AR KUNGU JŪS VARAT ATGRIEZTIES MĀJĀS (4.daļa)

Dieva mīlestības plāns, kuru Viņš piepildīja jūsu dēļ, tāpat kā Viņa sākotnējais nodoms, saistībā ar TICĪBU Viņa godīgumam, pārliecību un uzticību Viņa Vārdam. Vienīgais noteikums, kas nepieciešams jums, ir vienkārši godāt vārdu un ticēt tam, ko saka Kungs.

Dieva plāna īstenošanās ir atkarīga no mūsu gatavības pielīdzināt sevi Tam, Kas nomira kā aizstājējs.

Tāda ir atslēga labākajam dzīvē.

Jums ir tiesības izvēlēties, varat pieņemt visu to vērtīgo, ko Kristus izdarīja jūsu vietā, vai arī noraidīt Viņa upuri kā reliģiozu aizspriedumu, bezjēdzīgu vai nenozīmīgu rīcību.

Dieva mīlestības plāns pilnībā ir atkarīgs no jūsu ticības. Viņš gaida to no jums tāpat, kā gaidīja uzticību no Ādama un Ievas.

Jāņa evaņģēlijā 3:18 ir teikts: "Kas tic Viņam, netiks tiesāts."

"Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība" (Jāņa 3:36).

Kam tad jums konkrēti ir jātic un kam ir jāuzticas?

1.Tam, ka Jēzus ir bez grēka un pilnīgs.

2.Tam, ka Viņš nomira jūsu dēļ un uzņēma sodu jūsu vietā, kuru jūs bijāt pelnījuši.

3.Tam, ka Viņš to izdarīja, jo Dievs jūs mīl un grib dzīvot ar jums.

4. Tam, ka Dievs vērtē jūs tik augstu, ka samaksāja pārmērīgi lielu cenu par to,  lai to varētu īstenot. Šie brīnišķīgie fakti ir tie, kas tiek saukts par Evaņģēliju vai LABO VĒSTI.

- Viņš cieta sodu par mūsu grēkiem, lai mēs varētu iegūt glābšanu no nāves un dzīvot mūžīgi, kā Viņš to jums ir ieplānojis.

- Viņš uzņēma uz Sevi jūsu grēku sekas, lai jūs tiktu atbrīvoti no soda, nosodījuma un vainas sajūtas uz visiem laikiem.

- Viņš uzņēma uz Sevi jūsu kaites un slimības, jūsu sāpes tāpēc, lai jūs varētu atbrīvoties no tām un dzīvot vesels, baudot ilgu dzīvi.

- Viņš uzņēma uz Sevi jūsu nedrošības sajūtu, kaunu, nepilnības un vientulību, lai jūs no jauna varētu dzīvot sadraudzībā ar Dievu.

-Viņš nomira, lai jūs varētu dzīvot.

- Viņš paņēma jūsu vainu, lai tu iegūtu Viņa taisnību.

"To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība" (2.Korintiešiem 5:21).

Visi jūsu grēki bija pārlikti uz Kristu rēķina. Turklāt, Viņš pieņēma uz Sevi jūsu vainu un cieta sodu, kuru bijāt pelnījuši jūs.

Tā vietā jums tika dāvāta Viņa taisnība. Jūs uz visiem laikiem tikāt attaisnoti Dieva priekšā.

Tas viss notiks ar jums, ja jūs pieņemsiet lēmumu pielīdzināt sevi ar to, ko paveica Jēzus Kristus, un kad jūs ticat, ka Viņš izcieta sodu par jūsu grēkiem jūsu vietā. To izdarot, jūs piedzīvosiet brīnumu: Jums tiks nodota Kristus taisnība. Jūs atbrīvosieties no vainas un nosodījuma.

Jēzus Kristus atnāks, lai dzīvotu Dieva dzīvi jūsos un caur jums.

Jūs kļūsiet jauns radījums.

Jūs varēsiet atgriezties pie Dieva atbilstoši Viņa sākotnējam plānam.

Pārdabiskais spēks tiks dots jums, un tas padarīs jūs par Dieva bērnu. Tas būs brīnums.

Tāda "svarīgākā atslēga labākajam dzīvē".

Kristus atvēra ceļu,  pateicoties kam Dievs var atnākt pie jums, bet jūs varat atnākt pie Viņa. Viņš - jūsu saikne ar Dievu, jūsu ceļš labai dzīvei.

LIELISKĀS PĀRMAIŅAS (5.nodaļa)

Kad jūs uzaicināt Jēzu Kristu ienākt jūsu dzīvē caur ticību, jūs sagaida brīnišķīgas sekas.

Tādi rezultāti jums var būt jau šodien - tagad. "Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena." (2.Korintiešiem 6:2). Šodien - ir glābšanas diena jums.

Pirmkārt, jūs piedzimstat no augšienes, tiekat atjaunots, atgriežaties pie Dieva, kļūstat par jaunu cilvēku. Jūs kļūstat par Dieva bērnu.

Jāņa evaņģēlijā 1:12 ir teikts, kad jūs pieņemat Jēzu Kristu, Kungs jūs apvelta ar brīnišķīgu spēku būt par Dieva bērnu.

Otrkārt, jūs iemantojat jaunu garīgo dzīvi, brīnišķīgu Dieva dzīvību caur Jēzu Kristu, kas mājo jūsos.

"Ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums. Viss ir tapis jauns." (2.Korintiešiem 5:17)

Jēzus teica: "Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība" (Jāņa 10:10).

Treškārt, jūs iemantosiet pilnīgu mieru. Trauksmes, iekšējā spriedze, bailes, vainas sajūta un nosodījums atstās jūs uz visiem laikiem.

Jēzus teica: "Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu." (Jāņa 14:27).

"Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu." (Romiešiem 5:1).

Ceturtkārt, atjaunojas draudzība, saziņa un dzīve ar Dievu - tā, kuras dēļ mēs bijām radīti.

"Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu." (1.Jāņa 1:3)

Piektkārt, ietekme jūsu iegūtajam iekšējam mieram ar Dievu ir tik liela, ka jūsu ķermenī pazudīs slimības, un jūs iegūsiet jaunu fizisko un psihisko veselību.

"Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam....un Es novērsīšu visas tavas slimības." (2.Mozus 23:25)

"Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas." (Psalmi 103:3).

T.L.Osborns (no grāmatas "Labākais dzīvē")

JŪSU SAIKNE AR KUNGU (1.daļa)

Tagad jūs apzināties savu personīgo vērtību.

Pats Kungs pierādīja, cik dārgi jūs esat Viņam, samaksājot par jums augstāko cenu. Viņš atdeva par mums Sava Dēla dzīvību. Šis mīlestības akts pieliek punktu visām šaubām par jūsu vērtību.

To apzinoties, jūs sevi sagatavojāt pašam satriecošākajam pārdzīvojumam spēka un dziļuma ziņā, kuru cilvēks vien var piedzīvot.

Tagad jūs varat sevi identificēt ar Kungu, personīgi satiekoties ar Viņu.

Otrs princips, kuru es nosaucu par pielīdzināšanos, ir viens no svarīgākajiem visā šajā grāmatā, tāpēc, ka tieši viņš atver pieeju pie Dieva bagātības, veselības, panākumiem un svētībām. Lūk,  kāpēc es to saucu par "jūsu atslēgu labākajam dzīvē".

Noslēpums numur divi:

Saprotiet, kas ir Jēzus Kristus, kāpēc Viņš atnāca, kāpēc Viņš tika krustā sists, kāpēc Viņš augšāmcēlās no mirušajiem un kā Viņš ir dzīvs šodien. Pēc tam pielīdziniet sevi ar Viņu personīgi satiekoties, jo Viņš - jūsu saikne ar Dievu un Dievišķajiem panākumiem.

Lai saprastu, kāpēc Jēzus Kristus atnāca un kā sevi pielīdzināt Viņam, jums vispirms ir jāsaprot problēms, kura eksistēja jau no paša sākuma cilvēces vēsturē.

Dieva nodoms attiecībā uz cilvēci ir aprakstīts 1.Mozus grāmatā. Kungs gribēja reproducēt Sevi Ādamā un Ievā un dzīvot draudzībā ar viņiem.

No Ādama un Ievas netika prasīts, lai viņi Dievu cienītu vairāk, kā tas tiek prasīts no jums.

Dievs ielika viņus Ēdenes dārzā un deva viņiem "visus kokus, kas tīkami skatam un labi ēšanai, un dārza vidū - bija dzīvības koks." (1.Mozus 2:9)

Kungs deva vienu vienīgu bausli, lai pārbaudītu, cik daudz cilvēki tic un uzticas Viņa sapnim par viņiem. Dievs teica: "Ēd no visiem dārza kokiem, bet no laba un ļauna atzīšanas koka neēd! - Jo tai dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu mirtin mirsi!" (1.Mozus 2:16-17)

Dievs gaidīja, ka cilvēki uzticēsies tam, ko Viņš teica, un tas ir viss, ko Viņš sagaida no jums un no manis.

Ja vien  Ādams un Ieva nešaubītos par Dieva teikto neaizskaramību, tad viņi dzīvotu un uzplauktu kopā ar Viņu vienmēr. Bet, ja cilvēki izrādītu neuzticību, nepaļaujoties uz Viņa Vārdu, viņos sāktos novecošanās process, kas novestu viņus pie nāves.

Cilvēku neticība Dieva teiktajam par neaizskaramību, vēlāk tika nosaukts par "grēku".

Vienkāršs Dieva iedibināts likums, skanēja: "Kura dvēsele grēko, tai jāmirst." (Ecēhiēla 18:4;20)

Citā Rakstu vietā šī doma atkārtojas savādāk: "Jo alga par grēku ir nāve." (Romiešiem 6:23)

SAVSTARPĒJA DRAUDZĪBA (2.daļa)

Dievs gribēja, lai cilvēki, kurus Viņš radīja, pilnā mērā iemantotu laimi, dievišķu mērķi un dzīvi pārpilnībā.

Bet viņu draudzībai bija jābūt savstarpējai. Kungam bija jābūt pārliecinātam, ka Ādamam un Ievai ir vajadzīgs Viņš, tāpat kā Viņam ir vajadzīgi viņi.

Tas, kas notika ar viņiem, mums parāda, kas patiesībā ir grēks.

Velns, Dieva ienaidnieks, uzzināja par Viņa sapni un nodomāja pārliecināt Ādamu un Ievu uz nodevīgu neuzticību Kungam.

Velns ielavījās Ēdenes dārzā un sāka runāt ar Ievu, pārliecinot viņu pamēģināt augļus no aizliegtā koka. Viņš runāja pretēji tam, ko teica Dievs, apliecinot sevi kā augstāko varu. Viņš teica: Ja tu ēdīsi no šī koka, tad "NEmirsi!"

Sievieti izdevās pārliecināt. "Viņa ņēma tā augli un ēda, un deva arī savam vīram, un viņš ēda." (1.Mozus 3:6)

Kāds tad bija rezultāts?

Kungs atnāca uz dārzu, parunāties ar Ādamu un Ievu..(trūkst teksta daļa)..paskaidroja cilvēkiem sekas viņu rīcībai.

Ar šo viņi iznīcināja nepieciešamo pamatu sadraudzībai ar Dievu.

Ādams un Ieva, parādot savu gribu, izrādīja necieņu un neuzticību pret Dievu un to, ko Viņš teica. Labā dzīve beidzās.

Dieva taisnīgums pieprasīja, lai Viņa likums tiktu ievērots pilnā mērā, savādāk Viņa Vārdam nedrīkstētu uzticēties. Ādams un Ieva vairāk nevarēja palikt dārzā kopā ar Dievu. Atdalīti no Viņa pārpilnības, atrodoties vairs ne Viņa aizsardzībā, viņi tagad tika pakļauti savam jaunajam "kungam".

Tas bija sākums ciešanām, slimībām, naidam, iekārei, skaudībai, slepkavībām, vientulībai, vainas apziņai, nabadzībai, badam, postam un nāvei.

Ieejot cilvēcē, grēks tika nodots no paaudzes uz paaudzi.

"Tādēļ: kā caur vienu cilvēku grēks ir ienācis pasaulē un caur grēku nāve, tā arī nāve ir iespiedusies visos cilvēkos, jo visi ir grēkojuši." (Romiešiem 5:12)

Sākotnējais grēks, kurš izpostīja savstarpējās attiecības starp Dievu un cilvēkiem, nebija slepkavības grēks, laulības pārkāpšana, meli, zādzība, naids vai vardarbība.

Tā bija ideja vai filozofija, vai viedoklis, ar kuru Dievam nebija nekāda sakara, ko viņš teica.

Ja jūs neuzticaties Dievam, jūs neuzticaties pats sev un jums apkārt esošajiem cilvēkiem.

Kad jūs sākat domāt, ka Dievam nav raksturīgs godīgums, jūs paši sākat uzvesties negodīgi. Sirdsapziņa paliek nejūtīga. Zūd cieņa. Cilvēks kļūst nevarīgs un mirst. Gaisma izzūd. Paliek tikai tumsa.

Vai tā nav sabiedrības problēma mūsdienās?

Zaudējot ticību Dieva Vārdam, cilvēki grimst izmisumā un kaunā, vājumos un slimībās, postā un aizmirstībā.

MĪLESTĪBAS PLĀNS (3.daļa)

Kungs nekad nav atteicies no sava sapņa par jums.

Dievs ir mīlestība, bet mīlestība nekad nebeidzas.

Viņa mīlestība sāka darboties kopš tās dienas, kad Ādams un Ieva sagrēkoja. Dievs atrada taisnīgu un likumīgu ceļu tam, lai atjaunotu tuvu draudzīgu saiti starp cilvēci un Sevi.

Viņa mīlestības plānam bija jāpieliek punkts nāves varai un atgriezt cilvēkus pie dzīvības.

Kas bija Viņa mīlestības plāns? Kā tas varēja samierināt jūs ar Dievu, un uz likumīga pamata atbrīvot jūs no soda par grēku - nāves?

Taisnīga atbilde būtu "aizstāšana". Ja kāds, kas ir nevainīgs grēkā labprātīgi ieņemtu tā vietu, kas ir vainīgs, un uzņemtos pilnīgu sodu par to grēkiem, tad vainīgais būtu brīvs.

Šajā gadījumā draudzība ar Dievu var tikt atjaunota tā, it kā nekad nekāda grēka nebūtu bijis. Tajā arī ir Dieva mīlestības plāns.

Tagad jūs varat saprast, kāpēc Jēzus Kristus atnāca un nomira par jums.

"Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka atdeva Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība" (Jāņa 3:16).

Tam, lai jums dāvātu aizstājēju bez grēka, spējīgu uzņemties jūsu grēkus, Kungs upurēja Savu Vienīgo Dēlu.

