2.daļa

PĀRVEIDOŠANA NĀK NO IEKŠIENES

Veltīšanās Dievam ved mūs pie domāšanas daudz augstākā līmenī. Kad mūsu prāts kļūst atjaunots, tad izmainās mūsu prioritātes un vērtības. Viss iegūst citu nozīmi. Dievs to dara tikai cilvēkiem, kas ir veltījušies. Izmainījušies, pateicoties sava prāta atjaunošanai, mēs iegūstam spēju saprast un pieņemt Dieva gribu. Mēs varam atrast to, ko Viņš patiešām vēlas. Viņam ir brīnišķīgs plāns katram no mums atsevišķi un visai Savai tautai kopā, bet Viņš atklāj Savus plānus tikai tiem, kas ir veltījušies Viņam.

2. Korintiešiem 3:18: " Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars."

Iegaumējiet: Dieva Vārds - tas ir spogulis, kas parāda mums, kādi mēs esam iekšēji. Šis spogulis ir pamatinstruments pārveidošanas procesā. Pievērsiet uzmanību, ka augstāk minētais pants uzrakstīts daudzskaitlī. Tas nav adresēts indivīdam, bet visiem mums. Tas parāda, ko Dievs vēlas visai Savai ticīgo tautai. Bez vīzijas par Dieva tautu kā vienu veselu, mums ir tendence aizrauties ar personīgajām vajadzībām, problēmām un svētībām, un tad mēs izlaižam no redzesloka visaptverošo Dieva plānu un Viņa mērķus. Kā saka: "Koku dēļ neredzēsim mežu!"

PĀRVĒRŠAMIES NO GODĪBAS UZ GODĪBU

Aplūkojot savu atspulgu Dieva Vārda spogulī, mēs lūkojamies Kunga godībā, kura sāk darboties mūsos. Kad mēs ticībā lūkojamies šajā godībā un turpinām skatīties Dieva Vārda spogulī, Dieva Gars mūs pārveido par to, ko mēs redzam, bet tikai tad, ja mēs skatāmies šajā spogulī ticībā. Ja mēs neskatāmies šajā spogulī, tad Dieva Gars nevar darboties mūsos. Tās nav vienas dienas pārvērtības, bet pārejas process "no godības uz godību"! Katru reizi, kad mēs sasniedzam noteiktu līmeni, Dievs mums parāda, ka ir vēl augstāks līmenis un pamudina mūs pacelties augstāk.

Šī pārveidošana ir atkarīga no diviem faktoriem. Pirmkārt, no tā, vai mēs skatāmies ticībā Dieva Vārda spogulī. Otrkārt, no Svētā Gara darba, kurš notiek, kad mēs skatāmies šajā spogulī. Katram no mums ir regulāri jāskatās Dieva Vārda spogulī, lai pārbaudītu savu garīgo stāvokli un mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu.

Un tā, pārveidošanās kārtība ir sekojoša: veltīšanās, pēc tam pārveidošanās, kura nāk no iekšienes un aizved līdz Dieva mērķu atklāsmei.

2.Korintiešiem 4:17-18: "Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs."

Pāvils saka, ka iešana caur grūtībām ir daļa no pārveidošanas procesa. Turklāt šīs grūtības mums nāk par labu un sasniegs Dieva mērķus mums tikai tādā gadījumā, ja mēs turpināsim skatīties uz neredzamo, bet ne uz redzamajiem apstākļiem un situācijām mums apkārt.

Pāvils saka, ka redzamais ir laicīgs, bet neredzamais - mūžīgs. Lai redzētu Dieva mērķu neredzamo mūžīgo realitāti  mums, mums ir jāskatās ticībā Dieva Vārda spogulī. Kad mēs to darām, Svētais Gars mums atklāj mūsu nozīmi Dieva skatījumā: kur Viņš mūs ved, un ko Viņš vēlas darīt mūsos un caur mums. Kad mēs turpinām skatīties šajā spogulī ticībā, nenovēršot no tā acis, Svētais Gars turpina mūs pārveidot līdzīgus tam, ko mēs jau ticībā esam pieņēmuši. Atkal un atkal pielietojot Dieva Vārda patiesību ticībā, mēs katru reizi piedzīvojam nākamās pārvērtības. Šajā procesā mēs patiešām pārejam no godības uz godību!

1.daļa

Tam nolūkam,  lai Dievs mūs izveidotu par tādu tautu, kādu Viņš ir nodomājis, ir nepieciešams pārveidošanas process. Kad Dievs mūs tikko izpirka, mēs sākām savu virzību tikai uz to, lai kļūtu pilnībā tādi, kādiem ir jābūt saskaņā ar Dievišķo nodomu. Mani līdz sirds dziļumiem pārsteidz Dievišķā ticība, kad es aizdomājos par Viņa pārveidošanas plāniem tādiem cilvēkiem, kā, piemēram, es pats.

PĀRVEIDOŠANAS PROCESS

Kā šī pārveidošanas procesa darbības piemēru paskatīsimies Jēzus pirmo mācekļu aicināšanu Mateja evaņģēlijā 4:18-20: "Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem." Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viņam".

Šī vienkāršā aina nesatur liela apjoma sarežģītu psiholoģiju, bet tikai tā būtību, kas notika. Jēzus teica: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem". Un šie vārdi satur divus pamatprincipus.

PILNĪGA VELTĪŠANĀS

Visupirms, Jēzus prasa pilnīgu veltīšanos. Viņa vārdi "nāciet Man līdzi" nozīmē sekojošo: "Atstājiet visu un sekojiet Man. Es jums nesaku, kur mēs ejam; jums ir jāseko Man ticībā. Atdodiet visu jūsu dzīvi Manās rokās un ļaujiet Man parūpēties par jūsu nākotni". No tā brīža viss sākas. Dievs nevar īstenot Savus mērķus, ja Viņa tauta nav pilnībā veltījusies Viņam.

Pēc tam Jēzus saka: "Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem." Ar to Viņš saka: "Jūs nezināt, kur mēs ejam, bet Es jums saku, par ko Es jūs darīšu - Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem". Nav svarīgi tas, kas katrs mēs esam, atpestītie Dieva ļaudis, tagad, bet tas, par ko Dievs mūs grib darīt. Ja mēs pakļausimies Kungam, tad Viņš garantē gala rezultātu. Bet visupirms mums ir jāveltī sevi Dieva mērķiem, un tikai tad Viņš sāks darboties mūsos, lai darītu mūs par tādiem, kā Viņš grib.

Šāds pats princips caurvijas visai Pāvila mācībai. Vēstulē Romiešiem 12:1-2: "Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlastības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs."

