Cilvēks dzīvo no savām sajūtu zināšanām, zināšanas tiek iegūtas caur fiziskajiem kanāliem: acīm, ausīm, degunu, rokām. Racionālas un loģiskas zinātniskās zināšanas tiek iegūtas tādā pašā veidā.

Tomēr ir zināšanas, kuras nav sajūtamas. Šīs zināšanas ir atklāsme, kura ir augstāk pār visiem saprātīgajiem pamatojumiem. Tā nevar tikt iegūta bez Dieva Svētā Gara darba. Dieva Vārds to apstiprina 1. vēstulē korintiešiem 12:3: "Neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: nolādēts lai ir Jēzus, - un neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, - kā vien Svētajā Garā."

Ticība Dievam pie cilvēka nekad neatnāk nekādā citā veidā, kā vien caur Svētā Gara atklāsmi. Bībele - tas nav zinātnisku rakstu krājums un nav filozofiska cilvēka prāta grāmata. Bībele - tas ir Dieva Vārds.

"Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl" (1.Korintiešiem 2:9) Bez Svētā Gara apgaismības cilvēciskais prāts nav spējīgs saprast Bībeli, jo viņa - Dieva atklāsme. Pasaulē cilvēki smejas par Dievu, jo viņi nevar saprast Bībeli.

Ticība atnāk tikai caur atklāsmi. Pateicoties Svētā Gara darbam, mēs iepazīstam Jēzu un mūsu Debesu Tēvu. Kad mēs Viņu iepazīstam, ticība dzimst mūsu sirdīs. Lai dzīvotu ticībā daudz dziļāk, mums ir jāpiepildās ar Svēto Garu arvien vairāk un vairāk. 

Lai piepildītos ar Svēto Garu, mums visupirms ir jāuzzina - Kas ir Svētais Gars. No sākuma Svētais Gars atnāk mūsu sirdī, lai nosodītu mūs mūsu grēkos, lai mēs varētu nožēlot grēkus un noliekties Dieva priekšā. Caur pastāvīgu Svētā Gara darbu mūsu sirdī, kad mēs nožēlojam grēkus, Viņš palīdz mums pieņemt Jēzu Kristu, kā savu Kungu un Glābēju. Kad mēs savā sirdī pieņemam Jēzu Kristu, kopš tā brīža Viņš sāk mājot mums iekšienē. Mēs kļūstam par Viņa templi. Turklāt Svētais Gars liecina mums, ka mēs esam atdzimuši Kristū un ka tagad mēs esam Dieva bērni.

Atbildē uz mūsu patiesajām lūgšanām, Svētais Gars izdala Savas dāvanas ticīgajiem. Darbojoties mūsos un caur mums, Viņa dāvanas ļauj mums dzīvot daudz varenāku kristieša dzīvi. Svētais Gars ticību dara daudz vairāk nobriedušu caur mūsu pastāvīgo sadarbību ar Viņu. Lai baudītu veselīgu ģimenes dzīvi, mums vajag pastāvīgi attīstīt personīgu, no apkārtējo acīm apslēptu saikni ar mūsu mīļoto. Tāpat savā sabiedriskajā dzīvē, mums ir nepieciešams attīstīt labas pastāvīgās attiecības, papildinot viens otra raksturu. Šodien traģēdijas ģimenēs un sabiedrībā notiek attiecību dēļ starp cilvēkiem, kuri vēlas izmantot viens otru sava labuma gūšanai. Tas noved pie cilvēces attiecību degradācijas līmenī "tu - man, es - tev".

Svētais Gars - tas ir Dievs, un Viņš tik stipri vēlas un ir pelnījis mūsu personīgās attiecības ar Viņu. Veselīga, labi sabalansēta, spēcīga kristīgā dzīve ir iespējama tikai caur mūsu, apslēpto no apkārtējo acīm, sadarbību ar Svēto Garu. Ja mēs par Svēto Garu domājam kā par teoloģisku "objektu" un slikti izturamies pret Viņu, runājot par Viņu kā par priekšmetu, bet ne par Personību, tad nesapratīsim tieši un skaidri Viņa darbu un kalpošanu. Svētajam Garam ir intelekts, jūtas un griba - visi personības atribūti. Mums vienmēr Viņš ir jāuzaicina caur savas mutes apliecināšanu un jāpaļaujas uz Viņu, jo Viņš pastāvīgi dzīvo mūsu sirdī. Kad mēs tā rīkojamies, mūsu partnerība ar Viņu augs un kļūs daudz personīgāka un dziļāka dienu pēc dienas. Caur sadarbību un partnerību ar Viņu mēs arvien spēcīgāk augsim savā ticībā.

Svētais Gars atklāj Jēzu mums daudz dzīvāku, dziļāku un bagātāku, bet mēs kļūsim vairāk, kā uzvarētāji Kristū ikdienas dzīvē. "Tātad ticība rodas no pasludinātās vēsts, bet vēsts - no Kristus vārdiem." (Romiešiem 10:17 jaunais tulkojums) Lai dzīvotu ticībā, mums ir jāpaļaujas uz Svēto Garu.

Pastāvīgi, dienu no dienas, mēs elpojam gaisu. Ja cilvēks pārstās elpot tikai uz četrām minūtēm, viņš nomirs.Tam, lai iemantotu dzīvu ticību, ir nepieciešams lūgt, tieši tāpat, kā ikdienā elpot gaisu, lai izdzīvotu. 

Ja kristieši nelūdz, viņi nevar dzīvot uzvarošu dzīvi. Tādējādi mums speciāli ir jānodala laiks, lai būtu viens uz vienu ar Dievu un lūgtu. Es jūs pārliecinu, kristieši, lai saglabātu savu ticību stipru, jums ir jāceļas agri no rīta un jāsāk sava diena, lūdzot vairāk kā vienu stundu. Ja jūs lūdzat vismaz vienu stundu, jūsu ticība nekad nekļūs vājāka, tā kļūs arvien stiprāka un stiprāka.

Korejiešu kristiešu stiprā ticība ir labi pazīstama visā pasaulē, un tā ir tāda mūsu rīta lūgšanu dēļ. Tā kā mēs ceļamies agri no rīta, lasām Bībeli un lūdzam Dievu, mūsu ticība aktivizējas ikdienas dzīvē.

Bieži, kad daudzi kristieši lūdz, viņi tikai kaut ko prasa. Tā dara jaunie kristieši. Nobrieduši kristieši vispirms pateicas un godina Dievu. Pēc godināšanas un pielūgsmes, viņi iestājas par citu cilvēku vajadzībām - kaimiņu, ģimenes draugu un par Dieva darbu savā draudzē. Lūk,  kā mums ir jālūdz, pēc tam mēs varam lūgt par savām personīgajām vajadzībām.

Ir daudz lūgšanu veidi - "klusā" lūgšana, vienošanās lūgšana, kopējā lūgšana (visas draudzes lūgšana) un daudzums citas. Turklāt, tikai tie, kuri ir disciplinēti lūgšanu dzīvē pāris gadus, var lūgt "kluso" vai "klusējošo" lūgšanu. "Klusai" lūgšanai bieži traucē simtiem domu, kuras novērš un lūgšanas gaita viegli salūzt. Vienošanās (piekrišanas) lūgšana kopā ar citiem kristiešiem ir daudz piemērotāka priekš jaunajiem ticīgajiem, jo viņi var dzirdēt sevi un tajā pašā brīdī dzirdēt, kā lūdz citi. Tas palīdz viņiem iemācīties skaļi lūgt.

Tāpat ir arī nakts lūgšanu sapulces, lūgšana ar gavēni un pastāvīga lūgšana ("lūdziet bez mitēšanās"). Lūdzot ar visu savu sirdi, mēs, bez šaubām, pieskaramies Dieva tronim, bet mūsu ticība tiks aktivizēta.

Stefans rūpējās par savu ticību pat saskaroties ar dzīvības briesmām.

"Šie vārdi iedzēla viņiem sirdī, un viņi grieza zobus pret to. Bet viņš, Svētā Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas un sacīja: "Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas." Bet tie, skaļā balsī brēkdami, aizsedza savas ausis un visi kopā viņam uzbruka un, izgrūduši no pilsētas ārā, nomētāja akmeņiem. Un liecinieki savas drēbes nolika pie kāda jaunekļa kājām, kur vārds bija Sauls. Tie nomētāja akmeņiem Stefanu, kas sauca un sacīja: "Kungs Jēzu, pieņem manu garu." Un, ceļos nometies, viņš sauca skaļā balsī: "Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!" To sacījis, viņš aizmiga." (Apustuļu darbi 7:54-60).

Bībele saka, ka bailes tikt apstādinātam nebiedēja Stefanu un nepiespieda viņam atstāt savu ticību un savu ceļu. Viņš turējās pie savas ticības, pat atrodoties pirms nāves. Jo vairāk viņam meta ar akmeņiem, jo stiprāks viņš kļuva savā ticībā un pārliecībā un vairāk viņš apliecināja, "Jēzus ir Kungs. Jēzus ir Izpircējs. Jēzus ir Glābējs". Viņš redzēja savas sāpes kā iemeslu ticēt Dievam, tieši tāpat kā arī savos labos laikos. Kas būtu bijis vajadzīgs no viņa, lai aizietu un būt brīvam, tas ir novērsties no savas ticības. Tā vietā, kad katrs akmens trāpīja Stefanam, Bībele saka, viņš apliecināja, "Jēzus ir Kungs!"

Lai kā tas būtu, mūsu gadījumā šodien, kad jūsu problēmas ir tik lielas, tā vietā, lai vairāk lūgtu, jūs esat vīlušies un saliecaties zem problēmu spiediena. Jo lielākas ir jūsu problēmas, jo vairāk jūs esat vīlušies, jo vairāk jūs zaimojat Dievu, jo vairāk jūs nosodāt, jo vairāk jūs sakāt, "Jēzu esi nolādēts." Jo lielākas ir jūsu grūtības, vajāšanas un vientulība: jo vairāk jūs kurnat, žēlojaties par sevi, jo vairāk jūs sākat redzēt Jēzu sliktā gaismā.

Jūs nekad neuztraucaties par savu ticību, kad ir spiediens, raizes vai slimība. Atcerieties, kā kristieši, problēmas ir priekš jūsu ticības izaugsmes. Un tā vietā, lai vairāk lūgtu un iemantotu vairāk ticības, jūs esat vīlušies.

Jūs ļaujat sev būt sakautam zem problēmu smaguma. Stefans bija spējīgs nostāvēt zem akmeņu sitieniem, tāpēc, ka viņa uzmanības centrā bija sapnis par pestīšanu. Kad jūs fokusējaties uz savu sapni, lai kas arī notiktu jums apkārt, tam nebūs nozīmes (skatieties Apustuļu darbos 7:55-58).

"Viņi tam paklausīja un, apustuļus ieaicinājuši, tos šauta un, piekodinādami nerunāt Jēzus Vārdā, atlaida. Tad viņi līksmi aizgāja no sinedrija, ka bija atzīti par cienīgiem Viņa Vārda dēļ ciest negodu. Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu." (Apustuļu darbi 5:40-42)

Saskaroties ar dzīvības briesmām, cilvēks var turpināt izpildīt savu mērķi Dieva vārdā, ja cilvēks ir Svētā Gara vadīts. Kad apustuļi tika šausti, tā vietā, lai būtu izmisuši, viņi bija laimīgi. Viņi bija iedrošināti, jo viņi to redzēja kā retu privilēģiju ciest Kristus dēļ. Viņi sludināja nevis sevi, bet Kristu; to ko viņi dzirdēja, to arī runāja. Tas bija sprediķis, kas aizvainoja priesterus, farizejus un saduķejus.