Jēzus dzima brīnišķīgas ieņemšanas rezultātā. Dieva Gars nāca pār jaunavu, un dievišķās dzīvības sēkla radās viņas klēpī. Tādā veidā, Jēzus nebija dzimis no cilvēciskās, grēka skartās sēklas.

Ne tikai Viņa ieņemšana, bet arī Viņa dzīve starp cilvēkiem bija bezgrēcīga, lai Viņš varētu kļūt par jūsu aizstājēju.

Dieva Dēlam bija nepieciešams pakļauties tiem pašiem grēka kārdinājumiem, kā jebkuram citam cilvēkam. Viņam bija jābūt tieši tādam pašam, kā jūs, bet tai pašā laikā, noraidīt visu to, kam cilvēki nespēja pretoties. Viņam bija jāpierāda, ka sākotnējais Dieva plāns var īstenoties, ka cilvēki varēja pieņemt lēmumu ticēt Dieva Vārdam un nekad neapšaubīt Viņa godīgumu.

Jēzum bija jāpakļaujas velna kārdinājumiem, tāpat kā Ādamam un Ievai. Lūk,  kāpēc, tikko kā Jēzus sasniedza briedumu, Viņš tika aizvests tuksnesī, kur sātans Viņu kārdināja tieši tāpat, kā viņš kārdināja Ādamu un Ievu Ēdenes dārzā.

Katru reizi, kad velns apšaubīja Dieva Vārdu, Jēzus noraidīja visus viņa piedāvājumus un izlēmīgi pasludināja to, ko teica Dievs. (Mateja 4:1-11)

Pat pašos smagākajos pārbaudījumos Jēzus ticēja Dieva Vārdam.

Un Bībelē ir teikts, ka visā Savā zemes dzīvē, Kristus "līdzīgi mums, tika visādi kārdināts, bet nesagrēkoja" (Ebrejiem 4:15).

Jēzus Kristus bija pilnīgs. Grēka sēkla Viņu neaizskāra.

Tas izskaidro to, kāpēc Viņš spēja kļūt par jūsu Glābēju. Tā kā Viņam nebija grēka Sevī un Viņš negrēkoja, Viņš spēja paņemt jūsu grēkus un atdot Savu dzīvību kā izpirkuma maksu par mums.

Tā kā Viņš paņēma uz Sevi jūsu sodu, tad VIŅĀ jūs esat atbrīvoti no soda.

Tā kā neviens parāds nevar tikt apmaksāt divas reizes un par vienu pārkāpumu nevar tikt divkārt sodīts, jūsu attiecības ar Dievu ir atjaunotas tā, it kā jūs nekad nebūtu grēkojuši.

Tā kā Jēzus Kristus uzņēmās sodu, kuru bijāt pelnījuši jūs, tad esat bezvainīgi Dieva priekšā. Jūs nekad netiksiet sodīti par jebkuriem grēkiem, kurus kādreiz esat izdarījuši.

Spriedumu, kuru jūs bijāt pelnījuši, netika jums uzlikts, bet Jēzum, ieņemot jūsu vietu, un šis spriedums jums nekad netiks jums atjaunots.

Tāda Dieva mīlestības plāna kulminācija, par kuru ir teikts Bībelē un kuru sauc par glābšanu.

T.L.Osborns (no grāmatas "Labākais dzīvē")

Dieva dzīvība ir jūsos, bet tas nozīmē, Dieva spēks ir jūsos. Viņa bezgalīgais, brīnumainais, radošais spēks izlejas pār citiem caur jums.

Jums vairs nav jājūtas pamestam vai vientuļam, vainīgam vai nosodītam.

Jums vairs nav jājūtas pazemotam vai pilnīgi bezjēdzīgam, esot nesaskaņā pašam ar sevi. Jums vairs nav jādzīvo bez mērķa, bailēs vai trauksmē.

Kad jūs iepazīsiet savas saknes Dievā un redzēsiet, ka Viņš tiecas dzīvot jūsos; kad jūs sapratīsiet, cik viegli pārdzīvot Dievu sevī, jūs pārdzimsiet un iemantosiet jaunas pašcieņas sajūtas.

Visa jūsu dzīve kļūs par brīnumu Dieva dzīvībai, kuru Kungs ir iedvesis jūsos.

Cilvēki sāks jūs cienīt un smelsies no jums spēku un iedvesmu. Tas notiks tāpēc, ka jūs iemantojāt pašcieņu, pašpietiekamības sajūtu un apzinājāties savu vērtību. Visas šīs īpašības ir pamats pozitīvai un optimistiskai perspektīvai.

Jūs sāksiet paļauties uz Dievu sevī, jo jūs ļaujat Viņam dzīvot jūsos.

Jūs sāksiet domāt un runāt līdzīgi tiem cilvēkiem, kuri Bībeles dienās cerēja uz Dievu.

Es pārfrāzēju  jums dažas spēka pārsteidzošas rindiņas no 91. psalma: Dievs ir jūsu patvērums un aizsardzība. Viņš mūs glābj no ķērāja cilpas, no iznīcinātāja mēra. Viņš slēpj jūs. Viņa patiesība - jūsu ierocis. Jūs nebīsieties ne dienu, ne nakti. Kaut arī traģēdijas notiek visur jums apkārt, jūsu drošība sakņojas Dievā. Nekas nevar kaitēt Viņam, bet Viņš dzīvo jūsos. Nekas slikts nenotiks ar jums. Nekāda nediena netuvosies jūsu teltij, jo tur ir Dievs. Viņa eņģeļi jūs sargās, lai kur arī jūs ietu. Viņi jūs nesīs uz rokām, atbrīvojot jūsu ceļu no jebkādām briesmām. Jūs varēsiet staigāt pār ienaidnieku galvām, kuri ir nodomājuši jums nodarīt ļaunu vai iznīcināt jūs. Tas viss piepildīsies, jo Dievs mūs ir iemīlējis, bet jūs esat iemīlējuši Viņu. Viņš jūs zina pēc vārdiem un vedīs jūs augstumos. Kad jūs sauksiet pēc Viņa, Viņš jums atbildēs. Viņš ir ar jums bēdās. Viņš jūs atbrīvos un cels godā. Viņš jūs apveltīs ar ilgu mūžu un parādīs jums Savu pestīšanu.

Cilvēks - vienīgais radījums uz zemes, kuram ir jātiecas iegūt pašcieņu, personīgo pašapziņu un personīgo vērtību.

Cilvēki ar sagrautu pašapziņu nevar dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Viņi slēpsies istabās un norobežosies no pasaules. Viņi pārvērtīsies par vientuļniekiem vai arī vārtīsies grāvjos un zem žogiem, pakāpeniski mirstot - vientulības upuri, bezmērķīga eksistence un pamestība.

Es rakstu šo grāmatu  jums, jo gribu jums parādīt pareizu ceļu un pārliecināt jūs censties saņemt dzīvē labāko!

ATBILDIET DRAUDZĪGAJAI BALSIJ (7.daļa)

Tūkstošu gadu garumā Bībele skaidri parādīja, kā atrast ceļu pie tā, lai saņemtu no Dieva dzīvē labāko. Bet cilvēki ne vienmēr saprot šīs brīnišķīgās patiesības, savu reliģiozo aizspriedumu dēļ.

Bieži cilvēkus atgrūž no Dieva strīdi starp pretējo reliģisko kustību pārstāvjiem.

Gadsimtu gaitā humānisms ir centies pievērsties cilvēkiem, paļaujoties uz loģiku un veselo saprātu. Cenšoties nomierināt cilvēku sirdsapziņu, humānisti sludina: "Cilvēce ir laba!"

Reliģiozie oratori, uzstājoties no tradicionālās pozīcijas, saka: "NĒ! Mums ir jāizceļ svarīgākais fakts - cilvēce ir sabojāta!" Abi divi šie argumenti palaiž garām svarīgāko, jo tie izskata cilvēku pašu par sevi

Tā vietā, lai strīdētos, labi vai slikti ir cilvēki, jūs var piekrist labākam apgalvojumam, kas ir nemainīgi daudz augstāks, kā visi cilvēciskie vērtējumi. Mēs varam sākt ar to patiesību, ka Dievs ir labs!

Ja Dievs ir labs, jūs vara būt labi. Tā kā Viņš jūs ir radījis pēc Sava tēla un līdzības, JŪS varat iemantot pašapziņas un pašcieņas sajūtu.

Ir neiespējami cildināt Dievu, pazemojot Viņa bērnus.

Mani kritizēja par to, ka es, stāvot auditorijas priekšā, nepārmetu, neuzbrūku un nenosodu cilvēku grēkus.

Cilvēks, kas nav atradis ceļu pie Dieva, jau ir pazīstams ar vainas un nosodījuma sajūtām.

Es dodu priekšroku tam, lai vadīti jūs pie Dieva, Kurš ir labs. Neatkarīgi no tā, kādā stāvoklī jūs atrodaties, Viņš jūs mīl. Viņš jūs mīl tik stipri, ka ir samaksājis ar pašu augstāko cenu, atdodot Savu Dēlu Jēzu, lai izpirktu jūs no visiem grēkiem. Kristus paņēma jūsu sodu par grēku jūsu vietā. Viņš to izdarīja vēl pirms,kad jūs apzinājāties savu vajadzību tajā.

Tā kā Viņš ir tik stipri jūs mīlējis, pat tad, kad jūs nezinājāt par Viņa labsirdību, jums ir iemesls ticēt, ka jums ir dievišķa vērtība un cieņa.

Nav nozīmes, vai pēc savas būtības esat labi (kā saka humānisti un psihologi) vai samaitāti (kā saka priesteri un sludinātāji). Bez Dieva jūs nebūsiet pilnvērtīgi. Jūs nedzīvosiet tā, kā būtu spējīgi dzīvot. Jūs neatklāsiet visu savu potenciālu.

Tāpēc atbildiet draudzīgajai balsij, kura neapvaino un nenosoda jūs. Viņš jums dod cerību, atgādinot, ka ar jums ir Dievs: visuvarenais, mīlošais, gādīgais.

Atbildiet draudzīgajam Evaņģēlija vārdam, kas liecina, ka Dievs jūs ir radījis precīzi līdzīgu Viņam; ka jūsu mērķis - būt Viņam līdzīgam darbībā; ka Viņš tik augstu jūs vērtē, ka samaksājis neizmērojami augstu cenu par jūsu atpirkšanu no pazemošanas, bojā ejas un grēka.

Tiklīdz jūs sapratīsiet un pieņemsiet šo patiesību, Dievs spēs jums dāvāt Savu dzīvību un sāks darboties caur jums.

Jūs varat būt šokēti par šādu informāciju. Iespējams, jūs visu laiku sevi uzskatījāt, ka jūs neesat nekas.

Bet Dieva draudzīgā balss jūs iedvesmos nepievērst uzmanību savai cilvēciskajai dabai, bet gan Dieva mīlestības plānam. Jūs ieraudzīsiet, ka visu šo laiku, kamēr jūs dzīvojāt kaunā, Dievs turpināja jūs mīlēt. Viņš jūs radīja tam, lai Viņš varētu mājot jūsos.

Iespējams, nekad neviens jums nav teicis, ka jūs esat līdzīgi Dievam.

Jūsu sirdsapziņa jūs nosoda. Sludinātāji jums draud un biedē jūs. Jūsu muļķīgie ieradumi un dzīves veids posta jūsu dzīvi. Iespējams, jūs esat vientuļi, izbiedēti un nesat uz sevis vainas smagumu.

Bet tagad draudzīgā balss pieceļ jūs, atgādina jums par to, ka Dievs jūs ir radījis, ka jūs bijāt paredzēti panākumiem. Jūsu mērķis - būt radītājiem. Jūs - Dieva radījums.

Pacelieties pāri savām cilvēciskajām īpašībām un jūs ieraudzīsiet Dievu! Sāciet izjust savu vērtību un cieņu. Ļaujiet jūsu sirdij sākt pukstēt ar jaunu cerību.

Sakiet: "Es gribu ielaist Dievu savā sirdī. Es esmu radīts varenām lietām. Es atbildu Viņa draudzīgajai balsij, kura man nes labo vēsti. Lūk, kāpēc es esmu radīts. Lūk, ceļš, pa kuru es iedams, iemantošu pašu labāko dzīvē.

"Es sevi neuzskatu par niecību. Dievs uzskata, ka es dārgi maksāju. Viņš samaksāja pašu augstāko cenu, lai izpirktu mani. Viņš man dot cieņu un pašcieņu, jo Viņš mani ir radījis!"

"Tagad es saprotu savu vērtību. Man ir zināms, kas patiešām es esmu, kāpēc es patiešām dzīvoju!"

"Es esmu pateicīgs Dievam. Es esmu nozīmīgs. Tagad es saprotu, kāpēc man bija tik svarīgi atklāt personīgās vērtības principu"!

APLIECINĀŠANAI:

Es esmu vērtīgs, jo esmu radīts pēc Dieva tēla un līdzības.

Es esmu vajadzīgs, jo esmu iekļauts Dieva plānā.

Man mantojums - saņemt visu labāko no Dieva, baudīt Viņa draudzību un izmantot Viņa bagātību un spēku sev un citu labā.

Es esmu radīts dzīvībai, mīlestībai, spēkam, uzplaukumam, panākumiem un cieņai.

Varenā sēkla ir ielikta manī. Dievs mani ir veidojis patiešām svarīgu, un man nav jābūt niecībai.

Es atzīstu savu vērtību, saprotot, ka Dievs man ir paredzējis Savu dzīvi. Es zinu, ka Viņš ir ieplānojis man dzīvē labāko, jo es esmu Viņa bērns.

Es vairāk nediskreditēšu, nepazemošu un neizpostīšu to, ko Dievs ir radījis pēc Savas līdzības un ko Viņš tā vērtē.

Es atbildu Dieva draudzīgajai balsij. Dievs man atgādina par manu dievišķo izcelsmi, par manu vareno mērķi un par Savas mīlestības plānu, kurš man palīdz pieņemt labāko dzīvē un baudīt to.

T.L.Osborns (no grāmatas "Labākais dzīvē”)

1.Samuēla grāmata 17:32-52

Dieva Vārds, kas izgāja no Dāvida mutes, pārvērta viņu iekšienē!

"Bet Dāvids sacīja filistietim: "Tu nāc pie manis ar zobenu un šķēpu, un kaujas vāli, bet es eju tev pretī Tā Kunga Cebaota Vārdā, kas ir Israēla karapulku Dievs, kuru tu esi izaicinājis. Šodien Tas Kungs tevi nodos manā rokā, un es tevi nositīšu, un tavu galvu es tev nocirtīšu, un tavu līķi līdz ar filistiešu karapulku līķiem vēl šodien es nodošu putniem zem debess un zvēriem virs zemes, lai visa pasaule zina, ka Israēlam ir Dievs. Un lai atzīst visa šī kara saime, ka Tas Kungs neizglābj nedz ar zobenu, nedz ar šķēpu, jo karš pieder Tam Kungam, un Viņš jūs nodod mūsu rokā!" (1.Samuēla 17:45-47).

