Debesu pilsoņi
13. novembris, 2018 pl. 12:45,
Nav komentāru
1.daļa
Vai jūs zinājāt to, ka gadījumā, ja jūs esat jaunpiedzimuši, jūs vairs neesat šīs pasaules pilsoņi?
Protams, jūs tajā dzīvojat tieši tagad. Dabiski jūs dzīvojat šajā kritušajā pasaules sistēmā. Bet, lai gan jūs esat šajā pasaulē, jūs neesat no tās.
Jūsu pilsonība ir debesīs! (Filipiešiem 3:20) Jūs piedzimāt no Dieva, un garīgi jūs tikāt atvesti Viņa Valstībā. Un šajā laikā, kamēr jūs staigājat pa šo zemi savā fiziskajā miesā, Dieva valstība dzīvo jūsos, un jums ir pieeja pie visiem tās resursiem, tiesībām un privilēģijām.
Jums nevajag pārdzīvot par to, kas notiek šajā jukušajā pasaulē!
Ja jūs vienkārši staigāsiet savas debesu pilsonības spēkā, jūs varēsiet uzvarēt jebkuru izaicinājumu, kuru jums šo pasaule met. Jūs varēsiet pacelties pār grūtiem apstākļiem. Jūs varēsiet svinēt uzvaru pār visām nepatikšanām, kuras velns met pret jums. Jūs varēsiet dzīvot, vairāk kā uzvarētāji, un staigāt pa šo dzīvi uzvarā, bet ne sakāvē.
Taču, lai to izdarītu, jums būs jāatsakās no pasaulīgās domāšanas un tiem vārdiem, kuri tiek izmantoti šajā pasaulē. Jums būs jāuztur sevī ticības gars! Jums ir jāglabā sava sirds piepildīta ar Dieva Vārdu tam, lai tad kad sliktas ziņas atnāks pie jums, tā vietā, lai padotos bailēm un vilšanām, jūs varētu teikt par šīm situācijām to, ko saka Dievs.
Viņš jau visu pateica, par katru jūsu vajadzību un katru problēmu, ar kuru jūs vien varētu saskarties. Viņš jau pateica un uzrakstīja Bībelē pietiekami daudz svētības vārdus, lai apveltītu jūs ar spēku piedzīvot "debesis uz zemes" (5.Mozus 11:21). Katrs no šiem vārdiem kļuva par likumu garīgajā pasaulē tajā brīdī, kad tas tika izrunāts, un lai arī šie vārdi ir uzrakstīti Bībelē jau tūkstošus gadus, tajos joprojām atrodas Dieva gars un dzīvība.
Viss, ko Dievs kādreiz ir pateicis, paliek patiesība, un katrs no mums var ticēt katram Viņa vārdam, runāt to un rīkoties pamatojoties uz to, un Viņa Vārds īstenosies.
Tomēr ticīgie ne vienmēr tā grib rīkoties. Īpaši tad, kad mēs nokļūstam grūtībās, reizēm mums gribas kapitulēt savas miesas priekšā un runāt par problēmām. Tā vietā, lai atvērtu savu Bībeli un stāvētu uz Dieva Vārda, mēs gribam, lai Dievs mūsu vietā izdara to, ko Viņš teica darīt mums.
Mēs gribam, lai Dievs Pats runātu ticības vārdus pār mūsu dzīvi, sūtītu kādu mums pravietot, ka mūsu problēma ir atrisināta, ka mēs esam dziedināti vai to, ka mums vairāk nekad nebūs nekādu finansiālo grūtību. Mēs gribam, Lai Viņš apsauktu velnu mūsu vietā. Mēs gribam, lai Viņš liktu kalniem mūsu dzīvē kustēties, kamēr mēs sēžam, sevi žēlojot un runājot neticības vārdus.
Bet Dieva Valstība tā nestrādā. Tā neparādīsies uz zemes vienkārši kā atbilde uz Dieva vārdiem. Tā ir radīta tā, lai reaģētu uz mūsu vārdiem. Saskaņā ar rakstīto Jaunajā Derībā: velns bēg, kad mēs tam stājamies pretī, runājot tā, kā runāja Jēzus, kad bija uz zemes: "Stāv rakstīts!" (Jēkaba 4:7; Mateja 4:4).
Kalni mūsu dzīvē sāk kustēties, kad mums ir "Dievišķā ticība" un paši runājam ticības vārdus. "Jo..ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! - un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks." (Marka 11:23)
Mēs atnesam debesis uz zemes ne jau tad, kad žēlojamies par notiekošo, par mūsu problēmām, bet kad mums "ir tas pats ticības gars, kā ir rakstīts: es ticēju, tāpēc es runāju. - Arī mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam." (2.Korintiešiem 4:13)