Evaņğēlija sirds (Mahešs Čavda)
4. marts, 2019 pl. 13:15,
Nav komentāru
Iespējams, ka neviens šo patiesību nav labāk paudis kā apustulis Jānis, rakstot: "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds...Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma...Un Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums; un mēs redzējām Viņa godību, Tēva Vienpiedzimušā godību, pilnu žēlastības un patiesības." (Jāņa 1:1,4,14)
Tālāk savā Evaņģēlijā Jānis citē Jēzus vārdus: "Es esmu dzīvības maize" un "Es - gaisma pasaulei." Pats Jēzus ir patiesais Dieva Vārds un visas dzīvības avots. Viņš ir gan gaisma, gan dzīvība. Tādā veidā Jēzus ir visa centrs, kam ticēja, ko sludināja un ko mācīja Jānis.
Savā vēstulē kolosiešiem apustulis Pāvils par Jēzu saka šādus vārdus: "Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais, jo Viņā radīts viss, kas ir debesīs un virs zemes: redzamais un neredzamais, gan troņi, gan valdības, gan priekšnieki, gan varas: viss caur Viņu un Viņa dēļ radīts: un Viņš ir pirms visa, un viss pastāv Viņā...Un Viņam labpatika, ka visa pilnība mājotu Viņā." (Kolosiešiem 1: 15-17, 19)
Pāvils teica, ka visa Dieva pilnība mājo Jēzū. Jēzus, tādā veidā, ir pats pilnīgākais Paša Dieva atspulgs cilvēku priekšā. Lūk, kāpēc uz mācekļu lūgumu parādīt tiem Tēvu, Jēzus teica: "Kas Mani redz, redz arī Tēvu." (Jāņa 14:9)
Dieva Vārda būtība, kas pateikta visai cilvēcei, ir Evaņģēlijs - Jēzus Kristus Labā vēsts. Jēzus - vairāk, kā Evaņģēlija būtība; Viņš arī ir pats Evaņģēlijs. Jānis un Pāvils to skaidri saprata, tāpat to arī saprata citi pirmā gadsimta apustuļi un parasti ticīgie. Lūk, kāpēc viņi bija spējīgi apvērst visu pasauli un visu tās kultūru. Jānis rakstīja: "Kas bija no sākuma, ko dzirdējām, ko savām acīm redzējām, ko skatījām un savām rokām taustījām, dzīvības Vārdu,- Un dzīvība parādījās, un mēs redzējām, un apliecinājām, un pasludinājām jums..." Dzīvības Vārds - tas ir Jēzus. Pāvils tikpat vienkārši un skaidri apzīmēja centru vienā no savām vēstulēm: "Jo es nolēmu starp jums nezināt neko citu, kā vienīgi Jēzu Kristu, un Viņu vēl krustā sistu." (1.Korintiešiem 2:2)
Ja mēs gribam iemācīties staigāt dziedināšanas svaidījumā, tad mums ir jāsaprot svarīgums mūsu atrašanās vietai tieši Evaņģēlija sirdī. Evaņģēlija sirds - nav dziedināšana. Evaņģēlija sirds - nav zīmes un brīnumi. Evaņģēlija sirds - pat ne Svētā gara svaidījums. Evaņģēlija sirds - tas ir Jēzus Kristus. Tikai tad, kad mēs tieši un skaidri pasludināsim Jēzu pirmo un pašu galveno, tad mums sekos zīmes un brīnumi.
Jēzus veica zīmes un brīnumus. To pašu darīja arī Pēteris, Jānis, Pāvils un pārējie apustuļi, to pašu darīja liels daudzums pirmā gadsimta ticīgie. Brīnumi un zīmes apstiprināja sludinātā Evaņģēlija patiesumu. Tajos laikos, kā arī vēlāk, viņi rādīja ticību neticīgajiem. Vēlāk zīmes un brīnumi visbiežāk notika tur, kur jau bija ticība. Marks rakstīja par to, kā Jēzus apmeklēja savu dzimteni: "Un Viņš tur nevarēja darīt nevienu brīnumu, cilvēku neticības dēļ." Lūk, ko rakstīja Pāvils Romiešiem: "Tātad ticība nāk no dzirdēšanas, bet dzirdētais - caur Kristus vārdu.." (Romiešiem 10:17)
Ticība neatnāk caur dziedināšanu, to nerada zīmes un brīnumi. Ticība atnāk caur Dieva Vārda dzirdēšanu. Svarīgākā atslēga uz mūsu sludināšanas, mācības, dziedināšanas un citu kalpošanu garīgo spēku - sakoncentrēties uz Evaņģēliju. Šis spēks ir vienkāršā Rakstu rindā par "Jēzu Kristu, un Viņu vēl krustā sistu."