Un tā, mēs pārliecinājāmies, ka, saskaņā ar Mateja evaņģēliju 4:18-20, pirmais solis mūsu iekšējai pārveidošanai ir pilnīga veltīšanās Dievam. Pāvils izsaka šo patiesību ar vārdiem: "nodot sevi pašus par dzīvu upuri." Šo sakot, viņa acu priekšā bija dzīvnieku attēls, kas tika pienesti kā upuri saskaņā ar Veco derību. Tad tādus dzīvniekus, kā avis un vēršus, nokāva un lika kā upuri uz Dieva altāri. Tiklīdz viņus uzlika uz Dieva altāra, viņi vairs nepiederēja cilvēkam, kurš atnesa viņus par upuri. Kopš tā brīža viņi piederēja tikai Dievam. Pāvils saka mums, kristiešiem, ka mums sevi ir jānodod Dievam tādā pašā veidā. Pēc tam, kad jūs savu miesu nolikāt uz altāra, tā vairs nepieder jums; tā pilnībā pieder Dievam. Bet ir viena svarīga atšķirība: jūsu miesa nav jānogalina, pirms jūs to liekat uz altāri, jūs liekat uz altāri dzīvu miesu! Lūk,  tā ir pilnīga veltīšanās.

Tēvs, es slavēju Tevi par to, ka dzīvoju Visuaugstākā patvērumā, un es būšu pasargāts Visuvarenā ēnā (Kura spēkam nevar stāvēt pretī neviens ienaidnieks). Es teikšu Tev, Kungs: "Kungs - mans patvērums, un mana aizsardzība - Mans Dievs; uz Viņu es paļaujos, ar pārliecību es Viņam uzticos!"

Jo Tu mani glāb kā putnu no ķērāja cilpas un pasargā no iznīcinātāja mēra. Tu mani sedz ar Saviem spārniem, un zem Taviem spārniem es būšu drošumā un mierīgs! Tava patiesība un Tava uzticība ir mans vairogs un bruņas

Es nebīšos nakts briesmu, nedz bultas (ļaunas runas un ļaunas neslavas), kas lido dienā, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.

Tūkstoši, desmit tūkstoši krīt apkārt man, bet man netuvosies. Es būšu skatītājs (kas atrodas neaizsniedzamā vietā pie Visuvarenā) un liecinieks kā bezdievjiem tiek atmaksāts.

Tā kā es esmu izvēlējies Tevi, Kungs, par savu patvērumu un Tevi, Visuaugustāko, par savu mitekli, nekāds ļaunums man nenotiks un nedz kāda nediena tuvosies manai teltij. Jo Tu esi pavēlējis Saviem eņģeļiem pasargāt, pavadīt un aizsargāt mani visos manos paklausības un kalpošanas ceļos. Tavi eņģeļi mani nesīs uz rokām, lai mana kāja nepieduras pie akmens.

Es staigāšu pār čūskām un skorpioniem un samīšu lauvas un pūķi. Par to, ka es esmu Tevi iemīlējis, Tu atbrīvosi mani, paaugstināsi, jo es zinu un pazīstu Tavu vārdu.

Es esmu personīgi pazīstams ar Tavu žēlastību, mīlestību un labsirdību. Es uzticos un paļaujos uz Tevi, ka Tu nekad neatstāsi mani, nē, nekad. Es saukšu uz Tevi, un atbildēsi man. Tu būsi ar mani bēdās. Tu atbrīvosi un celsi mani godā. Dosi ilgu mūžu un parādīsi man Savu pestīšanu.

(Ņemts no paplašinātā Bībeles tulkojuma)

2.daļa

Es domāju, ka visvairāk novārtā atstātā joma naudas iegūšanā ir oriģinālas, paplašinātas un dziļas domas izmantošana. Viss sākas ar nodomu vai ideju, un jūs varat attīstīt pašu mazāko un nenozīmīgāko domu koncepcijā ar Everesta kalna izmēru. Šī koncepcija var tikt pielietota pat pasaules tirgū,  un jums tas nozīmēs personīgu līdzdalību tādā līmenī, kas var pacelt jūsu domāšanas procesu līdz grandioziem augstumiem.

Nav nemaz tik grūti sevi pārliecināt kādas idejas nozīmīgumā, bet nodoms to īstenot, tajā pašā laikā maksājot nepieciešamo cenu, parasti tiek apslāpēts ar to, ko es saucu par "cilvēciskās personības aizsargbarjeru". Bagātība ir radīta  mums, ja jūs esat gatavi uzņemties pilnu personīgo atbildību. Bagātība ir radīta jums, ja jūs esat gatavi pārvaldīt to. Nopelnīt naudu - tas ir viens, bet uzņemties atbildību par savu stāvokli un pārvaldīt to - pavisam kas cits. Gribat to vai ne, bet vairākums cilvēku nopelna naudu sākot ar to dienu, kad sāk strādāt, un līdz tai dienai, kad aiziet pensijā. Kas tad pamudina cilvēku izmainīt savu kursu? Lēmums paplašināt savas robežas un palielināt savu stāvokli. Ļoti nedaudziem izdodas, nopelnot naudu, iemācīties palielināt savu kapitālu, saglabāt to un atdot.

Reiz es satiku cilvēku, kurš gudri izmantoja savu stāvokli, jo Kungs viņu vadīja. Tas bija ķīniešu biznesmenis, kuram, kā es uzzināju vēlāk, bija lieliska reputācija kā dāsnam devējam un cilvēks ar augstiem garīgiem standartiem. Viņam bizness bija daudz vairāk sazarots, nekā tas, kas bija man, daudz ietekmīgāks un perspektīvāks.

Mēs ar viņu sarunājāmies viesnīcas foajē, un runa aizgāja līdz došanai. Viņš man paskatījās tieši acīs un jautāja, vai es dodu desmito tiesu. Es atbildēju apstiprinoši.

Viņš interesējās, vai es zinu par to, ka Bībelē tāpat ir aicinājums divkāršot desmito tiesu, un vai es to daru. Es atkal māju ar galvu.

Pēc tam viņš man prasīja, vai es izpildu Dieva bausli par ziedojumiem, uz ko es atbildēju "jā". Plats smaids bija viņa sejā, un viņš painteresējās, vai saprotu es to, ka nākamais solis ir dāvanas.

Es teicu, ka saprotu un dodu.

Negaidīti viņš man uzdeva šādu jautājumu:" Vai esat aizdomājies par to, lai uzaicinātu Kungu kļūt par jūsu biznesa Partneri?" Tad man bija jāatzīstas, ka, lai gan es to pārdomāju, bet nezināju, kā tieši to izdarīt.

Viņa sejā parādījās ironiska izteiksme. Pietiekami vienkārši viņš paskaidroja, ka Dievs kā mūsu biznesa Partneris nozīmētu vienlīdzību, bet mēs nekad nevaram būt vienlīdzīgi ar Dievu.

