Sagatavošanās līgavaiņa atnākšanai (T.D.Džeiks)
2. novembris, 2018 pl. 10:36,
Nav komentāru
1.daļa
Jau daudzus gadsimtus Draudzi sauc par Kristus līgavu, un šis "tituls" lielā mērā ir balstīts uz Jēzus līdzību, kurā Viņš iepazīstina Sevi, Cilvēka Dēlu, kā Līgavaini, kurš dodas pēc līgavas, kura gaida un gatavojas Viņa atnākšanai. (Mateja 25:1-13 par desmit jaunavām.)
Kāda brīnišķīga patiesība ir tajā, ka mēs esam Kristus līgava! Bet kā mums tam ir jāgatavojas, lai satiktu savu Līgavaini? Kā mums uzturēt spožu uguni savos lukturos, kuri deg ar Svētā Gara eļļu? Pāvils dod atbildi uz jautājumiem vēstulē Efeziešiem 5:1-2: "Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu."
Pāvils mums saka, lai mēs uzturam mīlestības uguni mūsu lukturos. Mēs piedalāmies vislielākajā mīlestības stāstā no visiem, kāds kādreiz ir ticis stāstīts! Kā ticīgajiem un saderinātajiem ar Jēzu, mums ir jādomā, jārunā un jārīkojas, pastāvīgi esot virzītiem mīlestībā, apbrīnā un pielūgsmē attiecībā uz Viņu. Bet tā nav kaut kāda emocionāla, "planējoša mākoņos" mīlestība. Romantiskā mīlestība, kura tiek demonstrēta TV ekrānos, nobāl salīdzinājumā ar mūsu Glābēja un Kunga mīlestību! Šī mīlestība ir "agape". Mīlestība, kuru Dievs izjūt pret Saviem bērniem, un ar kuru mūs ir iemīlējis Jēzus, ir upurējoša.
Mīlestība "agape" - tā ir dāsna, bezgalīga, beznosacījuma mīlestība. Tas nozīmē mīlēt tā, kā mūs mīlēja Jēzus, atdodot Sevi par mums, kā "patīkamu" upuri pienesot Dievam. Mīlēt citus tā, kā mūs ir Jēzus mīlējis, nenozīmē mīlēt tā, kā mēs to gribam, bet kā Viņš grib, lai mēs to darītu. Mīlestība "agape" nav atkarīga no tā, vai mēs saņemam tādu pašu mīlestību apmaiņā. Mīlestība "agape" nāk no pašas Dieva sirds un rakstura, jo Viņš ir mīlestība. "Agape" - tā ir veltīšanās, lēmums mīlēt neatkarīgi no apstākļiem.
"Tas ir tik vienkārši, - saka Pāvils. - Vienkārši sekojiet Jēzum. Ja jūs nezināt, kā būt par kristieti, vienkārši atdariniet Viņu. Izturieties pret citiem cilvēkiem tā, kā Jēzus izturas pret jums, mīliet viņus tā, kā Viņš jūs ir mīlējis un piedevis jums". Pāvils raksta 2.vēstulē Korintiešiem 1:3-4: "Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši."
Svētais Gars var mūs pamudināt izrādīt mīlestību citam cilvēkam, pat tad kad ejam cauri pārbaudījumiem. Ar to mēs esam atvērti tam, lai jebkurā laikā iepriecinātu citus ar to iepriecu, kuru mēs paši saņemam no Dieva. Mēs esam jūtīgi pret Svētā Gara vadību, lai kalpotu citiem cilvēkiem, kad viņi piedzīvo fiziskas vai dvēseliskas sāpes. Mēs Dievam kļūstam par "patīkamu smaržu", un Viņš turpina mūs iepriecināt, kad mēs iepriecinām citus.
Kad mēs mīlam citus cilvēkus un savu Kungu, mums ir svarīgi iegaumēt, ka bez upura, bez tā, ka mums tas kaut ko maksās, nav iespējams kļūt Dievam par "tīkamu smaržu". Mīlēt citus cilvēkus nav tik grūts uzdevums. Mēs taču varam iemīlēt tos no viņiem, kurus paši izvēlamies šim mērķim, izrādot siltas jūtas, kā mums to gribas, mums piemērotā laikā un pie veiksmīgi sakārtotiem apstākļiem. Tomēr mīlēt visus cilvēkus, tajā skaitā arī ticīgos, kuri, iespējams, ļoti atšķiras no mums ar savu kultūru, rasi, izcelsmi, gaumi, morāli un raksturu, pieņemot viņus tādus, kādi viņi ir, neraugoties uz viņu nepilnībām, grēku un kļūdām, - tas ir liels izaicinājums. Izaicinājums ir tajā, ka šādiem cilvēkiem būtu jāparāda upurējoša un beznosacījuma mīlestība, kuru mums dāvā Jēzus.
Mums ir tendence domāt, ka dažiem cilvēkiem mīlēt Dievu un savus tuvākos izdodas "dabīgi". Mēs apgalvojam, ka viņi pa dzīvi ir jauki cilvēki, un mums ļoti gribētos līdzināties viņiem. Tie, kuri tā domā, parasti to izmanto kā argumentu attaisnošanai savai "ne mīlestībai" pret kādu.
Viņi sevi uzskata par brīviem no atbildības izmainīties: "Es vienkārši tāds esmu. Tā ir sanācis, ka es neesmu tik jauks cilvēks kā citi. Man vienkārši tas nav dabīgi mīlēt Dievu un apkārtējos. Kungs mani radīja tādu, un tas nav brīnums, ka es ne tik stipri izrādu mīlestību, kā citi cilvēk.i" Bet Bībele saka ļoti skaidri un konkrēti par to, kā mums mīlēt Dievu un cilvēkus. Jēzus mācīja: "Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu." (Jāņa 13:34).