Lūgšanu definīcijas ( Lesters Samrels)
24. maijs, 2018 pl. 8:35,
Nav komentāru
"Jēzus tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt." (Lūkas 18:1)
Šajā Rakstu vietā Jēzus aicināja cilvēkus lūgt neatkarīgi no vajadzībām, problēmām vai bēdām. Viņš ieteica tiem turpināt, līdz atnāks atbilde. Pats Jēzus atbalstīja lūgšanu, bet, ko Viņš ar to domāja? Kas ir lūgšana, kad jau tik daudz kas parto ir pateikts? Ko nozīmē šis vārds?
Pirms izprast lūgšanu noslēpumus, mums ir jāsaprot, kas ir lūgšana.
LŪGŠANA - TĀ IR CILVĒKA DVĒSELES PIEVĒRŠANA DIEVAM
Neskatoties uz citām definīcijām, kuras es izmantošu, raksturojot lūgšanu, pamatdefinīcija paliek iepriekšējā: lūgšana - tā ir cilvēka dvēseles pievēršana Dievam. Aizdomājies uz minūti par to.
Dāvids pasludināja: "Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli." (Psalmi 25:1) Visupirms, lūgšana - tā ir cilvēciskās personības un cilvēciskā prāta pievēršana Dievam.
Reizēm lūgšana tiek izpausta bez lūpu līdzdalības - tās var būt neizteiktās domas balsī. Dažreiz tās ir līdzvērtīgas sāpēm, sāpošai sirdij, bezvārdu nopūtām. Dievam šīs visas ir lūgšanas. Kad lūdz patiesi, tad vērs savu sirdi ne pie svētajiem vai denominācijām, bet pie Dieva. Lūgšana - tā ir mūžīgās cilvēciskās dvēseles pievēršana Visuvarenajam Visuma Radītājam. Lūgšana - tā ir saziņa ar Dievu.
LŪGŠANA - TĀ IR SAZIŅA AR DIEVU
"Tu uzklausi lūgšanas, pie Tevis nāk visi mirstīgie." (Psalmi 65:3) Lūgšana - tā ir saziņa starp tavu garu un Varenā visuma Garu, kurš ir Dzīvais Dievs.
Ēdenes dārzā Ādams sarunājās ar Dievu "dienas vēsumā" .(1.Mozus 3:8) Viņi sarunājās viens ar otru. Cits vārds, kas raksturo viņu saziņu vai sarunu - draudzīgas savstarpējās attiecības. Kad tu sarunājies ar citu cilvēku, tu esi atvērts viņam.
Tāpēc lūgšana - tā ir saiknes un kontakta veidošana ar Dievu. Tu nebaidies no Dieva, kad sarunājies ar Viņu. Tu tuvojies Dievam, nevis tāpēc, lai apvainotu Viņu par kaut ko, bet caur saziņu izrādi savu mīlestību pret Viņu. Tāda saruna, draudzīgas savstarpējās attiecības, saziņa arī ir lūgšana.
LŪGŠANA - TĀ IR SIRDS IZPĒTĪŠANA
Lūgšana - tā ir sirds izpētīšana, jo lūgšanas laikā tu savu sirdi sāc redzēt tāpat, kā to redz Dievs. Lūgšana - tā ir skola, kurā apgūst patiesības, kuras nav iespējams iemācīties nekur citur. Tā vietā, lai pa tukšo tērētu laiku, uztraucoties par radušos problēmu vai grūtībām, es sāku lūgt. Kad es lūdzu, Dievs man parāda izeju no radušās situācijas.
Bieži, kad es lūdzu, Dievs norāda uz kaut ko manā dzīvē. Piemēram, es kaut ko pateicu savai sievai. Varu uzskatīt, ka runāju pilnīgi normāli. Bet tad, kad sāku lūgt, Kungs var pateikt: "Tu runāji pārāk asi, pārāk paceļot balsi. Turklāt, bija manāms, ka esi aizkaitināts. Tev vajag palūgt piedošanu!"
Ja Dievs neko neparādītu, es nespētu laboties. Kad Viņš parāda manu sirdi, manu attieksmi, es nekavējoties varu iet un palūgt sievai piedošanu.
LŪGŠANA - TĀ IR SPĒCĪGA VĒLĒŠANĀS
Lūgšana - tā ir spēcīga vēlēšanās ieraudzīt, kā kaut kas notiek vai piepildās, var būt Dieva ieliktas vēlēšanās. Tieši par šo runā Dieva Vārds: "Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām." (Romiešiem 8:26).
Vai tad tas nav brīnišķīgi? Gars, pats Dieva Gars, Svētais Gars iestājas par mums, tevi un mani. Pat tad,kad tu gribi uzzināt Dieva gribu, bet nespēj aizsniegt to ar savu prātu, tu vari uzzināt to pateicoties lūgšanai. Viņa griba kļūst pilnīgi skaidra tev, kad tavs gars kaislīgi tiecas pretī Dievam.