Dāvids runāja Ticības vārdus un Goliāts krita. Ticība darbojas pēc Dieva Vārda. Tā tic tagad; tā pieņem tagad; tā darbojas tagad. Kad mēs vēršamies pie Dieva pēc Viņa Vārda, šis vārds pastāvēs grūtībās. Dieva Vārds ir Gars; tas ir gaisma tumsā; sapratne tur, kur ir neziņa un brīdinājums par taisnību tur, kur ir grēks.

Tas mums parāda, kas mēs bijām, kas mēs esam un kas mēs kļūsim. Tas mums parāda Kunga žēlastību un taisnīgumu, un galvenokārt, glābšanas prieku un elles mocības. Kristiešiem ir jārunā Ticības Vārdi jebkurā laikā (Kolosiešiem 4:6).

Dieva Vārds, kas izgāja no Dāvida mutes, pārvērta viņu iekšienē!  Viņš teica ticības vārdus un Goliāts krita. Uzvara ir mūsu ticībā. Aizsardzība un spēks ir mūsu ticībā. 

Aplieciniet to, kam jūs ticat un ticiet tam, ko jūs aplieciniet. Taisnība visiem, kas sirdī tic, ka Jēzus ir Glābējs. Uzvara visiem, kas sirdī tic, ka Jēzus ir Pestītājs.

Iedomājieties, kas būtu noticis, ja Dāvids neteiktu ticības Vārdus tikšanās brīdī ar Goliātu. Iedomājieties to postu, kuru viņš būtu uzvēlis sev un Izraēla tautai: Dievs viņu nebūtu dzirdējis, viņš ietu bojā no Goliāta rokas un Izraēla tauta tiktu ienaidnieku sakauta.

Ja viņš nebūtu runājis Ticības vārdus, tad viņa vārdi ne tikai būtu bijuši veltīgi, bet tāpat arī postoši.

Viņa tauta skatījās uz to, kas būs ar mazo Dāvidu pēc viņa tikšanās ar Goliātu. Viņu vidū bija radinieki, draugi, ienaidnieki un tāpat arī tie, kuri ticēja viņam un kuri neticēja. Viņi visi skatījās uz šo ticības iznācienu. 

Tagad, kaujas laukā, ja tas, ko Dāvids runāja ar savu muti, nebūtu bijis tas, kam viņš ticēja ar savu sirdi, varam tikai iedomāties, kas būtu bijis ar viņu, kad viņš vaigu vaigā satikās ar milzi. Viņa vārdi būtu bijuši veltīgi, maznozīmīgi, tajā mirklī, postoši. 

Kad jūs sastopaties vaigu vaigā ar Jēzu, Viņam neinteresē jūsu apģērbs, stāvoklis, jūsu politiskais vai ekonomiskais apmēra spēks. Ar to es domāju,ka Viņam neinteresē jūsu ārējais spēks, bet jūsu ticība, tāpēc, ka ticība ir tā, kas dara jūs par vienotu ar Viņu. Jēzus teica: "Kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko es daru, un vēl lielākus par tiem darīs." (Jāņa evaņģēlijs 14:12)

Tas nozīmē, ka ar ticību, Viņa vara, spēja un spēks kļūst par jūsu - tas ir tas, kas jūs dara vienu ar Viņu.

Ticība: ticībā jūs esat taisnoti; jūs vairs neesat nosodīti. Ticībā, vainas kalni, kuri jūs atdalīja no Dieva tiks dzēsti, tādā veidā darot jūs par vienu ar Viņu - padarot jūs par Dieva bērnu!

Ja Dāvids nebūtu bijis ticības cilvēks, tad viņš būtu skatījies uz milža izmēriem, un būtu iekritis bailēs par viņa izmēru un sava pretinieka ieročiem. Atcerieties, fiziski milzis bija vairāk apbruņots nekā Dāvids. Bez viņa milzīgā izmēra, Goliātam bija šķēps, bruņu cepure, zobens un vairogs, pret mazo Dāvidu, kurš bija apbruņojies tikai ar vienkāršu lingu. Atcerieties, viņa tauta par viņu šaubījās; lūk, kāpēc viņš vērsās pie ķēniņa.

Ja Dāvids būtu skatījies uz biedējošajiem Goliāta izmēriem, viņš būtu padevies iebiedēšanai no ienaidnieka. Fiziski, Goliāts bija labāk apbruņojies un ar lielāku pieredzi kaujās.

Ārēji, Goliāts iedvesa šausmu un baiļu sajūtu cilvēkos - tie bija īsti ieroči, kurus viņš nēsāja. Bet Dāvids kā ticības cilvēks, svinēja uzvaru pār viņu, jo viņa ieroči bija viņā iekšienē. Dāvida spējas bija viņā - tas bija Dieva spēks. Lūk, kā tas ir: "Savā sirdī mēs ticam, bet ar savu muti apliecinām."

Ārējais spēks (iebiedēšana) bija Goliāta ierocis, bet Dāvida ierocis bija viņā. Bija vara viņa mutē. Ticība sirdī tika atbrīvota ticībā caur viņa muti. Viņš apliecināja uzvaru, un uzvara bija viņa. Šādi Dāvids atbrīvoja ticību savā sirdī ar savu muti: "Tu nāc pie manis ar zobenu un šķēpu, un kaujas vāli, bet es eju tev pretī Tā Kunga Cebaota Vārdā, kas ir Israēla karapulku Dievs, kuru tu esi izaicinājis" (1.Samuēla 17:45).

Dāvids runāja ticības vārdus un milzis krita. Tas nozīmē, ka Dāvids runāja ar savu muti to, kam viņš ticēja savā sirdī. Ir vajadzīga ticība, lai sasniegtu uzvaras. Pēc uzvaras katrs var saukt: "Aleluja!" "Amen!" "Ozianna!"

"Tad Dāvids pieskrēja pie filistieša, satvēra viņa zobenu, izvilka to no maksts un nogalināja viņu ar to, nocirzdams viņam galvu. Kad nu filistieši redzēja, ka viņu stiprais cīkstonis bija kritis, tad tie metās bēgt. Tad cēlās un gavilēja Israēla un Jūdas vīri, un, kliegdami kara saucienus, viņi vajāja filistiešus līdz ielejai un līdz pat Ekronas pievārtei..." (1.Samuēla 17:51-52).

Cilvēkiem nebija vajadzīga ticība, lai kliegtu: "Paldies Tev", kad krita milzis. Turpretī, Dāvids teica ticības Vārdus pirms vēl milzis bija kritis. Un tā, jebkurš var kliegt pēc tam, kad brīnums ir īstenojies.

LŪGŠANU PUNKTI:

Dabīgi, ka Dāvids nebija spējīgs stāties pretī milzim, jo milzis bija spēcīgāks pēc būtības un spēcīgāks miesā. Dāvids bija ļoti mazs. Tas parāda, ka mēs nekarojam dabīgajā platformā. Ticīgajam, kurš darbojas dabīgajā, nav nekāda spēka.

Ar to pašu spēku, ar kuru uzvarēja Dāvids, Kungs dos jums uzvaru, Jēzus vārdā!

Turpiniet runāt Ticības Vārdus milzim: "Prom no ceļa, Jēzus Kristus varenajā vārdā!"

ZINĀŠANAI:

Iedomājaties, ka jūs esat Dāvida vietā, kad varas cilvēki, jūsu kolēģi un pat jūsu brāļi, netic jums. Vai jūs ļausiet viņu viedokļiem izmainīt jūsu viedokli par sevi?

Milži jūs nevar nogalināt, bet bailes to priekšā gan var.

Dāvids runāja Ticības Vārdus un milzis krita. Kad jūs sastopaties ar milžiem - slimību, grūtībām, krīzi, pārbaudījumiem utt., kādus vārdus jūs lietojat?

Dāvids godināja un piesauca Dievu it visā.

T.D. Džošua (no grāmatas "Spogulis")

Marka 2:2-12

"Un daudzi sapulcējās, tā ka tiem pat durvju priekšā nebija vietas, un Viņš tiem sludināja vārdu. Un pie Viņa nāca ar triekas ķertu, ko četri nesa. Un, kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu tur, kur Viņš bija, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja" (Marka 2:2-5).

Jēzus jūs var pamanīt pēc ticības. Jēzus jūs var redzēt ticībā. Jēzus jūs var atpazīt pec ticības. Jūs varat censties būt pazīstams, ievērojams un novērtējams pēc ticības. Kad Jēzus ieraudzīja viņu ticību, Viņš svētīja un izdziedināja to cilvēku.

Šo četru ticība spēja palīdzēja viņiem sasniegt nesasniedzamo.

Šo četru ticība izdarīja to, ko neviens cilvēks nekad nedarīja.

Šo četru ticība sasniedza to, ko nebija sasniedzis neviens cilvēks.

Šo četru ticība padarīja neiespējamo par iespējamu.

Šo četru ticība izveidoja ceļu tur, kur nebija ceļa.

Ticība var izveidot ceļu tur, kur liekas, ka ceļa nav. Ticība var likt plūst straumēm saur sausām ielejām. Jo ticība spēj darīt neiespējamu par iespējamu.

Četri cilvēki nevarēja nokļūt pie Jēzus, bet viņu ticība spēja - caur nāves ēnas ieleju; caur neiespējamo un caur nepieejamo. Ar ticību viss ir iespējams.

Bija šķērslis. Šķērslis šeit bija tāpēc, ka bija pūlis, bet ar ticību viņi sasniedza Jēzu, nolaižot nevarīgu cilvēku caur jumtu.

Jēzus jūs grib redzēt darām to, ko neviens nekad nav darījis. Viņš grib redzēt, kā jūs atrodat ceļu tur, kur liekas, ka nav ceļa. Viņš grib jūs redzēt darām to, kas parastam cilvēkam nav pa spēkam. Kas nav iespējams cilvēkam, Jēzus vēlas redzēt, kā jūs izdarāt to ticībā. Viņš grib ieraudzīt to, kā jūs parādīsiet savu ticību. Jēzus redzēja Pētera ticību un palīdzēja viņam iet pa ūdens virsu, dodot vienkāršu pavēli Pēterim darīt to, ko viņš nekad iepriekš nedarīja. (Mateja 14:29)

 Viņš teica, "Nāc", un kad Pēteris izkāpa no laivas, viņš gāja pa ūdens virsu pie Jēzus. Mūsu paklausība, ir vienīgais pierādījums mūsu ticībai uz Viņu.

"Ticība, tās ir saknes Jēzū." (Romiešiem 5:1)

"Nesasniedzamais var tikt sasniegts ticībā." (Marka 2:3-5).

"Kad jūs pieejat situācijai ticībā, neesi ierobežots tajā, ko jūs varat sasniegt." (Mateja 19:26)

VARENĀ SĒKLA JŪSOS (4.daļa)

1.Mozus grāmatā 1:27 ir teikts: "Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla (pēc tam šī doma atkārtojas), pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja."

1.Mozus grāmatā 5:1 piebilst, ka jūs tikāt radīti Dieva līdzībā.

Kungs cilvēkus radīja tik līdzīgus Sev, cik bērniņš var līdzināties saviem vecākiem.

Tālāk Bībelē ir teikts, ka Ādams un Ieva dzemdēja dēlu Setu.

Tie paši vārdi, kuri tiek izmantoti tam, lai parādītu Seta līdzību ar Ādamu, viņa tēvu, tiek izmantoti aprakstam jūsu līdzībai ar Dievu, jūsu Tēvu.

1. Mozus grāmatā 5:3 ir teikts, ka Ādams dzemdināja dēlu pēc savas līdzības un pēc sava izskata.

Un tā, mēs redzam, ka viss, kas var tikt teikts par vecākiem, var tikt teikts par viņu bērniem.

Kungs ieplānoja, ka viss, kas var tikt teikts par Viņu, varētu tikt teikts arī par jums.

Bībelē tiek runāts par to dzīvi un to plānu, kuru Dievs sagatavoja  jums un  man.

Kungs teica: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, ... un valdiet pār katru dzīvu radījumu...) (1.Mozus 1:28)

29. un 30. pantos tiek uzskaitīts viss, ko Dievs ir dāvājis cilvēcei valdīšanai virs zemes.

Kungs nekad negribēja, ka jūs vai es dzīvotu nabadzībā, pazemojumā, slimībās, depresijā, vajadzībās vai bailēs.

Dievs nekad neradīja cilvēkus nepilnvērtīgus - ne jūs, ne kādu citu.

No tā brīža, kad šis svarīgais princips iesakņosies jūsos, jūs sāksiet sevi redzēt un attiekties pret sevi tā, kā pret Dieva valstības ģimenes locekli.

Dieva ģimenei ir jāpārstāv Viņš un jādzīvo Viņa dzīve uz zemes.

Jūs varētu jautāt: "Ko es varu darīt?"

Septiņi noslēpumi, ar kuriem es padalīšos šajā grāmatā, norādīs jums pareizo ceļu.

Pirmais, kas jums ir nepieciešams - tas ir apzināties savu vērtību. Kad jūs to izdarīsiet, varenā sēkla sāks augt jūsos.

Apūdeņojiet šīs sēklas, domājot par šīm patiesībām un apliecinot savu vērtību līdz tam brīdim, kamēr jūsu attieksme un uzvedība pret dzīvi nepārvērtīsies. Sēklas augs. Viņu darbība jūsos būs līdzīga brīnumam.

Jūs sāksiet domāt, just un runāt kā cilvēks, kuram ir vērtība un cieņa.

Kad jūs cienīsiet sevi, tas liks citiem cienīt jūs.

Citi attiecas pret jums tāpat, kā jūs attiecaties pret sevi.

Viņi jūs redz tādus, kādus jūs redzat sevi. Jūs iemantojat citu uzticību, ja jūs uzticaties pats sev.

Jūsu domas, vārdi un rīcība parāda, cik ļoti jūs vērtējat dzīvi.

Nekad nepiesārņojiet savu prātu ar tādām domām, kuras jūs pazemotu. Nekad nerunājiet un nerīkojieties, kā otrās šķiras cilvēks.

JŪS - SĀKUMA PUNKTS DIEVAM (5.daļa)

Jums vienmēr vajag atcerēties par savu līdzību Dievam. Pašvērtības sajūta un pašcieņa ir pats cēlākais apģērbs, kurā jūs varat ietērpties.

Nolieciet sev mērķi nekad nediskreditēt pašam sevi, jo Dievs jūs vērtē. Pieņemiet lēmumu nekad nepazemot sevi, kas esat radīts pēc Dieva līdzības.

Tiklīdz jūs apzināties savu personīgo vērtību Dieva acīs, jūs iemācīsieties vērtēt citus.

Tāpat, kā jūs rūpējaties par sevi, jūs rūpēsieties par citiem.

Dievs jūs izmanto kā kanālu visam, ko Viņš dara.

