1.daļa

Iepriekšējās nodaļās mēs runājām par to, ka Dievam ir plāns mūsu katra dzīvei. Un tā ir tikai daļa no Viņa kopīgā plāna visam visumam. Bet savā ziņā mēs, kā Dieva bērni caur ticību uz Jēzu Kristu, atrodamies šī plāna pašā centrā. Tas bija ieplānots mūžībā, vēl pirms pasaules radīšanas, pirms laiku sākuma. Dieva plānam ir septiņi secīgi posmi. Par pirmo no viņiem mēs runājām iepriekš: Dievs nozīmējis. Viss Dieva plānā  mūsu dzīvei izriet no Dieva priekšzināšanām un viss ir balstīts uz Viņa priekšzināšanām.

Tagad mēs parunāsim par otro posmu Dieva plānā: Dievs mūs ir izredzējis. Sākumā Viņš ir nozīmējis mūs, pēc tam Viņš mūs ir izredzējis.

Mēs ar jums atgriezīsimies un vēlreiz paskatīsimies uz dažām Rakstu vietām, kuras mēs jau izskatījām iepriekš. Efeziešiem 1:3-4: "Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs. Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā."

Pievērsiet uzmanību, ka viss šajos pantos ir sakoncentrēts ap to faktu, ka Dievs mūs ir izredzējis. Viņa plāns jau ir izstrādāts. Šis plāns ir balstīts uz Viņa izvēli, bet izvēle uz to, ka iepriekš Viņš ir nozīmējis. Viņš mūs izredzēja, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā. Man ir jāpasaka, ja Dievs nebūtu mani izredzējis, tad man nebūtu ticības, ka tas kaut kad varētu notikt. Mana ticība ir balstīta uz to faktu, ka Dievs, bet ne es, izdarīja izvēli. Un, ja Dievs izdarīja izvēli, tad savā ziņā es godbijībā varu teikt: "Tā ir Viņa atbildība novest Viņa iesākto līdz galam".

Bet tagad izlasīsim 1. Pētera 1:1-2: "Pēteris, Jēzus Kristus apustulis, svešiniekiem, kas izkaisīti Pontā, Galatijā, Kapadoķijā, Āzijā un Bitinijā, ko Dievs pēc iepriekšējā lēmuma izredzējis..."

Es vēlos jūs atkal pārliecināt tajā - Dievs zināja vai nozīmēja mūs, un pēc tam Viņš izredzēja mūs. Viņa izvēle vienmēr ir balstīta uz Viņa zināšanām. Tam ir jāpalīdz mums atbrīvoties no daudzām bailēm. Ja Dievs mūs ir izredzējis kaut ko izdarīt, tad Viņš to izdarīja tāpēc, ka Viņš zina, ka ar Viņa žēlastību mēs varēsim izdarīt to, kam Viņš mūs ir izredzējis. Redziet, ir ļoti svarīgi saprast, ka vienmēr, kad Dievam ir darīšana ar cilvēku, tad vienmēr tieši Dievs izrāda iniciatīvu. Dievs nekad neizlaiž iniciatīvu no Savām rokām.

Tas ir labi attiecībā no Dieva darbības dažādām pusēm, kas aprakstītas Jaunajā Derībā. Ļaujiet man minēt pāris piemērus, jo es domāju, ka šodien daudzi no mums praktiski neatdod iniciatīvu Dieva rokās. Mēs esam pieraduši domāt, ka viss ir atkarīgs no tā, ko mēs darām, un ja to mēs neizdarīsim, tad tas nenotiks. Kaut kādā ziņā tas ir pareizi, bet patiesībā, ne tajā ir visa patiesība. Patiesība ir tajā, ka tikai Dievs aicina visu pie dzīvības.

Piemēram, attiecībā uz jaunpiedzimšanu vai glābšanu, iniciatīva pieder Dievam. Daudzi cilvēki domā, ka viņi jaunpiedzima tāpēc, ka viņi paši pieņēma tādu lēmumu. Bet tā nav patiesība. Mēs jaunpiedzimstam, jo Dievs tā nolēma. Mums ir jāreaģē uz Viņa lēmumu, bet bez Viņa lēmuma tas nekad nebūtu noticis. Jēkaba 1:18: "No brīvas gribas (to Dievs gribēja) Viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmaji."

Pievērsiet uzmanību "no brīvas gribas Viņš mūs ir dzemdinājis". Mēs jaunpiedzimām, jo Dievs to gribēja. Cits šī panta tulkojums: "Viņš izredzēja dot mums jaunpiedzimšanu caur patiesības vārdu". Atcerieties par to, ka mūsu dzimšana - tā nav mūsu izvēle, bet Dieva izvēle.

Tāpat tas ir attiecībā uz glābšanu, kura ir tā paša otra puse. Pāvils 2.Tesaloniķiešiem 2:13 saka: "Bet mums pienākas Dievam pastāvīgi pateikties par jums, Tā Kunga mīļotie brāļi, ka Dievs jūs no paša sākuma izraudzījis pestīšanai Gara dzīves svētumā un patiesības ticībā".

Pievērsiet uzmanību, ka Dievs jūs izredzēja pestīšanai. Jūs esat pestīts ne tāpēc, ka jūs to izvēlējāties, bet jūs tikāt pestīts tādēļ, ka Dievs jūs izredzēja. Nekad neizraujiet iniciatīvu no Dieva rokām! Kamēr jūs redzat, ka iniciatīva ir Dieva rokās, jūs varat būt mierīgi un varat justies pārliecināti. Bet ja jūs domājat, ka viss sākas ar jums, tad jūs nekad neizjutīsiet īstu  iekšēju mieru. Jūs vienmēr jutīsiet trauksmi.

2. daļa

Dievs pazīst katru no mums rūpīgi. Tas ir vairāk nekā matu skaita zināšana. Lūk,  brīnišķīgs pants no 139.Psalma, un mēs kādu brīdi paliksim pie tā. Es pat teiktu, ka Dāvidam sākumā izbrīnā aizrāvās elpa (Psalmi 139:1-7): "Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. Tu esi ap mani no visām pusēm, tu turi Savu roku pār mani. Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast. Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?"

Padomājiet nedaudz par to, ko saka Dāvids. Dievs zina mūsu domas no tālienes. Reiz es dzirdēju cilvēka vārdus, kuram bija atklāsme no Dieva: eņģelis, kurš viņam atnesa atklāsmi, teica viņam: "Cilvēku domas debesīs skan tikpat skaļi, kā viņu balss uz zemes". Tas mani šokēja. Bet tas ir tas, ko šeit saka Dāvids: "...Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi".

Tu zini, kur es eju, Tu zini, kur mani var atrast jebkurā brīdī.

"...Tev ir zināmi visi mani ceļi, jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev Kungs, nebūtu zināms".

Dievs zina, ko mēs teiksim, vēl pirms tam, kad mēs jau to esam pateikuši.

"Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani."

Un kad mēs pārdomājam par šo, mūsos atbalsojas Dāvida vārdi: "Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast!"

Un pēc tam viņš saka: "Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?"

Tā ir atslēga sapratnei par to, kādā veidā Dievs zina visu visā visumā - Viņš zina visu pateicoties Savam Garam. Dieva Gars caurvij visu visumu. Nav tādas vietas, kur nebūtu Dieva Gars. Un caur Savu garu Dievs zina visu to, par ko mēs tagad domājam.

Es gribētu izlasīt to pašu Psalmu nedaudz tālāk (Psalmi 139:13-16): "Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās."

"Pirms es piedzimu šajā pasaulē, - saka Dāvids, - Tu veidoji mani manas mātes miesās."

"Es tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts."

Es jūtu tieši to pašu, kad es domāju par Dieva atziņu, - tā ir brīnišķīga, bet tā arī ir biedējoša. Es jūtu godbijīgas trīsas.

"Brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots".

Tā ir pārsteidzoša doma. Mēs lasām, ka Dievs veidoja cilvēku no zemes pīšļiem, bet šeit mēs lasām, ka pīšļi bija formēti zemes dziļumos vēl pirms tā, kad Dievs tos izmantoja, lai veidotu cilvēku. Un tā, Dievs nevis vienkārši sāka ar pīšļiem, bet Viņš sāka ķīmisko procesu zemes dziļumos, kuri galu galā saražoja šos pīšļus. Un pēc tam Dāvids saka: "Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas."

Dāvids saka: "Tu veidoji ķīmiskās vielas, kas bija domātas manam ķermenim. Tu zini katru procesa posmu, caur kuru tika veidots mans ķermenis. Tu zināji, kad bija jāveidojas katrai manai ķermeņa daļai. Tu zināji, kad notiks katrs mūsu dzīves notikums. Nav nekā, ko Tu nezinātu ne tagad, ne nākotnē".

Un,  ja mēs savienosim šo ar Pāvila un Pētera vārdiem, tad ieraudzīsim, ka šīs zināšanas nāk no mūžības. Dievs zina caur Savu Garu pagātni, tagadni un nākotni, mazo un lielo, svarīgo un nenozīmīgo, zina, kādi mēs esam iekšēji, kādi mēs esam ārēji, mūsu fizisko dabu, mūsu raksturu - Dievs zina visu.

1.daļa

Un tā, mēs runājām par to, ka Dievam ir plāns, kura sākums ir mūžībā, tiek izpildīts laikā, bet pēc tam atkal pāriet mūžībā, līdzīgi Pašam Dievam, Kurš Pats ir no mūžības uz mūžību. Un viss, ko dara Dievs, uz tā ir mūžības zīmogs. Šis plāns attiecas uz mums: īpaši uz tiem, kas tic Jēzum Kristum kā savam Glābējam un kļuvis par Dieva ģimenes locekli. Es piezīmēju, ka Dievs norāda Rakstos uz septiņiem posmiem Viņa plāna piepildīšanā. Visupirms, tā sākums ir mūžībā: Dievs mūs ir nozīmējis, Viņš mūs ir izredzējis un Viņš mūs ir nolēmis. Pēc tam šis plāns pāriet no mūžības uz šo laiku: Dievs mūs aicinājis. Kad mēs atbildējām aicinājumam, Viņš mūs glāba. Kad Viņš mūs glāba, Viņš mūs arī taisnoja. Un taisnojot, Viņš pagodināja mūs.

Un tā, es grasos izstrādāt visus šos septiņus posmus pēc kārtas un daudz smalkāk izskaidrot, ko sevī ietver katrs posms. Tagad mēs izskatīsim pirmo posmu: Dievs mūs ir nozīmējis. Pāvils šo apgalvo Romiešiem 8:29: "... jo kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam..."