PĀRDOMĀŠANAI

"Katrs īsts ticīgais, kurš tic Jēzum Kristum, var skatīties uz priekšu un laimīgu dzīvi Debesīs." (Jāņa 14:1-3)

"Ja jūs mīlat Dievu vairāk par visu, jūsu ticība uz Viņu, liks jums redzēt tālāk." (Filipiešiem 3:3-11)

"Tajā brīdī, kad jūs stāvat ticībā, jūs varat dzirdēt no Jēzus un zināt, ka visas debesis piesedz jūs." (Ebrejiem 12:1-2)

"Ticībā, sadzirdat, Jēzus lūdz par jums. Ticībā ieraugāt, Jēzus skatās uz jums." (Ebrejiem 7:25; Psalmi 121:5)

"Kad jūs esat ticībā Jēzū Kristū, jūs sēžat pie Viņa labās rokas varas tronī." (Efeziešiem 2:4-6)

"Kad jūs izrunājat Jēzus Kristus vārdu, jūs atradīsiet sevi patiesības vārdā." (Jāņa 17:15-17)

"Kad mēs skatāmies uz savas problēmas ārējo izskatu, tas vienmēr atnes bailes, uztraukumu, bet ticības skatījums atnes uzlabojumus." (Apustuļu darbi 7:54-60)

"Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda." (Efeziešiem 1:22-23)

Pirmās vēstules nodaļa efeziešiem noslēdzas ar 23. pantu, kurš satur atklāsmi par Jēzus kā Draudzes Galvas un Draudzes kā Viņa miesas savstarpējām attiecībām. Šajā Rakstu pantā tiek sasummēta visa tā bagātība, kura mums ir Jēzū Kristū. Fiziskajā cilvēciskajā ķermenī galva vienmēr vada ķermeni, bet garīgajā nozīmē, kad runa iet par Kristus miesu, Jēzus ir daudz lielāks, nekā vienkārši mūsu vadītājs. Viņš - mūsu dzīvība! Viņa dzīvība un raksturs burtiski līst caur mums tādā mērā, kā Viņš ved un vada mūs, bet mēs pakļaujamies Viņa gribai. Mēs esam vienoti ar Viņu visās jomās.

"Pilnība, kas visu visur piepilda" burtiski nozīmē to, ka Jēzus pilnība piepilda Draudzi. Mēs esam piepildīti ar Viņu. Viņš vienmēr priekš mums ir viss, kas mums vajadzīgs, uz ko mēs ceram un par ko mēs sapņojam. Mums ir viss, kas ir Jēzum, un varam kļūt par visu, kas ir Viņš. Viņš piepilda mūs ar Savu mīlestību, pārvieto mūs ar Savas līdzjūtības palīdzību, vada mūs ar Savu gudrību un apvelta mūs ar spēku ar Savas augšāmcelšanās un varas palīdzību.

Jēzus Kristus ir viss tas, par ko vien varētu sapņot, uz ko varētu cerēt un ko vien var vēlēties cilvēks, - un pat vēl vairāk.

Viņš ir Dievišķā žēlsirdība un godība, kas parādās pie mums, mūsos un caur mums.

Caur Viņu mūsu dzīvē ir izlietas visas garīgās svētības.

Viņā mēs esam iepriekš izredzēti, svētīti, bez vainas, Mīļotā pieņemti, izpirkti un piedoti.

Viņā mums atklājas Dieva mūžīgas gribas un mērķa noslēpums, bet tieši: vispārēja samierināšana Jēzū Kristū.

Viņā mēs esam personīgi dārgumi un Dieva mantojums, kas apzīmogoti ar Svēto Garu un pieder tikai Viņam.

Viņā mēs pieaugam Dieva zināšanās, un nostiprinās mūsu mūžīgā cerība un aicinājums.

Viņā mēs iemantojam varu pār jebkuru ļauno spēku, kas stājas pretī Dievam un Viņa bērniem.

Un, beidzot, Jēzus ir "kas visu visur piepilda". Tas burtiski nozīmē, ka Jēzus izmanto visus debesu un zemes resursus, lai pārmērīgi mūs piepildītu garīgi, dvēseliski, intelektuāli, sociāli un fiziski. Nav nekā, ko Viņš nevarētu vai negribētu izdarīt tā labā, lai Viņa miesa veiksmīgi uzbruktu elles vārtiem un iemantotu zemi priekš Dieva. Pēc tā, kad mēs izstudējām pirmo Efeziešu nodaļu, mums sirdī un prātā nevajadzētu palikt ne mazākajām šaubām tajā, ka mēs esam bagāti pāri visai zemišķajai sapratnei par bagātību. Nekāda naudas summa nav salīdzināma ar izpirkšanu, mūžīgo dzīvību un visām garīgajām svētībām, bet Pats Dievs ir noteicis cenu šai bagātībai. Viņš uzskatīja, ka mums domātā bagātība ir Jēzus asiņu cienīga. Tāpēc Jērs jau tika nolemts nonāvēšanai vēl pirms pasaules radīšanas priekš mums, jo kaut kādu neticamu un nesaprotamu iemeslu dēļ Viņam sagribējās, lai Viņam būtu mēs ar jums.

Tas, ko jūs dzirdat, ietekmē jūs tam, kam jūs ticat, bet tas, kam jūs ticat, vienmēr ietekmē to, ko jūs runājat un darāt. Mēs vai nu radām, vai nu iznīcinām sevi savā garīgajā laulībā ar Kungu, attiecībās ar Kristus Miesu. Un tas ir atkarīgs no tā, uz ko mēs esam sakoncentrējušies. Šī iemesla dēļ Pāvils mums dod signālu, lai atmostos: "Tāpēc ir sacīts: uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad atspīdēs tev Kristus. - Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts." (Efeziešiem 5:14-17)

Ja jūs guļat starp mirušajiem, tad jūs līdzināties mirušajam. Pāvils saka: "Ja jūs rīkojaties kā šī pasaule, tad jūs līdzināties garīgi dzīvam cilvēkam, kurš guļ starp garīgi mirušiem cilvēkiem. Un tā, pamostieties! Nokratiet no sevis pasaules domāšanu, attiecības un rīcības un pārstājiet uzvesties kā muļķis! Staigājiet Kristus gaismā un esiet gudri. Tad jūs uzzināsiet, ko jums darīt ar savu dzīvi, un esiet gatavi, ka jums pakaļ nāks jūsu Līgavainis!"

Jēzus sirds piepildās ar mīlestību un lepnumu, kad mēs domājam tā, kā domā Viņš, jūtam to, ko jūt Viņš, smejamies, kad smejas Viņš, un rīkojamies tā, kā rīkojas Viņš. Viņam ir patīkami, kad mēs sevi pienesam kā dzīvu upuri Viņam, godinām un pateicamies par Viņa žēlastību un žēlsirdību, pakļaujamies Viņa Vārdam un vadošajai Svētā Gara rokai, mīlam un kalpojam citiem, atdalām sevi no visām neauglīgajām tumsas lietām un staigājam svētumā un tīrībā. Un Bībele saka, kad mēs to darīsim, tad kļūsim gudri, iepazīsim, kāda ir Dieva griba mūsu dzīves. Staigājiet upurējošā mīlestībā - tas ir roku rokā iet ar mūsu Līgavaini, Viņa slavas gaismā, būt nomodā, saprotošiem un piepildītiem ar mieru.

"Tāpēc, dzirdēdams par jūsu ticību uz Kungu Jēzu un mīlestību uz visiem svētajiem, es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās, aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot..." (Efeziešiem 1:15-18).

Pāvils lūdz par to, lai pieaugot atziņā par Dievu, mēs iegūtu gudrību un atklāsmi, lai mūsu sirdīs un dvēselēs būtu vairāk gaismas, kura mums palīdzēs saprast mūsu reālo cerību Dieva mūžības plānā  mūsu dzīvēm. Un,  lūk,  mirklis, kad mūsu dvēseles ir gatavas pārsprāgt no visa pārpilnības, ko Dievs mums ir devis, pār mums gāžas neticama spēka un jaudas vārdi.

DIEVA VĀRDA SPĒKA CEĻŠ

"...Un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā..." (Efeziešiem 1:19)

Tikai vienā - 19. pantiņā- Pāvils lieto piecus dažādus vārdus, kas apraksta milzīgo Dieva spēku, kas dots mums, Viņa bērniem, pārtulkots kā "bez mēra", kas nozīmē "izeja ārpus robežām". Tas apraksta kaut ko tādu, kas iziet tālu ārpus mūsu pašu drosmīgāko cerību rāmjiem. Kas tad tas tāds ir? Pārlieku liels spēka mērs. "Spēka mērs" - tas ir grieķu vārds "dinamis", kas nozīmē "raksturīgs spēks". Vārds "raksturīgs" uzsver tā piederību mums, bet tam, lai tas tiktu atbrīvots vai aktivizēts, ir nepieciešams signāls no mūsu puses.

Pievērsīsimies Hūveras Dambja piemēram, milzīgai betona sienai, kura kontrolē triljons tonnas ūdeni. Pat pie noslēgtām izplūdes slūžām, dambis vienalga saglabā iespēju un tam raksturīgo spēku  atbrīvot spēcīgu ūdens plūsmu uz Kolorado upi. Raksturīgais spēks - tas ir potenciālais spēks, kurš vienmēr gatavs sākt darboties pēc signāla. Un Pāvils saka, ka raksturīgais Dieva spēks iziet ārpus visām mūsu priekšstatu robežām.

Izstāstot mums par milzīgo spēka potenciālu, kuru mēs iemantojam Jēzū Kristū, Pāvils saka "Viņa spēka darbība". Grieķu valodas tekstā izmantotais vārds "energeja", kurš krievu valodā tulkots kā "darbība". Turklāt, mūsu vārds "enerģija" ir cēlies no "energeja", kas nozīmē enrerģija, kura tiek patērēta, izmantota un atrod pilnīgu pielietojumu. Kāda veida enerģija tiek patērēta šajā gadījumā? Viņa visspēcības spēks!

Vārds "visspēcības" ir pārtulkots grieķu vārds "iskus", bet "spēks" - "kratos". Iskus - tas ir neierobežots spēks vai fiziskas jaudas pārvaldīšana. "Kratos" - spēka, jaudas un varenības izpausme. Šajā Rakstu pantā Pāvils mums dod daudzkārtīgu spēka "porciju"! Kā jūs domājat, kāpēc Svētais Gars viņu uz to pamudina? Jo Viņš grib, lai mēs saņemtu atklāsmi par to milzīgo spēku, kura var būt mūsu rīcībā, ja mēs noticēsim Dieva Vārdam un darbosimies uz tā pamata. Viņa spēks ir kļuvis pieejams "mums, ticīgajiem". Visiem tiem, kas ieiet caur ticības durvīm, ir pieeja pie pilna un neierobežota Dieva spēka diženuma.

Dievam ir neierobežotas iespējas izglābt mūs no nepatikšanām. Viņam ir neierobežoti resursi, lai nodrošinātu mūs ar visu nepieciešamo  tā izpildīšanai, kam Viņš mūs ir aicinājis. Viņam ir neierobežotas spējas, lai pārvestu mūs no pašreizējā stāvokļa uz to, kuru Viņš vēl  mums. Turklāt, Viņš pastāvīgi meklē iespējas darboties spēkā mūsu labā.

Cerēt - nozīmē ticēt apsolījumiem, ka Dievs  mums ir sagatavojis brīnišķīgu nākotni. Mēs esam ne tikai izredzēti kāda noteikta mērķa piepildīšanai vajadzīgā laikā un vajadzīgā vietā, mēs esam ne tikai mīlēti, piedoti un saņēmuši pieeju pie neierobežotas gudrības un atklāsmes, bet tāpat arī saņēmām nenovērtējamu mūžīgās dzīves dāvanu. Mums kā ticīgajiem Jēzū Kristū nākotne paplašinās mūžībā. Mūsu dzīvei nav nobeiguma.