Tad pienāca mana kārta jautāt viņam: "Bet kā tad jūs vadāt savu biznesu?" Mana sarunu partnera seja burtiski izgaismojās tūkstoš neona gaismās. "Kungam piecdesmit viens procents, bet man - četrdesmit deviņi, - bija viņa atbilde. - Viņam ir pilna kontrole pār manu biznesu!"

Tas bija cilvēks, kurš deva, kurš zināja bībeliskos pamatus došanā un saprata, ka savas bagātības un savas dzīves veltīšana Kungam - vienīgais kristīgais ceļš bagātību pārvaldīšanā. Tas bija pārsteidzošs cilvēks!

Es uzskatu, ka nauda  ir tikai instruments, kas būtu rūpīgi jāuzglabā, izmantojot vislabākā veidā un jāpavairo, lai izmantotu cilvēku labā. Un kā instruments tiek uzglabāts darba stāvoklī, tāpat arī nauda - lai radītu vairāk darba vietu.

Vienmēr centieties saglabāt skaidras naudas rezervi un darba summu, kuru var laist, lai tā augtu. Vienmēr palieliniet skaidras naudas daudzumu un atbalstiet došanas programmas, izmantojot šo naudu. Bagātība ir radīta  jums, lai jūs to varētu iemantot un dot.

Pīters Daniēls no grāmatas "Kā būt laimīgam pat tad, kad esi bagāts"

Bagātība pastāv jūsu vajadzībām, ja jūs to vēlaties. Šis apgalvojums ir cik dziļš, tik arī vienkāršs. Jūsu dzīves ceļš demonstrē, kādu cenu jūs esat gatavi maksāt par savu labklājību. Pienākums un liecība šādai apņēmībai dzīvē ir Dieva pagodināšana. Cilvēki, kuri meklē atrunas, apvaino Dievu. Es vienmēr esmu apgalvojis, ja mēs ignorējam Visuma bagātības un cilvēcisko potenciālu, tad patiesībā mēs noniecinām mūsu Radītāja radošo darbu, kā arī ierobežojam paši sevi.Katram ir pietiekami acīmredzams tas fakts, ka zemes un cilvēku resursi praktiski ir neierobežoti. Dzīvnieku un augu daudzums, saules enerģija, gaiss un ūdens ir daudz vairāk, cik mēs varam to izlietot. Un mūsos pašos ir ļoti daudz ideju,  zināšanu, izpratnes un gudrības, kas vienkārši gaida savu realizāciju caur mūsu ticību. Mums ir nepieciešams "sapurināt dāvanu, kura atrodas mūsos pašos" un, tādā veidā rīkojoties, mēs aizdedzinām degvielu, kura eksplodēs mūsos un ļaus mūsu bagātībām izlauzties uz ārpusi citu cilvēku labā. Jo drosmīgiem kristiešiem vienmēr ir jābūt priekšplānā. Mums vajag tikai pieķerties šai bagātībai (kristīgu principu rāmjos) un izplatīt to ar kristīgu žēlastību, jo vairākums cilvēkiem pasaulē tas ir vajadzīgs. Viņi gaida, ka ticīgi vīri un sievas izdarīs to, ko neizdarīs neviens cits: viņi dos un nopelnīs vēl vairāk, lai dotu vairāk.Mums ir jāapzinās, ka mums pieder neskaitāmas bagātības. Ja tās nav izteiktas naudā, tad ideju veidā, darbā, rūpēs, padomā, zināšanās, un protams, mīlestībā. Visu šo bagātību pavairošanās ceļš ir došana. Tikai sekojiet tam, lai neiekristu savas ziedošanas patmīlības lamatās, un tāpat nepārvērtiet ziedošanu formālā aktā. Mums ir jācenšas būt patiesiem devējiem, lai galā kļūtu par harmoniskām personībām. Cik bieži var dzirdēt par turīgiem cilvēkiem, kuri ziedo naudu savas sirdsapziņas mierināšanai, pie tā skaidri apzinoties, ka īsta ziedošana nozīmē pilnīgu došanu - bez mēra.Ja jūs rūpīgi plānojat un mērķtiecīgi strādājat, jūs noteikti iegūsiet bagātību. Bet mērķa sekošanai kļūt bagātam ir jābāzējas uz bībeliskiem principiem un personīgās atbildības.Pirmais solis būs pārpilnības labumu atzīšana, kuru mums ir dāvāji Dievs un kuri mums ir pieejami. Pēc tā vajag iziet no sava ego rāmjiem un atzīt citu cilvēku vajadzību eksistēšanu.Iedomājieties, ka vienīgais un dzīvais radījums, pār kuru Kungs ir devis pilnu kontroli - pēc Savas žēlastības - esat jūs pats. Tāpēc jums jāsāk tieši no tā līmeņa, kurā jūs šobrīd atrodieties, ar ticību un sapratni, ka jums ir ne tikai atbildība, bet arī visi nepieciešamie resursi jums dotā uzdevuma izpildīšanai.Nekad vairs neuzskatiet, ka atbildība dibināt draudzi, izstrādāt misijas programmu vai organizēt kādu kompāniju gulstas uz kādu citu. Tagad tas ir jūsu personīgais pienākums, ja jūs patiešām pieņēmāt Dieva izaicinājumu. Jums vairs nav jāuzliek atbildība par jūsu bērnu audzināšanu valdībai vai ļaut sabiedrības sistēmai vilkt jūs līdzi. Iegaumējiet - ka jūs - cilvēks, kas radīts pēc Dieva tēla un līdzības, un tāpēc varat pieņemt jebkuru izaicinājumu, kuru jums met pasaule.Bagātība ir domāta jums, bet tas var nozīmēt cīņu ar matemātikas problēmām darījumu ekonomikā. Bagātība ir domāta jums, ja jūs esat gatavi radīt labāku produktu, organizēt daudz kvalitatīvāku servisu, izvirzīt labāku ideju, un tajā visā paliekot "cilvēcīgs cilvēks" pēc Dieva sirds. Citiem vārdiem sakot, jums ir jābūt vēlēšanās iemantot bagātību labiem mērķiem un noticēt tam, ka jūs varēsiet to izdarīt. Jums ir jābūt pārliecībai par saviem spēkiem.

Pīters Daniēls no grāmatas "Kā būt laimīgam pat tad, kad esi bagāts"

Daži cilvēki dzīvo tik sarežģītu un aizņemtu dzīvi,ka tiem ka nav laika sapņot. Mans dēls Pīters-jaunākais, kurš arī ir dažu mūsu kompāniju direktors, reiz man teica: "Tēti, es šodien divas stundas pavadīju "Hilton" viesnīcas foajē, iedomājoties un sapņojot, un man galvā radās četrdesmit jaunas idejas". Es priecājos, ka viņš ir ne pārāk aizņemts, lai sapņotu, jo pretējā gadījumā šodien viņam nebūtu panākumu.