Pievērsiet uzmanību, viss sākas ar to, ka Dievs nozīmēja. Apustulis Pēteris dalās ar to pašu atklāsmi, bet viņš attiecina to uz mūsu izredzētību. Viņš sāk savu 1.vēstuli šādi (1. Pētera 1:1-2): "Pēteris, Jēzus Kristus apustulis, svešiniekiem, kas izkaisīti Pontā, Galatijā, Kapadoķijā, Āzijā un Bitinijā, ko Dievs Tēvs pēc iepriekšēja lēmuma izredzējis...."

Nepieskarsimies ģeogrāfiskajiem nosaukumiem, tas nav tik svarīgi. Vēršoties pie ticīgajiem, kas tic uz Jēzu Kristu, Pēteris saka: "ko Dievs Tēvs pēc iepriekšēja lēmuma izredzējis" Saliekot kopā mūsu divas izlasītās Rakstu vietas, mēs ieraudzīsim, ka visupirms Dievs ir nozīmējis. Un Viņa nozīmēšana iziet no Viņa izvēles, un no Viņa izvēles - Viņa iepriekšējs lēmums.

Bet tagad mēs sakoncentrēsimies uz Dieva atziņu. "Nozīmējis" nozīmē, ka Dievs vienkārši zināja iepriekš. Tā ir daļa no Viņa atziņas.

Es pat teiktu, ka nav daudz satriecošākas Dieva iezīmes, kā Dieva atziņa, zināšanas. Pat tad kad mēs domājam par to, mums vajag noliekties godbijībā un pielūgsmē. Ko zina Dievs? Ļaujiet man izteikt vienu frāzi par to, ko zina Dievs. Tas ir ļoti vienkārši - Dievs zina VISU!

Nekad neaizmirsīsim par vienu faktu. 1.Jāņa 3:20: "...Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas".

Kā jūs domājat, ko nozīmē "visu"? Tas patiešām ir "visu"! Nav nekā pagātnē, tagadnē vai nākotnē šeit uz zemes vai pašos tālākajos visuma nostūros, nav nekā, par ko nezinātu Dievs. Viņš zina par pašām lielākajām un par pašām sīkākajām lietām.

Mēs jau izskatījām, ka Viņam ir tuvas, personīgas zināšanas par zvaigznēm. Vienkārši pievērsīsimies šiem vārdiem Psalmos 147:4 vēlreiz: "Viņš nosaka zvaigznēm to skaitu un sauc tās visas vārdā".

Lai gan zvaigžņu skaits ir miljardu miljardiem, Viņš zina katru no tām. Viņš zina tās katras vārdu un Viņš tās sauc vārdā, bet viņas atsaucas uz Dieva balsi. Tā ir brīnišķīga doma!

Dievs zina ne tikai zvaigznes. Nolaidīsimies nedaudz zemāk.

Viņš zina zvirbuļus - visvienkāršākos starp putniem. Praktiski pa visu pasauli lidinās zvirbuļi. Es ceļoju pa daudzām valstīm, un nevaru atcerēties nevienu valsti, kur es nebūtu redzējis zvirbuļus. Un viņus nevērtē, neviens īpaši neaizdomājas par zvirbuļiem. Mirušu zvirbuli atrod grāvī, un nevienu tas neuztrauc. Bet lūk,  ko saka Jēzus par to, kā Dievs, attiecas pret zvirbuļiem. Mateja 10:29 Viņš saka: "Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva."

Pievērsiet uzmanību tādai matemātikai: divi zvirbuļi pārdodas par vienu sīku monētu, bet Lūkas 12:6 Jēzus saka: "Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā".

Jūs varat nopirkt divus zvirbuļus par vienu sīku monētu. Ja paskaita, tad četrus zvirbuļus varētu nopirkt par divām monētām. Bet kad jūs maksājat divas monētas, tad jūs saņemat piekto zvirbuli par velti. Tādā veidā Jēzus saka, ka pat šis piektais zvirbulis, kurš tiek pielikts kā dāvana, nav Dieva aizmirsts.

Mēs tiem nepievēršam uzmanību, mēs tos uzskatām par ļoti nenozīmīgiem, bet Dievs zina katru no tiem, un neviens no viņiem nenokritīs zemē bez Tēva gribas.

Pēc tam ir vēl kaut kas, ko Dievs zina, bet mēs visdrīzāk nezinām: Viņš zina matu skaitu uz mūsu galvas. Jēzus teica Mateja 10:30: "...jūsu galvas mati visi ir skaitīti".

Neviens no mums nevar precīzi saskaitīt matu daudzumu uz savas galvas. Kādam tie ir vairāk, kādam mazāk. Bet pat tie no mums, kuriem to ir mazāk, vienalga nespēs tos saskaitīt, bet Dievs zina katra cilvēka matu skaitu šodien pasaulē.

2.daļa

Ļaujiet man jums nedaudz sīkāk pastāstīt par katru no šiem secīgajiem posmiem.

Pirmkārt, Dievs mūs ir nozīmējis. Dievam ir visas zināšanas. Mēs šo sīkāk izskatīsim nākamajā nodaļā. Un Dievs visu balsta uz Savām zināšanām. Jūs varētu jautāt: "No kurienes Dievs zināja, ka viss izdosies tieši tādā veidā?" Dievs zina visu. Pagātne, tagadne un nākotne ir vienādi labi zināmas Viņam, un ir tik svarīgi ieraudzīt, ka viss iziet no tā, ka Dievs ir nozīmējis. Nav nekā patvaļīga, nav nekā nejauša. Dievs nepakļaujas impulsam, Viņš rīkojas, izejot no pilnīgām zināšanām.

Otrkārt, mūs nozīmējot, Viņš izredzēja mūs. Viņš mūs izredzēja, lai mēs piederētu Viņam. Viņš izredzēja mūs  Savam īpašajam mērķim.

Treškārt, izredzot mūs, Viņš nolēmis mūs. Šis ir vārds, kurš nepatīk vieniem cilvēkiem un biedē otrus. Bet vārds "nolēmis", vienkāršāk runājot, nozīmē to, ka Viņš ir izstrādājis tādu virzienu mūsu dzīvei, lai Viņa mērķi tajā piepildītos. Redziet, cik tas viss ir loģiski? Šiem trim posmiem ir jāiet vienam aiz otra secīgi un jāiet tieši tādā kārtībā. Sākumā Dievs nozīmēja. Uz tā pamata, ka Viņš ir nozīmējis, Viņš izredzēja. Lai Viņa izvēle būtu efektīva, Viņš nolēmis - jau iepriekš izstrādājis virzienu mūsu dzīvei. Tas viss notika mūžībā. Lai gan tas var likties pārāk brīnišķīgi, bet tas bija pirms pasaules radīšanas, pirms tika palaista vēstures gaita. Dievs izdomāja Savu plānu un sīki izdomāja to, kā Viņš to piepildīs.

Pēc tam mēs pārejam no mūžības uz laiku, un,  lūk, ļoti svarīgs brīdis katrā mūsu dzīvē, jo tieši šeit, šajā mirklī Dieva mūžīgais mērķis satiekas ar mums personīgi, tas pāriet no mūžības uz šo laiku mūsu dzīvēs.

Ceturtkārt, Viņš aicināja mūs. Grieķu vārdam, kas pārtulkots no vārda "aicināja", ir divas nozīmes: tā nozīmē kā "uzaicināt", kā arī "iesaukt obligātajā kārtībā". Dieva aicinājums - tas ir uzaicinājums, bet tai ir visa iesaukuma vara Ķēniņa vārdā. Mūs uzaicina pievienoties Viņa ģimenei, pakļaujoties Jēzus Kristus valdīšanai.

Kad mēs pozitīvi atbildam šim aicinājuma, tad Dievs glābj mūs, mēs ieejam glābšanā. Mēs tiekam glābti no grēka verdzības un viņa spēka.

Un tā, piektkārt, Dievs nodrošināja pilnīgu glābšanu  mums caur Jēzu Kristu.

Un, seškārt, kad mēs ieejam glābšanā, tad tāpat Dievs mūs taisno. Vārdam "taisnot" ir pāris nozīmes, kas kopumā apvienotas: taisnot, atdzīt par nevainīgu, darīt par taisnu. Un tā, pamatojoties uz to faktu, ka mēs esam glābti caur ticību uz Kristu, Dievs mūs atbrīvo no jebkādas vainas, Viņš uzskata mūs par taisniem, un mūsu dzīves procesā Dievs mūs dara par taisniem.

Bet tas vēl nav viss.

Pēdējais, septītais posms - mēs pagodināti. Redziet, Bībele saka, ka mēs esam taisnoti caur Kristus augšāmcelšanos, bet pēc tam pagodināti caur Kristu. Mēs identificējam sevi ar Kristu nāvē un augšāmcelšanās, un mūsu mērķis, mūsu liktenis, šī plāna pabeigšanā ir tajā, ka mēs izplatīsim Kristus slavu un sēdēsim kopā ar Viņu tronī mūžībā.

Ļaujiet man vēl vienu reizi nosaukt šos septiņus posmu:

Dievs mūs nozīmējis;

Dievs mūs izredzējis;

Dievs mūs nolēmis;

Dievs mūs aicinājis;

Dievs mūs glābis;

Dievs mūs taisnojis;

Dievs mūs pagodinājis.

Šis arī ir mūsu ceļojums, un mūsu galamērķa vieta - ņemt dalību Dieva slavā ar Jēzus Kristu tronī mūžībā.

1.daļa

Un tā, iepriekš mēs runājām par to, ka aiz visa, kas notiek, stāv Dievs, un ka Viņš valda pār visu visumu. Nav nekā visā visumā, kas neatrastos zem Viņa vadības. Viņš valda pār zvaigznēm, Viņš valda pār cilvēces vēsturi, Viņš valda pār tautām. Tāpat arī Viņš valda pār atsevišķu personību dzīvēm. Bet, kas vēl ir svarīgs, Dievam ir plāns mūsu katra dzīvei, un šis plāns ir izdomāts mums par labu. Viss mūsu dzīvē strādā šī plāna piepildīšanai. Romiešiem 8:28 Pāvils saka tā: "Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu..."

Pēc tam nākamajos divos pantiņos vēstulē romiešiem  8:29-30 Pāvils sāk paskaidrot, kā Dievs to paveic. Viņš mums parāda, ka pavisam ir septiņi secīgi posmi Dieva plāna piepildīšanā:

"Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis."

Un tā, mēs varam redzēt, ka šajā pantā Pāvils norāda uz pieciem secīgiem posmiem Dieva plāna piepildīšanā mūsu dzīvē:

1.Dievs nozīmējis;

2.Dievs nolēmis;

3.Dievs aicinājis;

4.Dievs taisnojis;

5.Dievs pagodinājis.