"Es zinu Savus nodomus, ko Es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus - Es došu jums nākotni un cerību!" (Jeremijas 29:11, jaunais tulkojums)

"Lai dotu jums nākotni un cerību" (no krievu val.)

Dieva plāns mūsu dzīvei nebeidzas šajā dzīvē.

Dieva mērķi  mums nav tikai šīs zemes ierobežoti.

Dievam ir mūžīgais plāns un mērķis mūsu dzīvei.

Jo ciešāk mēs skatāmies uz Jēzu, jo dziļāka kļūst mūsu sapratne pateicoties Viņa apgaismībai, jo ciešāka kļūst mūsu cerība par mums apsolīto brīnišķīgo nākotni. Kāpēc? Jo mēs saprotam, ka Jēzus ir tikpat klātesošs mūsu nākotnē, kā arī tagadnē. Jo vairāk mēs iepazīsim Jēzu, jo pilnīgāk sapratīsim, ka mēs nevaram ciest sakāvi šajā dzīvē, jo Dievs taču ir paredzējis mūžīgo dzīvi kopā ar Viņu. Mēs nekad nebūsim atdalīti no Jēzus Kristus. Mēs dzīvosim ar Viņu mūžīgi. Mēs esam Viņa līdzmantinieki. Mēs valdīsim kopā ar Viņu.

Šī cerība mums dāvā lielu mierinājumu, ka nekad mēs nebūsim vientuļi un nepaliksim bez mērķa, nodrošinājuma vai dzīves. Mēs Kristū esam tagad un mūžīgi. Un tiklīdz mēs šo pilnīgi sapratīsim, mēs izjutīsim arvien pieaugošu vēlēšanos veikt lielus varoņdarbus Dieva valstībai.

Mēs būsim tie, par ko mūs radīja Dievs.

Mēs izpaudīsim Jēzus vārdu visās situācijās un dzīves apstākļos.

Mēs ļausim Svētajam Garam darboties mūsu ikdienas lietās.

Jo vairāk mēs staigāsim cerībā uz mūsu aicinājumu Jēzū Kristū (burtiski - ikdienas izprotot mūžīgo dzīvi), jo drosmīgāk izmantosim to spēku, kuru mums dod Dievs. Cerība dos mums drosmi riskēt, lai paveiktu lielus darbus, pieņemtu lielas svētības un izdarītu lielu ietekmi, pievedot pie Kristus jaunus cilvēkus. Mēs esam apgaismoti, mums ir cerība, ka neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, mēs uz visiem laikiem piederam Dievam.

Daudzi cieš tādēļ, ka pieraduši negatīvi domāt. Viņi pastāvīgi domā par savas veselības bezcerīgo stāvokli, par neveiksmēm biznesā, par to, ka viņus neviens nemīl. Dievs taču nedarbojas caur šādu cilvēka iztēli. Tāpēc cilvēkam, kurš ļauj tādām negatīvām domām valdīt savā prātā, pat Pats Dievs nevar palīdzēt. Iztēle pat pakļauj gribas spēku, kontrolējot cilvēka darbības.

Kāds bijušais alkoholiķis jau sešu gadu garumā nav ņēmis mutē spirtoto. Bet reiz, karstā vasaras dienā, viņš sāka sapņot par to, cik jauki būtu izdzert alu. "Jo no vienas reizes taču nebūs nekāda īpašā ļaunuma", - nodomāja viņš.

Viņš iegāja bārā un izdzēra pudeli alus. No tā brīža šis cilvēks atgriezās pie sava vecā ieraduma. Ja vien tad viņš nebūtu ļāvis vaļu savai iztēlei, nebūtu sācis sapņot par alu, tad būtu palicis brīvs no alkohola verdzības.

Es pazinu vienu sievieti, kura cieta no aptaukošanās un šajā lietā jau bija vērsusies pie dažiem ārstiem, ārstējusies slimnīcās. Viņa izmēģināja daudzas metodes, dzēra dažādas zāles. Ārstēšanās deva kaut kādus rezultātus, bet šis efekts vienmēr bija īslaicīgs. Beigu beigās, viņa iekrita dziļā depresijas stāvoklī un gandrīz visu laiku kaut ko košļāja.

Bet pēc tam viņa nolēma izmantot iztēli savas domāšanas izmainīšanai. Viņa iedomājās sevi tievu un slaidu. Jau drīz viņas apetīte mazinājās, viņa notievēja un kļuva slaida.

Bībele mums saka par to, cik svarīga nozīme ir iztēlei. Viens no tādiem piemēriem ir Ādams un Ieva. Sātans kārdināja ievu apēst augli no aizliegtā koka. Sātana vārdi, ar kuriem Ieva ļāva satraukt viņas prātu, piepildīja to ar iztēli. Viņa skatījās uz augli un domāja par to, cik viņš ir labs. Pastāvīgi viņai radās vēlēšanās apēst aizliegto augli. Viņš tā pievilka viņu pie sevis, ka gribas spēks viņai nepalīdzēja nostāvēt. Viņa to apēda, bet pēc tam uzcienāja ar to pašu augli savu vīru, Ādamu.

Caur šo rīcību, kurš pirms tam tika īstenots Ievas iztēlē, Ādams un Ieva abi iekrita grēkā. Tieši grēks attīstīja viņos kritušu cilvēku domāšanu. Un tikai caur Kristus, otrā Ādama, bezgrēcīgo dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos, cilvēks saņēma iespēju pilnīgai dziedināšanai un savas domāšanas atjaunošanai.

Ja jūs vēlaties izmainīt savu domāšanu, sāciet ar savu domu un savas iztēles mainīšanu. Es vēlētos, lai jūsu iztēles pamatā tiktu ielikts Dieva svētību trīsstūris, par kuru ir teikts šajā pantā: "Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei" (3.Jāņa 1:2). Šeit ir uzskaitītas svētības, kuras Kungs gribētu, lai jums tās ir. Viņš vēlās, lai jūs būtu uzplaukuši garīgā jomā, būtu veseli un gūtu panākumus visās savās lietās.

Balstoties uz vārdiem Rakstos, iedomājieties sevi augošu garīgajā dzīvē. Iedomājieties savus panākumus darbos. Iedomājieties, kā Dieva dziedinošais spēks aizskar jūsu miesu. Iedomājieties, kā šī trīsstūrveida svētība tiek izlieta pār jums Dieva spēkā un varā.

Domājiet pastāvīgi par šo, un Pats Dievs sāks veidot jūsu atjaunoto domāšanu.

Šodien daudzi cilvēki vispār iebilst pret to, lai dotu desmito tiesu. Viņi paziņo, ka šī paraža attiecās tikai uz Vecās Derības bauslību. Viņi uzskata - tā kā mēs tagad dzīvojam zem žēlastības, tad arī desmitās tiesas vairs nav vajadzīgas.

Bet desmitās tiesas ziedošana arī šodien ir tikpat aktuāla kā Vecās Derības laikā. Pats Jēzus par to runāja. Brīdinot liekulīgos reliģiozos līderus, Viņš paziņoja: "Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt." (Mateja 23:23) Jēzus šeit runā par to, ka ir jādod desmitā tiesa, bet arī visu pārējo nedrīkst aizmirst.

Cilvēces vēsture, un mūsu personīgā pieredze mūs pārliecina tajā, ka desmitās tiesas došana Dievam atnes vienkārši neapšaubāmas svētības. Vēsturē vienmēr ir bijuši tādi, kuri deva, un viņi bija arī veiksmīgi. To apstiprina dažu Rietumu civilizācijas piemēri, un, jo īpaši, Amerikas piemērs. Pieņemot Kristu savā dzīvē un kultūrā, studējot Viņa Vārdu, amerikāņi attīstīja misionāru darbu, sāka dot desmitās tiesas un labprātīgus ziedojumus tam, lai palīdzētu citiem. Par to Dievs svētīja amerikāņus, sūtīja viņiem labklājību un uzplaukumu.

Pavisam ko citu mēs redzam dažās Āfrikas valstīs. Šīs zemes ir bagātas ar dabas resursiem. Bet lielākā daļa no valstīm nevar izmantot un pavairot savas bagātības. Viņi ir noraidījuši Kristus Evaņģēliju, un tagad šo valstu tautai nav iespējas padalīties ar citiem savās svētībās dabīgajā dzīvē.

Bija Korejā viens cilvēks, kurš visu savu jaunību pavadīja nabadzībā. Piecdesmit gados viņš pirmo reizi atnāca un draudzes dievkalpojumu, kur uzmanīgi klausījās sprediķi par desmitās tiesas došanas nepieciešamību un par to, kādus panākumus tas atnes. Tad viņš sajuta, ka viņam ir jāsāk ziedot desmitā tiesā. "Mani ienākumi ir tik mazi, - nodomāja viņš, - ka ja es atdošu ienākumu desmito daļu Kungam, diez vai no tā tie kļūs daudz mazāki."

Pēc tam viņš kļuva par kristieti un regulāri ziedoja desmito tiesu. Iepriekš viņam nekad nebija pastāvīgs darbs. Taču jau drīz pēc tam, kad viņš sāka atdot desmito tiesu, viņš ieguva pārdevēja-menedžera vietu kādā tērauda ražošanas uzņēmumā. Lietas viņam virzījās labi, un jau drīz viņš pats kļuva par filiāles vadītāju, kur iepriekš strādāja. Tā pēc divpadsmit gadiem viņš kļuva par turīgu cilvēku. Pat viņa grūtos laikos viņš nezaudēja gara klātbūtni, ticot, ka pareizas desmitās tiesas ziedošana nešaubīgi novedīs pie dzīves panākumiem. Viņš turpināja uzplaukt, jo uzzināja labklājības noslēpumu - obligāto ziedot desmito tiesu.

Pavisam citā situācijā nokļuva citi divi cilvēki. Viens no viņiem bija kristietis, otrs neticīgais. Un, lūk, viņi nolēma uzsākt kopīgu biznesu. Neticīgais partneris saņēma divdesmit tūkstošus dolāru gadā. Kristietis saņēma tikai divpadsmit tūkstošus dolāru gadā, bet nemainīgi turpināja atdot savas desmitās tiesas katru mēnesi. Un drīz noskaidrojās likumsakarība: lai gan neticīgā ienākumi bija lielāki, taču tomēr nevarētu teikt, ka viņš guva panākumus, viņa ģimenes locekļi bieži slimoja, rēķini par sniegtajiem ārstu pakalpojumiem patstāvīgi pieauga, un viņš mūžīgi cieta finansiālās grūtības; kristietis tāpat kā iepriekš regulāri ziedoja desmito tiesu un dzīvoja pilnīgā pārpilnībā. Viņš bija svētīts ne tikai savā darbā, miers un harmonija piepildīja viņa personīgo dzīvi.

Ja gribat gūt dzīvē panākumus, neignorējiet šo kalpošanu, atdodiet jūsu desmitās tiesas Dievam. Šajā ir apslēpts Dieva labklājības apsolījumi Viņa tautas. Un šī labklājība nav ierobežota tikai materiālajā sfērā. Tāpat arī Kungs svētī jūs ar prieka un miera pārpilnību, veselību, harmoniskām attiecībām jūsu mājā.

Kristus nāve pie krusta ielika pamatus tam, lai katrs, kas tic Viņam, būtu uzplaucis. Mūsu biļetes uz Debesīm garantē ne tikai mūsu dvēseles glābšanu, tajās ir svētību apsolījumi un labklājība priekš tiem, kuriem ir ticība Dievam.