Daudzus gadus atpakaļ manā biznesā radās problēma, un man nekādi nenāca prātā tās risinājums. Es parunāju ar Hoplas kundzi, mūsu biroja menedžeri, un palūdzu viņai iet uz mājām un atgriezties tikai ar jaunu ideju attiecībā uz mūsu problēmas risinājumu. Atbildē viņa teica, ka ir pārāk aizņemta, un nevar ne par ko padomāt. Bet es uzstāju un teicu viņai, ka viņa turpinās saņemt savu algu, bet darbā nav jāierodas līdz tam brīdim, kamēr viņai prātā neienāks vajadzīgā ideja! Es viņai teicu: "Es esmu pārliecināts, ka jums radīsies vienkāršs risinājums, un tad jūs ar to padalīsieties." Pēc īsa laika Holpas kundze atgriezās ar plānu, tik vienkāršu, ka mums bija nepieciešamas tikai desmit minūtes tam, lai to ieviestu, un tādējādi iegūstot nepieciešamos līdzekļus radušās problēmas risinājumam.

Neesiet pārāk aizņemti tam,  lai sapņotu, bet esiet aizņemti ar sapņiem. Pārskatiet savu aizņemto grafiku un atrodiet laku sev vienam ar pildspalvu un papīru un sapņojiet, iedomājieties, sastādiet plānus, runājiet paši ar sevi un pārdomājiet! Tas var būt jūsu darba nedēļas pats auglīgākais laiks.

Vēl viens iemesls, kura dēļ cilvēki negrib sapņot, ir tajā, ka viņi baidās. Sapņojot, mēs ļaujam mūsu domām pārvērsties idejās, bet pēc tam plānos, kuri prasa noteiktas darbības no mūsu puses. Tas met izaicinājumu mūsu ierastajai komfortajai dzīvei. Sapņi - tā ir daļa no mūsu dzīves, tie dod mums drosmi. Sapņot - nozīmē dzīvot. Iznīcinot sapņus, mēs bremzējam savu dzīvi. Mērķtiecīgi cilvēki vienmēr atrod laiku, lai sapņotu.

Pamatdomas:

1.Atrast laiku apstāties un pasapņot.

2.Nebaidīties sapņot.

3.Sapņi modina mūsos dzīvību.

Pīters Daniēls no grāmatas "Kā sasniegt dzīves mērķus"

PATEICIETIES

Ir tādas tēmas, kuru mācību nebūtu slikti klausīties kaut vai pāris reizes gadā, un pati svarīgākā no tām - par vārda spēku.

Mūsu valoda - tā ir dāvana no Dieva, bet tā arī ir pati lielākā mūsu problēma. Es, piemēram, agrāk to vien darīju kā žēlojos, visus kritizēju, meklēju visos kādu vainu, un pat nebija ne jausmas, cik slikti tas ietekmēja manu dzīvi.

Katram mūsu izrunātajam vārdam ir spēks - radošs vai postošs, pozitīvs vai negatīvs. Kurnēšana, žēlabas, pateicība, pozitīvs noskaņojums - šis viss ir barība mūsu miesai, prātam un garam.

Ko teiksiet? Vai no šīs dienas biežāk pateiksieties vai kā iepriekš turpināsiet žēloties?

ŽĒLOTIES VAI PATEIKTIES?

Vienkāršāk runājot - tas ir grēks. Daudziem cilvēkiem tas rada daudzums problēmu un zog prieku tiem, kuri viņu žēlabas klausās.

Vēstulē Efeziešiem 4:29 apustulis Pāvils aicina mūs nerunāt nevienu nekrietnu vārdu. Kādreiz es nezināju, ka nekrietni vārdi ietver sevī arī žēlabas, bet tagad es zinu, ka kurnēšana un žēlošanās piesārņo mūsu dzīvi.

Patiesi pateicīgi cilvēki neievēro to, par ko varētu žēloties. Cik ātri mēs zaudējam jebkādu pacietību un sākam žēloties, atrodoties ceļa sastrēgumā vai garā rindā pie kases? Pamanot kaut kādas nepilnības savos draugos vai ģimenes locekļos, mēs uzreiz kurnam un uz viņu trūkumiem norādām ar pirkstu? Mēs žēlojamies par savu darbu, kaut gan pareizāk būtu bijis pateikties Dievam par to, ka tas mums vispār ir?

Pats labākais dienas sākums - pateicība. Patiesi pateicīgi cilvēki nežēlojas. Viņi pamana tikai to labo, par ko var pateikties, un nepamana to slikto, par ko varētu pažēloties.

CIEŠI APZĪMOGOTI

Izlasiet vēstulē Efeziešiem 4:29-31, un jūs ieraudzīsiet, ka tad, kad mēs slikti izturamies pret cilvēkiem, runājam ar viņiem rupji vai runājam aizvainojošus vārdus, tad ar to mēs apbēdinām Svēto Garu.

Tāpat šis pantiņš norāda, ka mēs esam apzīmogoti ar Svēto Garu. Reizēm man šī patiesība asociējās ar somu, kas aizvērta ar rāvējslēdzēju, bet tajā atrodamies mēs. Nekas nevar nokļūt līdz mums un nodarīt mums ļaunumu, kamēr mēs neatveram rāvējslēdzēju.

Ja hermētiskā maisiņā ar aizvērēju ieliktu maizi, tā paliks svaiga līdz tam brīdim, kamēr mēs neuzmanības pēc neielaidīsim tur gaisu. Bet,  ja mēs salauzīsim aizvērēju, tad jau pēc pāris stundām maize kļūs melna. Domāju, ka līdzīgi varētu teikt par mums. Ja mēs cienām Svēto Garo, neapbēdinām un neskumdinām Viņu ar saviem neuzmanīgajiem vārdiem, tātad, mūsu zīmogs, "aizvērējs", ar kuru mēs esam aizslēgti, paliek vesels un neskarts.

IKDIENAS NOTEIKUMI

Vēstulē Filipiešiem 2:14 ir teikts, ka visu mums ir jādara bez kurnēšanas un šaubām, vai, kā teikts citā Bībeles tulkojumā, bez žēlabām un strīdiem. Ieviesīsim sev noteikumu, kuram sekosim ikdienas: nežēloties un nemeklēt vainu. Tas nenozīmē pievērt acis uz situācijām, ar kurām ir jātiek galā, vai arī lidināties pa mākoņiem, izliekoties, it kā nekas slikts nenotiek. Tas tikai nozīmē būt pozitīvam un pateicīgam.