Taču, lai saņemtu daudz pilnīgāku šo Dieva plāna posmu attēlu un to, kā tie ir saistīti viens ar otru, mums ir nepieciešams ielūkoties Jaunajā derībā, kura papildinās mūsu sapratni. Kad mēs savienosim šos pantus, tad ieraudzīsim, ka patiesībā pastāv septiņi secīgi posmi Dieva plānam  mūsu dzīvei. Vispirms apskatīsimies vēstuli efeziešiem 1:3-5: "Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs. Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā. Pēc savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu."

Redziet, šeit atkal tiek izpausta tā pati patiesība: Dievam ir plāns, Viņš to piepildīs, un mēs, kas ticam Jēzum, atrodamies pašā Viņa plāna centrā. Savā ziņā, lai gan tas var likties pārsteidzoši, bet patiesībā šis viss griežas apkārt mums. Un šī plāna izpildē Pāvils piemin vēl kaut ko, kas nebija minēts vēstulē romiešu 8.nodaļā. Viņš saka (Efeziešiem 1:4): "Viņā Tas (Dievs) mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis..."

Un tā, ir vēl viens posms Dieva plānā. Dievs mūs izredzēja Kristū, un šī izredzēšana notika ne šajā laikā, ne atkarībā no mūsu uzvedības un apstākļiem, Dievs šo izvēli izdarīja pirms pasaules radīšanas. Šī ir satriecoša doma, ja par visu šo aizdomājas. Tālāk mēs ieraudzīsim pilnīgāk.

Palūkosimies uz vēl vienu frāzi, kura ir pirmā no septiņiem Dieva plāna posmiem. Tā ir norādīta 2.Timotejam 1:9, kur Pāvils saka: "Dievs ir izglābis mūs un aicinājis ar svētu aicinājumu, bet pēc Sava nodoma un žēlastības, kas mums dota Kristū Jēzū pirms mūžīgiem laikiem".

Un atkal uzsvars tiek likts uz to, ka šis plāns nav sācies laikā. Tas nav kaut kas, ko Dievs izdomāja kā "gadījuma" mēru tad, kad parādījās problēmas, bet tas jau bija dzimis un bija noteikts Dieva prātā vēl pirms vēstures sākuma. Šeit ir teikts: "pirms mūžīgiem laikiem". Citā tulkojumā tiek runāts "pirms laiku iesākuma".

Un tā, mums ir jāiegūst cits skatījums pašiem par sevi un uz visu mūsu situāciju. Mums ir jāierauga kaut ko tālāk, nekā šī mūsu diena ar savām sīkajām problēmām un uztraukumiem. Mums vajag, kā teica Jesaja, pacelt mūsu acis uz debesu augstumiem un paskatīties uz zvaigžņu daudzumu. Ieraudzīt To, Kas visu radīja un Kurš pārvalda šo. Ieraudzīt, ka Tam pašam Dievam, Kurš radīja un valda pār šo visu, ir plāns, kuru Viņš izpildīs mūsu dzīvēs. Un Viņš ir tik žēlīgs un brīnišķīgs, ka caur Savu dārgo Vārdu Viņš atklāj mums to, kā tiks piepildīts Viņa plāns.

Ja mēs savienosim dažādas Rakstu vietas, kuras mēs izskatījām, tad mēs atklāsim šos septiņu secīgos posmus Dieva plānā:

1.Dievs mūs nozīmējis. Tas viss sākas ar to, ka Dievs ir nozīmējis.

2.Uz tā pamata, ka Viņš ir nozīmējis, Dievs ir izredzējis mūs.

3.Uz Sava izvēles pamata Dievs ir nolēmis mūs.

4.Dievs ir aicinājis mūs.

5.Kad mēs atsaucāmies Viņa ticības aicinājumam uz Jēzu Kristu, Dievs mūs glāba.

6.Kad Dievs mūs glāba, Dievs taisnoja mūs.

Un nekad neapstājieties! Es domāju, ka vairākums kristiešu domāšana apstājas uz šo, bet septītais posms ir ne mazāk brīnišķīgs:

7.Dievs mūs pagodināja!

2.daļa

NEVIENS NEVAR IZJAUKT DIEVA PLĀNUS

Tas attiecas uz tautām (Psalmi 33:10-11): "Tas Kungs izjauc tautu nodomus, Viņš sagrauj ļaužu padomu. (Protams, ja tie nesakrīt ar Viņa plāniem un Viņa mērķiem) Bet Tā Kunga padoms pastāv mūžīgi, un Viņa sirds nodomi ir spēkā uz audžu audzēm."

Beigu beigās, visa vēsture būs liecība kā mūžīgā Dieva plānu un mērķu piepildīšanās, un nav tādu spēku cilvēces vēsturē, kurš spētu pretoties vai izjaukt Dieva mērķus.

Tāpat tas attiecas arī uz dažām personībām. Ījaba grāmatā mēs lasām, kā Ījabam nācās iziet caur lieliem pārbaudījumiem un ciešanām, bet beigās viņš saņēma kaut ko, kur visas šīs ciešanas, kļuva maznozīmīgas: viņš saņēma personīgu atklāsmi par Dievu.

Un pēc šīs atklāsmes Ījabs saka (Ījaba 42:1-2): "Un Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja: "Es zinu, ka Tu visu spēj un Tev nav nekāds nodoms neizpildāms."

Brāļi un māsas, kad mēs beidzot nonākam pie tās sapratnes, ka Dievs visu spēj un ka Viņa nodomi nevar tikt apstādināti, tad nav vairāk vieta raizēm, nav vairāk vieta trauksmei un uztraukumam. Tas mums dod uzticību Dieva pilnīgajiem plāniem un iespēju paļauties uz Viņu.

DIEVS VAR VISU

Neviens Viņa nodoms nevar tikt apstādināts. Un mēs, kas ticam Kristum, esam daļa no Viņa nodomiem, Viņa plāna. Pāvils ļoti skaidri par šo saka Efeziešiem 1:11: "Viņš (Jēzus Kristus) ir tas, ar kura gādību arī mēs esam kļuvuši par mantiniekiem, kas pēc Viņa nodoma - Viņš visu vada pēc Savas gribas lēmuma - bijām izredzēti."

Apstāsimies pie šī apgalvojuma. Un tā, Dievs dara visu pēc Savas gribas lēmuma. Viņa valdīšanā nav nekā, kas varētu Viņam paiet garām, Viņš neko neaizmirst. Viņš neko neizlaiž no redzesloka. Nav nekā, kas varētu novest Viņu strupceļā, pie Viņa nav neparedzētas situācijas. Viss atrodas zem Viņa kontroles.

Un viss mūsu dzīvēs, to dzīvēs, kas pieņēmuši Jēzu Kristu un uzticējušies Dievam glābšanā, ir paredzēts priekš mūžīgā Dieva suverēnā plāna piepildīšanās. Pāvils par to saka Romiešiem 8:28: "Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu..."

Nav svarīgi, kas notiek mūsu dzīvēs, - mēs varam sastapties ar pārbaudījumiem, ciešanām, vilšanos, briesmām - mēs visi izejam cauri kaut kam līdzīgam. Bet aiz visa tā stāv Dievs, un Viņš sakārto tā, ka tas viss ir mums par labu.

Ļaujiet man nobeigumā pateikt, ka ir trīs nosacījumi, kuriem mums ir jāatbilst, lai viss darbotos mums par labu:

1.Mums ir jāmīl Dievs. Tas ir tikai tiem, kuri mīl Dievu.

2.Mums ir jābūt Dieva aicinātiem. Mums ir jāzina savs aicinājums.

3.Mums ir jāstaigā savā aicinājumā, saskaņā ar Dieva mērķi mums.

Izpildot visus šos trīs nosacījumu, mēs varam būt pilnībā pārliecināti, ka Dievs izdarīs tā, ka viss notiekošais būs mums par labu.

Dievs valda pār zvaigznēm, Viņš valda pār cilvēces vēsturi, Viņš valda pār dažādu personību dzīvēm. Bet, visupirms, Viņš noved Savu mērķi izpildi to dzīvēs, kuri pieņem Jēzus Kristus valdīšanu. Viņam ir plāns, un tas ir labs plāns, Viņš to sāka īstenot dzīvē un pabeigs to līdz galam. Neviens nevar izjaukt šos plānus. Lai tas jūs mierina, lai tas jūs iedvesmo, un lai tas pieliek punktu jūsu pārdzīvojumiem un raizēm.

1.daļa

Un tā, mēs runājam par to, ka Pats Dievs ir tāpat kā sākums, tāpat arī gals. Aiz visa visuma stāv Personība, Radītājs, Kurš tāpat arī ir Tēvs. Un tad, kad mēs visu to redzam, tad tas mums dod pilnīgi jaunu skatījumu uz dzīvi, uz visu, kas notiek apkārt mums. Kā redziet, visam ir savs sākums un nobeigums Dievā.

Pāvils to apkopo vienkāršos, bet pēc nozīmes dziļos vārdos vēstulē  romiešiem 11:36: "No Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas."

Mani iedvesmo tas, ka angļu versijā šis pants sastāv no divpadsmit īsiem vārdiem. Ir grūti pateikt vēl kaut ko svarīgāku, daudz dziļāku, kā to, par ko runā šie īsie vārdi. "No Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas". Viss nāk no Dieva, viss nāk caur Dievu un viss tiek noslēgts Dievā.

Tagad mēs pacentīsimies ieraudzīt tikai ieskatu augstākā, suverēnā Dieva valdīšanā pār visu visumu. Nav nekā visā visumā, no paša lielākā līdz pašam mazākajam, ko nepārvaldītu Dievs, viss pastāv tikai no Viņa gribas. Mēs vienkārši paskatīsimies uz dažiem apgalvojumiem Rakstos, kuri norāda mums uz to.

DIEVS VALDA PĀR ZVAIGZNĒM

Psalmos 147:4-5: "Viņš (Dievs) nosaka zvaigznēm to skaitu un sauc tās visas vārdā. Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā, Viņa gudrībai nav mēra."

Nav robežu Dieva redzējumam, Dieva izpratnei. Nekas neizbēg no Viņa uzmanības.

Tāpat arī pravietis Jesajas 40:26 saka: "Paceliet savas acis uz debesīm un raugait: kas to visu radījis? Viņš ir tas, kas izved visu viņu pulku pēc skaita un visus sauc vārdā..."

Kā tas iedvesmo mani! Dievam ir daļa pie katras zvaigznes. Viņš sauc katru zvaigzni vārdā!"....pēc Sava lielā spēka un varas, un tur netrūkst neviena".

Kas notur zvaigznes savās vietās? - Dievs, Viņa spēks, Viņa zināšanas, Viņa vara!