Jo stiprāk Dievs varēs darboties jūsos, jo vairāk Viņš varēs pacelt citus caur jums. Jo stiprāka ir tā mīlestība, kas piepilda jūs, jo stiprāka būs mīlestība, ar kuru jūs dalīsieties ar citiem.

Nabadzīgi cilvēki nevar palīdzēt nabadzīgiem.

Pazemoti cilvēki nevar pacelt pazemotos.

Tikai laimīgi cilvēki var padarīt laimīgus citus cilvēkus.

Tikai optimisti var padarīt citus par optimistiem.

Jūs esat Dieva sākumpunkts.

Pats lielākais sasniegums, kurš vien ir iespējams dzīvē, - tas ir būt par to neparasto cilvēku, kādu jūs Dievs ir iecerējis.

Nolaidība pret šo cēlo mērķi noved pie vilšanās, tu esi nelaimīgs un personīgās degradācijas.

Iemesls tam, ka sabiedrībā ir tik daudz vientulības, depresijas, narkomānija, seksuālā vardarbība, bailes un pat pašnāvības ir tajā, ka cilvēki nevērtē paši sevi.

Tādi cilvēki sevi pieņem kā putekļu daļiņu visumā, tikai kā skaitli datorā, kuriem nav nekādas personīgās nozīmes. Viņi skatās uz sevi spogulī un jūt personīgo bezvērtību, bezpalīdzību, bezcerību.

Bet, kad jūs apzināties savu vērtību, saprotot, ka Dievs jūs ir radījis, lai pārstāvētu Viņu, jūsu dzīve iemantos jēgu. Jums kļūs skaidrs, ka esat radīts panākumiem, jūs atrodaties uz zemes ne tāpēc, lai stāvētu rindā pēc sociālās palīdzības, pie tā izjūtot kaunu un vientulību.

Jūs sapratīsiet, ka varat darboties kopā ar Dievu. Un kopā ar Dievu varat izmainīt mūsu pasauli.

Nākamajā rītā jūs paskatīsieties uz sevi spogulī, un vairs neredzēsiet nelaimīgu, nomāktu, atstumtu nekam nevajadzīgu personību. Jūsu priekšā būs Dieva radījums cilvēka ķermenī.

Jūs teiksiet: "Labrīt, Kungs. Es redzu, kā tu strādā manī. Es esmu brīnišķīgi radīts. Es esmu radīts būt par Tavu partneri. Dievs, Tu brīnišķīgi izskaties manī šajā rītā. Kādus labus un cēlus darbus mēs paveiksim šodien kopā ar Tevi? Ķersimies tiem klāt!"

Un tā, lai veiksmīgi sasniegtu paredzēto mērķu izpildi un saņemtu labāko no dzīves, visupirms, ir nepieciešams apzināties personīgo vērtību.

Atklājiet savus potenciālus.

Jūs esat līdzīgi Kolumbam, kas lūkojas uz jauno viņam atvērto pasauli. Vērtīgi dārgumi gaida to, kurš tos atklās un izmantos. Dārgās Dieva patiesības jūs pārvērtīs par veiksmīgu, laimīgu, veselīgu un produktīvu radījumu, un daudzums cilvēku dalīsies ar jums šajos labumos.

Jūsu domāšana ir līdzīga elektrības strāvai, kuru var lietot radošiem mērķiem  sevis un citu labā.

Pati varenākā ideja ir tajā, ka Dievs mājo jūsos. Jūsu dzīve - tā ir Dieva elpa.

Dieva dzīve jūsos nozīmē Dieva mīlestību, kas mājo jūsos, bezgalīgu, dziedinošu, kas svētī jūs un daudzus citus, pateicoties jums.

"Mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis." (Romiešiem 8:37)

Bībele mūs sauc par ķēniņiem un priesteriem (Atklāsmes 1:6) un tiem, kas uzvar pasauli.(1.Jāņa 5:4)

Bet vairākumam no mums tie paliek tikai vārdi. Mums tie vēl nav kļuvuši par realitāti. Tieši tāpēc velnam izdevies mūs apmānīt, kā rezultātā mēs dzīvojam sakāvē. Mēs nekādi nevaram apzināties, kas mēs patiesībās esam.

Ja jūs atvērsiet 1. Laiku grāmatu 14.nodaļu, tad ieraudzīsiet, ka tāda pati problēma bija arī Dāvidam. Pravietis Samuēls svaidīja viņu būt par ķēniņu, kad viņš vēl bija pusaudzis. Daudzu gadu garumā viņš zināja, ka kaut kad viņš valdīs pār Izraēlu. Tomēr viņš ne pavisam nebija par to pārliecināts.

Bet paskatieties, kas notiek 2. pantiņā: "Kad Dāvids uzzināja, ka Kungs viņu ir apstiprinājis par ķēniņu pār Izraēlu un ka viņa ķēniņa valsts vara tapa paaugstināta viņa tautas Israēla labad." Beidzot viņš to saprata! Dāvids apzinājās, ka Kungs viņu ir apstiprinājis par ķēniņu. Es varu iedomāties, kā Dāvids teica pats sev: "Es - ķēniņš. Es patiešām esmu ķēniņš! ES - ĶĒNIŅŠ!" Tajā brīdī Dāvids par to vienkārši pārstāja domāt, ka viņš - ķēniņš. Tas kļuva par viņa realitāti. Viņš ieraudzīja sevi kā ķēniņu.

Kāda sakarība tam ir ar mums un jums? Tieši tāpat kā Dāvids, mēs ar jums ieņemam ķēnišķu stāvokli. Mums vienkārši reizēm ir ļoti grūti tam noticēt. Bet, kamēr mēs tam nenoticēsim,  mēs nevarēsim pielietot to spēku vai varu, kura mums pieder, ieņemot šo stāvokli.

Piemēram, kad jūs esat slimi. Jūs varat kliegt : "Viņa brūcēm es esmu dziedināts" 50 reizes dienā. Jūs varat cerēt uz dziedināšanu. Jūs varat censties ticēt par dziedināšanu tik ilgi, kamēr kļūsiet pelēki. Bet,  ja jūs neapzināties, ka esat pilnībā vesels Jēzū Kristū, ja jūs neredzat sevi "izdziedinātu", bet redzat sevi "slimu", tad jums nebūs nekādas pārdabiskas palīdzības. Bet tiklīdz jūs apzināsieties, ka jūs patiešām esat izdziedināts, neviens, ieskaitot velnu, nespēs noturēt jūs no izveseļošanās.

Neļaujiet velnam jūs apmānīt. Pārejiet no centieniem ticēt pie apzināšanās, esot Dieva Vārdā. Lasiet to un pārdomājiet to! Praktizējieties uz sevi skatīties ar Dieva Vārda acīm, kamēr realitāte jūsu valdīšanai Kristū beigu beigās iesakņosies jūsos!

Efeziešiem 1:3-23

"...Apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību." (1.Pētera 5:5)

Vairākumam ticīgo nav ne mazākā priekšstata par to, kas tad ir īsta pazemība. Ja jūs viņiem pateiksiet, ka viņi ir Dieva taisnība, viņi atteiksies tam ticēt. Jūs varat viņiem to pierādīt ar atbilstošām Rakstu vietām, bet viņi vienalga turpinās strīdēties.

"O, nē, - teiks viņi, - es neesmu taisnība. Es esmu vienkārši vecs grēcinieks, žēlastībā glābts." Viņi patiesi cenšas būt pazemīgi. Bet tikpat patiesi nomaldās. Viņi tik ļoti baidās kļūt lepni, ka ļauj sātanam sevi aptīt ap pirkstu un iegrūst viņus lepnumā.

Ļaujiet man jums parādīt, ko es ar to domāju. Saskaņā ar 1. Pētera vēstuli 5:5-6, patiesa pazemība ir pakļaušanās Dievam. Tas nozīmē, ja Dievs kaut ko runā, jūs ticat tam, neatkarīgi no tā, cik ļoti sveši liekas Viņa vārdi jūsu "reliģiozajai" domāšanai. Kad Viņš saka, ka jūs esat kļuvuši par Dieva taisnību Jēzū Kristū, tad arī jūs to runājat. Es pat teiktu, lai jūs nerunājat neko citu, jo viss pārējais būs pretrunā Dievam, bet tā arī ir lepnuma augstākā forma, vai ne tā?

Neļaujiet sātanam jūs iegrūst viltus pazemībā. Piekrītiet Dievam. Uzziniet, ko par jums saka Viņa Vārds, bet pēc tam smelieties drosmi pateikt sev to pašu. Iznīciniet lepnumu, pakļaujoties Viņa patiesībai. Apjozieties ar pazemību. Tā patiešām labi jums piestāvēs.

1.Pētera 5:5-11

JŪS ESAT SKAISTI DIEVA ACĪS (1. daļa)

Pirmais noslēpums, ar ko es padalīšos, ir viegli saprotams. Tajā pašā laikā tas ir tik ļoti nozīmīgs, ka, pateicoties tam, jūsu dzīvē sāks notikt brīnumi, kurus jūs gaidāt, tieši šīs grāmatas lasīšanas laikā.

Jūs paskatīsieties uz lietām, kas līdz šim likās neiespējamas, un teiksiet: "Tagad es zinu, kas ir jādara! Es zinu, kas ir jārunā! Es zinu, kā risināt savas problēmas un kļūt par uzvarētāju!"

Jūs esat ceļā uz liktenīgām pārmaiņām.

Kāpēc tieši JŪS tikāt izredzēti, lai pieņemtu šo patiesību? Lūk, ko varētu teikt Dievs: "Es mīlu tevi! Es radīju pašu labāko, kad Es radīju tevi! Es dārgi samaksāju par tevi, un tu esi tik vērtīgs, cik Es esmu samaksājis par tevi! Es esmu paredzējis tev pašu labāko!"

Kad es jums atklāšu pirmo noslēpumu, es jūs aicinu kļūt līdzīgiem Tomasam Edisonam. Kāds reiz viņam jautāja, kā viņam izdevās dāvāt pasaulei tik daudz izgudrojumu. Uz to Edisons atbildēja: "Atbilde slēpjas apstāklī, ka es nedomāju ar vārdiem, bet ar attēliem."

Un tā, ļaujiet jūsu iztēlei brīvi planēt.

Noslēpums numur viens:

Jūs esat radīti pēc Dieva līdzības, lai būtu līdzīgs Viņam un  pārstāvētu Viņu uz zemes. Jūs esat radīti dzīvībai un mīlestībai,  spēkam un uzplaukumam, panākumiem un sasniegumiem.

Kungs neradīja neko otršķirīgu. Visi Viņa radījumi ir pilnīgi. Viņš jūs radīja unikālu. Jūs esat īpaši, neatkārtojami un tāds, kāds esi tieši tu, nav neviena cita.

Pirms jūs piedzimāt, jūs jau eksistējāt Dieva plānā. Viņš zināja, ka tieši jūs būsiet vajadzīgi pasaulei tieši šajā laikā. Jūs atnācāt uz zemes ar īpašu mērķi, kuru neviens, izņemot jūs, nevar izpildīt. Neviens uz zemes nevar izdarīt to, kādam nolūkam jūs atrodaties šeit.

KATRS CILVĒKS IR NOZĪMĪGS (2.daļa)

Vienā no mūsu sapulcēm, kas notika ārzemēs, atveda psihiski slimu cilvēku. Tajā dienā sanāca kopā piecdesmit tūkstoši cilvēku, lai klausītos mūsu mācību.

Par šo cilvēku bija zināms, ka viņš bija ļoti vājprātīgs. Viņa mati un bārda bija pinkaini, gari un pilni ar utīm. Viņa miesa bija netīra, bet skrandas tikko sedza viņa kailumu.

Kungs nekad neradīja cilvēkus apstākļiem, kad viņiem tiktu liegta spēja domāt un normāli rīkoties, esot kaunā un pazemojumā. 

Kad es sēju cilvēku prātos idejas - sēklu par cilvēka vērtību, es vēl nezināju, ka starp klātesošajiem atradās vājprātīgais. 

Brīnišķīgs spēks ir apslēpts patiesībā. Es ticu, ka vārdi - tās ir sēklas, un tās padara reālu to, ko tās nozīmē. Tās aktivizē enerģiju.

Es vērsos pie auditorijas un teicu: "Katrs no jums ir radīts pēc Dieva līdzības, skaists un brīnišķīgs. Katram no jums ir neatkārtojama individualitāte. Jums nav paredzēta nožēlojama eksistence. Katrs no jums ir unikāls. Dievs, radot jūs pēc Savas līdzības, deva katram mērķi, tik ļoti īpašu, ka neviens uz zemes, izņemot jūs, nevar izdarīt jūsu darbu."

Vārds  kā sēkla ir milzīgs spēks.

Bībelē ir brīnišķīga Rakstu vieta, kas liecina par Jēzus vārdu spēku: "Kad Viņš mācīja, Dieva spēks parādījās pie slimo dziedināšanas." (Lūkas 5:17)

Tieši tas notika arī ari psihiski slimo, kuru atveda tajā dienā uz mūsu sapulci.

Mēs mācījām cilvēkiem svarīgas patiesības, ar kurām es gribu padalīties ar jums šajā grāmatā. Mēs akcentējām uzmanību uz to, ka Dievs nevienu nav radījis  dzīvei, kas ir pilna ar pazemojumiem, slimībām un neveiksmēm; ka katrs ir patiešām nozīmīgs Dieva acīs.

Es aicināju visus klātesošos pieņemt to faktu, ka katrs no viņiem ir īpašs Dieva radījums. Es viņus pārliecināju noticēt, ka sadarbojoties ar Dievu, katrs var iemantot labāko dzīvē.

Brīnišķīgā veidā šīs patiesības sēklas atrada ceļu uz tā slimā cilvēka  sirdi. Viņa prāts izdziedinājās, un visa viņa dzīve pilnībā pārvērtās. 

Mūsu sapulču beigās šis cilvēks kļuva pilnīgi vesels. Viņš jau bija  nomazgājies tīrs, akurāti safrizēts un nēsāja uzvalku. Viņš apmeklēja katru sapulci, klausījās sprediķus, iepazina patiesību un kļuva par pārsteidzoši līdzsvarotu cilvēku.

Patiesības spēks, ar kuru es padalīšos šajā grāmatā, pārvērta viņu - no izbiedēta, vājprātīga un puskaila cilvēka par labi koptu un apģērbtu. Viņš atrada labu darbu un sāka pozitīvi ietekmēt apkārtējos. Šis cilvēks  ir dzīvs piemērs tam, kā cilvēks ir spējīgs pacelties no nekā uz jēgas pilnu dzīvi.

Neviens cilvēks nav radīts, lai ciestu pazemojumu. Kungs nekad negribēja, lai kāds būtu slims, nelaimīgs un vientuļš, lai staigātu pa iznīcības ceļu.