Pirms tam kā aizmigt, padomājiet par to, par ko jums ir jābūt pateicīgiem. Bet pamostoties, kā pirmais padomājiet par to, par ko pateikties. Pateicieties Dievam pat par sīkumiem: par vietu stāvlaukumā, kuru Viņš jums palīdzēja atrast, par to, ka neaizgulējāties un nenokavējāt darbu; par to, ka varat staigāt, redzēt un dzirdēt, par bērniem....

Neuztraucieties, ja sākumā jums ne vienmēr izdosies pateikties Dievam no rīta un vakarā, un ne tikai par kaut ko nopietnu, bet arī par sīkumiem. Vienkārši nepadodieties, bet turpiniet, un jau drīz pateicība jums izveidosies kā ieradums.

Neaizmirstiet Dievam pateikties arī par atbildētām lūgšanām. Mēs ar prieku dodam saviem bērniem to, kas viņiem ir vajadzīgs vai ko viņi mums lūdz, bet uztraucamies, ja viņi paķer to un aizskrien, pat nepasakoties mums. Bettad,  ja viņi par to saka paldies, un ne reizi vien, turklāt patiesi, tad mums gribas izdarīt viņiem  vēl vairāk.  To pašu jūt arī Dievs, tāpēc esiet dāsni pateicībā. Pateicība piedod īpašu garšu jūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu.

"Un Viņš uz tiem sacīja: "Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ. Tā nu Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu." (Marka evaņģēlijs 2:27-28)

Jūs esat ļoti noguris? Un pat no rīta mostaties ar noguruma sajūtu? Staigājat pie ārstiem, bet viņi neredz iemeslu jūsu stāvoklim? Iespējams, jums ir fizisks izsīkums. Ilgstoši pārmērīga darba un spriedzes periodi var novest līdz hroniska noguruma stāvoklim, galvas sāpēm, bezmiega, gremošanas traucējumiem, muskuļu stīvuma un nespējas atslābināties.

Izsīkuma stāvokli var papildināt raudulība, niknuma uzliesmojumi, aizkaitināmība, depresija, skaudība, ka kādam citam viss ir daudz labāk, nekā viņam.

Dievs ne jau bez iemesla ieviesa likumu par atpūtu sestdienā, lai novērstu izsīkumu (no Marka 2:27). Saskaņā ar šo likumu, mēs varam strādāt sešas dienas nedēļā, bet septītajā ir jāatpūšas. Atpūta mums ir ļoti nepieciešama. Pat Pats Dievs atpūtās pēc sešu dienu radīšanas darba. Protams, Dievs nekad nenogurst, bet šajā gadījumā Viņš mums deva piemēru, kam sekot.

2. Mozus grāmatā 23.nodaļā no 10.-19.pantam mēs lasām, ka pat zemei ik pēc sešiem gadiem ir nepieciešama atpūta. Izraēlieši neapsēja zemi septītajā gadā. Šajā periodā viņai bija jāuzņem jauni spēki nākamo kultūraugu audzēšanai.

Mūsu aizņemtajā laikā cilvēki uzskata, ka nevar atļauties sev paņemt liekas brīvdienas. Viņi saka: "Nav laika atpūsties - daudz darba. Ja es atpūtīšos, tad nekad tos nepabeigšu."

Tādā gadījumā viņiem noteikti vajag kaut ko pamainīt savā dzīvē. Pārmērīga slodze mums var maksāt veselību. Ko sēsi - to arī pļausi. Ja mēs sējam stresu, pārmērīgu aizņemtību, tad arī pļausim stresa sekas sagrautas veselības un izsīkuma veidā.

UZPLAUKUMA NOSLĒPUMI

Un atkal: mācieties pielūgt Dievu. Jums ir jāmācās mīlēt Viņš, mīlēt jūsu tuviniekus tā,  kā sevi pašu, un izmantot Jēzus vārdu, lai ņemtu jums doto varu pār velnu. Ja jūs to darāt, Dievs jūs svētīs un nodrošinās jums uzplaukumu tāpat, kā Viņš nodrošina to man.

No pasaules skatu punkta, atzīstu, es vienmēr biju labs un centīgs darbinieks. Bet daudzu gadu garumā es strādāju pa divpadsmit, piecpadsmit un pat astoņpadsmit stundām diennaktī, lai sasniegtu panākumus biznesā.

Dievam nepatīk sliņķi. Dievs svētī cilvēkus, kuri strādā. Viņš mīl arī sliņķus, bet Viņam viņi nepatīk, jo Viņš nevar tos svētīt.

"Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies! Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu, viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā." (Salamana pam. 6:6-8)

Brāļi mani, Dievam nepatīk slinkums. Viņam nepatīk viss, kas traucē Viņam jūs svētīt, mana māsa.

Tādā veidā, būdams strādīgs, es biju cienīgs objekts Viņa svētību saņemšanai. Bet es vēl joprojām savu biznesu liku augstāk par Dievu. Un, neskatoties uz to, ka es sāku mācīt Bībeli citiem cilvēkiem, es vēl joprojām neļāvu Viņam būt par manas dzīves Kungu.

Es lieliski darbojos biznesā. Es tā izveidoju darbu savā kompānijā, ka mana alga bija seši tūkstoši dolāri nedēļā. Es darīju pat vairāk, nekā valsts vadītāji un pārējie manas paaudzes pārstāvji.

Bet es paliku tāda pati cilvēciska būtne kā pārējie. Mēs, cilvēki, sākam savu darbu, braucam šikās mašīnās, pērkam pusduci mājas un piepildām savus banku kontus. Mums tas izdodas, un tāpēc mēs sevi uzskatām par prasmīgiem.

Bet tad, kad es satikos ar Dievu, es sapratu, ka Viņam mani seši tūkstoši dolāri nedēļā ir  nieks. Es sapratu, ka biju salauzts, samalts un pat nenojautu par to.

"Kāpēc tu Mani neiesaistīji? - jautāja Kungs, - padari Mani par savu darījumu partneri. Pārstāj uzskatīt savu biznesu par kaut ko augstāku, nekā esmu Es."

Es atbildēju: "O, nu, labi, nu..." Tā atbild daudzi, kad Dievs vēršas pie viņiem ar jautājumu.

Ja gribat zināt patiesību, ka daudzi pat nenojauš, cik viņi ir stulbi, kamēr Dievs nesāk ar viņiem runāt. Kad Viņš saka to, ko domā, jūs būsiet pārsteigti, kā jums vispār pietika prāts izvairīties no nepatikšanām.

Un tā, es biju pietiekami gudrs: liku Dievu pirmajā vietā un Jēzus kļuva par manu biznesa partneri.

Viņš vēlas kļūt par jūsu dzīves Kungu tieši tagad. Viņš negrib, lai jums pirmajā vietā būtu kaut kas cits, bet ne Viņš.