Bet centieniem iegūt labklājību nevajadzētu dominēt mūsu atmodās. Mums ar jums ir jāsaprot, ka cilvēka nozīme ir tajā, lai būtu Dieva Svētā Gara templis. Un mums ir jātiecas pretī tam, lai šis gars pastāvīgi vadītu mūs dzīvē. Dievam mums ir jābūt pirmajā vietā, lai ko arī mēs nedarītu. Un, pirmām kārtām, mums ir jāstrādā, lai turpinātu veidot Dieva valstību.

Regulāras desmitās tiesas nešana mūsu vietējā draudzē ir atslēga uz labklājības noslēpumu, daļa no kopējās sējas un pļaujas likuma. Būdams Vecās Derības uzstādījums, desmitās tiesas ziedošanai, vēl jo vairāk, jātiek plašāk un patstāvīgāk praktizētai pie mums arī šodien. Un tas obligāti mums atnesīs labklājību un svētību: "Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam..." (Efeziešiem 3:20)

"Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā." (Efeziešiem 1:4)

Ja neviens cilvēks uz visas zemes nav mīlējis  jūs un kaut cik nav vērtējis, šis pants izkliedēs un aizdzīs visas jūsu šaubas par jūsu vērtīgumu un nozīmīgumu, jo Dievs jūs ir izredzējis. Jūs kļuvāt par Viņa mīļoto bērnu vēl pirms tam, kad Viņš radīja debesis un zemi. Jūs neesat nejaušība un kļūda. Jūs bijāt Visuvarenā Dieva sirdī un prātā un Viņa plānā vēl pirms tam, kad zeme izdzirdēja jūsu pirmo kliedzienu. Lai vairāk neviens un nekad nesaka, ka jūs esat nemīlami un nevēlami, un nedomājiet un nerunājiet par sevi tādā veidā.

Viņš mūs izredzēja nevis vienkārši priekš kaut kāda uzdevuma izpildīšanas Valstībā, bet izdarīja to Sevis dēļ. Mēs - Viņa dārgumi. Maleahijas 3:17 ir teikts, ka tajā dienā, kuru izraudzīs Dievs, mēs kļūsim Viņa. Mēs esam nevis vienkārši Valstības darba dalībnieki, mēs esam dārgumi, kas pieder Dievam un paredzēti Dievam.

Laiks, kurā Viņš mūs izredzēja, arī ir ļoti svarīgs. Kā teikts krievu Bībeles tulkojumā, Dievs pieņēma šo lēmumu vēl pirms pasaules radīšanas. "Dibināšana" - tas ir grieķu vārds "katabole", tā nozīme pārtulkojot uz krievu valodu "mest lejā vai izsvaidīt". Tas ir spēcīgs vārds, kas zīmē spilgtu attēlu. Un tā, mēs tikām izredzēti un aicināti vēl pirms tam, kad Kungs izsvaidīja kosmosā zvaigznes, palaida upes kustībā un deva lakstīgalai dziesmu. Dievs domāja par mums kopš paša radīšanas sākuma. Mēs tikām radīti nevis uzreiz pieņemta lēmuma rezultātā vai ar mērķi kādas problēmas atrisināšanai. Mēs esam Dieva sākotnējo plānu neatņemama sastāvdaļa.

Mēs esam Dieva izredzēti, lai būtu Viņa mīļotie bērni.

Mēs esam mūsu Radītāja radīti īpaša mmērķim.

Mēs esam vēlami un vērtīgi visa visuma Visuvarenajam Ķēniņam.

Kāda svētība, kāds dvēseliskās un garīgās bagātības avots ir zināt, ka esam Dieva izredzēti.

No savas dzīves pieredzes fiziskajā pasaulē mēs visi zinām, cik patīkami, kad mūs izvēlas. Kopš bērnības mums ir zināms, cik godājami, kad mūs izvēlas spēlēt skolas komandā, uzstāties izrādē, būt solistam korī vai gatavot lielisku sienas avīzi. Kad mēs pieaugām un sākām iet uz randiņiem, mēs jutāmies īpaši, jo kāds, kurš mums patīk, "izredzēja" mūs. Apprecoties, mēs bijām pateicīgi, ka mūsu laulātais (laulātā) "izredzēja" mūs par laulību partneri un mīļoto cilvēku. Kad mums piedzima bērni, mēs piedzīvojām satricinājumu, ka Dievs "izredzējis" mūs, uzticot mums viņu dārgās dzīvības. Bet pats satriecošākais - tas ir zināt, ka Dievs izredzēja mūs ilgi vēl pirms mūsu dzimšanas, lai būtu ar mums savstarpējās attiecībās un uzticēt mums izpildīt noteiktu Viņa plāna daļu mūžībā.

Tāpat Dievs jūs izredzēja būt par Viņa bērnu un daļu no Kristus Miesas uz zemes tieši šajā laikā un tajā vietā, kurā jūs atrodaties. Dievs neizvēlas cilvēkus pēc nejaušības principa. Jūs neesat vienkārši koka gabals, kuru Dievs paņēma tam, lai aizlāpītu mājas sienā caurumu. Nē! Ar lielu uzmanību, piesardzību un rūpīgumu Dievs izvēlējās jūs, sakot: "Tu Man esi vajadzīgs. Man  tevi ir ļoti svarīgs darbs. Man ir vajadzīga tava personība un unikālie talanti tieši šajā vietā un šajā laikā."

Kungs jūs radīja, deva jums formu un izskatu. Viņš jūs veidoja un izveidoja, Viņš zina jūsu rakstura īpašības, jūsu stiprās un vājās puses, un Viņš izdarīja tā, ka jūs ideāli esat piemērots konkrētai un ļoti svarīgai lomai Viņa plānā, būdams pilnīgs instruments tā izpildīšanai.

Jūs tikāt izredzēti tāpat, kā libānas ciedri Salamana tempļa būvniecībai.

Jēzus teica Saviem mācekļiem: "Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis..." (Jāņa 15:16) Šie vārdi arī šodien attiecas uz mums, Viņa mācekļiem.

Lieliskas ziņas visiem mums! Neskatoties uz mūsu trūkumiem, mūsu viedokļiem pašiem par sevi, Dievs mūs uzskata par pašiem labākajiem, jo Viņš Pats mūs izvēlējās  Savam darbam Sava plāna izpildīšanai. Viņš izmanto mūsu unikālās spējas un dāvanas vajadzīgā vietā un īstajā laikā.

Atcerieties par to katru reizi, kad sajutīsiet kārdinājumu kļūt par kādu citu. Pārstājot būt pašam par sevi, jūs kļūstat par cita cilvēka kopiju, bet Dievam ir vajadzīgs tikai oriģināls. Viņš grib, lai jūs būtu jūs paši. Viņš radīja jūs speciāli,  noteiktam mērķim, un tam esat piemērots tikai jūs, tāds, kāds jūs esat šajā mirklī. Kad viņš mūs aicināja, Viņš gribēja, lai tie būtu jūs. Kad Viņš jūs izredzēja, Viņš gribēja, lai tie esat jūs. Jūs - Viņa dārgums un Viņa prieks!

Vai velns tev ir kaut ko zadzis? Ja tu kaut vienu reizi esi saskāries ar viņu, bez šaubām, tad viņš tev kaut ko ir nozadzis.

Jāņa evaņģēlija 10. nodaļā Jēzus saka: "Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu." Mēs zinām, ka šie vārdi attiecas uz sātanu. Ja reiz sātans pēc savas dabas ir zaglis, tas nozīmē, ka viņš zog. Jēzus saka, ka sātans ir zaglis, tātad viņam nevajadzētu būt nekam neparastam tajā, lai mēģinātu nozagt to, kas pieder jums, un mums nevajadzētu būt izbrīnītiem, kad tas notiek. Viņam ir kaut kas no mums vajadzīgs. Bībele saka, ka viņam ir jāizzog Vārds, kurš atrodas mūsu sirdī. (Marka 4:15) Viņam ir vajadzīgs tavs prieks, spēks, miers, drosme un tas Vārds, kurš tevi var mierināt. Viņam ir vajadzīgas ne tikai garīgās vērtības, bet arī mantiskās, kuras tev pieder.

Lai apspiestu Dieva tautu, sātans izmanto bēdas un vajāšanas. Ja šie veidi nenostrādā, viņš uzbrūk ticīgajiem, zogot tiem piederošās materiālās vērtības vai visu to, ko mēs lietojam materiālajā pasaulē. Viņš uzbruks to mašīnām, finansēm un fiziskajai miesai.

Pirms mēs ejam tālāk, mums kaut kas ir jāsaprot dziedināšanas jautājumā un par dievišķo veselību. Daudziem cilvēkiem ir veselības problēmas, jo viņi dziedināšanu redz kā tādu, kura ir jāsasniedz, ka tā atrodas ne viņu sasniedzamajā sfērā, kurā viņi cenšas izrauties. Bet patiesībā dziedināšana - tas nav kaut kas nesasniedzams. Mums jau pieder dziedināšana. Tā mums ir dota caur Krusta darbību.

Dievišķā dziedināšana - tā ir tā, kas jau mums pieder. Kad atnāk simptomi, tas nav nekas cits, kā zagļa mēģinājums nozagt jums veselību!

Kamēr cilvēki cenšas saņemt veselību, viņi nespēj sevi redzēt dziedinātus, bet kamēr viņi neredz sevi tādu, tad arī nejutīsies dziedināts.

Ļaujiet man kaut ko izskaidrot. Kad velns man cenšas pienest slimības simptomus vai vājumu miesā, es pilnīgi atsakos pievērst tiem uzmanību.

Nesen viņš man centās pienest saaukstēšanos. No deguna un acīm bagātīgi tecēja. Es sāku pastāvīgi šķaudīt un klepot. Man nebija saaukstēšanās bijusi kopš 1969. gada, un es negrasījos atkal slimot. Es esmu atpirkts no saaukstēšanās! Uzreiz es sāku apliecināt Dieva Vārdu, ka Jēzus brūcēm es esmu dziedināts. Es aizliedzu sātanam un atteicos pieņemt viņa melīgos simptomus. Es necentos paņemt to, kas man nebija, bet atstāju to, kas man jau bija. Es esmu dziedināts.

Šie simptomi bija iebiedēšana. Zaglis centās nozagt kaut ko, kas pieder man - manu veselību. Man ir tiesības uz dievišķo veselību, un es vienkārši sargāju to, kas jau man pieder.

Ļaujiet minēt piemēru, lai ilustrētu, ko es ar to domāju. Pieņemsim, ka pie tevis virtuvē ienāk svešinieks, uzliek tavu ledusskapi uz ratiņiem un velk to prom uz ārdurvīm. Kā tur rīkosies šajā gadījumā? Tu, visticamāk, apstādināsi viņu.

Tu taču nesāktu runāt: "Protams, ir labi, ka tev ir ledusskapis. Kādreiz man būs cits." Nē, tev jau ir ledusskapis, bet tagad kāds cenšas to nozagt.

Neviens, atrodoties pie veselā saprāta, neatvērs durvis zaglim un nestāvēs, vērojot, kā kāds to iepako, bet pēc tam teiks: "Ziniet, es atceros laiku, kad man bija ledusskapis. Bet kādreiz mēs nopirksim citu."

Nē, mājas saimnieks bez minstināšanās pieies pie zagļa un jautās: "Kur tu sataisījies ar manu ledusskapi? Rokas nost no mana īpašuma un vācies prom!" Viņš nepieliks spēku, lai atgūtu ledusskapi, bet pacentīsies noturēt to, kas viņam ir.

Tieši tāpat arī ir ar dziedināšanu. es esmu dziedināts. Ja parādās simptomi, es vienkārši stingri apņemos un saku velnam: "Turies no manis tālāk! Jēzus vārdā, ej tur, no kurienes nācis. Tu neatņemsi manu veselību. Es esmu dziedināts, un tu nenozagsi manu veselību! Vācies prom no šejienes tūlīt pat!"