Kungs mūs ir radījis pēc Savas līdzības, lai mēs dzīvotu Viņa dzīvībā, sarunātos ar Viņu, lai mēs domātu, plānotu un rīkotos kopā ar Viņu.

VISS, UZ KO JŪS ESAT SPĒJĪGI (3.daļa)

Radīti pēc Dieva līdzības, jūs esat Viņa radījums!

Pieņemiet savu vērtību! Skatieties uz sevi kā uz Dieva šedevru, neatkarīgi no tā, kā jums klājas šajā brīdī.

Reiz mākslinieka uzmanību pievērsa ubags, kas sēdēja ceļa malā. Pārdomājot par Dieva darbu katrā cilvēkā, šis mākslinieks uzzīmēja viņu, iedomājoties viņu tādu, kāds viņš varētu kļūt. Pēc tam viņš pasauca ubagu, lai tas paskatās uz viņa portretu.

Tas esmu es? - jautāja ubags.

Tas esi tu tāds, kādu es tevi redzu! - atbildēja mākslinieks.

Ja tu mani tādu redzi, - teica ubags, un viņa acis šajā brīdī piepildījās ar asarām, - tad es kļūšu par tādu cilvēku!

Varenā sēkla ir ielikta jūsos. Pieņemot pirmo principu, jūs palīdzat tai ielaist saknes jūsos tieši tagad, šīs grāmatas lasīšanas laikā.

Vērtība, ko jums ir   dāvājis Kungs, nav atkarīga no gēniem, kas jums ir mantota no vecākiem. Jūsu vērtība Dieva priekšā netiek mērīta ar jūsu materiālo stāvokli, jūsu ādas krāsu, jūsu intelekta līmeni, vai no jūsu saņemtās izglītības.

Jūs esat Dieva radīti, un esat daļa no Dieva.

Tas ir pareizi - cienīt to, ko ciena Kungs, un vērtēt to, ko vērtē Dievs.

Satriecoši brīnumi sāks notikt ar jums, kad jūs uzzināsiet par savu vērtību un par savu potenciālu.

Bībelē ir teikts: "Jo mēs - Viņa radījums." (Efeziešiem 2:10)

Autors, kurš uzrakstījis vairākums psalmu, bija pārsteigts par to, kādu Dievs radīja cilvēku.

"Tikai mazliet Tu viņu esi šķīris no Dieva, ar godību un varenību Tu viņu esi pušķojis, esi to darījis par valdnieku pār Saviem radījumiem, visu Tu esi nolicis pie viņa kājām." (Psalmi 8:6-7)

Tam, lai iemantotu nemainīgu, pozitīvu pašcieņas sajūtu, jums ir nepieciešams pateikt: "Es pieņemu to vērtību, kuru Kungs man ir dāvājis".

To darot, jūs sāksiet sadarboties ar Dievu, atklājot visu, uz ko esam spējīgi šajā pasaulē.

Personīgās vērtības apziņa atbrīvos jūs no skaudības, jo jūs vairāk nekad negribēsiet būt kādam līdzīgs.

Personīgās vērtības apziņa izdeldēs jebkādu mazvērtības sajūtu, jo jūs piederat Dieva klasei. Viņš, kas dzīvo jūsos, ir lielāks par jebkuru cilvēku un jebkuru spēku, kas ir pasaulē. (1.Jāņa 4:4)

Personīgās vērtības apziņa uzvarēs sakāves un neveiksmes bailes, jo nekas jums nevar kaitēt, kad jūs strādājat kopā ar Dievu.

Personīgās vērtības apziņa iedvesmos jūs, jo jūs sapratīsiet, ka tad, kad Dievs darbojas jūsos, jūs kļūstat neuzvarams.

Personīgās vērtības apziņa palīdzēs jums augstu pacelt galvu un iztaisnot plecus, raudzīties nākotnē ar pārliecību, mērķtiecīgi virzīties uz priekšu un pacelties tajā nozīmes līmenī, kam Dievs jūs ir radījis.

T.L.Osborns (no grāmatas "Labākais dzīvē")

Katram cilvēkam uz zemes ir jāzina, ka viņš ir nozīmīgs, vērtīgs un kādam svarīgs. Problēma ir tajā, ka ne visiem cilvēkiem dzīve ir sākusies labvēlīgi, un tāpēc viņi dedzīgi cenšas iegūt pašvērtības nozīmi, un visbiežāk viņi to meklē ne tajās vietās.

Mūsdienu pasaulē cilvēku vērtība un nozīme ir atkarīga no sasniegumiem, izglītības, zināšanām, firmas apģērba, ārējā izskata, pozīcijas utt. Bet,  ja jūsu vērtības sajūta ir atkarīga no tā, tad neskatoties uz to, vai jūs atbilstat pasaulīgajiem standartiem vai nē, jūs  vienmēr centīsieties izpatikt cilvēkiem un ar to jūs aizēnosiet jums Dieva doto dzīves likteni. Vienīgais veids iegūt patiesu veselīgu pašcieņu un patieso vērtības sajūtu - tas ir uzzināt par Dieva mīlestību.

Par to runā apustulis Pāvils vēstulē Galatiešiem 1:10: "Es cenšos iekarot cilvēku vai Dieva atbalstu un labvēlību? Vai cenšos izpatikt cilvēkiem? Ja es vēl aizvien vēlētos izpatikt cilvēkiem, tad es nebūtu Kristus kalps." (no paplašinātā Bībeles tulkojuma)

 Pēc būtības, viņš saka: Ja es censtos meklēt atzinību pie cilvēkiem, tad nekalpotu Dievam un nezinātu, ka Viņš mani mīl."

Ar pārliecību varu teikt, ka gadījumā, ja es būtu centusies meklēt atzinību pie cilvēkiem, tad es nedarītu to, ko šodien daru. Kad Dievs mani aicināja mācīt Viņa Vārdu, maz no apkārtējiem mani atbalstīja.

Kad es sāku spert pirmos soļus sava aicinājuma īstenošanā, daži no maniem draugiem un radiniekiem teica, ka man nevajadzētu ar to nodarboties. Man pat palūdza pamest draudzi, kurā es gāju tajā laikā, es pazaudēju draugus, kurus uzskatīju par īstiem.

Tas bija ļoti grūts periods, bet es sapratu: lai arī ne vienmēr ir viegli darīt to, kam aicina Dievs, paklausība Viņam ir vienmēr tā vērta. Paklausība Dievam atnesīs augļus pat ilgtermiņā. Jūsu dzīvē ir cilvēki (es tagad runāju par jūsu otro pusi un bērniem), kuri var jūs atstāt, bet Dievs vienmēr būs ar jums, jo mīl jūs. Viņš ir apsolījis nekad jūs nepamest. (Ebrejiem 13:5)

Būtība ir tajā, ka jūs patiešām esat vērtīgi, jo Dievs jūs mīl; Viņš sūtīja uz zemi Savu vienīgo Dēlu, Jēzu Kristu, mirt jūsu dēļ. Jūsu vērtība nav atkarīga no jūsu ārējā izskata, zināšanām, pozīcijas un citiem virspusējiem faktoriem, kurus pasaule uzskata par iespaidīgiem.

Pēc tam, kad Pāvils sastapa Kristu un kļuva par jaunpiedzimušu ticīgo, viņš saprata, ka salīdzinājumā ar privilēģiju pazīt Dievu, ko pat nav iespējams novērtēt, viss pārējais ir bezjēdzīgs. Man ļoti patīk viņa teiktais vēstulē Filipiešiem 3:8: "Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu."

Dievs jūs mīl - un šī patiesība dara jūs vērtīgus un nozīmīgus. Viņš jūs radīja, Viņš jūs mīl un vēlas, lai jums ar Viņu būtu tuvas, personīgas attiecības. Viņam ir lieliski plāni un mērķi jūsu dzīvei, un Viņa mīlestība pret jums ir bez nosacījumiem; jūsu sliktākajās dzīves dienās Viņš jūs mīl tik pat stipri, kā pašās labākajās!

Lai kāda arī nebūtu jūsu pagātne, lai no kurienes jūs arī nebūtu, lai kādi arī nebūtu jūsu pašreizējie apstākļi, Dievs ir jums līdzās, un Viņš jūs mīl! Viņš mūs visus mīl vienādi, lai arī kādā stāvoklī mēs šodien neatrastos, Viņš ir gatavs izdziedināt mūsu ievainotās dvēseles, izglābt mūs no smagā stāvokļa, kuros mēs nokļuvām savas vainas pēc vai citu cilvēku dēļ.

Daudzus gadus tēvs cietsirdīgi izturējās pret mani, bet māte uz to pievēra acis, neuzdrošinoties viņam nostāties pretī, tāpēc es biju salauzta un nomākta. Es jutos bezvērtīga, nepareiza, uzskatīju sevi par vainīgu tajā, ka mani izmantoja, nosodot sevi, biju pilnīgi nepārliecināta sevī. Es centos iemantot personīgo vērtību un nozīmi daudzos veidos, jo īpaši ar darba palīdzību. Bet rezultātā kļuvu vēl nelaimīgāka, sarūgtinātāka un nomāktāka.

Es biju tik priecīga uzzināt, ka Dievs mani mīl, un pateicoties attiecībām ar Viņu, es izdziedinājos un atjaunojos! Dievs mums ir daudz svarīgāks par jebkuru cilvēku visā pasaulē - un tā ir patiesība.

Es jums iesaku nežēlot laiku sadraudzībai ar Dievu lūgšanā, mācoties to, ko Bībele saka par Viņu un Viņa mīlestību pret mums. Nebūs liekas pārdomāšanai tādas Rakstu vietas, kā Efeziešiem 1:4-5; Romiešiem 8; Psalmi 27:10; Jesajas 38:17. Palūdziet Dievam, lai Viņš jums palīdz pieņemt Viņa mīlestību un iemantot Viņā savu patieso vērtību. Viņš jūs izredzēja, Viņš vēlas attiecības ar jums, Viņš jūs mīl, un nav nekā vērtīgāka par to.

Es biju nikns uz savām kājām. Es biju nikns uz velnu un uz katru, kurš man tuvojās. Un es nespēju gulēt vairāku dienu garumā.

Tas notika 2004. gadā, kad man bija viena no intensīvākajām cīņām manā dzīvē par dziedināšanu.

Dažas dienas iepriekš man plīsa starpskriemeļu disks. Es jutu ļoti spēcīgas sāpes ķermenī.

Savā dzīvē esmu pārdzīvojis brīžus, kad mani sita, uz mani šāva, es kritu no zirga un pakļuvu zem mašīnas, bet es nekad nejutu tādas sāpes, kā tajā brīdi. Viss, ko es gribēju izdarīt, bija sakoncentrēties uz sāpēm un atbrīvoties no tām.

Dievs man atnāca palīgā, bet ne pavisam tā, kā es to biju iedomājies.

PIELŪGSME UZ LIEVEŅA

Es sēdēju uz lieveņa pēc kārtējās bezmiega nakts. Viens sildītājs bija apvīts ap manu apakšstilbu. Otrs - apkārt augšstilbam. Katrs no tiem turējās man virsū ar jostas halāta palīdzību. Abi sildītāji bija ieslēgti uz pašu augstāko temperatūru. Bet izrādījās, ka tas ne pavisam nepalīdz - es turpināju gulēt uz muguras raudot.

Es nejutu, ka man gribētos izpaust pateicību. Un, protams, es neizskatījos īpaši pateicīgs.

Bet visu šo sāpju vidū Dieva Gars mani pamudināja sākt izpaust pateicību par visu, ko mans Debesu Tēvs ir izdarījis  man.

"Tēvs, esmu tik pateicīgs Tev! Esmu pateicīgs par to, ka mana otra kāja nesāp. Esmu tik pateicīgs, ka manas rokas, mani pirksti labi strādā, un mana galva nesāp - viņa ir miegaina, bet tā nesāp!"

Visu šo sāpju vidū, vienkārši paklausot, es izteicu pateicību Dievam - ticībā!

VAIRĀK PIELŪGSMES - MAZĀK SĀPES

Būt pateicīgam ticībā.

Ne sajūtās. Ne pateicoties temperamentam. Bet veicot ticības aktu, es izdarīju to, ko darīju daudzas reizes jau iepriekš. Tajā vakarā uz lieveņa es nolēmu, ka vairs nerunāšu par to, kā es jūtos, par to, kā jūtas mana miesa, vai par to, kādā stāvoklī viņa atrodas.

Tā vietā, lai sakoncentrētos uz sāpēm un ciešanām, es piepildīju savas domas un lūpas ar pateicību par manu dzīvi, manu ģimeni, par visiem gadiem, kurus es pavadīju kalpošanā, un par visu labo, kas pacēlās manā garā.

Es sāku slavēt Dievu un pateikties Viņam, un jo vairāk es Viņu godināju, jo mazāk sāpes palika manā kājā.

Un kad es izpaudu Viņam savu pateicību, Dievs sāka runāt ar mani.

Jo vairāk Viņš runāja, jo labāk es jutos. Ar katru dienu man palika arvien labāk.

Bija daudz visa, kas noveda līdz pilnīgai dziedināšanai manā ķermenī. Tūkstošiem mani partneri, daudzi ticīgie no gara piepildītām baznīcām, kas runāja ticības vārdus un pārliecināti par īstu dziedināšanu - ārsti, mana ģimene un draugi - visi savienoja savu ticību ar manējo.

Tomēr nekam nebija tik liela ietekme, kā tam, kas sākās tajā vakarā uz lieveņa. Tiklīdz es sāku Dievam par visu pateikties, ko es savā dzīvē darīju pareizi, es nostājos uz problēmas izejas ceļa.

PĀRADRESĒTS FOKUSS

Ja tā padomā, tad izrādās, ka tajos gadījumos, kad mēs nokļūstam zem ļoti liela spiediena, ir tikai divas izejas. Un, lūk, tās: vai nu sakoncentrēties uz problēmu vai arī uz pateicību. Jūs nevarat vienlaicīgi darīt gan to, gan otru.

Piemēram, kas notiek, ja jums sāp pirksts? Visi pārējie pirksti, rokas, ausis un visas pārējās jūsu ķermeņa daļas, var strādāt pilnīgi, bet jūs neesat uz to sakoncentrējies. Nē. Viss, par ko jūs varat domāt - kā izārstēt sāpošo pirkstu. Jūs sākat apliecināt Rakstu vietas par dziedināšanu un mēģiniet risināt, ko vēl nepieciešams apliecināt vai izdarīt, lai apstādinātu sāpes.

Bet, ja jūs nelaistīsiet šos apliecinājumus ar godināšanu un pateicību, jūsu fokuss uz vienu sāpošo pirkstu - vai arī kāda nebūtu problēma - turpinās dominēt jūsu domāšanā.

