Ticības iegūšana (Lesters Samlers)
9. maijs, 2018 pl. 9:08,
Nav komentāru
Atklāti runājot, es domāju, ka neviens cilvēks vēl nav ieniris ticības dziļumos. Tas nozīmē, ka tev un man ir atvērtas jaunas durvis.
Cilvēkam ir dabīgi paļauties uz to, kas viņam ir vistuvākais, - uz savu miesu. Tāpat ir dabīgi paļauties uz mūsu prātu: tas mums ir pieejams un tuvs. Bet valstības ticība ir nesaprotama un neizpētīta. Dievs Ābrahāmam nedeva ģeogrāfiskās kartes. Katru dienu viņam vajadzēja sākt ar šādiem vārdiem: "Kur mēs šodien iesim, Kungs?" Dzīve ticībā - ir pati skaistākā dzīve uz zemes.
Es visu šo nerakstītu, ja mēs nedzīvotu pēdējos laikos. Kungs caur pravieti Daniēlu apsolīja, ka tauta, kas pazīst Kungu, būs stipra un pēdējā laikā veiks varenas lietas (Daniēla 11:32). Tāpat caur pravieti Joēlu un apustuli Pēteri Kungs apsolīja izliet Savu Garu pēdējā laikā pār visu miesu. Mēs ar tevi kļūsim par lieciniekiem paša spēcīgākā Dieva spēka izpausmēm visā laikmetā. Kungs meklē tautu, kas uzticas Viņa Vārdam.
Dažus cilvēkus mulsina mācība par ticību, jo viņi negrib dzīvot ticībā. Viņi dod priekšroku materiālajai labklājībai, bet kas būs, kad tā tiks paņemta no viņiem?
KĀ IEGŪT TICĪBU
Svētais Gars caur apustuli Pāvilu teica: "Tātad ticība nāk no pasludinātās vēsts, bet vēsts - no Kristus vārdiem." (Romiešiem 10:17) Un tātad, ticība nāk no Dieva Vārda.
Ticība nav filozofijas produkts. Filozofijas avots - cilvēciskā daba, kura, savukārt, nāk no Ādama kritušās dabas. Filozofija nav spējīga tevi pievest pie īstas ticības.
Kristus teica Sīmanim Pēterim: "...jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs" (Mateja 16:17). Dievs dod cilvēkam informāciju, kuru tas nevar nekādā citā dabīgā ceļā saņemt. Jēzus vienkārši pajautāja: "Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?" (13.pants) Vieni atbildēja: "Par Jāni Kristītāju". Tas bija pilnīgs neprāts - Jānim tik tikko nocirta galvu. Citi saka: "Par Eliju." Bet Elija jau sen kā beidza savu kalpošanu.
Dievs nekad nerada kopijas. Bija tikai viens Mozus, un nekad nebūs tāds otrs. Bija tikai viens Elija, un nekad tāds neatkārtosies. Ir tikai viens Lesters Samrels, un uz zemes nav tava dubultnieka.
Dievs ir suverēns, Viņa radījumi ir individuāli. Katra koka lapa uz zemes ir neatkārtojama. Dievs ir Meistars. Viss tas noved pie domām, ka tava ticība ir unikāla. Nevienam nebūs tāda ticība, kāda ir tev, ja tu ar visiem saviem spēkiem tieksies to saņemt, izprast to, dzīvot tajā Jēzus Kristus vārdā. Dzīvā ticība tiek dāvāta katram cilvēkam atsevišķi personīgas sadraudzības rezultātā ar Kungu un Viņa Vārdu.
Liecības par ticības darbiem mūs iedvesmo, bet tās nevar tevī iekšienē dzemdināt spēku, kas nepieciešams tam, lai ticība nonāktu darbībā. Šis spēks atnāk tikai no Dieva Vārda: caur Tā lasīšanu, caur piepildīšanos ar To, aicinot To dzīvot mūsos.
Dieva Vārds nevar mūsos radīt ticību, kamēr nekļūs par mūsu garīgās būtnes daļu. Tas nedrīkst mūsos palikt kā tikai izlasītā saraksts. Daži iemācās Bībeles pantus no galvas, bet nedzīvo saskaņā ar tiem. Dieva Vārdam ir jāatdzīvojas tavā jaundzimušajā garā, jāsāk darboties caur to, caur tavu asinsriti, caur taviem muskuļiem - caur visu tavu būtību. Tādu Dieva Vārda darbību mūsos, mēs arī saucam par ticību. Vārds kļūst par daļu no tevis, un tu Bībeli lasi nevis kā avīzi vai romānu, bet sagaidi no tās ticības dzimšanu.
Kristus apsolīja: "Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks" (Jāņa 15:7). Lieta nav tikai Vārda dzirdēšanā, bet arī Vārda palikšanā mūsu iekšējā cilvēkā.
Daudzi lūdz par ticību (es arī ilgi par to lūdzu), bet šādā ceļā tā arī nesaņem ticību. Ticība neatnāk no lūgšanas.
Lielas ticības iegūšana nav vienreizējs akts, kā dažiem to gribētos. Ticība - tas ir dzīves veids.