Šādā veidā es iemācījos rīkoties arī attiecībā uz naudu. Vai tu esi kādreiz ticējis uz Dievu, ka saņemsi no Viņa simtiem dolāru, lai samaksātu rēķinus? Un,  lūk, kad tie pienāk, tava mašīna lūzt. Tev jāiztērē šī nauda tās salabošanai, lai arī vēl visu neesi samaksājis par pirkumu.

Tu zini, kāpēc tā notiek? Jo velns mēģina nozagt mūsu naudu. Viņš ir zaglis. Kā teica Jēzus, sātans ir nācis lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Ja viņš ir zaglis, tad nav pārsteidzoši viņa mēģinājumi mums kaut ko nozagt.

Vēsts, ar kuru es dalos ar jums, nesatur negatīvu raksturu. Tas ir pozitīvs. Galvenais pieminēšanas iemesls par to, ka sātans zog ir tajā, ka viņš ir nodomājis nozagt mūsu panākumus un uzvaras.

Lai satriektu velnu un dzīvot dzīvi pārpilnībā, tev ir jāzina, kā darbojas sātans. Apustulis Pāvils saka: "...lai sātans mūs nepieviltu; jo viņa nodomi mums labi zināmi" (2.Korintiešiem 2:11).

Sātanam ir priekšrocības pie tādiem cilvēkiem, kuri nesaprot, kā viņš darbojas. Labi, ka tu nezini viņa nodomus un metodes, tomēr neļauj viņam valdīt pār sevi.

Labāk esi pārliecināts uzvarā, kura tev pieder Jēzū Kristū.

2.daļa

Bet Dievs neapstājās pie augšāmcelšanās. Viņš ņem mūs no augšāmcelšanās uz paaugstināšanu, un pateicoties paaugstināšanai mēs esam ne tikai attaisnoti, bet arī pagodināti. Ļaujiet man pateikt šo vēlreiz: Mēs esam taisnoti caur Jēzus augšāmcelšanos, bet pagodināti mēs esam caur paaugstināšanu. Pāvils ļoti skaidri par to runā vēstulē efeziešiem 2:4-6: "Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs."

Pievērsiet uzmanību, ka trīs Dieva paveiktas darbības ir pieminētas pagātnes laikā: Viņš mūs darījis dzīvus līdz ar Kristu, Viņš mūs ir uzmodinājis līdz ar Kristu, Viņš mūs ir paaugstinājis debesīs līdz ar Kristu. Kur sēž Kristus? Viņš sēž uz Dieva troņa. Ja mēs esam sēdināti līdz ar Viņu, tad kur mēs sēžam? Uz Dieva troņa. Kāds tulkojums saka tā; "Viņš paaugstinājis mūs tronī līdz ar Viņu." Tas dod patiesu attēlu. Un tas viss ir kā rezultāts mūsu identifikācijai ar Jēzu Viņa nāvē, apbedīšanā, augšāmcelšanā un paaugstināšanā. Caur Viņa augšāmcelšanos mēs esam taisnoti. Bet caur Viņa paaugstināšanu mēs esam pagodināti. Mēs atrodamies godībā kopā ar Viņu, un tas viss ir pagātnes laikā, t.i. jau paveikts.

Iepriekš mēs jau runājām par to, ka Ījabs uzdeva jautājumu: "Kā mirstīgais cilvēks var būt taisns Dieva priekšā?" Ījaba grāmatā ir pravietiska vieta, un es esmu pārliecināts, ka šo vārdu izteikšanā cilvēks līdz galam nesaprata to nozīmi, bet tie zīmē lielisku attēlu. Ījaba 36:7: "Viņš (Dievs) neatrauj Savu acu skatu no taisnā..."

Atcerieties, ka runa iet par jums, jo jūs kļuvāt taisni pēc ticība uz Jēzu Kristu.

"Viņš neatrauj Savu acu skatu no taisnā, un ķēniņiem tronī Viņš nodrošina paļāvīgu sēdēšanu, lai viņi būtu paaugstināti."

Vai tas nav lieliski? Tā nav tikai augšāmcelšana, tā ir pagodināšana, tā ir paaugstināšana tronī. Redziet, šis noslēpums, apslēptā Dieva gudrība. Pāvils par to runā 1. vēstulē korintiešiem 2:1-2: "Un tā arī es, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, nesdams jums Dieva liecību. Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu."

Visupirms Pāvils noliek malā visu dabīgo, cilvēcisko, intelektuālo, zināšanās iegūto. Bet pēc tam no sestā līdz septītajam pantiņam saka: "Bet ir cits gudrības veids, kuru mēs sludinām": "Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne ar šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai, bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību..."

Vai nav skaisti šie vārdi? "Noslēpumā apslēpto Dieva gudrību". Vai arī jums to negribētos zināt?!

"...ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai celtu mūs godā."

Pievērsiet tam uzmanību. Pirms laiku iesākuma Dievam bija šīs brīnišķīgais plāns no septiņiem posmiem, un pēdējais posms bija pagodināšana, bet mūsu gods nāk caur noslēpumu, kas apslēpts Dieva gudrībā. Tas neatbilst dabīgajam, miesīgajam prātam, tas nenāk caur grāmatu lasīšanu.

Caur ko tas nāk? - caur Krustu. Caur Jēzus Kristus iepazīšanu, un Viņa iepazīšanu kā krustā sisto.

Krusts - tās ir vienīgās durvis uz noslēpumu, kurā apslēpta Dieva gudrība. Atslēga ir mūsu identifikācijā. Jēzus identificēja sevi ar mums mūsu vainā, un uzņēmās mūsu sodu. Un mums sevi ir jāidentificē ar Viņu Viņa nāvē, Viņa apbedīšanā, Viņa augšāmcelšanā un Viņa paaugstināšanā.

Un tad, kad mēs nonākam līdz paaugstināšanai, tad mēs ieejam godībā kopā ar Viņu. Šīs gudrības noslēpuma mērķis - mūsu vienotība ar Dievu, ar Viņa godību, un tas attiecas uz mūsu dzīvēm šeit un tagad. Tas nosaka mūsu attieksmi un mūsu pašu dzīves būtību. Kad jūs to ieraudzīsiet, tad jūs dzīvosiet savādāk.

Pāvils vēstulē kolosiešiem 3:1-4 raksta: "Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā."

"Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši..." Atceraties, es jums apsolīju pilnīgas pārliecības un drošības vietu Dievā? Lūk,  tā - jūs esat miruši. Jēzus nāve pie krusta pielika punktu visai vecajai grēcīgajai dzīvei. Ja jūs esat nomiruši kopā ar Viņu, tikāt apglabāti kopā ar Viņu, tad arī jūs augšāmcēlaties kopā ar Viņu un kopā ar Viņu esat paaugstināti tronī. Jūsu dzīve ir paslēpta līdz ar Kristu Dievā. Vai jūs varat iedomāties vēl drošāku vietu, kā dzīvot, apslēptam līdz ar Kristu Dievā? Kādu kaitējumu jums var nodarīt? Kāds ļaunums jūs var skart? Ko sātans var veikt pret jums, ja jūsu dzīve ir apslēpta līdz ar Kristu Dievā? Un pēc tam Pāvils turpina: "Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu."

Vienkārši satveriet šo faktu. Kristus ir jūsu dzīvība! Šie vienkāršie vārdi var izmainīt visu jūsu dzīves uztveri. Tā ir Dieva brīnišķīgā plāna virsotne. Neliedziet sev to, jo tā taču ir pilnīgas drošības un pārliecības vieta.

1.daļa

Un tā, mēs izskatījām Dieva plānu mūsu dzīvei, kurš iziet no mūžības, iet cauri laikam un atgriežas mūžībā. Mēs ieraudzījām, ka šis plāns atklājas septiņos secīgos posmos. Mēs jau izskatījām pirmos sešus posmus, un es vienkārši īsumā tos uzskaitīšu. Pirmie trīs posmi notika mūžībā, pirms laiku iesākuma: pirmkārt, Dievs mūs nozīmēja; otrkārt, Dievs mūs izredzēja; treškārt, Viņš mūs iepriekš nolēma. Ceturtais posms pāriet no mūžības uz laiku: Dievs mūs aicināja. Un tad,  kad mēs pozitīvi reaģējam uz Dieva aicinājumu, tad seko piektais posms: Dievs mūs glābj. Pēc tam sestais posms: Dievs mūs taisno, iemaina mums Kristus taisnību.

Tagad mēs izskatīsim septīto un pēdējo posmu: Dievs mūs ir pagodinājis.

Pāvils saka (Romiešiem 8:30): "...bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis."

Pāvils neapstājas uz to, ka Dievs mūs glāba, bet pēc tam taisnoja, bet viņš pāriet uz to faktu, ka Dievs mūs ir pagodinājis.

Ir ļoti svarīgi ieraudzīt, ka tas viss jau ir noticis, un visi darbības vārdi ir pagātnes formā. Jūs ticat, ka Dievs jūs glāba - tas ir brīnišķīgi! Tāpat arī jūs varat ticēt, pamatojoties uz tām Rakstu vietām, ka Dievs jūs ir taisnojis. Un,  ja jūs varat noticēt, ka Dievs jūs ir taisnojis, tad, pamatojoties uz tām pašām Rakstu vietām,  jūs varat būt pārliecināti, ka Dievs jūs ir pagodinājis! Neatdodiet to nākotnei. Nākotnē mūs sagaida kaut kas brīnišķīgs, bet būt pagodinātam - tas attiecas uz mums tagad, laikā, kas ir šī dzīve. Un tā, glābšana ved uz taisnošanu, bet taisnošana ved uz pagodināšanu.

Iepriekš es devu skaidrojumu manam mīļākajam izteicienam: būt taisnotam nozīmē kļūt taisnam, it kā es nekad nebūtu grēkojis. Man tika iemainīta Dieva taisnība kā dāvana,  pamatojoties uz manu ticību Kristum.

Kādu izskaidrojumu mēs varam dot vārdam "pagodināts" vai "pagodināšana"? Es teiktu, ka būt pagodinātam nozīmē dalīties ar Kristu Viņa godībā. Jēzus pirms devās uz krustu, lūdza Tēvam, pravietiski sakot par Saviem mācekļiem (Jāņa 17:22): "Un to godību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi būtu viens, tāpat kā Mēs esam viens." (Jaunais tulkojums)

Pievērsiet uzmanību, ka tas nenotiks kaut kad, tas jau ir noticis. Tas kļuva pieejams caur Viņa nāves upuri un uzvarošo augšāmcelšanos.

Kad jūs ieejat Dieva pilnīgajā plānā, tad jūs varat teikt trīs lietas: Dievs mani glāba, Dievs mani taisnoja, Dievs mani pagodināja, izmantojot tam visam pagājušo laiku - ne nākamo, bet pagājušo. Tas jau notika, tas tagad jau ir jūsu.

Mēs esam taisnoti caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Pāvils to izskaidro Romiešiem 4:23-25. Viņš runā par to, ka Ābrahāms noticēja Dievam, tāpēc tas viņam tika pielīdzināts par taisnību (22.pants). Pēc tam viņš turpina: "Bet ne jau viņa (Ābrahāma) dēļ vien ir rakstīts, ka tas viņam pielīdzināts, bet arī mūsu dēļ, kam tas tiek pielīdzināts, kas ticam Tam, kas mūsu Kungu Jēzu uzmodinājis no miroņiem. Viņu, kas nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti."

Jēzus ar Savu nāvi samaksāja par mūsu grēkiem, bet Viņa augšāmcelšanās no mirušajiem atnesa mums attaisnošanu.