Saistībā ar šo es gribētu nolasīt nelielu rindkopu no manas grāmatas "Dāvida arfas skaņas". Komentējot šos pantus no Psalmiem 147:4-5, es uzrakstīju sekojošo: Psalmists mums dod objektīvu, zinātnisku kritēriju, saskaņā ar kuru var izmērīt Kunga uzskaiti un spēku. Astronomi pat neuzdrošinās skaitīt zvaigžņu daudzumu Visumā. Taču viņi mums saka, ka to daudzums tiek lēsts miljardu miljardiem. Turklāt Dievs zina precīzu zvaigžņu skaitu. Viņam ir tiešā saikne ar katru no tām un Viņš kontrolē to kustības.

Zvaigžņu kustība ir tik precīza, ka astronomi var matemātiski izskaitļot, kur bija katra zvaigzne tūkstoš gadus atpakaļ un kur tā būs pēc tūkstošiem gadu. Bet nekad nepiešķirsim tādu precizitāti kādam bezjēdzīgam neredzamam spēkam vai "sprādzienam". Aiz visa šī stāv bezgalīga Radītāja gudrība, kura rūpes izpaužas līdz pašām tālākajām Viņa Visuma malām.

Turklāt, psalmists mums saka, kā Dievs organizē zvaigznes: "Viņš visas tās sauc vārdā". Bībelē vārds izsaka individuālas personības vai objekta rakstura būtību, kuram tiek dots vārds. Dievam pat zvaigznes nav vienkārši bezkrāsaina matērija, kuras atšķiras tikai ar atrašanās vietu vai lielumu. Katra zvaigzne reaģē uz savu vārdu, kad Dievs to nosauc.

DIEVS VALDA PĀR CILVĒCES VĒSTURES GAITU

Bija liels pagānu ķēniņš Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, kurš personīgi un tieši sastapās ar Dieva spēku un Dieva suverēno virzību. Dievs sakārtoja tā, ka viņš bija spiests septiņus gadus rīkoties, kā dzīvnieks, staigāt kailam pa laukiem un ēst zāli, viņa mati un nagi atauga, kā vilna un nagi kā zvēriem un putniem. Un kad viņš saņēma šo mācību, Dievs atjaunoja viņu valdīšanā. Nebukadnēcars Daniēla grāmatā 4:31-32 izdara secinājumu no šīs mācības, viņš runā par patieso Dievu, par Kungu tā: "...es teicu to Visaugstāko, es slavēju un pagodināju To, kas dzīvo mūžīgi, kura vara un valdonība ir mūžīga un kura ķēniņa valstība paliek uz radu radiem. Viņa priekšā pazūd nebūtībā visi zemes iedzīvotāji, Viņš dara pēc Sava prāta ar debesu pulkiem un ar zemes iedzīvotājiem. Nav neviena, kas varētu aizkavēt Viņa roku un Viņam sacīt: ko Tu tur dari?"

Dievs pievēršas cilvēkiem, darot tikai to, ko Pats uzskata par vajadzīgu. Visas valdīšanas, visas valdības, visas tautas ir pakļautas Viņam. Viņš iekārto tās saskaņā ar Saviem plāniem un Savu kārtību. Viņš paaugstina tās un Viņš gāž tās, Viņš paplašina tās un pēc tam Viņš atkal samazina tās. Viņš valda pilnīgi pār visu.

Cilvēces vēsture nav nejaušību notikumu virkne, kuru nozīmi neviens nesaprot un neviens nekontrolē. Aiz visa šī stāv tā Personība, Kura atrodas aiz visa Visuma: Dievs, zvaigžņu Radītājs, Kurš tāpat ir arī cilvēku Radītājs. Un ķēniņš Nebukadnēcars saka, ka nav neviena, kas  varētu pretoties Viņam vai pateikt Viņam: "ko Tu izdarīji?"

2.daļa

Mēs nevaram iziet ārpus Dieva kontrolētajām robežām. Viņš bija pirms mums, Viņš valda visu eksistences laiku un valdīs visu mūžību.

Tāpēc mums ir jāierauga, ka Dievs ņem uz sevi atbildību par visu, ko Viņš ir sācis. Viņš nekad neatstāj Savus mērķus un Savus projektus nepabeigtus.

Dievs nekad neuzsāk kaut ko, ko Viņš negrasās novest līdz galam vai nespēs pabeigt. Viņam nav nepieciešamība apstāties pusceļā un runāt: "Nezinu, ko tagad ar šo darīt?!" Tāpat arī Viņš nekad nesaka: "Es nevaru pabeigt to, ko esmu nolēmis izdarīt", - tādu vārdu nav Dieva vārdu krājumā.

Vēstulē Ebrejiem 12:2 mums uzdots lūkoties uz Jēzu, jo Viņš ir mūsu ticības iesācējs un piepildītājs. Mūsu ticība sākas ar Viņu un mūsu ticība sasniedz piepildījumu Viņā. Jēzus nesāktu izmainīt mūsu dzīves, ja Viņš nevarētu vai negribētu to pabeigt. Tik cik mēs Viņam uzticamies sākumā, tik arī mēs varam uzticēties Viņam tajā, ka Viņš pabeigs.

Pāvilam bija tāda pati pārliecība, un viņš to izpauda kristiešiem Filipīnās: "Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai" (Filipiešiem 1:6).

Dievs to sāka, Dievs arī novedīs līdz galam! Kad Viņš pabeigs, Viņa paveiktais būs pilnīgs, to vairs nekādi nebūs iespējams uzlabot. Mums būs tāda uzticība, kad mums būs patiess priekšstats par Dievu. Mēs vairs nejutīsimies, kā vējā locīta zāle. Es daudz reizes esmu teicis cilvēkiem: "Jūs neesat vienkārši akls gadījums. Dievs sāka darbu jūsu dzīvē, un Viņš grasās pabeigt šo darbu. Jums nav jāuztraucas, jums vienkārši vajag uzticēties Viņam!"

Tālāk, brīnišķīgais Dievs, Radītājs, Tēvs, Pats ir mūsu glābšana. Ir ļoti svarīgi to ieraudzīt. Glābšana Pašā Dievā! Nekas cits, izņemot Dievu, nevar būt mūsu glābšana - ne mūsu centieni, ne labie darbi, pat ne draudze. Pravietis Jesaja saka: "Tiešām, Dievs ir mana pestīšana, es esmu paļāvības pilns un nebīstos, jo Dievs Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma; Viņš bija priekš manis pestīšana" (Jesajas 12:2)

Man ir žēl cilvēku, kuri meklē glābšanu draudzē vai bauslībā, vai doktrīnās, vei denominācijās. Lai arī cik labas ir šīs lietas, tās nav spējīgas mums dot glābšanu, kura mums ir vajadzīga.

Bet kad mēs redzam, ka mūsu glābšana atrodas Pašā Dievā, tad mēs varam teikt, kā teica Jesaja: "Es esmu paļāvības pilns uz Viņu un nebīstos". Tas mums dod pārliecību, tas novērš bailes un nemieru.

Mūsu problēma šīs dienas kristīgajā draudzē ir tā, ka mēs esam pārāk sakoncentrējušies paši uz sevi un uz šo pasauli. Un tas noved pie tā, ka iekšēji mums nav patiesā miera, nav drošības, nav stingras pārliecības glābšanā. Tas ir raksturīgi tiem, kuru dzīve, domas un mērķi ir sakoncentrēti pašiem uz sevi.

Astronomijā bija periods, kad cilvēki ticēja, ka Visuma centrs bija Zeme, un ka viss Visums griežas apkārt Zemei. Pēc tam parādījās Galilejs un paziņoja par to, ka Zeme - nav Visuma centrs, un ka tā griežas ap Sauli.

Tāda veida izmaiņas ir nepieciešamas  mūsu domāšanā. Mēs esam tik sakoncentrējušies uz sevi, uz zemišķo. Mums ir jāierauga, ka ne jau mēs esam visa centrs. Jēzus Kristus, taisnības Dēls ir centrs, bet mēs griežamies ap Viņu. Kad mēs to saprotam, tad nemiera un nestabilitātes sajūtas pazūd. Kamēr mēs paļaujamies uz saviem paša spēkiem un savām paša iespējām, cenšoties no visiem spēkiem - mēs nekad nebūsim drošībā. Atcerieties par to, ka Dievs ir mūsu glābšana!

Dievs nekad nesāk kaut ko, ko Viņš negrasās novest līdz galam vai nespētu pabeigt. Jūs neesat vienkārši akls gadījums. Dievs sāka darbu jūsu dzīvē, un Viņš grasās pabeigt šo darbu. Jums nav jāuztraucas, jums vienkārši ir jāuzticas Viņam! Glābšana ir Pašā Dievā! Nekas cits, izņemot Dievu, nevar kļūt par mūsu glābšanu - ne mūsu centieni, pat ne draudze. Mēs nesasniedzam glābšanu caur labiem darbiem, kurus, mūsuprāt, mēs izdarījām vai varam izdarīt. Ja jūs mēģināsiet nopelnīt taisnību, tad tā arī viņu nekad nesaņemsiet - jums ir jātic!

Mēs esam aicināti piepildīt mērķi, kas bija izdomāts vēl pirms laiku iesākuma. Ir labāk būt par to, kam Dievs tevi ir izredzējis, nekā pašam censties kļūt par kaut ko...

-Nebūvējiet savus personīgos plānus! Nevajag censties no visiem spēkiem, jo tas nav pietiekami. Atrodiet to, par ko jums ir jākļūst pēc Dieva izredzētības.

-Mums ir jāizpauž tas, ko Dievs ir ielicis mūsos. Ja mēs to neatklāsim citiem, tad Dievs mūsos vairāk neko neieguldīs.

-Ja jūs esat miruši līdz ar Viņu, tad jūs tiksit augšām celti līdz ar Viņu un ar Viņu tiksiet uzcelti tronī.

-Kristieša dzīvei nav jāstāv uz vietas, jums ir jābūt kustībā. Ja jūs šodien dzīvojat vakardienas gaismā, tad jūs atrodaties bīstamā vietā - varat kļūt par atkritēju.

-Lēnprātība - tas nav vājums. Lēnprātība - tā ir spēka pazīme. To, ko Dievs ir paredzējis man, neviens nespēj atņemt.

-Cilvēkiem visas problēmas sākas tad, kad pirmais vīrietis noņēma no sevis atbildību pieņemt lēmumu, bet pirmā sieviete ieņēma viņa vietu.

-Kādu dienu Dievs paprasīs atpakaļ to, ko Viņš jums ir devis. To, ko jūs paturat - pazūd, bet tas, ko jūs atdodat - pavairosies, tieši to arī Dievs pavairos.

-Kad Jēzus saka "tagad", tad "rīt" neder. Ja Dievs jūs aicina, tad jums nav tiesības pieprasīt, lai Viņš atkārtotu Savu aicinājumu vēlāk.