Ja jūs nepāradresēsiet savu fokusu, problēma var noslāpēt jūs. Tāpēc sāciet pateikties Dievam par visu, kas strādā pareizi. Godiniet Viņu par visu to labo, ko Viņš ir izdarījis jūsu dzīvē. Kad jūs tā rīkosieties, jūs nonāksiet tādā stāvoklī, kad varēsiet atbrīvot savu ticību un saņemt atbildi.

"Jā, bet, brāli Koplend, jūs nezināt, kas ar mani notika."

Jums taisnība, es nezinu. Bet es noteikti zinu, ka jūs elpojat!

Tāpēc sāciet pateikties Dievam par savu dzīvi! Atgādiniet sev, ka, lai kādi arī nebūtu jūsu apstākļi, viņi varētu būt daudz sliktāki. Jūs vēl neesat miruši!

Un šāds princips ir pielietojams ne tikai dziedināšanas saņemšanai. Kad jūs pateicaties ticībā, jums viss visapkārt sāk mainīties. Tas izmainīs visu, kas notiek jūsu dzīvē.

IZSAUCIENI PADARA VELNU MĒMU 

Es nesaku, ka grūtības vairs nebūs, kad jūs sākat piepildīt atmosfēru ar godināšanas un pateicības izsaucieniem. Faktiski, tiklīdz jūs mērķtiecīgi sākat pagodināt Dievu, jūs kļūstat par galveno mērķi velnam. Kāpēc? Viņš ļoti baidās, kad jūs sākat iet pateicībā, un viņš centīsies jūs apturēt.

Viņš izmantos vienīgo līdzekli, kas ir viņa rīcībā. Viņš centīsies jums nozagt šo Vārdu caur iedarbību uz jūsu miesu. Marka evaņģēlijā 4:16-17 ir teikts: "Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, tūdaļ uzņem ar prieku. Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšanas uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas." Velns pacentīsies izdarīt tā, lai jūs tiktu kārdināti vai apvainotos. Bet tas nostrādās tikai tādā gadījumā, ja jums nav sakņu, ja jūs neesat ieskaņojušies Dieva mīlestībā.

Bet, ja jūs mīlat Kungu, jūsu Dievu, ar visu jūsu sirdi, dvēseli un prātu (Mateja 22:37) un izrādīsiet savu pateicību par visu, ko Viņš ir izdarījis, jūs iesakņosieties un nostiprināsieties mīlestībā. Tieši par to apustulis Pāvils uzrakstīja efeziešiem. Viņš teica: "Es lūdzu, lai pēc Saviem neierobežotajiem resursiem Viņš jūs apveltītu ar iekšēju spēku caur Svēto Garu. Un, kad jūs Viņam uzticieties, Kristus iekārtos mājvietu jūsu sirdī. Jūsu saknes atradīsies Dieva mīlestībā, un tās jūs uzturēs spēcīgus. Un, lai jums ir spēks saprast, kā visiem Dieva ļaudīm, cik plaša, cik gara, cik augsta un cik dziļa ir Viņa mīlestība. Lai jūs piedzīvotu Kristus mīlestību, lai gan tā ir pārāk varena priekš pilnīgas saprašanas. Tad jūs būsiet darīti veseli visā pilnībā dzīvē un spēkā, kurš nāk no Dieva." (Efeziešiem 3:16-19, Jaunais Dzīvais Bībeles tulkojums)

Topiet tik piepildīti ar Viņa mīlestību, lai aizvainojumi un kārdinājumi nevarētu jums pietuvoties. Godiniet Viņu par Viņa pārsteidzošo mīlestību! Godiniet Viņu, un, tādā mērā kā jūs to darīsiet, ienaidnieks tiks apturēts, jo godināšana padara mēmu atriebēju.

Piepildiet savas lūpas un atmosfēru ar pateicību - pateicieties Dievam par to, kas ir Viņš, par visu, ko Viņš ir darījis un turpina darīt jūsu dzīvē. Tad izmainīsieties jūs, un viss, kas jums ir apkārt!

"Bet Dievs izredzēja to, kas ir muļķīgs pasaulē, lai liktu kaunā gudros, un to, kas ir nespēks pasaulē, lai liktu kaunā stipro. Un, kas pasaules neievērots un atstumts un kas nav nekas, to Dievs izredzēja, lai izdeldētu to, kas ir kaut kas, lai nekas miesīgs nedižotos Dieva priekšā." (1.Korintiešiem 1:27-29 jaunais tulkojums)

Kristus mācība - ir pati labākā mācība no visām zināmajām mācībām. Tā palīdz tikt galā gan ar personīgo "es" (mūsu miesu), gan garīgi augt. Kungs izvēlas to, kas pasaulē ir atstumts. Dievam nav bezcerīgu gadījumu un nederīgu cilvēku. Katrs no mums - Viņa īpašais radījums. Mēs neesam nejaušība.

Atliek tik dot Dievam iespēju - un Viņš atjaunos visu, kas ir sagrauts. Viņš mums palīdzēs kļūt par tādiem cilvēkiem, kādiem mums pašiem būs patīkami būt. Mēs tiecamies būt labāki par citiem, mums gribas būt pirmajiem. Bet kāda jēga ir šādām sacensībām? Ko mums dod sāncensība? Pilnīgi neko: ne mieru, ne prieku, neko no tā, kas ir dzīvībai svarīgs; nedod ne mūžīgo glābšanu, ne atvieglojumu.

Lai iemantotu mieru un glābšanu, ir nepieciešams atstāt savu personīgo "es" un vērsties pie Dieva. Visbiežāk tie, kam tas izdodas, viņi nav obligāti kaut kā īpaši spēcīgi vai bagāti, viņi ir pakļāvīgi. Tādi cilvēki zina, ka bez Dieva viņi nav nekas, tomēr tas viņus nesarūgtina. Tieši viņus Dievs izraugās kalpošanai citiem. Tā vietā, lai tiektos uz sāncensību, tiecieties pie Dieva, jo vienīgais patiesais mērķis - tā ir Dieva pazīšana, bet pēc tam jau palīdzība tuvajiem un mīlestība.

Mēs nevaram darīt visu pa savam, ja gribam saņemt visas labās lietas, kuras Dievs vēlas mums pielikt. Mēs nevaram pasludināt svētību apsolījumus Bībelē un pēc tam darīt visu, ko mūsu miesa runā mums darīt. Tā tas nenostrādās! Lūk,  kāpēc Dievs Psalmos 34:12-15 mums teica: "Nāciet šurp, jūs bērni, un uzklausiet mani! Es jūs mācīšu To Kungu bīties. Kas ir tas vīrs, kas mīl dzīvi un ilgojas pēc gara mūža, lai redzētu labas dienas? Tas lai sargā savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltīgus vārdus! Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā!"

Šie panti mums skaidri saka, kāpēc Dievs mums pavēl klausīt Viņu. Tas nav tāpëc, ka mums nepieciešams iziet kaut kādus pārbaudījumus. Tas ir tāpēc, ka tas, ko Viņš saka mums darīt, ir pareizs. Viņa metode nostrādā. Viņš mūs tur uz svētību ceļa un aizsargā no lāsta.

Dievs mūs mīl. Mēs esam Viņa bērni. Viņš vēlas, lai mēs piepildītu Viņa sapņus un baudītu visu, ko Viņš ir sagatavojis  mums. Tāpēc Viņš ļoti skaidri izklāsta patiesību Savā Vārdā. Viņš to ir padarījis tik vienkāršu, ka pat bērns to var saprast. Ir divi ceļi, kuri ir atvērti mums - Dieva ceļš, kurš aizvedīs mūs pie labas dzīves, kuru mēs vēlamies, vai cits ceļš, kurš neatnesīs tik labus rezultātus. Mēs varam izvēlēties jebkuru. Viss ir atkarīgs no mums. Bet izvēle, kuru mēs izdarīsim, noteiks dzīvi, kāda būs mums.

Personīgi es daudzus gadus atpakaļ nolēmu izvēlēties Dieva ceļu. Es nolēmu samierināt sevi un pakļauties Viņam - ticēt tam, ko Viņš saka Savā Vārdā, darīt visu, ko Viņš man saka darīt, un atļaut Viņam piepildīt Savu gribu manā dzīvē.

Un kau arī es turpinu mācīties, pēc vairāk kā piecdesmit dzīves gadiem tādā veidā, es sapratu, ka tā ir pati labākā dzīve. Neviens cits dzīves veids, pat tuvu tam, nav salīdzināms ar to. Nav nekā labāka, kā dzīvot mierā un ļaut Dievam pielikt jums labas dienas vienu pēc otras. Nav nekā vairāk aizrautīgāka, kā piepildīt Dieva sapņus mums.

Kāds varētu jautāt: "Bet ko darīt, ja es esmu atgājis no Viņa sapņiem man? Ko darīt, ja esmu nogājis no ceļa, jo neļāvu Dievam darīt to, ko Viņš vēlas manā dzīvē. Kā jūs domājat, Viņš man palīdzēs atgriezties uz pareiza ceļa?"

Man tajā nav pilnīgi nekādu šaubu! Dievs neuzlūko cilvēka vaigu. Viņš jums izdarīs to pašu, ko Viņš izdarīja p Kenetam un man.

Mūsu pirmajos gados, kad staigājām ar Kungu, mēs arī nogājām no ceļa. Mēs neplānojām to darīt. Mēs bijām vienkārši jauni un garīgi nepieredzējuši un pieļāvām dažas kļūdas. Un tā iemesla dēļ mēs neatradāmies Dieva gribā - nepareizā vietā, nepareizā laikā un iekļuvām ļoti nopietnā autoavārijā ceļā uz Teksasu.

Lai arī Dievs mūs pasargāja, mēs tikām izpostīti. Mēs sapratām, ka mums ir nepieciešams ieviest izmaiņas mūsu dzīvē, bet mēs nezinājām, kas tieši mums ir jādara. Tāpēc mēs samierinājām sevi un palūdzām Dievam mūs vest.

Drīz pēc tam, kad mēs palūdzām, Keneta mamma un tētis mums palūdza braukt viņiem līdzi uz praktisku semināru Orala Robertsa universitātē. Mums nebija ne mazākā priekšstata par to, ka viņu uzaicinājums būs tik ļoti saistīts ar mūsu nākotni. Bet kaut kādā veidā mēs sajutām, ka mums ir jābrauc. Mēs nevarējām izskaidrot to, bet mums vienkārši tas likās pareizi.

Kāds reiz teica, ka plūst kopā ar Svēto Garu līdzinās tam, kā baļķis peld lejup pa upi. Tas nozīmē būt padevīgam Dieva rokās un ļaut Viņam mūs aizvest tur, kur Viņš vēlas mūs redzēt. Lai arī mēs ar Kenetu tajā laikā bijām garīgi nepieauguši, mums pietika  būt kā šim baļķim! Tāpēc mēs izvēlējāmies ceļu pa straumi.

Mēs aizbraucām ar Keneta vecākiem uz semināru Talsā, un tā izrādījās Dieva atbilde mūsu lūgšanai. Tas mums palīdzēja skaidri ieraudzīt, kā iziet uz tā ceļa, kuru Viņš ir sagatavojis mums. Kenets jau ilgi cīnījās ar sajūtu, ka Dievs viņu aicina mācīties Orala Robertsa universitātē. Un kad mēs savas kājas likām uz šīs universitātes zemes, viņš pieņēma lēmumu, ka darīs to.

Mēs pat nevarējām iedomāties, ka viss mūsu liktenis ir vienā šajā lēmumā! Mēs nezinājām, ka Dievs mūs sūtīja uz Talsu, lai Kenets varētu strādāt ar brāli Robertsu un mācīties, redzot viņa vareno atbrīvošanas kalpošanu, vai ka mēs apmeklēsim brāļa Heigina seminārus, kurus viņš novadīja tur, un uzzināt par ticību. Viss, ko mēs zinājām, tas ir tas, ka vēlamies sekot Svētā Gara vadībai.

Tagad atskatoties atpakaļ, es esmu tik priecīga, ka mēs izvēlējāmies iet Viņa ceļu tajās brīvdienās. Tas mums atvēra durvis  dzīvei, kurā ir Dieva sapņi. Tas mūs nolika tādā stāvoklī, kad mēs varējām pieņemt no Viņa daudz laba, kā mēs vispār varējām iedomāties.

Šodien mēs dzīvojam tik brīnišķīgu dzīvi, ka daži cilvēki mūs uzskata par Dieva mīluļiem. Tā tas arī ir! Bet patiesība ir tajā, ka arī jūs esat Dieva mīluļi. Viņam ir plāni  jums, kuri ir labāki par visu, ko jūs jebkad spētu iedomāties. Viņam ir sapņi jūsu dzīvei un svētības, kuras glabājas  jums.

Pajautājiet Viņam par to un ļaujiet Viņam jums atklāt tās. Pavadiet laiku Viņa Vārdā katru dienu, veltījiet sevi Viņa gribas piepildīšanai un staigāšanai pa Viņa ceļiem, un sekojiet vadībai, kuru Viņš ieliek jūsu sirdī. Peldiet kā baļķis Svētā Gara upē, un vienu dienu jūs atskārstiet, ka esat pareizā vietā un redzēsiet savu sapņu piepildīšanos.

Dievs - Pats dāsnākais un mīlošākais Tēvs, kādu vien var iedomāties. Viņam nav problēmas ar to, lai svētītu jebkuru no mums. Viņš tik ļoti stipri vēlas izliet Savu labvēlību pār cilvēkiem, ka Viņa acis "pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas." (2. Laiku grāmata 16:9) Vienīgais Dieva labestības ierobežojums - tā ir mūsu spēja pieņemt. Kā ir teikts šajā pantā- mūsu veltīšanās iegūt sirdi, kas pilnība ir nodota Viņam.

Apgalvojums "pilnībā nodots" ir tulkojums ebereju valodas vārdam, kas nozīmē "veltīts vai uzticams". Tas neapraksta cilvēku, kurš nekad nekļūdās vai nekad nepaklūp. Tas runā par cilvēku, kurš ir nolicis Dievu un Viņa Vārdu savā dzīvē pirmajā vietā. Par tādu, kurš meklē Viņu, tic tam, ko Viņš saka, un ir paklausīgs Viņam.

Jaunajā Derībā pilnīga sirds, vai veltīta sirds, attiecībā pret Diev   nozīmē darīt vienkārši to, kas ir teikts Mateja evaņģēlijā 6:33: "Meklējiet papriekšu Dieva Valstību un Viņa taisnību." Kas notiek, kad jūs to darāt? Saskaņā ar Jēzus teikto: "Un viss tas jums tiks piemests."

Personīgi man patīk, kad Dievs kaut ko man piemet! To, ko Viņš piemet - tas ir kaut kas labs. Tas atnes dzīvību un mieru, un visas pārējās svētības.