Un tad, kad Dievs augšāmcēla Jēzu no miroņiem, Viņš atcēla divus cilvēciskos tiesu spriedumus - laicīgo romiešu gubernatora tiesu un reliģiozo jūdu tiesu. Abas tiesas notiesāja Jēzu uz nāvi un sekoja tam, kā lēmums tiks izpildīts. Bet trešajā dienā, kad akmens bija no kapa novelts, cilvēki saprata, ka Dievs augšāmcēla Jēzu no mirušajiem un izveda no kapa - Dievs atcēla divus cilvēciskos tiesu spriedumus. Un būtībā Viņš teica sekojošo: "Tas patiešām ir Mans Dēls, tas patiešām ir apsolītā Mesija. Viņā nebija grēka, Viņš ir pilnībā taisns. Nāves važas nevar viņu noturēt."

Un tā augšāmcelšanās pierādīja Jēzus taisnību. Bet tāpat arī tā pierāda mūsu taisnību, jo mūsu vaina bija uzlikta Viņam, un Viņš nomira, uzņemot mūsu vainu. Kad mēs uzticam sevi Viņam, ticot Viņam, tad Viņa taisnība tiek mums iemainīta. Un tad,  kad mēs identificējamies ar Viņu, tad arī mūsu tiesības uz taisnību un mūžīgo dzīvību ir apstipgrinātas ar Viņa augšāmcelšanos.

2.daļa

Pievērsiet uzmanību runai par žēlastības un taisnības dāvanu pārpilnību. Atkal mēs redzam, ka taisnība mums no Dieva tiek piedāvāta kā dāvana, kas balstīta uz ticību. Kad mēs esam glābti, tad Dievs piedāvā  taisnošanu kā dāvanu. Pamats tam ir apmaiņa, kas notika, kad Jēzus nomira pie krusta. Jēzus ieņēma netaisnā un nešķīstā grēcinieka vietu. Viņš uzņēmās grēcinieka nosodījumu, Viņš cieta no grēciniekam piespriestā soda un nomira mūsu vietā. Šī apmaiņa, kuru tagad Dievs piedāvā mums, un to apliecina Pāvils ļoti īsā formā 2. korintiešiem 5:21. Viņš runā par Jēzu: "To, kas grēka nepazina, viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība."

Vai jūs redzat apmaiņu? Uz Jēzu pie krusta bija uzlikts viss mūsu grēks, Viņš uznesa mūsu grēcīgumu. Tāpēc arī Viņš nomira, jo samaksa par grēku ir nāve. Bet, kad mēs ticam tam, ka mēs esam glābti caur to, tad mēs saņemam Kristū Viņa taisnības dāvanu. Padomājiet par to! Ja jūs jūtat sevī nemieru vai vainu, vai nepārliecību, vienkārši pieķerieties ticībā šim faktam, ka jūs caur ticību uz Jēzu Kristu kļuvāt taisni Dieva priekšā. Padomājiet par Dieva taisnību, par taisnību, kura nekad nav grēkojusi, kurai nav nekādas vainas, nav pagātnes tumšo plankumu. Tā ir pilnīga taisnošana visā. Sātans ar saviem apvainojumiem var saraut gabalos jūsu personīgo taisnību, bet viņš neko nespēj pateikt pretī Dieva taisnībai.

Vecajā derībā, pravieša Jesajas grāmatā, ir pats brīnišķīgākais glābšanas un taisnošanas attēls. Un es pastāvīgi uzsveru: neapstājieties tikai uz glābšanas pieņemšanu, saprotiet to, ka tāpat arī jūs saņēmāt taisnošanu. Jesajas 61:10 - šis ir pravietiskais attēls tam, ko Dieva tautai dod glābšana: "Es priecājos lielā priekā par To Kungu, mana dvēsele ir līksma par manu Dievu."

Tas ir apbrīnojami! Es vienmēr sev uzdodu jautājumu, vai glābšana var būt cilvēkam, kurš nekad neapbrīno viņa glābšanu? Vai patiešām tā viņam vispār ir? Iespējams, ne mana darīšana sodīt, bet Bībelē es atrodu to, ka cilvēki, kuri uzzinājuši, kas ir glābšana, priecājās par to. Jesaja saka: "Es priecājos lielā priekā par To Kungu, mana dvēsele ir līksma par manu Dievu".

1.daļa

Un tā - mēs runājam par kopējā Dieva plāna septiņiem posmiem, kuri noved mūs pie Viņa pilnīgās glābšanas un Viņa dievišķā likteņa. Sākotnējie posmi tika paveikti mūžībā. Pēc tam bija ceturtais posms, tas parādījās no mūžības laikā - Dievs aicināja mūs. Un tad,  kad mēs pareizi atbildējām uz Dieva aicinājumu, Viņš mūs glāba. Šis ir piektais posms - glābšana - glābšana no grēka, no grēka vainas, no grēka nosodījuma, no grēka spēka un no grēka netaisnības. Un šis viss ir Svētā Gara darbs, kas aprakstīts trīs secīgās fāzēs: nomazgāšana vai attīrīšana, atdzimšana vai jaunpiedzimšana un atjaunošana vai jauns radījums.

Glābšana - tā ir pāreja katram no mums no viena stāvokļa citā: no nāves - uz dzīvību, no tumsas - uz gaismu, no dusmības bērniem - uz Dieva bērniem. Tā ir glābšanas būtība, un tā balstās uz divām vienkāršām prasībām: noticēt savā sirdī, ka tad,  ja Dievs ir uzmodinājis Jēzu no miroņiem, tad arī uzmodinās mūs, personīgi jūs, bet tāpat nostāties zem Kristus valdīšanas, uzticēties Viņam glābšanā un apliecināt Jēzu par Kungu. Tas ir tas, kas atnes glābšanu. Ja tas viss ir jūsu dzīvē, tad jūs,  pamatojoties uz Bībeli,  varat teikt, ka jūs esat glābti.

Diemžēl, garīgā dzīve un daudzu kristiešu sapratne šeit arī apstājas, bet Dievam vēl ir divi posmi. Pēc glābšanas nāk taisnošana, bet pēc tam - pagodināšana. Tāpēc ir tik svarīgi izstudēt un ieiet Dieva pilnīgajā plānā, iziet visus šos posmus. Savādāk jūs varat palikt nepilnīgs, nepabeidzot savu ceļu un nesasniedzot savas nozīmes punktu.

Un tā, tagad mēs runāsim par sesto posmu: Dievs mūs taisnojis. Glābšana ved uz taisnošanu. Un mums ir jāsaprot, ko nozīmē vārds "attaisnojums". Tas ir nedaudz nesaprotams teoloģijas jēdziens, tāpēc cilvēki bieži nepievērš tam uzmanību. Ļoti žēl, jo patiesībā tā ir viena no brīnišķīgākajām Jaunās Derības patiesībām, un patiesībā arī visas Bībeles taisnošana.

Ko nozīmē "būt taisnotam"? Šim vārdam ir vesela virkne ar nozīmēm. Pirmkārt, būt taisnotam nozīmē būt attaisnotam noziegumos. Tas ir debesu spriedums pār jūsu dzīvi: "NEVAINĪGS!" Tāpat tas nozīmē būt taisnam - Dievs iemaina Sava Dēla taisnību. Bet vēl tas nozīmē - darīts taisns. Neapstājieties tikai uz apmainīto taisnīgumu, jums jābūt darītiem par taisniem.

Lūk, mazs attaisnojuma izskaidrojums, kuru es bieži minu: "Taisnots" - nozīmē it kā es nekad nebūtu grēkojis. Jo es esmu darīts taisns ar Dieva taisnīgumu, kurš nekad nav pazinis grēku, kurā nav vainas ēnas, tam nav pagātnes, kurai būtu vajadzīga piedošana. Es kļuvu taisns ar Dieva taisnību! Lūk,  ko nozīmē attaisnošana.

Šī ir atbilde uz Ījaba uzdoto jautājumu Ījaba grāmatā. Ījabs bija satriekts, un viņš teica (Ījaba 9:2): "...un kurš cilvēks ir taisns Dieva priekšā?" Tas ir ļoti dziļš un svarīgs jautājums. Ījaba draugi, kuri patiesībā ne īpaši viņam palīdzēja, drīzāk pieturējās pie tāda uzskata, ka neviens no cilvēkiem nevar būt taisns Dieva priekšā. Bet, slava Dievam, Ījabs tomēr gribēja saņemt atbildi uz savu jautājumu. Viņam nebija atbilde, bet viņš negribēja palikt bez atbildes.

Tagad, ja jūs gribat atrast atbildi uz šo jautājumu vienā no Bībeles grāmatām, tad jums ir jāvēršas pie Pāvila vēstules Romiešiem. Atbildē uz jautājumu, kurš pilnībā skan šādi: "Kā mirstīgais cilvēks var būt taisns Dieva priekšā?" Izlasīsim Romiešiem 3:21-24. Pievērsiet uzmanību, kāds uzsvars šeit tiek likts uz taisnību: "Bet tagad neatkarīgi no bauslības atklājusies Dieva taisnība, ko jau apliecina bauslība un pravieši. Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības; jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū."

Cik dziļi vārdi! Pievērsiet uzmanību, kā mēs tikām taisnoti jeb uzskatīti par taisniem? Taisnošana nāk kā dāvana, mēs nevaram to nopelnīt. Tas ir pēc Dieva žēlastības, bet ne no mūsu pūlēm. Un tas ir pateicoties pestīšanai, kura tika sniegta caur Jēzus Kristus nāves upuri par mums. Pēc tam Pāvils iet nedaudz tālāk Romiešiem 5:1: "Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu."

Pievērsiet uzmanību, mēs iegūstam šo taisnošanu, šo taisnību no Dieva kā dāvanu ticībā. Ne no darbiem, bet tikai no ticības. Ja jūs centīsieties nopelnīt taisnīgumu, tad tā arī nekad to nesaņemsiet - jums ir jātic! Šeit slēpjas daudzu reliģiozu cilvēku problēma, viņi mēģina nopelnīt Dieva taisnību, kuru nevar nopelnīt. Un pēc tam vēstulē romiešiem 5:17 Pāvils salīdzina Ādama grēka sekas ar Kristus taisnību, un viņš saka tā: "Jo, ja jau viena cilvēka (Ādama) pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristū.

2. daļa

Īsi izskatīsim šos trīs posmus pēc kārtas. Pirmais - mazgāšana vai attīrīšana. Grēks apgāna. Mēs esam netīri, iekšēji netīri. Mums vajag attīrīties. Un ir tikai viens, kas var attīrīt grēcinieku - tās ir Kunga Jēzus Kristus asinis, kuras mūs attīra no jebkura grēka. Kā mēs varam šo attīrīšanos pieņemt? Apustulis Jānis mums saka (1.Jāņa 1:9): "Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības."

Pievērsiet uzmanību, ka Viņš ne tikai piedod pagātni, kas pats par sevi ir brīnišķīgi, bet tāpat Viņš attīra mūs no grēka netaisnības. Un tajā pašā nodaļā Jānis saka, ka Dieva Dēla, Jēzus asinis mūs attīra.

Pāvils teica, ka otra šī procesa daļa ir atdzimšana vai, citiem vārdiem sakot, jaunpiedzimšana. Paskatīsimies, ko teica Jēzus Nikodēmam (Jāņa 3:3): "Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības."

Citā tulkojumā ir teikts "piedzimt no jauna". Šī piedzimšana, kura nāk no augšienes, ir no sfēras, kur mājo Pats Dievs. Pēc tam nedaudz tālāk, Jāņa 3:6 Jēzus saka: "Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no gara dzimis, ir gars."

Un tā, kad jūs piedzimāt no jūsu mammas, tā bija jūsu miesīgās dabas, jūsu fiziskā ķermeņa un visu, kas tam raksturīgs, piedzimšana. Tā nav dzimšana, kura mūs ieved glābšanā. Glābšanu atnes piedzimšana no Gara, no Svētā Gara. Mums ir jāpieņem jaunpiedzimšanu mūsos pilnīgi jaunā dzīvē, jaunā dabā no Dieva Gara. Tā ir atdzimšana vai otrā piedzimšana.