DIEVIŠĶAIS CEĻŠ

Dievišķais ceļš - tie ir panākumi.

Lai sasniegtu dzīvē to, ko jums ir paredzējis Dievs, jums ir jāzina, ka Viņš vēl jums panākumus. Bet Viņš grib, lai, gūstot panākumus, jūs ietu tos ceļus, kurus Viņš ir nozīmējis.

"Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm." (Salamana pamācības 10:22)

Kādu laiku atpakaļ man bija iespēja nopelnīt miljons dolārus skaidrā naudā. Man ir daudz tādu iespēju.

"Brāli Norvel, - teiksiet jūs, - jūs, protams, izmantojāt šo iespēju, vai ne tā?"

Nē, neizmantoju.

Kāpēc?

Jo man nav vajadzīga nauda. Dažus gadus atpakaļ Dievs mani atbrīvoja no šīs kaislīgās vēlmes iegūt naudu. Un es vairāk neraizējos, atsakoties no milzīgiem finanšu darījumiem.

Turklāt, es jau esmu bagāts. Daudzus gadus es esmu multimiljonārs. Tāpēc kļūt par miljonāru - tas man savā veidā ir pazemojums.

Es pat nesaņemu algu par savu kalpošanu. Praktiski katrs ziedojums, kas tiek iegūts mūsu draudzes Bībeles skolā Tenesijā, iet mājas celtniecībā un tās uzturēšanā, kas paredzēta mātēm - vientuļniecēm, Bībeles skolai vai kādai citai mūsu kalpošanas sfērai.

Es atceros, kā reiz kāds no viessludinātājiem, kas uzstājās pie mums, savāca mīlestības ziedojumu priekš manis. Es pats esmu pieņēmis ziedojumus, trīs vai četras reizes pēdējo astoņu gadu laikā.

Bet tad, kad cilvēki ziedo mūsu kalpošanās, mēs vienmēr jautājam, kam ir domāts viņu ziedojums: mājai mātēm - vientuļniecēm, Bībeles skolai vai kaut kam citam. Un sūtam viņu naudu tieši uz kontu, kurai kalpošanai viņi to norādīja. Garantēju, ka es šo naudu nepaņemu sev. (Tos miljons dolārus, par kuriem es jums teicu, man piedāvāja par manas kalpošanas zemes īpašumu).

Man bija iespēja pārdot šīs kalpošanas īpašumu par miljons dolāriem. Bet es šo vietu gribu izmantot  Dieva lietām, lai iekarotu dvēseles un svētītu cilvēkus. Es to negribu pārdot.

Dievs pārdabīgi man parādīja, kā iegūt šo īpašumu un es negrasos pārdot to. Es teicu Viņam, ja Viņš gribēs, lai es pārdodu šo zemi, es to novērtēšu divas reizes vairāk Viņa un Viņa slavas vārdā.

FINANSIĀLO NOSLĒPUMU PANĀKUMI

Tikai dažu minūšu laikā es jums varu iemācīt to, kā saņemt no Dieva svētības. Gribat zināt, kāpēc es esmu finansiāli veiksmīgs? Es esmu veiksmīgs, jo pielūdzu Dievu un palīdzu cilvēkiem.

Ja jūs pielūgsiet Dievu, palīdzēsiet cilvēkiem un izdzīsiet velnu Jēzus vārdā, Dievs obligāti jūs svētīs.

Es precīzi zinu, kāpēc pār mani nāca Dievišķā svētība. Es zinu, kad tas notika, un kāpēc šī svētība palika pār mani. To pašu Dievs izdarīs arī  jums. Man nav izņēmuma tiesības uz svētībām. Tas, ko Viņš dara  man, Viņš izdarīs arī jums.

"Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši; vērodami viņu dzīves galu, sekojiet viņu ticībai! Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīg.i" (Ebrejiem 13:7-8)

"...Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā Viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo." (Apustuļu darbi 10:34-35)

"Bet, brāli Norvel, ziniet, Dievs mani svētī, bet ne tā, kā jūs!"

Nu, tas ir jūsu muļķīgās kļūdas dēļ. Tā patiešām ir muļķība. Ir muļķīgi ciest sakāvi tad, kad jums var būt viss, ko vien gribat. Ir muļķīgi slimot, kad jums pienākas būt veselam.

"Viņš ir tas, ar kura gādību arī mēs esam kļuvuši par mantiniekiem, kas pēc Viņa nodoma - Viņš visu vada pēc Savas gribas lēmuma...." (Efeziešiem 1:11)

Ja uzmanīgi studē šī panta grieķu valodas oriģinālu, tad kļūst skaidrs, ka tas patiesībā atšķiras no mūsu tulkojuma, īpaši tajā, kas skar frāzi "kļuvuši par mantiniekiem". Tajā burtiski runa ir par to, ka tā kā mēs esam Kristū, esam kļuvuši par mantojumu, paredzēti (pirms tam iekļauti) tam pēc definīcijas (Dieva Tēva).

Un, lūk, šeit mums ir jāpaceļ rokas un sirdis pielūgsmē uz Dievu, Kurš daudzkārt atklāj un runā mums par to, ka mēs esam Viņa dārgie izredzētie. Pēc Sava Dēla nāves Dievs mūs padarīja par Savu mantojumu.

Turklāt 11. pantā tiek runāts par to, ka mūsu varenais Dievs -  "Tas, kas visu vada pēc Savas gribas lēmuma." Katrā solī, ikdienā un dažādos veidos Dievs visu dara mūsu dzīvē tā, lai pietuvinātu mūs brīnišķīgai nākotnei, kuru Viņš ir ieplānojis  mums. Viņš dara visu (nevis kaut ko, nevis kaut kādu izņēmumu, bet visu), tuvinot mūs tam momentam, kad mēs atzīsim, pieņemsim un dzīvosim tajā pilnībā, kas Viņam ir mums Kristū Jēzū.

Ko Bībele ar to domāja, sakot, ka Dievs visu "dara"? Tas nozīmē, ka Viņš virza notikumus, vada tos, kombinē tos atbilstoši Saviem mērķiem un nodomiem. Mūsu dzīvē nekas nenotiek tāpat vien. Nekas nenotiek nejauši. Dievs vienmēr strādā, īstenojot Savus mērķus un nodomus. Ja mēs ciešam, tad mums par to ir jāslavē, jo ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību, bet cerība nepamet kaunā. (Romiešiem 5:3-5) Dievs paņem sliktāko un vērš to par labu mums. Reizēm apstākļi liekas nerisināmi, bet jūs skatāties uz roku, kura valda pār šiem apstākļiem.