Velns mums piedāvā to, ko mēs negribam. Kad mēs ticam un rīkojamies pamatojoties uz to, ko viņš runā, viņš vienkārši turpina mūs apkraut arvien vairāk un vairāk ar savām pretīgajām lietām. Kā teica kāda sieviete: "Ja jūs ļausiet velnam sēdēt jūsu mašīnas aizmugurējā sēdeklī, pavisam drīz viņš sagribēs būt pie stūres." Kad jūs vadā velns, jūs nokļūsiet tādās vietās, kurās jūs negribētu nokļūt.

Ādams un Ieva par to uzzināja Ēdenes dārzā. Sākotnēji viņiem bija pilnīga dzīve. Dievs viņus svētīja tik lielā mērā, ka viņiem pat nevajadzēja sev gatavot ēdienu. Viņu ēdiens (kuram, es esmu pārliecināta, bija debesu garša) burtiskā nozīmē auga kokos. Kaut kāda nepietiekamība vai kaut kāds trūkums viņiem bija pilnīgi nepazīstams. Viņi bija bagāti visā, baudīja pilnīgu varu uz zemes, un pie visa tā viņiem bija personīgas attiecības ar Dievu - vaigu vaigā.

Ādamam un Ievai, tāpat kā  viņu Debesu Tēvam, dzīve Ēdenes dārzā bija sapņu piepildījums!

Tomēr tad atnāca grēks. Ādams un Ieva nepaklausīja Dievam un garīgi nomira. Pēkšņi svētības aizgāja. Viņiem vairs netika piemests nekas labs. Viņiem nācās dzīvot vaigu sviedros, apstrādājot zemi un pielikt piepūli, lai kaut ko saņemtu - un tajā pašā laikā ir darīšana ar velnu un lāstu.

Laikam jau, cilvēcei vajadzēja mācīties no tā. Noteikti, jebkuram pēc viņiem vajadzēja izvēlēties Dieva ceļu, bet ne velna ceļu. Bet visu laiku, kas aprakstīts Vecajā Derībā, cilvēki turpināja darīt to pašu. Viņi turpināja sekot Ādama un Ievas piemēram, atkal un atkal darot nepareizas izvēles.

Piemēram, pravieša Jeremijas dienās, izraēlieši izvēlējās pielūgt elkus. Dievs lūdza viņus to apturēt. Viņš pastāvīgi runāja tiem atgriezties pie Viņa, lai Viņš varētu svētīt viņus un pasargāt no viņu ienaidniekiem. Bet viņi atteicās klausīt. Viņi teica: "Mēs labāk darīsim to, kas mums pašiem tīk, - kvēpināsim debesu ķēniņienei un laistīsim viņai lejamos upurus tik, cik vien gribēsim." (Jeremijas 44:17) Tā rezultātā viņi zaudēja savu valsti, savu brīvību un savu dzīvi.

Iespējams, jūs domājat: "Protams, ka kristieši šodien nekad līdzīgā veidā neuzvedas!"

Diemžēl, reizēm viņi tā uzvedas. Reizēm pat jaunpiedzimuši ticīgie izvēlas necienīt Dieva Vārdu un rīkoties pa savam. Rezultāts vienmēr ir slikts.

Tagad es domāju par vienu ticīgu sievieti, kura pilnībā atteicās piedot. Un, lai gan viņa zināja, ka viņa nepaklausīja Dievam, viņa tik ietiepīgi turējās pie nepiedošanas un darīja to tik ilgi, ka fiziski saslima. Kungs darīja visu iespējamo, lai viņai palīdzētu. Viņš sūtīja viņai labi pazīstamu kalpotāju, lai aizlūgtu par viņu un pateiktu viņai: "Ja jūs vienkārši piedosiet, jūs tiksiet dziedināta."

Bet viņa atbildēja tā, kā savā laikā izraēlieši. Viņa teica: "Nē, es nepiedošu!" Tāpēc tā vietā, lai izdziedinātos, viņa nomira.

Vai esat kādreiz Dievam jautājuši par Viņa sapni  jūsu dzīvei?

Viņam ir sapņi. Un viņa sapņi ir tik lieli, ka jūs nekad nespēsiet tos izsmelt. Viņa plāni jūsu nākotnei ir daudz augstāki par visu, ko jūs varētu prasīt vai padomāt. Kā labi šīs zemes vecāki dara visu iespējamo, lai nodrošinātu brīnišķīgu dzīvi saviem bērniem, Dievs ir izdarījis ļoti daudz, lai sagatavotu brīnišķīgu dzīvi jums. Jo Viņš patiesībā ir jūsu Tēvs!

Tā nav vienkārši patīkama doma. Tā ir garīgā realitāte. Kā ticīgie Jēzū Kristū  jūs patiesībā esat "no Dieva dzimuši" (1.Jāņa 5:1). Tāpēc Viņam ārkārtīgi interesē jūsu nākotne. Viņš rūpējas par jums, un Viņš  ir sagatavojis daudz, it kā jūs būtu Viņa vienīgais bērns.

Godīgi runājot, Dievs izturas pret visiem mums kā pret Saviem mīluļiem! Viņš neaizmirst nevienu no mums. Vēstulē Efeziešiem 2:10 paplašinātajā Bībeles tulkojumā ir teikts: "Jo mēs esam Dieva (personīgais) mākslas darbs (Viņa radījums), pārradīti Jēzū Kristū (atdzimuši), lai mēs varītu darīt tos labos darbus, kurus Dievs ir paredzējis (iepriekš izplānojis)  mums (izvēloties ceļus, kurus Viņš ir sagatavojis jau iepriekš), lai mēs pa tiem varētu iet (dzīvojot labu dzīvi, kuru Viņš ir paredzējis un sagatavojis  mums)".

Dievs ir tik liels un tik labs, ka Viņš vienkārši neimprovizē ar visu, kas attiecas uz Viņa bērniem! Viņam nerodas idejas ceļā attiecībā uz mūsu dzīvi. Viņš jau iepriekš ir sagatavojis mums visu labo, ko mēs kādreiz varētu vēlēties. (Psalmi 31:20) Viņam ir labi ceļi, kas mums jau ir sagatavoti, un durvis uz likteni, caur kurām mēs varam ieiet un kuras jau bija  mums atvērtas.

Lūk, kāpēc daudziem no mums ir sapņi un vēlmes, kuras mēs nesam sevī jau kopš bērnības. Pats Dievs tās ir ielicis mūsos. Tas nav tā, ko mēs paši esam izdomājuši. Tās ir Dieva vēlmes  mums. Tie ir Viņa sapņi, kurus Viņš ir iedēstījis mūsu sirdīs, un darījis mūs spējīgus sasniegt un piepildīt Viņa dievišķo plānu.

Piemēram, Kenets sapņoja būt par pilotu praktiski visus savu dzīvi. Viņš pirmo reizi lidoja ar lidmašīnu vēl bērnībā, un pēc lidojuma beigām viņš paskatījās uz savu tēti un teica: "Lūk, ar ko es nodarbošos, kad izaugšu. Es lidošu ar lidmašīnām!"

Kādu laiku Kenets domāja, ka tas ir viņa vienīgais aicinājums. Bet pēc tam, kad viņš jaunpiedzima, viņš saprata, ka Dievs viņu arī ir aicinājis sludināt. Šīs lidmašīnas, ar kurām viņam tik ļoti patika lidināties, kļuva par labu palīgu  viņa kalpošanā. Padomājiet par to! Pat pirms Kenets jaunpiedzima, kad viņš vēl bija tikai bērns, Dievs jau viņam sagatavoja sapni. Viņam jau bija plāns.

Jūs varētu teikt: "Bet, Glorija, ne visiem kristiešiem dzīvē viss sakārtojas tā, kā brālim Koplendam. Daudziem ticīgajiem ir sapņi un vēlmes kopš bērnības, bet tās līdz šim brīdim nav piepildījušās. Iespējams, Dievs ko līdzīgu negrib darīt  visiem".

Nē, Viņš vēlas! Bībele saka:

"Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus." (Psalmi 145:9)

"Viņš izpilda, ko vēlas tie, kas Viņu bīstas." (Psalmi 145:19)

"Kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma." (Psalmi 34:11)

"Jūs, kas esat atdzimuši  ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva Vārda..." (1.Pētera 1:23)

Dieva Vārds jums neinteresēs līdz tam brīdim, kamēr jūs nesapratīsiet, ka tas nav iedvesmotu apsolījumu kopums. Dieva Vārds ir dzīvs spēks, kurš burtiskā nozīmē ir spējīgs padarīt šos apsolījumus reālus jūsu dzīvē.

Vai jums grūti ir noticēt tam, ka tas ir iespējams?

Pēc būtības tam nemaz nevajadzētu būt tik grūti, jo jūs pastāvīgi redzat, kā tas notiek jums apkārt pasaulē.

Ja es jums iedotu tomāta sēklu un teiktu, ka šajā sīkajā, sausajā sēkliņā ir ielikts spēks, kas spējīgs izdot stublāju, kurš ir tūkstots reizes lielāks par pašu sēkliņu, izdot lapas, saknes un apaļus, sarkanus tomātus, tad jums nebūtu grūti noticēt tam, vai ne tā? No savas personīgās pieredzes jūs zināt, ka, lai gan šī sīkā sēkla pat nav līdzīga tomātu laukam, kaut kādā veidā, pie noteiktiem apstākļiem, tā kļūst par vienu no tiem.

Jēzus teica, ka Dieva Vārds strādā pēc tāda paša principa. Vārdā ir brīnumradošs spēks. Tā ir sēkla, kura ticībā tiek iesēta cilvēka sirdī, rada tik daudz svētību, ka jūs pat iedomāties to nevarat.

Tiklīdz jūs to sapratīsiet, Dieva Vārds jūs sajūsminās. Tā bija ar mani.

Apmēram 30 gadus atpakaļ es ieraudzīju, uz ko ir spējīgs Dieva Vārds. Es ieraudzīju tajā šo iekšējo spēku. Un ļoti drīz visur, katrā istabā manā mājā, manā mašīnā varēja atrast Bībeli un magnetafonu, kas neklusēja praktiski nekad.

Es pavadīju katru brīvu minūti Dieva Vārdā, jo par visu visvairāk uz pasaules es vēlējos iegūt šo Vārda spēku sevī iekšienē. Es zināju, ka tas novāks visus šķēršļus manā dzīvē, kuri noturēja mani un vilka uz leju manu dzīvi. Es zināju, ka, lasot šo Vārdu, es to vienkārši ne tikai lasīju, bet sēju sēklas. Uzplaukuma sēklas, veselības sēklas, aizsardzības sēklas un uzvaras sēklas visās savas dzīves sfērās.

Neskatieties uz Dieva Vārdu kā tikai uz grāmatu. Tā nav vienkārši grāmata! Tā ir garīgā sēkla, kuras iekšienē ir pārdabiskais spēks, kas spējīga nest ražu visu dzīvi. Lai šis Vārds jūs aizdedzina, un sāciet sēt jau šodien!

Marka evaņģēlijs 4:23-32

"Bet Glorija, man vienkārši nav tādas pacietības!"

Nē, jums tā ir! Būdami jaunpiedzimuši Dieva bērni, jūs esat kļuvuši par Viņa dievišķās dabas līdzdalībniekiem, bet Viņš ir vienkārši ārkārtīgi pacietīgs. Tāpēc arī jums ir milzīgs pacietības daudzums.

Jūsu garā ir viss, kas nepieciešams tam, lai ticētu par tam, ko saka Dievs, un stingri turētos pie tā. Jums iekšienē ir ne tikai Viņa ticība, bet tāpat arī Viņa pārdabiskā neatlaidība. Jums vienkārši ir nepieciešams praktizēt pakļaušanos tai, tā vietā, lai pakļautos šaubām un neticībai!

Jo vairāk jūs pakļaujaties sevī iekšienē pacietības spēkam, jo spēcīgāka tā kļūst. Jo vairāk jūs "atļaujat pacietībai (izturībai) būt pilnīgā darbībā", jo vairāk tā atbalstīs jūsu ticību un novedīs jūs tādā stāvoklī, kad jūs būsiet "perfekti un pilnīgi attīstīti (nevainojami) un jums nebūs nekāda trūkuma. (Jēkaba 1:4 no paplašinātā Bībeles tulkojuma)

Protams, lai turpinātu pakļauties pacietībai, jums ir jāpaliek garīgi spēcīgiem. Jūs nevarat pavadīt visu savu laiku, sakoncentrējoties uz dabīgajām lietām, un skatīties seriālus un televizoru. Jums jāturpina baroties ar Dieva Vārdu, jo Dieva Vārds - tā ir barība jūsu ticībai. Tā baro jūsu iekšējo cilvēku tāpat, kā fiziskais ēdiens baro jūsu ķermeni.

Jums ir nepieciešamas daudz garīgās sastāvdaļas, kad jūs stāvat ticībā par kaut ko. Jūs līdzināties cilvēkam, kurš skrien maratonu. Jums ir nepieciešams sevi uzturēt formā, ēdot pareizos pārtikas produktus.

Tāpēc pārliecinieties tajā, ka jūs to darāt! Tikko kā jūs noticējāt, ka jūs saņēmāt no Dieva, turpiniet atgriezties pie tām Rakstu vietām, uz kurām jūs stāvat ticībā. Turpiniet sev atgādināt to, ko Bībele saka par ticību Dievam. Pat tad, ja jūs esat bijis Dieva Vārda cilvēks daudzu desmitu gadu garumā, kā mēs ar Kenetu, turpiniet atgriezties pie pamatiem. Izrociet savas vecās kasetes un klausieties sprediķus, kuri divdesmit gadus atpakaļ aizdedzināja jūs attiecībā uz ticību Dievam.

Šīs kasetes var gulēt plauktā ilgu laiku! Un jūs, klausoties ierakstīto tur, atkal iedegsieties. Tās stiprina jūsu ticību tāpat, kā tas notika pagātnē. Un pat tad, ja jūs no tām neuzzināsiet neko jaunu, tās atgādinās jums par to, ka jūs turpināt darīt to, ko jūs jau zināt - un tā patiesībā ir viena no svarīgākajām lietām, kuru jūs varat iemācīties attiecībā uz uzvaru. Tā atnāk, kad jūs rīkojaties uz Dieva Vārda pamata, kuru jūs jau zināt, un turpiniet ieguldīt svaigāku Vārdu jūsu acīs un lūpās.

Tieši tā notika mūsu dzīvē ar Kenetu. Lai gan mēs vienmēr meklējam iespējas saņemt vairāk zināšanas no Dieva Vārda, daudzu gadu garumā, kad mēs sastapāmies ar dažādiem pārbaudījumiem vai nepatikšanām, ne obligāti palīgā nāca kaut kāda jauna liela atklāsme, reizēm tas, ko mēs kaut kur palaidām garām, izrādījās mūsu uzvaras atslēga.