Un pēc tam Pāvils izmanto izteicienu "atjaunošanās". Mums ir jākļūst par jauniem radījumiem. 2. Korintiešiem 5:17 Pāvils saka: "Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns."

Vārds "radījums" ir svarīgi. Redziet, ir tikai viens Radītājs - tas ir Dievs. Cilvēki var ražot, labot, uzlabot, pilnveidot, bet cilvēks nevar radīt. Mūsu sirdis un visa mūsu iekšējā būtība bija tik ļoti piesārņota un grēka izpostīta, ka remonts nepalīdzēs un labošana nedos nekādu labumu. Tikai viens var palīdzēt - tas ir jauns radījums.

Vecajā Derībā 51. psalmā, pēc tam kad Dāvids iekrita laulības pārkāpšanā un pēkšņi ieraudzīja sava paša sirds briesmīgo stāvokli, viņš agonijā sauca uz Dievu (Psalmi 51:12): "Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi..."

Viņš zināja, ka tam bija jānāk no Dieva, nekādas cilvēciskās procedūras viņam to nedotu.

Un tā, lūk,  trīs glābšanas pieņemšanas procesa puses. Tā ir nomazgāšana vai attīrīšana, tā ir piedzimšana vai jaunpiedzimšana un tas ir jauns radījums. Dievs dara to, kas nav cilvēkam pa spēkam izdarīt. Un tā ir Dieva žēlsirdība, bet ne Viņa taisnīgums. Tas viss nav no taisnības darbiem, kurus mēs paveicām, mums pašiem tos sasniegt nav iespējams, tam ir jāatnāk no suverēnās Dieva žēlsirdības.

Turklāt, glābšana - tā ir pāreja, kurai ir izšķiroša nozīme cilvēka dzīvē. Pirmkārt, no nāves uz dzīvību. Jēzus teica Jāņa 5:24:  "Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā."

Glābšana - tā ir pāreja no nāves uz mūžīgo dzīvību, t.i. pāreja no tumsas uz gaismu. Pāvils vēstulē efeziešiem 5:8 saka: "Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā..."

Bet vēl tā ir pāreja no dusmības bērniem uz Dieva bērniem. Pāvils Efeziešiem 2:3 saka: "....mēs visi (tai skaitā pašu Pāvilu)... pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni..."

Bet Jāņa 1:12 ir teikts par Jēzus pieņemšanu: "Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem..."

Šī ir pāreja no Dieva dusmības bērniem uz Dieva bērniem, un šeit ir norādīta darbība, kurai ir izšķiroša nozīme - tā ir Jēzus pieņemšana.

Ne pievienošanās draudzei, ne mēģinājums sākt jaunu dzīvi ar pirmdienu, ne patiesi apsolījumi, ne labi nodomi - bet Jēzus pieņemšana mums dod pāreju no nāves uz mūžīgo dzīvību.

Un tā - mums ir divas cilvēku klases. Runājot par materiālo pasaules bagātību, mēs bieži pieminam "tiem kuriem ir" un "tiem kuriem nav", bet garīgajā sfērā mums ir tāpat "tiem kuriem ir" un "tiem kuriem nav". 1. Jāņa 5:11-12: "Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā (Jēzū Kristū, un tikai Viņā). Kam Dēls ir, tam ir dzīvība (mūžīgā), kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības (mūžīgās).

Un kur atrodaties jūs? Vai esat pieņēmuši Jēzu Kristu? Tikai Viņā jums var būt mūžīgā dzīvība. Ja jums nav Jēzus, ja jūs neesat Viņu pieņēmuši par savu Kungu un Glābēju, tad jums nav mūžīgās dzīvības. Jūs esat "tas kuram ir" vai "tas kuram nav"? Tas ir ļoti svarīgs lēmums, ļoti svarīgs jautājums, kurš jums ir jāizlemj pašam.

1.daļa

Mēs runājam par septiņiem Dieva plāna posmiem, kuriem jātiek īstenotiem mūsu katra dzīvē. Iepriekšējās nodaļās es izstāstīju par pirmajiem četriem posmiem: Dievs mūs nozīmējis, Dievs mūs izredzējis, Dievs mūs iepriekš nolēmis, un pēc tam Dievs mūs aicinājis.

Dieva mūžīgais nodoms izpaužas no mūžības laikā un izrāda ietekmi uz mūsu dzīvi, kad mēs sastopamies ar Dieva aicinājumu. Un šajā brīdī mums ir jāatbild. Ja mēs reaģējam pareizi, tad kā rezultāts ir glābšana. To apgalvo Pāvils 2.Tesaloniķiešiem 2:13-14: "...ka Dievs jūs no paša sākuma izraudzījis pestīšanai.... aicinādams jūs uz to ar mūsu sludināšanu..."

Un tā, atbilde uz Dieva aicinājumu ieved mūs glābšanā. Kad mēs esam glābti, tad mēs esam glābti tam, lai izpildītu Dieva aicinājumu, kurš Dievam ir mūsu dzīvēm no mūžības. Pāvils saka 2. Timotejam 1:9: "Jo Dievs ir izglābis mūs un aicinājis ar svētu aicinājumu, ne pēc mūsu darbiem, bet pēc Sava nodoma un žēlastības, kas mums dota Kristū Jēzū pirms mūžīgiem laikiem."

Un tā, izejot no mūžības, Dieva plāns izpaužas mūsu dzīvēs Viņa aicinājumā, un kad mēs pozitīvi atbildam Viņa aicinājumam, tad mēs ieejam Viņa glābšanā. Glābšana mums atver ceļu mūsu aicinājuma piepildīšanai.

Tagad apdomāsim  to, ko tas nozīmē - ieiet glābšanā caur atbildi uz Dieva aicinājumu.

Pirmkārt, ļaujiet man no Jaunās Derības jums dot vienkāršas prasības  glābšanai. Pāvils tās norāda Romiešu 10:9: "Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts."

Kā redziet, jums ir jāizdara tikai divas lietas. Vispirms jums ir ar sirdi jānotic Jaunajai derībai, kura runā par to, ka Dievs uzmodināja Jēzu no mirušajiem. Bet ar to nepietiek. Jūsu ticības pierādījums ir tas, ka jūs pakļaujaties Jēzus valdīšanai jūsu dzīvē. Jums ir personīgi jāapliecina Jēzu par Kungu. Un tā, šīs divas darbības - ticēt sirdī un ar muti apliecināt - ieved jūs glābšanā.

Tagad, kas mūsos veic glābšanu? No kā mēs esam glābti? Ļaujiet man norādīt, ka mēs tiekam izglābti, vismaz no četrām lietām, kuras visas ir saistītas ar grēku. Visupirms, mēs tiekam glābti no grēka, bet tāpat arī mēs tiekam glābti no vainas, nosodījuma, spēka un netaisnības, kas saistīti ar grēku. Tas ir tik svarīgi, ka es šo visu atkārtošu vēlreiz. Mēs esam glābti no grēka, no grēka vainas, no grēka nosodījuma, no grēka spēka un no grēka netaisnības.

Glābšana - tas ir process, kurš notiek mūsos iekšienē, un vēstulē Titam 3:5 Pāvils šādi apraksta glābšanas procesu: "Viņš (Dievs) mūs izglāba (pievērsiet uzmanību pagātnes formai), nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši...."

Mēs nesasniedzam glābšanu caur labiem darbiem, kurus, mūsuprāt, mēs izdarījām vai varam izdarīt. Darbi nenes glābšanu. Pēc tam ir rakstīts: "...bet pēc Savas žēlsirdības..."

Glābšana nāk no Dieva žēlsirdības, bet ne no mūsu "taisnības". Un,  lūk, kā tas notiek.

Pāvils turpina: "...ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā".

Un tā, pieņemot glābšanu, tas sevī ietver trīs lietas: mazgāšanu, atdzimšanu un atjaunošanu.

Nav nozīmes, kādi ir jūsu apstākļi, nav svarīgs jūsu bankas konta stāvoklis. Viss, kas jums kādreiz būs nepieciešams, vai viss, ko jūs kādreiz gribēsiet, jau pieder jums. Tas neatrodas debesīs, gaidot, kad pienāks laiks nolaisties pie jums. Tas jau bija atbrīvots uz zemes. Tas atrodas šeit un tieši tagad, un tas atbild uz ticību Dievam. Tas reaģē uz jūsu ticību, kad jūs runājat Dieva Vārdu un rīkojaties uz tā pamata, jo tieši tas pašā sākumā bija radīts, lai to darītu. No paša zemes sākuma un viss, kas to piepilda, bija domāts tam, lai kalpotu cilvēcei un atnestu tai uzplaukumu. Viss uz šīs planētas tika radīts mūsu labumam. Dievs radīja šo planētu un piepildīja to ar visa veida labumiem ne Sev pašam. Viņš to darīja, domājot par Saviem bērniem.

Dieva bērnu uzplaukums uz šīs zemes vienmēr bija Dieva plāns (1.Mozus 1:28). Dievs valda pār visiem zemes resursiem, ieskaitot visu pasaules bagātību: "Man pieder sudrabs, un Man pieder zelts, saka Tas Kungs Cebaots." (Hagaja 2:8) Velns šos resursus nozaga grēka dēļ, bet Jēzus tos atguva atpakaļ: "Šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis." (Ebrejiem 1:2) Kā Jēzus līdzmantinieki, jūs arī esat mantojuši pilnīgi visu: "Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki - Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki..." (Romiešiem 8:16-17). Dievs jums visu dod nevis vienkārši, lai piepildītu jūsu vajadzības, Viņš visu jums dod, lai jūs to baudītu: "...bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt." (1.Timotejam 6:17)

2. daļa

Viņš teica: "Jo es ticu simtkārtīgai atgriešanai."

Es zināju, par ko viņš runā, jo es lasīju uzrakstīto Marka evaņģēlijā 10:29-30, kur tiek runāts par simtkārtīgu atgriešanu. Es teicu: "Ko tu ar to domā, sakot šo?"

Viņš atbildēja: "Es negribu atdot lidmašīnu, kurai dzinējs ir sliktā stāvoklī, jo, ja es tā izdarīšu, es saņemšu simtkārtīgi atpakaļ uz šo sēklu, un man būs lielāka un daudz ātrāka lidmašīna, kurai būs jāremontē dzinēji. Bet es gribu atdot lidmašīnu lieliskā stāvoklī. Es izdarīšu visu, ko varu, lai šī lidmašīna būtu lieliskā stāvoklī, kad es to atdošu, lai tā, kuru es saņemšu, tāpat būtu lieliskā stāvoklī."

ATDODIET DIEVAM PAŠU LABĀKO

Tieši pēc vienpadsmit dienām pēc tā, kad viņš iesēja lidmašīnu Džo Neja Kalpošanā, desmitos trīsdesmit vakarā man pazvanīja. Tas bija brālis Koplends, un viņš teica: "Vai tu ar savu ģimeni gribat redzēt brīnumu?"

Es atbildēju: "Jā! Mēs gribētu redzēt brīnumu!"

Viņš teica: "Tad gaidi mani lidostā. Tu redzēsi brīnumu!"

Mēs aizbraucām uz lidostu un ieraudzījām tur brāli Koplendu, Gloriju, viņu bērnus Kelliju un Džonu, kuri stāvēja netālu no takša stāvvietas un vienkārši skatījās uz skrejceļu. Mēs piegājām pie viņiem un jautājām: "Ko jūs darāt?"

Viņš teica: "Es gaidu savu brīnumu. Vienkārši turpini skatīties uz skrejceļa beigām. Tu ieraudzīsi brīnumu!"