Ja būsim jūtīgi pret Dieva balsi, tad dzirdēsim, kā Dievs vēršas pie mūsu gara, sakot: "Es strādāju pie taviem apstākļiem, tāpēc nespried pirms laika. Gala rezultāts vēl nav parādījies. Atceries par Manas gribas ģenerālplānu."

"..jau iepriekš savu cerību likt uz Kristu, lai tādējādi pagodinātu Dieva varenību." (Efeziešiem 1:12)

Tādā mērā,  kā Dievs visu vada vispārējā vislielākā labuma dēļ, mums, kuri paļaujamies uz Kristu, ir jādzīvo Viņa godības slavai, slavējot Viņu un pielūdzot Viņu, jo mēs taču esam Viņa mantojums, un Viņš visu dara mūsu dzīvē. Iepazīstot šo patiesību, gribas dejot! Dzīvot Viņa godības slavai - lūk,  no kā sastāv Dievišķais ģenerālplāns  mums, Viņa mērķis draudzei. Mēs esam Viņa mantojums Viņa godības slavai!

Katru dienu var redzēt apstiprinājumu tam, ka nevis sākums nosaka dzīvi, bet cilvēka izvēle būvēt savu nākotni. Dzīvs piemērs tam ir Pīters Daniēls, kurš, pārvarējis daudzumu grūtību,  sasniedza neticamus panākumus. Pīters Daniēls ir uzrakstījis apmēram 30 grāmatu, lai gan bija analfabēts līdz 26 gadu vecumam, bet kļuva par pieprasītu biznesa konsultantu, kurš ir pazīstams visā pasaulē.

Pītera Daniēla dzīve ir kā romāns ar neparedzamām beigām. Viņa personība izraisa patiesu interesi,  un,  kad viņš atbrauca uz Kijevu kādus gadus atpakaļ, gribējās noķert katru viņa vārdu, tā kā Pīteram Daniēlam ir ko teikt un ne tikai par finansēm un to pavairošanu, bet arī par pamatu, pareizu īstu personības pamatu, Dievišķo pamatu.

Trīs galvenie jautājumi palīdzēs sakārtot pa plauktiem Pītera Daniēla dzīves principus, pamatus un redzējumus:

1)augļi dzīves laikā;

2)augļi pēc dzīves;

3)personīgā dzīve/iekšējā harmonija.

PIRMIE PĪTERA DANIĒLA GADI

Pītera Daniēla dzīves stāsts sākas 1932. gadā Austrālijā. Viņa ģimene bija nabadzīga un nelabvēlīga, saistīta ar alkoholu un cietumiem. Bērnībā Daniēls pārcieta difteriju,  pēc kuras vēl ilgi atguva spēkus. Skolā praktiski nemācījās. Cieta no disleksijas (neirobioloģiskas izcelsmes specifiska mācīšanās traucējuma).

DANIĒLA ATSTUMTĪBAS MĀCĪBA

Savā grāmatā "Filipsas kundze, Jūs kļūdījāties" Pīters Daniēls atklāj izcelsmes atraidīšanas principu savā piemērā. Viņš izstāstīja stāstu kā pēc visām likstām (slimībām, fiziskā nespēka, kavētajām mācībām) viņš 7 gadu vecumā atkal nokļuva skolā. Atbildes uz jautājumiem un saziņa ar skolotājiem likās viņam kā spīdzināšana, jo saprast tos neizdevās un atbildes uz jautājumiem nebija. Tālāk jau bija sliktāk, Daniēls nokļuva Filipsas kundzes klasē un ar to dienu sākās mocības - par neapgūtajiem materiāliem zēns cieta izsmieklu visas klases priekšā, iekaustīšanu un tika izteikts galīgais spriedums par to, ka ļoti slikts zēns un no viņa nekad nekas labs nesanāks. Skola bija naidīga un dabīgi,  ka pastaigas pa parku likās daudz patīkamākas, lai gan par tādiem izgājieniem skolnieks saņēma vēl vairāk sodu. Zems pašnovērtējums un spējas bija acīmredzamas. Pīters Daniēls tālāk raksta, katra dzīvē ir līdzīgs personāžs, bet mūsu problēmas izpratne un risinājuma meklēšana Dievā Tēvā, palīdz pārvarēt jebkuras grūtības.

PIRMĀS PĪTERA DANIĒLA UZVARAS

Septiņpadsmit gadu vecumā Daniēls sastapa savu mīlestību un nākamo sievu Robinu. Divdesmit viena gada vecumā apprecējās,  un viņu ģimenē piedzima trīs bērni. Attiecības starp laulātajiem bija lieliskas ilgus gadus.

Pēc neveiksmēm skolā, divdesmit sešu gadu vecumā Pīters bija analfabēts un gandrīz nemācēja ne lasīt, ne rakstīt,  un viņam atlika strādāt tikai būvniecībā par mūrnieku.

Pirmo reizi sevi kā personību Pīters Daniēls atklāja Billija Grehema sapulcē 1959. gadā. Šeit Pīters saņēma pilnīgu dziedināšanu no disleksijas. Atnāca sapratne par to, ka viņš ir vērtīgs kā personība, neatkarīgi no savas pagātnes. Viņš var izmainīt savu dzīvi un būt laimīgs. Dievs izdziedināja dvēseli un sēja Savu gudrību.

Šeit dzima divi sapņi:

-Vēlme saprast, cik cilvēks var ziedot naudu labdarībai no sava dzīvē;

-Izmainīt pasauli uz 300 gadiem.

Sapņi bija aiz iespēju robežām ne tikai Pīteram, kuram bija problēmas, bet arī jebkuram cilvēkam.

PĪTERA DANIĒLA LĒMUMS

Lēmums bija kardināls. Pīteram parādījās 3 vārdnīcas ar vārdu nozīmi, viņš ņēma līdzi sev vienu un pārējās turēja mājās dažādās vietās, izmantojot iespējas attīstībai. Viņš pārjautāja vārdu nozīmi cilvēkiem, lai būtu pārliecināts par pareizo izpratni. Visas vārdnīcas tika iemācītas. Nākamais solis uz attīstību bija 2000 veiksmīgu personību (dažos avotos var atrast informāciju, ka šis skaitlis jau izauga līdz 6700) biogrāfiju izlasīšana. Daniēls mācījās no galvas jurisprudenci, ekonomiku līdz politoloģijai un vēsturei. Viņam kļuva skaidrs, ka smadzenes ir atvērtas treniņam un ka muskuļi padodas attīstībai.