Atkal un atkal tas, kas deva mums spēku uzvarēt, bija vienkārši pamatprincipi ticībai Dievam. Atkal un atkal, šķietami neiespējamās situācijās tas, kas mūs aizveda līdz triumfam, bija tas, ko mēs iemācījāmies piecdesmit gadus atpakaļ - runāt Dieva Vārdu, pielietot ticību un pacietību, stāvēt pretī šaubām un neticībai, stingri turēties pie patiesības, kuru mēs jau zinām.

Es  atceros kādas finansiālas nepatikšanas, kurām mēs izgājām cauri, un kuras draudēja mums iznīcināt mūsu kalpošanu. Tas notika ar mums īsi pirms tam, kad mēs sākām pārraidīt ikdienas pārraides televīzijā - tad mums izveidojās gandrīz sešus miljonus liels parāds. No acīmredzamā skatu punkta, vienīgais veids, kā mēs varētu nodzēst šo parādu, bija pārdot visu, kas mums bija - Kalpošanas ēku, visu aprīkojumu, un pat tādā gadījumā šī nauda nepietiktu.

Tā bija nopietna situācija!

Ko tad mēs izdarījām? Mēs paņēmām savus vecos ierakstus, kurus klausījāmies, kad tikko sākām dzīvot ticībā. Mēs atgriezāmies atpakaļ un sākām klausīties brāli Kenetu Heiginu, kad viņš sludināja tos sprediķus, kuri mūs izvilka no finansiālajām saistībām vēl 1967. gadā: varētu likties, ka elementāri sprediķi, tādi kā: "Jums var būt tas, ko jūs runājat; Apliecināšana atnes ieguvumu; Šaubas - Dieva varenāko svētību zaglis".

Nav nozīmes, vai jums ir nepieciešami simts dolāri vai seši miljoni dolāru, Dieva Vārds darbojas! Kad jūs ieguldāt to savā sirdī un savās lūpās, tas ražo ticību. Bet ticība, kas balstīta uz Dieva Vārdu, savienojoties ar pacietību vienmēr atnes rezultātus. Un, dabīgi, tā arī notika.

Ne tikai atnāca nauda un mūsu rēķini tika nomaksāti, mēs beigu beigās ieguvām uzvarošu liecību. Un mēs nekad vairs neesam bijuši tādā finansiālā stāvoklī atkārtoti!

Lūk, ar ko riskē sastapties velns, kad viņš izdara pārāk lielu spiedienu uz ticīgajiem. Viņš riskē sastapties ar to, ka tas mūs padarīs tikai stiprākus. Viņš riskē sastapties ar to, ka mēs pielietosim savu ticību un pacietību, un tā vietā, lai šajā pārbaudījumā ciestu sakāvi, mēs iziesim no tās visā pilnībā bez jebkādas nepilnības.

Tas ir visļaunākais velna murgs. Tāpēc ejiet uz priekšu un izdariet to.

Ieņemiet savu pozīciju pamatojoties uz Dieva Vārdu. Lūdziet ticības lūgšanu, ticiet, ka jūs pieņemat, un savienojiet savu ticību ar spēku, kurš nekad nebeigsies. Kļūstiet par vienu no tiem, kas "ar ticību un pacietību iemantos apsolījumus" (Ebrejiem 6:12), un lieciet velnam nožēlot, ka viņš ir iznācis pret jums!

Jūs nevarat visur nēsāt rūpes un tajā pašā brīdī ticēt Dievam. Lai jūsu ticība paliktu stipra, jums nepieciešams turēt savu prātu sakoncentrētu uz Dieva vārdu, "Visas savas rūpes uzveliet Viņam". (1.Pētera 5:7)

Savādāk ļoti drīz jums parādīsies sliktas domas un jūs vilsieties. Jūs zvanīsiet saviem draugiem un teiksiet: "Es vienkārši nezinu, ko man darīt ar šo situāciju!" Jūs aizmirsīsiet par to, par ko jūs ticējāt un ko jūs saņēmāt, kad lūdzāt, un par to, ka jums ir jāstāv ticībā uz Dieva Vārdu.

Ko tad darīt, ja esat iekritis šajās lamatās? Nožēlojiet un atgriezieties pie ticības un pacietības! Atgriezieties pie tām Rakstu vietām, pie kurăm jūs pieķērāties, kad lūdzāt, un vēlreiz uzstādiet savu ticības apliecinājumu. Pēc tam turpiniet palikt ticībā līdz tam brīdim, kamēr tas, par ko jūs ticējāt uz Dievu, nekļūs par realitāti jūsu dzīvē.

Patiesībā tas ir vienkāršs process. Bet ne vienmēr tas ir viegli, jo velns centīsies iztraucēt. Tā kā vienīgais veids, kā viņš jūs var ietekmēt, tas ir likt jums atteikties no savas ticības, viņš pastāvīgi bombardēs jūs ar šaubām un neticību. Viņš pacels apstākļus, kas darbojas pretī un centīsies jūs pārliecināt, ka Dieva Vārds  jūsu labā nedarbosies.

Viņš jums runās, ka šajā reizē jūs netiksiet izdziedināts, vai arī to, ka jums būs bankrots, vai ka jūsu bērni aizies uz elli. Viņš jums runā, ka Dievs jūs neatbrīvos no nepatikšanām, ar kurām jūs esat saskārušies. Viņš jums iedvesīs negatīvas domas, kuras ir pretējas tām, ko saka Dieva Vārds, un centīsies jums uzspiest un pieņemt tās.

Faktiski tas ir viss, ko velns var izdarīt, viņš jums vienkārši piedāvā savu prezentāciju. Un tas, kā jūs tai atbildēsiet, ir atkarīgs tikai no jums.

Daudzus gadus atpakaļ, pirms Kenets sāka kalpošanu, ļoti īsu laiku viņš strādāja apdrošināšanas kompānijā. Viņa darbs bija prezentēt potenciālajiem klientiem polises, kuras viņi varēja nopirkt. Viņa mērķis bija pārliecināt tos tajā, lai viņi parakstītu šīs polises, bet vienalga lēmums bija viņu. Viņi varēja pateikt "jā" un "nē" viņa prezentācijai (un vairākums no viņiem teica "nē", uz ko arī viņiem bija pilnas tiesības).

Tieši tāpat tas ir ar sātanu. Viņš var izstrādāt  jums perzentāciju, bet viņš nespēj likt jums nopirkt to, ko viņš pārdod. Viņš var pārbaudīt jūsu ticību, bet viņš nevar atņemt jūsu uzvaru, ja nepierunās jūs to atdot viņam. Tieši šo viņš ar visiem spēkiem cenšas darīt.

Viņš nepadodas, kad jūs pēc pirmās reizes sakat viņam "nē". Viņš ir uzstājīgs. Viņš turas pie sava darba. Ja viņš nespēj jūs piespiest padoties vienā veidā, viņš ķersies klāt citam. Viņš turpina jums staigāt pakaļ līdz tam brīdim, kamēr jūs nepierādīsiet savu ticību un pacietību, ka jūs esat stiprāks par viņu.

Lūk,  kāpēc 1. Pētera vēstulē 5:8-9 ir teikts: "Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā..."

Ir nepieciešama stingrība (vai pacietība), kad jums ir darīšana ar velnu. Jums ir nepieciešams turpināt viņam teikt "nē" atkal un atkal. Jums ir jāatbild uz katru šaubu domu, kuru viņš jums sūta, sakot: "Es zinu, ko teica Dievs, un es zinu, ka Viņš ir uzticīgs Savam Vārdam. Es noticēju, ka esmu saņēmis, un man būs pēc manas ticības!"

Ja jūs to darīsiet, velns beigu beigās būs ļoti vīlies. Viņš sapratīs, ka pie jums viņš neko nepanāks, un "bēgs no jums". (Jēkaba 4:7)

Kad runa ir par ticību Dieva Vārdam, man ļoti patīk, ka tā vienmēr darbojas. Tā nestrādā tā: vienu reizi atnes rezultātu, bet nākamajā reizē neatnes. Uz to var paļauties tāpat kā uz zemes pievilkšanās spēku: "Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks" (Marka 11:24). Vai kā Jēzus teica Mateja evaņģēlijā 9:29: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības."

Šie apgalvojumi ir garīgs likums. Tieši tā viss funkcionē. Kad mēs ieguldām Dieva Vārdu savās sirdīs, ticam tam, runājam to un rīkojamies, pamatojoties uz to, mēs pieņemam to, ko Dievs ir apsolījis.

No citas puses, ja mēs neveltām laiku, lai barotos ar Dieva Vārdu un stāvētu uz tā ticībā, mēs neticam, tāpēc arī nepieņemam.

Jūs varētu teikt: "Bet, Glorija, bija daudz reizes, kad es zināju, ka es lūdzu par kaut ko ticībā, bet vēl neesmu saņēmis to!"

Tā var būt taisnība, bet tas nenotika tāpēc, ka ticības likums nenostrādāja. Lieta ir tajā, ka kaut kur un kaut kad jūs pārstājāt ticēt. Reizēm pēc tam, kad jūs lūdzāt, atbildes gaidīšanas laikā jūs ļāvāt ienākt šaubām un pārrāvāt savu pārliecību Dieva Vārdam.

Pats kritiskākais laiks jūsu ticības dzīvei - tas ir intervāls starp to laiku, kad jūs palūdzāt, un to, kad jūs saņēmāt to, kam ticējāt, tieši šeit vairākums ticīgo pieļauj galveno kļūdu. Viņi zina, kā lūgt, bet kad viņi neredz tūlītējus rezultātus, viņi sāk šaubīties. Pēc tam viņi sāk runāt: "Interesanti,kāpēc Kungs mani joprojām nav dziedinājis? Interesanti, kāpēc Viņš vēl nav nodrošinājis to vajadzību, par kuru es lūdzu?"

Jēkaba vēstulē 1:6-7 ir teikts, ka, tad kad mēs sākam tā domāt, mēs līdzināmies vilnim, kas ir vēja dzīts un mētāts. Mēs pastāvīgi šaubāmies starp ticību un šaubām. Mēs kļūstam nestabili savā ticībā, un rezultātā mēs nespējam pieņemt no Dieva. Un tagad mēs zinām, kāpēc tā!

Kā tad izdarīt tā, lai mēs būtu pārliecināti tajā, ka nesāksim šaubīties?

Mēs savai ticībai pievienojam spēku, kas neapstāsies - tas ir pacietības garīgais spēks!

Būdams gara auglis, kuru Dievs ielika mūsos, kad mēs jaunpiedzimām, pacietība ir mūsu garīgo panākumu galvenā sastāvdaļa. Tā palīdz sargāt mūsu ticību darbībā, tajā laikā, kad mēs gaidām to, par ko ticējām un ko vēlamies ieraudzīt notiekam mūsu dzīvēs.

Tāpat kā ticība ir uzvara, kura uzvar pasauli, pacietība - tas ir spēks, kurš dara mūs spējīgus palikt garīgi stabiliem, kad mēs atrodamies zem spiediena. Skaidrojošā vārdnīca dod sekojošu izskaidrojumu šim vārdam: "Īpašība, kura nepakļaujas apstākļiem un nesalūzt pārbaudījumu laikā" - tas ir pretstats bezcerībai un asociējas ar cerību. 

Kenets ticību un pacietību sauc par dvīņu spēku vai spēku dvīņiem! Kad tie darbojas, mēs vienmēr izpildam savu darbu. Lūk,  kāpēc Jaunajā derībā bieži tiek runāts par to darbošanos kopā. 

"Ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus." (Ebrejiem 6:12)

"Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma." (Jēkaba 1:3-4)

"...dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē ... un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju..." (Ebrejiem 12:1-2)

TICĪBA+PACIETĪBA=UZVARA

Pievērsiet uzmanību, ka saskaņā ar rakstīto šajos pantos, pacietība ne tikai vienkārši mums palīdz samierināties ar negatīvajiem nosacījumiem jūsu dzīvē. Tā palīdz jums pārdabiski izmainīt šos nosacījumus, atbalstot jūs visu laiku, kad jūs staigājat ticībā.

Mēs jau redzējām Marka evaņģēlijā 11:24, kā šis process sākas. Jūs uzzināt, ko saka Dieva Vārds, un lūdziet saskaņā ar to, ko jūs vēlaties. Kamēr jūs lūdzat, jūs ticat, ka pieņemat, un ieņemat savu ticības pozīciju. Jūs pieņemat lēmumu runāt un rīkoties saskaņā ar to, kam jūs ticat, un jūs aizejat no lūgšanas, sakot: "Tas ir mans. Man tas jau ir tagad!"

No šī brīža lietā nāk pacietība, un tā dara jūs spējīgus uzturēt tādu attieksmi. Ja laiks paiet un jums liekas, ka nekas nemainās, pacietība jums palīdz palikt stingriem jūsu ticībā. Tā apvelta jūs ar spēku, pat nepatikšanu un grūtību priekšā, palikt piepildītiem ar prieku un gaidām.

Tieši šādiem jums ir jābūt pēc tam, kad jūs palūdzāt par to vai ko citu. Jums ir jābūt priecīgiem un bezrūpīgiem.

"Panes ciešanas līdz ar mani kā krietns Kristus Jēzus kareivis." (2.Timotejam 2:3 jaunais tulkojums)

Grūtības ir neizbēgamas. Jums tas ir jāzina. Tā ir taisnība, ka mēs esam atpirkti no lāsta, un sātans to nekādi nevar izmainīt, bet viņš noteikti metīs jums izaicinājumu.

Tāpēc neesiet pārsteigti, kad  atnāks grūtības. Šādi laiki būs, kad jums nāksies stāvēt vienīgi ticībā, kad jums vajadzēs runāt un rīkoties tā, it kā tas, ko saka Dievs, ir patiesība pat tad, kad jūs to nevarat redzēt vai sajust. Būs tādi mirkļi, kad viss liksies vienkārši briesmīgi. Lūk,  tad jums ir jāpanes ciešanas, kā krietnam kareivim.

Tik daudzi cilvēki dzird ticības vārdus par dziedināšanu vai uzplaukumu un domā: "Hei! Es pamēģināšu šo!" Bet tajā brīdī, kad kļūst grūti, viņi padodas un atkāpjas.

Es gribu jūs brīdināt, ka dzīvot ticībā - tam nav nekā kopīga ar pamēğināšanu. Tas ir dzīvesveids. Jūs tā dzīvojat tad, kad jums ir grūti. Jūs dzīvojat tā, kad jums ir viegli. Jūs dzīvojat tā visu laiku, jo jūs to nedarāt tikai tāpēc, lai saņemtu kaut kādus labumus. Jūs tā dzīvojat, zinot, ka ar ticību var izpatikt Dievam. (Ebrejiem 11:6)

Reizēm mēdz būt grūti, bet es jūs gribu pārliecināt, ka jūs vienmēr iziesiet kā uzvarētājs, ja panesīsiet ciešanas kā krietns kareivis. Ja jūs atteiksieties padoties un atkāpties, tad jums būs uzvara. Sakāvi cieš tikai tie kristieši, kuri padodas!

4.Mozus 14:1-24