Mēs vienkārši stāvējām blakus un skatījāmies kopā ar viņiem. Pēc kāda brīža es tālumā ieraudzīju kaut kādas gaismas, un es uzminēju, ka tā bija lidmašīna, kura gatavojās nosēsties. Vienpadsmit dienas pēc tam, kā viņš iesēja šo sēklu, viņš saņēma lielu un daudz ātrāku lidmašīnu un turklāt pilnībā atmaksātu! Mēs visi iekāpām tajā un pagodinājām Dievu. Tas patiešām bija brīnums.

TICĪBA UN STULBUMS

Tas atstāja uz mani iespaidu. Es gribēju kaut ko atdot, vienalga ko. Es arī agrāk devu ziedojumus, bet ne tādā līmenī. Es nodomāju: "Aizbraukšu es uz mājām un atradīšu to, ko var atdot. Man ir vajadzīga jauna mašīna, es atdošu savu veco."

Dievs vienmēr mani sargāja. Viņš zināja, ka es pieļaušu lielu kļūdu. Viņš zināja, ka es biju patiess, bet es biju patiesi nepareizs. Kungs man teica: "Pirms tu to darīsi, pārliecinies tajā, ka tā ir tāda pati atklāsme,  kāda  bija brālim Koplendam. Tu neesi gatavs tam, bet Es tevi sagatavošu, ja tu Mani klausīsi."

Jūs nevarat dzīvot,  balstoties uz citu cilvēku atklāsmēm, tai ir jākļūst atklāsmei personīgi  jums. Es redzēju, kā cilvēki mēģināja darīt to, ko darīja brālis Koplends, un viņiem tas nenostrādāja. Beigās viņi apvainoja gan mācību, gan to, kas šo mācību nesa. Mācībā nav nekā nepareiza, un nav nekā slikta tajā, kas to sludina, vienkārši viņiem tā nebija atklāsme.

ATKLĀSME  DŽERIJAM

Es iemācījos neatdot visu pie pirmā impulsa tikai tāpēc, ka ieraudzīju šo brīnumu brāļa Koplenda dzīvē. Ticība nāk no klausīšanās, bet klausīšanās no Dieva Vārda. Tāpēc es turpināju barot savu garu, klausoties brāļa Koplenda kasetes un viņa mācību par labklājības likumiem, sēju un pļauju, un sekoju tam, kā viņš to demonstrē savā dzīvē. Pēc kāda laika tā kļuva par manu atklāsmi.

Es sāku redzēt, kā Dievs svētī mūsu ģimeni. Viss, kas ir mūsu kalpošanā, atnāca tieši tā. Katra lidmašīna, kur man bija šajā kalpošanā, atnāca tādā ceļā. Es iesēju pāris lidmašīnas, un Dievs katru reizi mani svētīja ar daudz labāku. Tieši tā dzīvo mūsu ģimene. Tā kļuva par atklāsmi man daudzus gadus atpakaļ, un tas joprojām manā dzīvē strādā. Es iepazinu sējas un pļaujas likumus, sekoju tam, kā brālis  Koplends tajos dzīvo un kā tos demonstrē.

Es jūs aicinu tagad barot savu garu ar Dieva Vārdu un studēt labklājības likumus tik ilgi, kamēr tie nekļūs jums par īstu atklāsmi. Pēc tam pielietojiet tos savās dzīvēs. Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību. Viņš ir uzticams!

1. daļa

1972. gadā brālis Koplends mani uzaicināja sludināt Pilna Evaņģēlija Biznesmeņu sapulcē Birmingemas pilsētā, Alabamas štatā. Neilgi pirms šīs sapulces sākuma brālis Koplends teica: "Lidosim uz Birmingemu divas dienas agrāk un pavadīsim šo laiku lūgšanā, pirms sāksies konference. Dievs strādā ar mani attiecībā uz televīziju, un man ir vajadzīgs Kristus prāts, man ir vajadzīga Dieva gudrība attiecībā uz šo jautājumu. Turklāt, Dievs man runāja par to, ka mūsu Kalpošanai ir vajadzīga daudz ātrāka lidmašīna, un tāpat man ir vajadzīga Dieva gudrība attiecībā uz šo. Tāpēc mēs ar tevi brauksim agrāk. Mēs pavadīsim pāris dienas kopā lūgšanā."

Un tā, mēs aizlidojām uz Birmingemu ar brāļa Koplenda mazo lidmašīnu "Sesne 310". Mēs aizbraucām uz Birmingemas viesnīcu, un jau pirmajā vakarā viņš teica: "Es gribu, lai tu ar mani satiktos manā istabā rīt sešos no rīta, un mēs lūgsim kopā un paskatīsimies, ko mēs sadzirdēsim no Dieva attiecībā par šīm lietām."

Es biju ļoti priecīgs, jo tā bija pirmā reize, kad viņš mani uzaicināja lūgt kopā ar viņu. Es biju redzējis, kā viņš publiski lūdza kalpošanās, bet es nekad nebiju ar viņu vienā ēkā viņa personīgās lūgšanas laikā. Parasti, kad viņš lūdza, viņš palika viens.

LŪGŠANU LAIKS KOPĀ AR KENETU KOPLENDU

Nākamajā dienā mēs satikāmies sešos no rīta, un viņš teica: "Lūgsim vienkārši garā. Ja tu kaut ko sadzirdi no Dieva, vienkārši pasaki man to."

Mēs sākām lūgt garā. Es sēdēju viņa numuriņa stūrī un ieraudzīju, ka brālis Koplends nokrita ceļos pie gultas, bet blakus nolika savu pierakstu grāmatu un Bībeli. Viņš lūdza garā, pēc tam laiku pa laikam pāršķirstīja Bībeles lapas. Es nodomāju: "Izskatās labi." Pēc tam arī es nokritu ceļos pie galda un lūdzu garā, un laiku pa laikam pāršķirstīju savas Bībeles lapas.

Viņš kādu laiku lūdza garā, pēc tam citēja pantu no Bībeles, kurš bija saistīts ar Dieva gudrību. Piemēram 1. Korintiešiem ir teikts: "Jēzus kļuva mums par gudrību." Pēc tam viņš atvēra Jēkaba vēstuli, kur ir teikts: "Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai izlūdzas to no Dieva, kas visiem dod bagātīgi un bez pārmetumiem, un tā viņam tiks dota."

Viņš sāka meklēt tās Rakstu vietas, kuras bija saistītas ar to, par ko viņš ticēja Dievam, un pēc tam viņš citēja tās. Kad viņš tās pasludināja, es atvēru tieši tos pašus pantus un tāpat arī tos lasīju. Klusu, bet es vienkārši sekoju viņam un lasīju tos laikā, kad viņš tos izteica balsī.

Brīžiem istabā iestājās klusums. Es pievērsu uzmanību tam, ka viņš apklusa un klausījās. Tajā pirmajā rītā mēs kopā pavadījām tieši divas stundas. Pēc tam viņš teica: "Labi, bet tagad savedīsim sevi kārtībā un dosimies brokastīs."

Nākamajā rītā mēs darījām to pašu. Mēs satikāmies sešos no rīta un darījām to pašu, ko pirmajā dienā.

Tajā rītā pēc brokastīm viņš mani pasauca uz savu numuriņu un teica: "Es ticu, ka saņēmu sapratni no Dieva attiecībā uz to, kā sākt televīzijas kalpošanu. Es saņēmu bāzes formātu."

Pēc tam viņš teica: "Es ticu Dievam, ka mēs samaksāsim skaidrā naudā. Būs nepieciešams daudz naudas tam, lai izietu ēterā televīzijas stacijā Dalasā. Bet es ticu, ka man ir sapratne no Dieva attiecībā uz šo jautājumu. Bet pirmkārt mums ir nepieciešamība iesēt sēklu  tam,  lai saņemtu ražu televīzijas rēķinu apmaksai."

Protams, es piekritu visam, bet vairāk par visu, es ļoti gribēju sadzirdēt, kā viņš to plānoja izdarīt. Es mācījos vērsties pēc Dieva gudrības, un es mācījos izmantot šo gudrību pēc tam, kad saņēmu to.

Viņš teica: "Mums ir vajadzīga nauda televīzijas programmu apmaksai, un mums ir vajadzīga nauda jaunajai lidmašīnai. Tu zini, ka es neaizņemos naudu. Mēs maksājam skaidrā par visu, ko darām. Acīmredzot, ka šajā gadījumā pirmkārt ir jāiesēj sēkla. Es iesēšu savu pašu labāko sēklu. Pati labākā sēkla, kura man ir šodien - tā ir mana lidmašīna. Es atdošu savu lidmašīnu."

KĀ MĒS ATGRIEZĪSIMIES MĀJĀS?

Parasti, kad viņš kaut ko teica, kad grasās kaut ko atdot, viņš to darīja uzreiz. Tāpēc mani uztrauca, kā mēs nokļūsim atpakaļ mājās. Es neteicu: "Slava Dievam!" Es vienkārši turpināju klusēt un uzvesties tā, it kā es būtu pilnīgā vienprātībā ar viņu. Reizēm cilvēki nezina, ka jūs esat neziņā, ja jūs vienkārši turpināsiet klusēt.

Viņš teica: "Dievs man pateica sludinātāja vārdu, kuram Viņš grib, lai es atdotu lidmašīnu. Es viņam piezvanīšu tieši tagad, un pateikšu viņam to, ko Dievs man teica."

Viņš pazvanīja mūsu draugam - sludinātājam, kurš dzīvoja Ārlingtonas pilsētā. Es izdzirdēju, kā viņš teica: "Džo Nei, te Kenets."

Es zināju, ka Džo ticēja par savu personīgo lidmašīnu. Es nedzirdēju, ko viņš atbildēja, kamēr brālis Koplends viņam to teica. Faktiski brālis Koplends pagrieza klausuli pret mani, un pat no attāluma varēja dzirdēt, kā Džo iesaucās. Viņš vienkārši kliedza. Es varu iedomāties, kā viņš šajā brīdī dejoja un skraidīja apkārt.

Pēc tam brālis Koplends teica: "Džo, mums vajag atgriezties mājās, un tad mēs izdarīsim visu nepieciešamo, lai atdotu šo lidmašīnu tev. Bet pirms to atdot tev, es gribu saremontēt dzinējus."

Es vienkārši sēdēju klusumā. Mana nākamā doma bija: "Ja tu grasies atdot šo lidmašīnu, tad kāpēc vēl tērēt naudu uz to? Lai Džo remontē dzinējus". Brālis Koplends nolasīja manas domas. Viņš teica: "Es zinu, par ko tu domā."

Es jautāju: "Par ko?"

Viņš atbildēja: "Tu domā, ka ja es grasos atdot šo lidmašīnu, kāpēc tad uz to tērēt vēl naudu."

Es atbildēju: "Tieši par to es arī domāju. Es nekad iepriekš neko līdzīgu neesmu dzirdējis". Viņš ne tikai sludināja labklājību, viņš ne tikai sludināja sēju un pļauju, viņš dzīvoja tajā katru savas dzīves dienu. Ne tikai aiz tribīnes, bet arī katras savas dzīves sfērā.

Jums ir jāsaprot, ka tajā laikā es neatrados vienādā finansiālā līmenī ar brāli Koplendu. Es tajā laikā ticēju par to, lai uz mana galda būtu ēdiens, un es ticēju par to, ka man būs uzvalks. Es ticēju, ka man būs nauda, kuru es varēšu atstāt savai sievai un mūsu mazajām meitām, kamēr manis nebūs mājās. Es ticēju par to, lai nomaksātu īri par dzīvojamo platību, bet viņš tajā laikā jau atdeva lidmašīnas. Es teicu: "Kāpēc tērēt šai lidmašīnai vēl vairāk naudas, ja tu to grasies atdot?”