Ticība atjaunošanai (Melānija Hemrija)
7. septembris, 2018 pl. 10:16,
Nav komentāru
3.daļa
JAUNS TICĪBAS CEĻOJUMS
Džons atceras: "1985. gadā mēs ar sievu aizbraucām uz Šveici. No turienes mēs atbraucām uz Kampāniju, pilsētu Itālijā, lai apciemotu mūsu draugus misionārus Frenku un Tomiju Farnsvordu. Viņi man palūdza sludināt cilvēku grupai, un man likās dīvaini, ka Kungs man lika uz sirds izstāstīt stāstu par to, kā mēs ticējām Dievam par kristīgo televīziju Oklahomā. Es nezināju, ka starp tiem ļaudīm bija cilvēks, kurš jaunpiedzima, pateicoties mūsu draugu kalpošanai, un viņš bija televīzijas stacijas īpašnieks Kampānijas pilsētā. Pēc tam, kad es beidzu sludināt, viņš teica: "Es gribētu pārdot savu staciju Polam Kraučam un TBN."
"Pols aizlidoja turp, nopirka staciju un ticības solī nosauca to par TBN Eiropa, - atceras Džons. - Mēnesi vēlāk, kad tika veikts darījums, mainījās noteikumi, un tagad ārzemniekiem tika aizliegts pārvaldīt televīzijas stacijas Eiropā. Bet tā kā Pols bija nopircis šo staciju vēl pirms izmaiņām, viņš palika tās īpašnieks, un tas ļāva TBN paplašināt savu darbības sfēru visā Eiropā."
Pēc "melnās pirmdienas" 1987. gadā Džons un viņa sieva domāja, ka viņiem vajadzētu pārcelties uz Teksasu, kur Džons varētu sameklēt citu darbu. Viņš nolēma meklēt Kungu ar visu savu sirdi un uzzināt, kāda ir Viņa griba. Nākamo trīs ar pusi gadu laikā Džons ikdienas lūdza valodās no vienas līdz divām stundām dienā. Viņa sieva lūdza valodās no divām līdz astoņām stundām dienā. Pēc trīs ar pusi gadiem viņi precīzi zināja vienu: viņiem nebija taisnība. Džonam nevajadzēja meklēt darbu Dallasā. Dievs gribēja, lai viņi sāktu draudzi Oklahomsitijā.
Džons stāsta: "Mēs sākām draudzi "Draudze uz klints" Oklahomsitijā 1991. gada 5.maijā. Tā kā mēs daudz laika pavadījām lūdzot mēlēs, to izdarīt bija ļoti vienkārši. Visi man teica par to, ka tam, lai uzceltu draudzi, man ir jāpamet savs darbs. Man no tā nebija ekonomiska jēga, tāpēc es strādāju pilnu laiku pirmos piecus gadus."
Reiz vasarā, jau pēc tam kā viņi sāka jaunu draudzi, Džons un viņa sieva iesēja lielu ziedojumu Keneta Koplenda misijā vienā no ikgadējām konferencēm, kā sēklu savas jaunās mājas. Pāris gadus pēc tam viņa sievai bija sapnis, kurā viņa ieraudzīja māju pie ezera starp lieliem kokiem. Jau drīzumā kāds draudzes loceklis uzdāvināja šo māju draudzei.
TICĪBA ATJAUNOŠANAI
Papildus savam mācītāja darbam Džons tāpat sāka Lūgšanu tīklu veidošanu, strādājot kopā ar vietējiem mācītājiem un dažādām denominācijām. Jau drīz pēc tam viens no mācītājiem teica Džonam: "Kad es lasu Bībeli, tur neiet runa par pirmo vasarsvētku draudzi Efezā vai pirmo baptistu draudzi Jeruzalemē. Tur iet runa par tās pilsētas draudzi. Jeruzalemes draudze, draudze Antiohijā, draudze Efezā." Pēc tam mācītājs jautāja: "Ja Kungs gribētu uzrakstīt vēsti draudzei Oklahomstijā, kurš to saņemtu? Kā to būtu iespējams izlasīt visiem ticīgajiem?"
Neviens pat neiedomājās, cik svarīgs vai pravietisks izrādījās šis jautājums.
Līdz 1995. gada aprīlī, kad vispasaules atzītais pravietis Čaks Pirs saņēma brīdinājumu par gaidāmajām katastrofām, to nebija iespējams aiznest līdz galvenajiem līderiem. Kad aizlūdzēji no dažādām denominācijām visā štatā saņēma šo brīdinājumu, nebija centralizētas iespējas nodot to citām denominācijām, draudzēm, mācītājiem vai aizlūdzējiem.
1995. gada 19. aprīlī Pīrs sarunājās pa telefonu ar kādu kalpotāju no Oklahomas pilsētas, cenšoties pievērst kaut vai kāda uzmanību šim brīdinājumam, un šajā laikā Oklahomas priekšpilsētā eksplodēja bumba. Tas bija pirmais teroristu akts uz amerikāņu zemes.
