svēto Garu. Bet, ja jūs apbēdināt Dievu, Jēzus attālinās. Viņš nekad jūs neatstās un nepametīs līdz pasaules galam. Bet tad, kad jūs esat nejūtīgi uz Svēto Garu, jūs atklāsiet, ka, tad kad jūs gribēsiet Viņu dzirdēt, jūs nespēsiet. Jūs domāsiet: "Mans Dievs, agrāk es saņēmu tik daudz atklāsmes? Kas tad nav tā, kā vajag?"
Atcerieties, cik jūtīgi jūs bijāt, kad tikko izglābāties? Jūs mīlējāt visus, izņemot velnu. Pēc tam, iespējams, pāris cilvēki jūs aizvainoja, un jūs nocietinājāt sevi pret viņiem. Tas jūs pamudināja uzskatīt viņus par liekuļiem. Iespējams, jūs ieraudzījāt kaut kādas cilvēciskās īpašības Dieva kalpos, un jūs apbēdināja viņu nepilnības.
Nevienam nav tiesības tiesāt nevienu kalpotāju. Viņi nav jūsu kalpi. Viņi ir dāvana jums. Lūdziet par viņiem un atdodiet visu Dievam. Jūs nevarat tiesāt otra cilvēka sirdi. Jums ir jālūdz par cilvēkiem divos gadījumos: kad jūs uzskatāt, ka viņiem ir taisnība, un kad jūs tā neuzskatāt!