-Jūs nespēsiet iemantot jauno dzīvi līdz tam brīdim, kamēr nepazaudēsiet veco! Dievs netirgojas! Viņš nesaka: "Ja tu Man atdosi šito, tad Es tev došu to".

-Žēlastība - ir tā, ko var izdarīt Dievs, kad mēs nonākam pie mūsu pašu iespēju beigām. Ir jānoraida pašam sevi - pateikt "nē" pašam sev.

Ja brīnumi nenotiek, ne ar ko daudz nav iespējams pievērst neticīgos klausīties Evaņģēlijā, un vēl mazāk pārliecināt viņus noticēt Kristum. Bet risinājums ir iespējams un pieejams. Jēzus ar savu piemēru pasludināja un veica brīnumus. Viņa mācekļi tam sekoja, dibinot dzīvu draudzi.

Šodien nepieciešamība pēc brīnumiem, kas pierāda Kristus klātbūtni, ir tikpat liela, kā  tad. Zinot iepriekš, ka mēs sastapsim šķēršļus, atkrišanu un neticību, Jēzus apsolīja: "Kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo Es noeimu pie Tēva." (Jāņa 14:12)

Atslēga uz brīnumiem - vienkārša ticība tam, ko saka Kristus, ticiet, ka patiesībā Dievs ir tas, ko Viņš saka par Sevi. Jūs esat tas, ko Viņš (Viņa vārds) saka par jums. Dievs paveiks to, ko Viņš saka. Jūs varat darīt to, ko Viņš saka, ka jūs varat darīt. Dievam patiešām ir tas, ko Viņš saka, kas Viņam ir. Un jums ir tas, ko Viņš saka, kas jums ir.

Izlasiet Jēzus vārdus Jaunajā derībā un pielietojiet šos faktus, atklājiet, kas jūs esat un kas jums ir. Un redzēsiet, ko Dievs izdarīs jūsu dzīvē.

Brīnumi šajā simtgadē, tāpat kā jebkad ir vērtīgi un nepieciešami īstai kristietībai.

"Jo Es esmu tas Kungs, un Es nepārveidojos." (Maleahija 3:6)

"Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs." (Mateja 24:35)

Mēs piedzīvojām Dievišķo apsolījumu patiesību dažādās valstīs. Viņš izrādījās tāds pats šajā simtgadē, kāds Viņš bija bībeles laikos.

JĒZUS - BRĪNUMU RADĪTĀJS

Pasaule bija satricināta ar pārsteidzošiem brīnumiem, kuri notika mūsu masu uzstāšanās laikā Holandē.

Dienu no dienas vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku sapulcējās Hāgā, lai paklausītos Evaņģēliju, kuru mēs sludinājām.

Mūsu pamattēma bija: "Jēzus Kristus vakar un šodien un mūžīgi Tas pats."

Šis pants no Bībeles bija visu sprediķu tēmas, kuras mēs novadījām brīnumainās kalpošanas desmitgažu laikā vairāk kā septiņdesmit pasaules valstīs.

Es ticu, ka cilvēkiem ir jāzina, ka Jēzus šodien ir Tas pats, kāds Viņš bija līdz piesišanai krustā.

Viņš apsolīja: "Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mateja 28:20).

Viņš ir šeit, lai paveiktu šodien jums tos pašus brīnumus, kurus Viņš paveica Bībeles laikos. Viņa apsolījumi nekad nemainās. Viņa spēks un kalpošana ir nemainīga. Viņš ir tikpat žēlsirdīgs un līdzjūtīgs, kāds ir bijis vienmēr. Viņš mīl jūs arī tur, kur jūs lasāt vai klausāties šo, un es ticu, ka tieši tagad jauns brīnums sāk notikt jūsos.

Mana sieva Deizija un es esam ļoti laimīgi cilvēki.

Mēs pieņēmām Jēzu kā mūsu Glābēju, kad bijām jauni.

Mēs veltījām mūsu dzīvi Labās Vēsts Evaņģēlijam  citiem, un mēs bijām brīnumu liecinieki pa visu pasauli caur dzīvo ticību uz Dieva apsolījumiem. Es redzēju redzējumu. Jēzus parādījās manā istabā. Ar savām acīm es redzēju, ka Jēzus - Dieva Dēls ir dzīvs.

Kopš tās dienas mēs veltījām sevi kalpošanai Viņam un "gājām pa visu pasauli un sludinājām evaņģēliju visai radībai." (Marka 16:15) Es zināju, ka Viņš apsolīja: "Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs....Neveseliem viņi uzliks rokas, un tie kļūs veseli" (Marka 16:17-18) un "Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mateja 28:20)

BRĪNUMI PA VISU PASAULI

Katrā valstī, kuru mēs apmeklējām, sapulcējās daudzums ļaudis. Tūkstošiem nožēloja savus grēkus un iemantoja jaunu ticību, lai sekotu Jēzum. Visi iespējamie brīnumi bija Dieva paveikti, kad mēs lūdzām Jēzus vārdā.

Bībele saka, ka mācekļi "izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm." (Marka 16:20) Tie bija mūsu pierādījumi desmitgažu laikā. Dievs ir realitāte. Bībele - Dieva Vārds. Katrs vārds ir patiesība, kuram var ticēt.

Dievs grib, lai mēs šodien izmantotu Viņa vārdu, jo šai paaudzei ir vajadzība pēc brīnumainiem pierādījumiem, ka Jēzus Kristus ir tikpat reāls, kā iepriekš. Un tā, paņemiet Viņa apsolījumus un pasludiniet Viņa brīnumu sev un savam namam. Viņa vārds nepievils.

Kad cilvēkam ir bībeliska ticība, tur seko bībeliski rezultāti.

Kāpēc daudzās aprindās mēs redzam brīnumu iztrūkumu?

Bībele saka: "Ticība no Dieva Vārda dzirdēšanas.."

Bet pārāk bieži ticība aiziet no teologu vārdu klausīšanās. Neticība ticības vietā tiek sasniegta tad, kad reliģiozie līderi "Padara Dieva Vārdu nesaistošu, lai pildītu savas ieražas." (Marka 7:9)

Jūs varat aicināt uz nedēļas gavēni, bet tas neatnesīs brīnuma pierādījumus, ja jūs nemācat Dieva apsolījumus viņu pilnīgajā vienkāršībā.

Jūs varat pavadīt caurām naktīm lūgšanā, bet tas būs bezjēdzīgi, ja jūsu mācība nepamudina uz vienkāršo ticību Kristum.

Īsta garīga atmoda sākas pašā skolotājā, mācītājā, sludinātājā, misionārā. Mācībai ir jābūt patiesai, viss pārējais ir veltīgs.

Gan draudzes locekļiem, gan priesteriem ir jāvēlas savest kārtībā sava domāšana, mācība vai rīcība, kura nepieņem Dieva Vārdu, kā darbojošos šodien; savādāk garīgā atmoda nenotiks.

Ticība no dzirdēšanas... no Dieva Vārda, nevis no reliģiozu mācību tradīcijām.

Jēzus teica: "Un jūs apejat Dieva bausli savu ieražu dēļ." (Mateja 15:6) Padara Dieva Vārdu nesaistošu, lai pildītu savas ieražas." (Marka 7:9)

Mēs nevaram paļauties uz mūsdienu sarežģīto teoloģiju un saņemt bībeliskus rezultātus. Ja mēs vēlamies pļaut ticības augļus, mums ir jāsēj ticības sēkla, kas ir Dieva vārdi.

Slimie tiks izdziedināti, grēcinieki atnāks pie Kristus katrā vietā, kad Evaņģēlijs tiks pasludināts un kad darbības būs atbilstošas mācībai, ar Kunga līdzdalību un Vārda apstiprināšanu.

Jūs nevarat aizvērt brīnumu durvis, kad tiek pasludināta patiesība.

"Un jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus." (Jāņa 8:32)

Jēzus saka: "Es esmu...patiesība.." (Jāņa 14:6)

Dievs "sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus..." (Psalmi 107:20) Dievs to dara pastāvīgi.

Dieva apsolījumi - "dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina." (Salamana pamācības 4:22)

KALPOŠANAS BRĪNUMS

Starp desmitiem tūkstošu, kuri tika brīnumainā veidā Kristus dziedināti mūsu sapulcēs vairāk nekā septiņdesmit valstīs gandrīz četru gadu desmitu laikā, nav gandrīz neviena, par kuru būtu lūgts personīgi. Viņi saņēma dziedināšanu caur savu personīgo ticību, kura radās viņu sirdīs pārdomāšanas laikā par bībeliskajām patiesībām, kuras mēs sludinājām no skatuves vai izklāstījām grāmatās par bībelisko ticību.

Es atklāju, ka gandrīz katrs draudzes loceklis jebkurā pasaulē ir pārliecināts, ka slimība var būt slēpta Dieva svētība, ka tā var iemācīt viņu pazemību un pacietību, ka tai var būt Dievišķs mērķis un, ka tādā veidā, tai nevajag pretoties, bet pazemīgi pieņemt un paciest Dieva godību.

Tāpat arī es atklāju: ka tikai nedaudzi no šiem cilvēkiem var nocitēt kaut vai vienu vietu no Bībeles, kur ir apsolīts par fizisko dziedināšanu.

Ja šie apsolījumi netiek sludināti, cilvēki tos nevar zināt.

Ja cilvēki nezina šīs patiesības, viņiem nevar būt ticība brīnumiem.

Bet,  ja nav ticība brīnumiem, tie nevar īstenoties.

Šī mīlestība pret brīnumiem nav nezināšanas pazīme, bet drīzāk izraisa spēcīgu vēlmi cilvēcei neredzamā Dieva iepazīšanā.

Praktiski Dieva mērķis un plāns cilvēcei bija pārdabiskas spējas un vara. Cilvēki jau bija radīti ar šo vēlmi.

Ādams un Ieva tika radīti un sūtīti  Ēdenes dārzā.  Radīti pēc Dieva līdzības, viņiem bija paredzēts dzīvot, plānot un radīt kopā ar Dievu, piepildot Viņa Dievišķo plānu uz zemes.

Radīti pēc Dieva līdzības -  vīrietis un sieviete ir Dieva radījums.

Bez Viņa viņi nekad neatradīs pilnu apmierinājumu. Cilvēki neapzināti meklē Dievu, neatkarīgi no tā, atzīst viņi Dievu vai ne. Cilvēciskajai dzīvei ir Dievišķs mērķis, un  kamēr šis mērķis nav apzināts, dzīvē valda vakuums, tukšums. Būdami Dieva radījumi, kuriem jāveic brīnumi, cilvēkiem ir iedzimts izsalkums pārdzīvot tos.