Džons atceras: "Un lai gan Lūgšanu Tīkls tika izveidots vēl pirms šī sprādziena, pēc notikušā mēs savienojāmies lūgšanā ar vēl lielāku greizsirdību. Mūsu pilsēta bija traumēta, un draudze pilsētā un štatā bija sadalīta. Tas, kas sākās kā lūgšana par pilsētu, izauga par Apustulisko Lūgšanu Tīklu. Man bija skaidrs, ja Dieva Valstība ies plašumā, tad ir jābūt jūtamiem rezultātiem mūsu sabiedrībā, pilsētā un štatā. Tie bija panākumu rādītāji, kurus es gribēju redzēt.
Kad mēs sapulcējāmies kopā, lai nožēlotu grēkus un lūdzām Dievam dziedināt mūsu zemi, mēs sākām redzēt šīs izmaiņas. Piemēram, 2006. un 2007.gada sākumā upes un ezeri Oklahomā bija tik sekli, ka meteorologi prognozēja, ka būs nepieciešami astoņi gadi to atjaunošanai. Pēc mūsu kopīgās kalpošanas sākās lietus, un īsā laika posmā sausums tika apstādināts. Katru reizi mēs braucam uz citu štatu un redzam tos pašus rezultātus. Atkal un atkal, kad mēs satiekamies, lai lūgtu par tām vai citām lietām un stāvam par izlaušanos, nākot pie Dieva grēka nožēlā, Dievs piepilda Savus apsolījumus, izdziedinot mūsu zemi, un katru reizi mēs redzam neapstrīdamus rezultātus.
Divdesmit gadus atpakaļ Oklahoma bija tik ļoti garīgi sadalīta, ka tad, kad Dievs sūtīja pravieti brīdināt par gaidāmajām katastrofām, viņš nevarēja atrast vienotas cilvēku grupas, lai tiem nodotu to. Pēc sprādziena Oklahoma izskatījās kā kara darbības zona. Štata ekonomikā sāka valdīt nabadzība ilgu laika posmu, bet pati pilsēta atradās ārpus amerikāņu sabiedrības attīstības.
Šodien draudze Oklahomā ir spēcīga un kristiešu līderi ieņem vietu pilsētas vadīšanā un štata valdībā. Tajā laikā kad ASV cieta no ekonomiskās lejupslīdes no 2007.gada decembra līdz 2009. gada jūnijam, žurnāls "Forbes" nosauca Oklahomsitiju par pirmo pilsētu valstī, kura atguvās no šīs lejupslīdes. Citā valsts mēroga avīzē "ASV šodien" bija raksts ar virsrakstu "Oklahomsitija noraida ekonomisko lejupslīdi". Bet žurnāls "Biznesa nedēļa" ierindoja Oklahomsitiju trešajā vietā starp četrdesmit pašām stiprākajām un ekonomiski attīstītākajām pilsētām valstī. Bet pašas ievērojamākās izmaiņas ir tajā, ka Oklahoma var mobilizēt lūdzējus visā štatā dažu minūšu laikā.
Kad dr. Pīters Vagners izpētīja notiekošo Oklahomā, viņš teica: "Tajā amatā, kuru es ieņemu, es kontaktējos ar daudziem cilvēkiem, kuri dara daudz ko pa visu pasauli un ASV. Ziņas, kuras es saņēmu no Oklahomas, ir izmērāmas ar augsta līmeņa lūgšanām un garīgo karu, par kādu es jebkad esmu dzirdējis savā dzīvē."
Džons saka: "Mēs nepierakstām sev slavu par Oklahomstijas pārvērtībām, jo pēc tā sprādziena par Oklahomu lūdza vairāk nekā par jebkuru citu pilsētu, izņemot Jeruzalemi."
Šodien Lūgšanu Apustuliskais Tīkls aptver visus 50 ASV štatus un 63 valstis. Dr. Benefils grāmatā "Sasaistot stipro pār Ameriku" apraksta viņu divdesmit piecu gadu ticības ceļojumu.
Draudze un Lūgšanu Tīkls nebija vienīgie, kas izauga. Šodien Džonam un Džuditai Benefiliem ir desmit mazbērni un trīspadsmit mazmazbērni.
Džudita skaidro: "Mēs uzzinājām par to, kā pielietot ticību, sākot jau ar 1973. gadu, kad kļuvām par Keneta Koplenda misijas partneriem. Mēs izmantojām tos pašu principus draudzes izaugsmei un Lūgšanu Tīkla izveidei. Tā pati ticība, kura izmainīja jūsu dzīvi, pārvērtīs pilsētas, štatus un valstis."
Dievs jums izdarīs to pašu, ko Viņš izdarīja Džonam un Džuditai Benefiliem un Oklahomsitijai. Ja jūs noticēsiet, Viņš atjaunos visu, ko jūs esat zaudējuši, un Viņš pie tā neapstāsies. Ticība jūs aizvedīs tur, kur jūs pat nesapņojāt nokļūt.