Izglītība neiznīcina vēlmi redzēt brīnumus. Daži apliecina, ka izglītība ir nomainījusi brīnumus, ka mums vairs nav vajadzīgi pārdabiski pierādījumi par Dievu.

Viens varens brīnums Jēzus Kristus vārdā šodien ir vairāk vērts, nekā teoloģiskais darbs visu mūžu.

Cilvēki grib redzēt Dievu darbībā. Katra reāla garīga atmoda, kurā tiek godāts Kristus un Viņa vārds, tiek pavadīta ar fiziskās dziedināšanas brīnumiem.

Ir neiespējami pareizā veidā godāt Dieva Vārdu un nebūt brīnumu lieciniekam. Visi cilvēki alkst pēc pārdabiskā. Viņi vēlas redzēt Dieva spēka parādīšanos.

Pat profesors - ateists, kurš noliedz vareno Dieva eksistenci, pievienosies pūlim, lai liecinātu par brīnumu. Inteliģenti cilvēki klausās neizglītotā sludinātājā, ja ir ticības liecība Dzīvajam Dievam un,  ja sludinātājs lūdz un saņem atbildi.

Mirušai reliģijai nav ne augšāmcelšanās spēka, ne spēka brīnumu radīšanai.

Šī kaislīgā vēlme uz brīnumiem ir ielikta dziļi dvēselē katram cilvēkam, neatkarīgi no nacionalitātes vai sociālā stāvokļa, jo mēs esam Dieva radītie brīnumi.

Vīriešiem un sievietēm šodien, tāpat kā agrāk, ir nepieciešama brīnumainā Jēzus Kristus pieskaršanās.

Tāpat kā agrāk, Kristus ir brīnumu Radītājs šodien. Bībele saka, ka Viņš "vakar un šodien un mūžīgi Tas pats".

Mums ir jāļauj Kristum dzīvot mūsos Viņa spēkā un Viņa dzīvībā. Tikai tā ir īsta kristietība. Viss pārējais - tikai sludināšanas rutīna, kas piedāvā nedaudz vairāk, kā rituāli un simboliskā kārtība.

Mūsu devīze: "Jēzus ir dzīvs,  brīnumu radošs Kristus".

Jēzus pievērsa daudz tautas ar brīnumiem, un šodien ar brīnumiem, kas radīti Viņa Vārdā, Viņš turpina pievērst milzīgu cilvēku daudzumu.

KAD JĒZUS SĀKA Savu kalpošanu, tā bija pilna ar brīnumiem.

Viss: Viņa koncepcija, Viņa dzimšana, Viņa dzīve, Viņa gudrība un mācība, Viņa kalpošana, Viņa nāve, Viņa augsāmcelšanās, Viņa parādīšanās un Viņa pacelšanās - bija pārsteidzošs un neapstrīdams brīnums.

Kad Draudze sāka savu kalpošanu, tā bija kalpošana pilna ar brīnumiem.

Brīnumu avots izlējās no apustuļu rokām, laužot tā laika reliģiozās sistēmas tādā mērā, ka bijās pat romiešu valdība.

Tie pirmie kristieši atklāja: Kristus, kuru Dievs augšāmcēla no mirušajiem, iemantoja to pašu spēku un veica tos pašus brīnumus atbildē uz viņu lūgšanām, kā agrāk līdz tam, kad tika nodots un piesists krustā; Viņš bija dzīvs atkal; Viņš dzīvoja viņos; Viņš neizmainījās.

Slimie tika dziedināti. Mirušie augšāmcēlās. Gari tika izdzīti Viņa vārdā.

Kristietība - brīnumu dzīve.

Tie pirmie gadi agrās draudzes vēsturē, kas aprakstīti Apustuļu darbos par svētajiem apustuļiem, ir piemērs  draudzes dzīvei līdz Kunga atnākšanai. Tā bija īsta kristietība.

Ja mums nav pārdabiskais kristietībā, mums ir nekas cits kā vēl viena reliģija, bet īsta kristietība - tā nav reliģija. Tā - dzīvība.

Reliģija - tā ir forma, rituāls, bet kristietība - dzīvība.

Kristietība - tā ir brīnumu dzīve. Tā sākās ar brīnumiem. Tā balstās uz pastāvīgiem brīnumiem. Tā ir vienīgā dzīve, kura ir spējīga apmierināt cilvēces garīgo izsalkumu visā pasaulē.

Bībele - brīnumu grāmata, pravietisku notikumu pieraksti.

Sākot ar Ābrahāmu, daudzi no galvenajiem varoņiem Vecajā derībā veica brīnumus, vai drīzāk Dievs veica brīnumus kā atbildi uz viņu dzīvo ticību.

Šo brīnumu mērķis bija parādīt cilvēkiem atšķirību starp mirušo pagānu dieviem un Īsto Dzīvo Dievu, Kurš ir debess un zemes radītājs, un lai pievērstu neticīgos dzīvā Dieva pielūgsmei.

Kad brīnumi tika pārtraukti, cilvēki sāka pielūgt mirušos dievus un atgriezās pie Dzīvā Dieva tikai pēc nākamiem pārsteidzošajiem brīnumiem.

Cilvēki gribēja, lai tiem būtu dzīvais Dievs. Viņi alkst pēc brīnumiem.

Lai kur parādītos cilvēks, kura lūgšanas ir sadzirdētas un atbilde saņemta, tauta vairāk pulcēsies, lai paklausītos viņā, nekā klausīties pašu slavenāko filozofu.

Kristus loģika ir vienkārša. Viņš salīdzina lūgšanu ar attiecībām starp vecākiem un bērnu, ilustrējot to šādiem vārdiem: "Vai starp jums ir cilvēks, kas pasniegtu savam dēlam akmeni, ja tas lūgtu maizi? Vai arī kas dotu čūsku, ja viņš lūgtu zivi?" (Mateja 7:9-10).

Viņa mācība ir būtiska. Viņš saka: "Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts." (Mateja 7:7)

Liela daļa Jaunās Derības mācības par lūgšanu tika attiecināta uz cilvēkiem, kuri vēl nezināja par svētībām, kuras kļuva viņiem pieejamas pateicoties Kristus upurim.

Evaņģēliskie argumenti, kuri nostiprina stingru pārliecību lūgšanai (sadraudzībai ar Tēvu) ir zināšanas:

1.izpirkšanas fakts;

2.iemesls Jēzus nāvei;

3.Viņa nāves rezultāti;

4.Viņa nāves  un augšāmcelšanās ietekme uz ticīgajiem;

5.zināšanas par Kristus pilnīgo uzvaru pār sātanu;

6.izpirkšanas katra fakta nozīme  visiem, kuri ir pieņēmuši Evaņģēliju;

7.ticīgo stāvoklis Dieva priekšā - "...lai jūs Viņa priekšā būtu svēti un neaptraipīti un nevainojami." (Kolosiešiem 1:22; 1.Tesaloniķiešiem 3:13).

Pirmās draudzes ticīgajiem bija nepieciešams laiks tam, lai apzinātos šo patiesību svarīgumu un pieņemtu tās kā daļu savai jaunajai kristīgajai ticībai.

Kad cilvēks saprot un pieņem šo apgalvojumus, lūgšana kļūst par savstarpējām attiecībām, sadraudzību, tuvības laiku ar Dievu. Lūk, kāpēc lūgšana, kuru mācīja Jēzus, ir tik vienkārša.

Kungs saprata Savas atnākšanas un Savas nāves par mums mērķi. Viņš zināja par visu, ko mēs iemantosim pateicoties Viņa upurim. Tāpēc, tas lūgšanu veids, kuru Viņš mācīja, ir galvenais veids tajā, lai novestu mūsu garu harmonijā ar Viņa gribu un apliecinātu mūsu saikni ar Viņu Viņa mīlestības plānā visai pasaulei.

1.daļa

Ticība - tā ir darbība. Viss kļūst iespējams, kad jūs darbojaties ar tādu apziņu, ka Dievs darbojas jūsos.

Zināšanas paliek stipras tikai tad, kad jūs darbojaties, paļaujoties uz Viņu.

Daudzi cilvēki, kuri citē Svētos Rakstus, un daudzi filozofi bieži pieļauj kļūdas un runā vārdus, kas ir pretrunā tam, ko viņi māca.

Viņu valodas nabadzība, viņu ideālu tukšums un ierobežotais skatījums uz dzīvi liecina par to, ka viņi atrodas rutīnas gūstā, iestiguši viduvējībā, dzīvo nestabilu, egoistisku dzīvi. Viņi ir pilni ar bailēm, trauksmi, tiem nav patiess dzīves mērķis.

Zināšanas ir bezjēdzīgas līdz tam brīdim, kamēr mērķtiecība un izšķirošas rīcības pārvērš šīs zināšanas spēkā jums par labu, par labu jūsu tuvajiem un cilvēkiem, kas ir jums apkārt.

Rīkoties saskaņā ar savu ticību ir pilnīgi dabīgi.

Nopērkot biļeti uz lidmašīnu, jūs ieliekat savu dzīvi aviokompānijas rokās. Jūs sēžaties lidmašīnā, kuras stāvokli jūs nepārbaudījāt. Jūs esat atkarīgs no pilota un ekipāžas, no cilvēkiem, kuru vārdus jūs pat nezināt un kuru kvalifikāciju jūs nevarat apstiprināt.

Jūs nezināt, vai mehāniķi savu darbu ir paveikuši. Jūs nepārbaudījāt, cik ilgi lidmašīna ir ekspluatācijā. Jūs pat nezināt, vai uz klāja ir aprīkojums, kas ir spējīgs jums nodrošināt drošu nosēšanos nozīmētajā punktā.

Jūs apstiprināt savu ticību ar savām rīcībām.

Jūs ieguldāt savu naudu bankā - naudu, kuru jūs esat nopelnījuši smagā darbā un kuru jūs gribat saglabāt. Jūs to darāt, nepārbaudot banku darbinieku raksturojumu un, cik pareizi, neinteresējoties par bankas panākumu sarakstu.

Jūs uzticaties savam advokātam, veikala pārdevējam, kuru jūs apmeklējat. Es pat nerunāju par jūsu ārstu, vai jūsu apdrošināšanas kompāniju, pakalpojumiem, kurus jūs lietojat.

Jūs pārliecināti darbojaties, jo jūs uzticieties šīm iestādēm un šiem cilvēkiem. Jūs dzīvojat, sakot "Jā" dzīvei. Jūs neko nesasniedzat, sakot dzīvei "Nē".

"Nē" ierobežo, pazemo, nomāc jūs.

"Jā" piepilda ar spēku, iedvesmo, paaugstina.

Rīkojieties dzīvē ar "Jā!"

Tikai esiet pārliecināti tajā, ka "jā" ir balstīts uz Dieva mīlestības plānu priekš jums. Uzticieties VIŅAM, kas darbojas jūsos.

Dažiem cilvēkiem ir grūti saprast, kā var uzticēties spēkam, kurš ir neredzams. Bet, patiesībā, visi paši varenākie spēki ir neredzami.

Mīlestību un prieku nav iespējams ieraudzīt vai izmērīt, bet tie - tie spēki, kuri rada pašu vērtīgāko dzīvē: laimi, mieru un apmierinātību.

Viļņi, kas pārnes radio skaņas un televizora attēlu, priekš jums ir neredzami. Tomēr viņi pārvalda miljoniem cilvēku dzīves.

Jūs nespējat pieskarties elektrībai un izanalizēt, kas tā tāda ir. Bet bez viņas sabiedrība nespētu normāli eksistēt.

Likums ir neredzams, un tam nav iespējams pieskarties. Taču tas jūs pārvalda.

Ziemeļu un dienvidu polus un Zemes magnētisko lauku nav iespējams ieraudzīt vai aizskart. Bet katras lidmašīnas ceļš gaisā un katra kuģa  ceļš atklātajā jūrā ir atkarīgi no tiem.

Visi šie spēki eksistēja kopš radīšanas sākuma. Viņi pastāvēja visu laiku, Dieva radīti priekš visiem cilvēkiem. Bet šie spēki gaidīja, kamēr cilvēki sāks:

1.Aizdomāties par viņiem;

2.Meklēt pierādījumus to eksistencei;

3.Sapņot par to pielietošanu;

4.Izstrādāt projektus to pielietošanai;

5.Pilnveidot plānus to izmantošanai;

6.Darboties ar viņu pielietošanas mērķi.

Tieši tāpat mūsu Debesu Tēvs radīja visu nepieciešamo, redzamo un neredzamo, pilnīgai laimei, veselībai, panākumiem, apmierinājumam un sirds mieram.

Viss, ko Viņš nodrošina, ir reāls. Tas pastāv Dieva valdīšanā. Tā ir Dieva griba priekš mums. Tas vienmēr mums ir pieejams.

2.daļa

Dieva resursi veido jūsu dabisko vidi, jūsu īpašumus. Tie tika radīti un paredzēti jums.

Bet, lai tos lietotu, jums nepieciešams:

1. Pārdomāt par Dieva spēku, kas darbojas jūsos un rada pārdabisku dzīvi;

2. Meklēt Bībelē un citos avotos pierādījumu tam, ka Dieva labumi var kļūt reāli;

3. Sapņot par to, kā jūsu dzīve izmainīsies pateicoties Dievišķajai pārpilnībai;

4.Skaidri iztēloties labāku dzīvi  sev;

5.Sastādīt plānus labākas dzīves iemantošanai;

6. Pieņemt lēmumu dzīvot laimē, bagātībā, panākumos un sasniegumos, paļaujoties uz Dievu, Kas darbojas jūsos.

Jums ir sagatavoti panākumi. Jūs esat radīti sasniegumiem. Jūs esat izredzēti, lai iepazītu šīs patiesības. Jūs esat atdzimuši jaunai dzīvei.

Šie noslēpumi eksistēja gadu tūkstošiem. Bet tiem bija jāgaida tā stunda, kad jūs kļūsiet gatavi, atvērsiet savu prātu, sāksiet sapņot, plānot, pieņemt lēmumus un rīkoties.

Tradicionālā reliģija radīja daudzums ideju, kas ierobežoja cilvēkus un paralizēja viņu gribu. Daudzi cilvēki, tās pieņemot, dzīvo viduvējībā un nabadzībā, jo viņi tika ieprogrammēti ticēt tam, ka viņi zaudēs Dieva žēlastību, ja kļūs bagāti un veiksmīgi.

Šie cilvēki pazemīgi pieņem slimības un vājumus, ticot tam, ka šīs izpausmes ir Dieva rūpes un mīlestība, vai arī Dieva sods. Viņi nezina, kas tas ir, turklāt, samierinās ar ciešanām savā apgrieztajā sapratnē par dievbijību.

Šie cilvēki samierinās ar problēmām, sakāvi un neveiksmēm vai iebildumiem, ticot, ka tādā veidā viņi spēs iežēlināt Dievu un pierādīt savu samierināšanos un pakļāvību Viņa gribai.

Tikai reliģija ir spējīga iedvest ļaudīm tik dīvainu loģiku. (Runājot par "reliģiju", es nedomāju patiesu dzīvi Kristū.)

Dievs jūsos ir tikpat bagāts, dāsns un aktīvs,  kā pirms tam, kad Viņš atnāca, lai dzīvotu jūsos. Viņš nav mainījies, kad Viņš ienāca jūsu dzīvē.

Jēzus nenolaidās līdz jūsu līmenim, bet paaugstināja jūs līdz Savam līmenim. Jūs bijāt radīti kā Dieva mantinieki, kā Kristus līdzmantinieki (Romiešiem 8:17; Galatiešiem 4:7).

Dzīvojiet, apzinoties savu identifikāciju ar Viņu. Viss labākais, ko sagatavojis Dievs, visas svētības jums ir pieejamas tagad. Bet tās, būdamas neredzamas, gaida, kad jūs uzzināsiet par tām, pieņemsiet tās un rīkosieties, paļaujoties uz tām.

Atraidiet visas dogmas, reliģiozās pārliecības vai cilvēku viedokļus, kuri cenšas vājināt jūsu mērķus uz dzīvē labāko.

Nekad neļaujiet sabiedrībai vai reliģijai ierobežot jūs, kuras pēc viņu domām, ir piemērotas jums. Ja viņiem izdosies jūs indoktrinēt, uzspiest pieņemt to veidu, kuru viņi ir izvēlējušies  jums, un ja jūs dzīvosiet tā, pēc viņu domām, jūs kļūsiet par viņu vergiem. Jūs piederat tiem, kuriem jūs ļaujat pārvaldīt jūsu dzīvi.

Nekad neļaujiet sabiedrībai, tradīcijām vai jums apkārt esošajiem radīt uz jums spiedienu, kas ieved jūs strupceļā vai ierobežo jūsu virzību uz labāko.

Jēzus grib, lai mēs pastāvīgi mācītos. Viņš aicināja mūs kļūt par mācekļiem. Māceklis - tas ir tas, kurš mācās.

Es pastāvīgi mācos ko jaunu.

Jēzus ir neierobežots. Viņš pastāvīgi atklāj Sevi. Es pastāvīgi iepazīstu Viņu.

Civilizācija tik tikko ir pieskārusies tam, kas vēl jāatklāj zinātnei. Pārdabīga pārpilnība, Dieva radīta uz zemes, man runā par to, ka eksistē tik daudz patiesību par Dievu, kuras es turpinu iepazīt un tālāk, ja tikai es nekļūšu pārāk ieprogrammēts un pašpietiekams un tikai ja es nepārstāšu domāt.

2.daļa

ATZĪSTOT LABĀKO JŪSOS

Vēstulē Filemonam 1:6 ir teikts: "Lai tavas ticības sadraudzība kļūtu darbīga visa laba atziņā, kas mūs tuvina Kristum." Ja jūs vēl to neesat darījuši, sāciet atzīt visu to labo, kas jums ir šodien.

Kad man uzticēja kalpot "Dziedināšanas Skolā", kur regulāri mācīja arī doktors Kenets Heigins, es jutos neadekvāti, jo viņš darbojās dziedināšanas svaidījuma spēkā. Reiz es lūdzu: "Kungs, es zinu, ka Tu man nedotu darbu, ja es neatbilstu tam. Tu esi uzticams. Bet vienkārši manā dzīvē nav svaidījuma tādā mērā, kā brālim Heiginam."

Kungs runāja uz manu garu un teica: "Tu esi svaidīts. Visi Mani bērni ir saņēmuši svaidījumu, kad viņi piepildījās ar Svēto Garu. Un tā kā daudzi no viņiem neko nedarīja ar šo svaidījumu, tad kāpēc viņiem tas ir vajadzīgs vairāk? Esi uzticams ar to, kas ir tevī un pār tevi tieši tagad. Runā par to! Apliecini, ka tu esi svaidīts. Kalpo tajā pilnībā, kas tev ir. Un kad tu būsi uzticams ar to, kas tev ir, Es tev došu vairāk."

Es tā arī rīkojos. Kopš tās dienas es pārstāju lūgt pēc Viņa svaidījuma. Tā vietā es sāku citēt Lūkas evaņģēlijā 4:18 rakstīto: "Tā Kunga gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis..." Reizēm es runāju atkal un atkal: "Tā Kunga Gars ir uz manis. Viņš mani ir svaidījis".

Tas nenotika viena vakara laikā, bet ar laiku Dievs man deva vairāk svaidījumu. Ar gadiem šis svaidījums kļuva arvien spēcīgāks un spēcīgāks, līdz tādam mēram, ka reizēm man bija grūti nostāvēt.

Bet kaut kas tāds nenotiek, kad jūs sevi salīdzināt ar kādu, žēlojaties, raudat. Jums ir jāpaņem sava mazā atklāsme un jāsaka: "Kungs, es Tev pateicos par to, ka Tu to devi man. Tu mani uzskatīji par uzticamu saņemt šo. Un es Tev pateicos par šo." Pateicieties par to. Izmantojiet pilnā mērā to, kas jums ir, dariet visu, ko jūs zināt, ko jūs varat darīt ar to. Un kad jūs tā rīkosieties, Dievs jums dos vairāk.

DAUDZAS TIESĪBAS

Jums ir daudz kā, par ko jūs varat būt pateicīgs. Iegaumējiet, katru reizi, kad jūs pārdzīvojat kaut ko nepareizu savā dzīvē, jums ir daudz vairāk tas, kas ir pareizi. Ja jūs aizmirstat pateikties par labo, jūs aptumšojat savu dvēseli - aptumšojat savu sirdi.

Es sapratu, ka ceļš uz atklāsmes saņemšanu - tas ir būt pateicīgam par to, kas man jau ir. Es esmu sakoncentrējies uz to, ko es zinu. es runāju par to, ko es saprotu. Kad es runāju par to, ka es esmu pateicīgs un ka es saprotu, es sāku pieņemt sapratni citās sfērās. Bet,  ja es esmu sakoncentrējies uz to, ko es nezinu, viss kļūst tikai tumšāks.

Šo es iemācījos pirmajā gadā, kad biju Bībeles Centrā "Rema". Mēs ar sievu uzaicinājām draugus uz pusdienām. Pēc pusdienām mēs sākām apspriest Rakstu vietu. Mēs paņēmām vienu pantiņu, kuru neviens no mums nesaprata, un divas stundas apspriedām to. Tajā vakarā, pēc tam kad viņi aizgāja, Kungs runāja uz mani, Viņš teica: "Tu vēlies saprast šo pantiņu?"

Es atbildēju: "Jā, Kungs."

Viņš teica: "Tagad tu esi tālāk no tā saprašanas, kā jebkad agrāk".

Kāpēc?

Tāpēc ka mēs runājām tikai par to, cik sarežģīti un grūti ir saprast šo vietu. Atcerieties par to, ka, tad kad jūs pārdomājat to, ko jūs nezināt, tas ved tikai tumsā un baro nepateicību. Nelieciet uzsvaru uz to, kā jums nav, uz to, ko jūs nezināt, un uz to, ko jūs nedarāt.

Un tā, kas tad jums ir jādara, ja jums ir problēmas? Atrodiet, par ko jūs varat būt pateicīgs, un sāciet pateikties par to. Tas atver ceļu lielāku atklāsmju saņemšanai. Sāciet domāt par to, ko jūs zināt. Un kād jūs to pārdomājiet, ko ir izdarījis Dievs, Viņš jums atnesīs vairāk atklāsmes. Kāpēc? Tāpēc ka jūs vērtējat to, ko Viņš jau jums ir devis. 

Dievs grib, lai jūs kļūtu eksperti tajā, kā baudīt dzīvi Viņā. Viņš vēlas, lai jūs baudītu dzīvi un dzīvotu šo pilnīgo dzīvi šodien. Ja jūs gribat, lai Dievs jūs iemācītu dzīvot pateicīgu dzīvi, lūdziet šo lūgšanu: "Dievs Tēvs, iemāci man kultivēt pateicīgu dzīves veidu. Iemāci man atšķirt un saprast, lai es nepārtrauktu Tev pateikties. Es gribu vērtēt visu, ko Tu man devi, un visu, ko Tu dari  manis dēļ. Un es rīkošos,  pamatojoties uz to. Es došu Tev godu un pateicību. Es augšu. Un Tu pagodināsies arvien vairāk un vairāk manī!"

1.daļa

Vai jūs zināt, kā dzīvot? Es ar to domāju - dzīvot pa īstam? Jūs zināt, kā baudīt saullēktu vai zaļu zāli, vai puķes? Vai arī jūs dzīvojat tādā steigā un satraukumā, ka nespējat ieraudzīt radīto skaistumu un apstāties, lai būtu pateicīgs Dievam par visu, ko Viņš mums ir devis?

Kamēr jūs neiepazināt Dievu, patiesībā jūs neko nezinājāt par īstu dzīvi, jo jūs nepazināt dzīvības Devēju. Bet jaunpiedzimšana nenozīmē, ka jūs uzzinājāt visu, ko varētu zināt. Vairākums cilvēku nezina, kā dzīvot. Viņi eksistē. Viņi vienmēr meklē vēl kaut ko. Viņi domā par rītdienu, sakot: "Drīz mēs nonāksim pie kaut kā laba no Dieva...."  "Ja vien mēs varētu izdarīt šo..." "Drīz mēs varēsim to izdarīt". "Kad aiziesim pensijā, tad arī dzīvosim." Bet tā nav dzīve.

Īsta dzīve ir piedzīvot dzīvi visā tās pilnībā. Dieva dzīves skatījums - šodien, lai rīt jums nebūtu nekādas nožēlas par nodzīvotajām dienām. Kad jūs dzīvojat pilnīgu dzīvi, jūs neatskatīsieties un neteiksiet: "Man vajadzēja dzīvot savādāk. Man vajadzēja baudīt dzīvi, cienot katru tās mirkli." Mācēt dzīvot - tā ir māksla, kura ir jāattīsta. Un tad, kad jūs to darāt, jūs varat katru dienu baudīt un redzēt to, ka Dievs ir labs.

ESIET PATEICĪGI

Es šo mākslu sāku saprast savas kalpošanas sākumā, kad Kungs man sniedza svarīgas dzīves mācības. Viņš man jautāja: "Keit, vai tu gribētu palielināt savu spēju pieņemt no Manis?"

Man pietika ar īsu mirkli, lai atbildētu: "Jā, jā un jā! Lūdzu, parādi man, kā to izdarīt!"

Viņš teica: "Kultivē dzīves veidu, kas pilns ar pateicībām."

Vārds "kultivē" nozīmē, ka tas nenotiek automātiski. Jums tas ir jāuzkurina, jātiecas uz to. Tieši šeit daudzi cilvēki visu palaiž garām. Viņi domā: "Vispār jau es esmu pateicīgs cilvēks", bet viņi nepieliek piepūli tam, lai pateiktos.

Viena no galvenajām lietām, kura jums traucēs dzīvot pilnīgu - tas ir pateicības trūkums. Tas aptumšo jūsu garu.

Daži kristieši apliecina to, ko viņi grib, bet žēlojas par to, kas viņiem ir. Viņi saka: "Es pasludinu, ka man ir jauna mašīna!" Bet tāpat arī viņi saka: "Kā man ir apnicis šis vecais lūznis, kas man ir tagad. Pārnesumkārba tek. Abi spārni sasisti, un kondicionieris nestrādā". Bet tā tas nenostrādās. Pievērsiet uzmanību tam, kas rakstīts vēstulē Romiešiem 1:21: "Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā."

Neesiet starp tiem, kuri pastāvīgi žēlojas un pilnīgi nebauda dzīvi. Neļaujiet savai sirdij aptumšoties nepateicības dēļ. Vērtējiet visu, ar ko Dievs ir nodrošinājis. Tā ir cilvēka īpašība, kuru sauc par labu kalpu. Ja jūs par to esiet pateicīgi, ko jūs saņēmāt, vērtējiet to.

Atcerieties, ko Jēzus teica Marka evaņģēlijā 4:24: "Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt."

Paskatieties apkārt. Cilvēki, kuri kaut ko saņem, tie ir pateicīgi cilvēki. Viņi kultivēja pateicīgu dzīves veidu. Ja jūs gribat paplašināt savas iespējas saņemt no Dieva vairāk, jums ir jāpaplašina savas iespējas būt daudz pateicīgākam.

BEZ SALĪDZINĀŠANAS

Ienaidnieks patstāvīgi cenšas ietekmēt kristiešus, lai viņi kļūtu nepateicīgi. Viena viņa galvenām stratēģijām tam, lai traucētu cilvēkiem saņemt kaut ko no Dieva - tas ir likt viņiem salīdzināt sevi ar citiem. Salīdzināšana - tā ir miesas daba un šīs pasaules sistēmas daba. Bet paskatieties, ko par to saka Bībele: "Jo mēs neuzdrošināmies sevi pieskaitīt vai pielīdzināt tādiem, kas paši sevi liela; bet tie, sevi pašus ar sevi mērodami un paši sev pielīdzinādami, nedara prātīgi." (2. Korintiešiem 10:12)

Sevis salīdzināšana ar citiem iet roku rokā ar nepateicību. Kad jūs salīdzināt to, kas ir jums, ar to, kas ir kādam citam, vai tas, ko viņi dara, ar to, ko jūs īstenojat, jūs neapzinoties atveriet durvis apmānam, sajukumam vai tumsai.

Ienaidnieka mērķis ir tajā, lai liktu jums izdarīt vienu no diviem nepareiziem secinājumiem. Pirmais - viņš vēlas, lai jūs uzskatītu sevi par daudz zemāku un ignorētu visu to labo, kuru Dievs jau ir izdarījis jūsu dzīvē. Vai arī otrais - viņš grib, lai jūs sevi uzskatītu augstāku par citiem cilvēkiem, ar kuriem jūs sevi salīdzināt, un piepildītos ar lepnumu.

Neiekrītiet šajās ienaidnieka lamatās. Tā vietā esiet gudri - esiet pateicīgi.

ES TICU, KA SAŅEMU 

Ticība. Tā ir atslēga pie visa Dieva Valstībā. Tas ir tas, ar ko mēs pieskaramies Visuvarenā Dieva spēkam. Vairākums no mums par to zina. Bet tikai nedaudzi no mums ir pārliecināti tajā, kā dzīvot ar tādu ticību. Mēs nezinām, kā to novest darbībā.

Faktiski viss ir tik vienkārši, ka tas ir pārsteidzoši. Tas ir tikpat vienkārši, kā pateikt: "Es ticu, kas saņemu." Kaut kas notiek jūsu garā, kad jūs runājat šos vārdus. Es nesaprotu kā, bet tas notiek. Es nesaprotu, kā mana gremošanas sistēma zina, kas viņai ir jādara, kad es kaut ko noriju, bet viņa to dara. Viss, kas man ir jāizdara, ir jāieliek mutē ēdiens, un tā sāk darboties. Man nav jāpiespiež tai darboties. Man nav jāsajūt, kad tā strādā. Tā vienkārši sāk strādāt. Tāds tika radīts mūsu ķermenis.

Līdzīgā veidā, kad jūs barojieties ar Dieva dārgajiem apsolījumiem un "norijiet" tos, lai viņi nokļūtu jūsu garā sakot: "Es ticu, ka saņemu", tiek atbrīvota ticība. Jums nav jādara tā, lai tas notiktu. Jums nav jātic, ka tas notiek. Tas vienkārši notiek. Jūsu atdzimušais gars ir tā radīts.

Kad jūs pastāvīgi runājat ar savu muti: "Es ticu, ka saņemu savu dziedināšanu" vai "Es ticu, ka saņemu savu finansiālo vajadzību apmierinājumu", un pēc tam citējiet Rakstu vietas, kuras atbalsta šo apliecinājumu, tiek atbrīvota ticība, kura atnes spēku piepildīt šīs vajadzības.

Kā saka doktors Kenets Heigins, jums vajag "turēt ieslēgtu ticības slēdzi ieslēgtā stāvoklī". Mēs ar Gloriju sapratām, ka, tad kad jūs runājat šos vārdus: "Es ticu, ka saņemu", tas ir viens no veidiem kā turēt ieslēgtu ticības slēdzi ieslēgtā stāvoklī. Mēs to runājam, kad lūdzam. Mēs to runājam, kad slavējam Dievu. Mēs to runājam, kad lasām Dieva Vārdu.

Īpaši šos vārdus mēs runājam tumsai sejā, kad liekas, ka mēs neko nesaņemam. Kad viss izskatās vissliktākajā veidā, mēs runājam šos vārdus skaļāk par visu: "Es ticu, ka saņemu!"

Vai jūs gribat aktivizēt šodien savu ticību? Tad padariet šos četrus vārdus par pašiem galvenajiem vārdiem savā vārdu krājumā. Izmantojiet tos katru dienu, un jau drīz jūs atskārtīsiet, tāpat kā mēs, ka viņi darbojas!

VĀRDS PAR TICĪBU

"Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks" (Marka 11:24).