PĪTERA DANIĒLA DARBS

Pēc tam darbs nekustamo īpašumu sfērā ar Bībeli mašīnā un kristīgu uzrakstu uz stikla un lieliem panākumiem lietā. Viņš stāsta savā grāmatā, ka pat iegūstot panākumus, neapmaldījās tajos un vienmēr juta Dieva roku pār sevi un saprata, ka daudz kas vēl ir jāmācās un jāizdara. Tālāk bija sākums personīgajam biznesam un sakāvei, zaudējot visu. Pīters Daniēls piecēlās, risināja finansiālos jautājumus un sāka biznesu no nulles, bet atkal cieta neveiksmi. Atkal izmaksāja parādus un organizēja biznesu trešo neveiksmīgo reizi. Sieva bija pret, vēlēdamās stabilitāti un parastu darbu. Bet ceturtā reize bija veiksmīga,  un veidojās milzīga nekustamo īpašumu kompānija, kas atradās Singapūrā un Honkongā. Pēc tam tā tika pārdota.

PĪTERA DANIĒLA LĪDERĪBA

Daniēls ir līderis kā personība un 1971. gadā sašutis par to, ka viņa pilsētā plānoja parādīt vulgāru un atklātu izrādi, viņš organizēja morāles komiteju, kas darbojās pret to. Komiteja vinnēja lietu tiesā un izrādi aizliedza. Tāpat arī bija citi jautājumi, ko risināja komiteja. Pīters organizēja masveida evaņģelizāciju, iesaistot plašsaziņas līdzekļus 1976. gadā, uzaicinot pazīstamas personības. Panākumi bija kolosāli, stadions bija pārpildīts. Šādi pasākumi, laikam nebija bijuši kopš Billija Grehema vizītes. Pēc tam jau bija kopīgās evaņģelizācijas ar Gremu Amerikā. Pīters Daniēls ar atvērtu sirdi kalpoja Dievam, reizēm pat zaudējot savā personīgajā biznesā. Pīters vadīja direktoru padomi tādās kristiešu kalpošanās kā "Jaunatne Kristum" u.c. Tika organizēti semināri par iesaistīšanos misijā un saucās "Meistara vārds". Cilvēkiem bija vajadzīgs atbalsts un gudrība un panākumi bija acīmredzami.

PĪTERA DANIĒLA SASNIEGUMI

Šodien Pīters Daniēls ir vienīgais, kam ir sava valūta, kas pieder viņa korporācijai. Pītera ģimenei ir personīgā zelta banka. Viņa komanda uzņēma filmu par ekonomikas tēmu un ieguva 1. vietu Čikāgā starp 1600 dalībniekiem. Pītera komanda ir viena no visvairāk pieprasītajām starp biznesa konsultantiem. Viņam ir sava uzņēmējdarbības skola. Bet pats galvenais -  to,  ko Daniēls var teikt, ir tas,  ka visa viņa atdzimšana, sasniegumi un nopelni ir tikai pateicoties Dievam. Pīters dalās ar veiksmes principiem un palīdz sasniegt nospraustos mērķus.

Viņa dzīvē bija braucieni uz Dienvidāfriku, kur Daniēls kļuva par ekonomisko jautājumu vēstnieku. Viņš pabeidza Orala Robertsa universitāti un tagad pastāvīgi uzstājas tūkstošiem auditorijās, daloties ar veiksmes noslēpumiem un vēlmi palīdzēt.

Viens no uzdevumiem, kuru Pīters Daniēls sev virza, tas ir formēt raksturu uzņēmēju starpā ar augstām morālām vērtībām, lai bizness būtu godīgs un kārtīgs. Pamats viņa darbībām - tā ir ticība, ģimene un uzņēmējdarbība, kurai uzticas. Pīters dibināja programmu "Trešās tūkstošgades liktenis", ar kura palīdzību var iegūt zināšanas savas darbības uzsākšanai.

PĪTERA DANIĒLA DARBĪBAS PRINCIPI:

-vairāk atdot nekā saņemt.

-vienāda attieksme pret katru cilvēku un sapratne, ka daudzi dzīvo bailēs, pārmaiņu bailēs. Pīters piedāvā dzīvot ticībā. Ticēt Dievam, savam aicinājumam un misijai.

-sapratne, ka viss ātri mainās un ir jābūt gatavam šīm pārmaiņām.

Šodien Pīters Daniēls  ir vīrs cienījamā vecumā, bet ar aktīvu darbības pozīciju dzīvē un darbā, viņš turpina pastāvīgi strādāt. Viņu pazīst visā pasaulē. 

INTERESANTI FAKTI:

-Pītera Daniēla mājā karājas izkārtne "Iedvesma", uzskaitot tos, kuri ir ietekmējuši viņa dzīvi: Billijs Grehems, Normans Vinsents Pils, Roberts Šuplers, Vinstons Čerčils, Harolds Stjuards, Džons Hegejs, Mārtiņš Luters Kings, Klements Stouns.

-ir pierādījumi, ka Ziemeļkarolīnā Pīters Daniēls uzstājās 31 tūkstoša auditorijas priekšā un zāle pateicībā aplaudēja veselu pusstundu.

-daudzas apmācības programmas ir bezmaksas.

CITĀTI:

-"Panākumi kristietim - dzīves distances skrējiens, kurā, neskatoties uz visiem šķēršļiem un grūtībām, saglabāt uzticību bībeliskajiem principiem... Tas ir skrējiens uz izvēlēto mērķi, uz izvēlēto distanci par izvēlēto balvu."

-"Savas dzīves laikā es redzēju, ka vairākums draudzes, laulības, biznesi izjuka, vairākums cilvēku tika nogalināti ne no tā, ka tika pieņemti nepareizi lēmumi, bet gan tāpēc, ka netika pieņemti vispār nekādi lēmumi."

-"Tagad, kad jūs esat tik daudz izlasījuši, jums, visdrīzāk, radās jautājums: "Ko tad viņš grasās darīt tagad?" Pilna atbilde uz šo jautājumu atrodas, protams, Dieva rokās. Tomēr mana vēlēšanās un plāns noslēdzas tajā, lai turpinātu ziedot, atbalstīt un audzēt vietējo baznīcu, cik man to atļauj laiks un iespējas. Tāpat arī gribu radīt caur kristiešiem vietējās angliski runājošās draudzēs jaunas firmas, kuras vietējām draudzēm atnesīs divi simti miljardus dolārus evaņģelizācijai. Vēl es gribu iedvesmot draudzes citās valstīs, kurām ir vēlēšanās, griba un iespējas realizēt manu programmu, un atrodoties zem Dieva rokas, izmainīt pasauli uz 300 gadiem."

Atbildot uz galvenajiem jautājumiem gribu piezīmēt:

1)Augļi dzīves laikā - tā ir kalpošana Dievam caur savu dāvanu, iegūstot bagātību un sasniedzot tūkstošus, sasniedzot tūkstošus kā kristiešu auditorijas, tā arī biznesmeņus visā pasaulē, nesot Svēto Rakstu patiesību parastās lekcijās.

2)Augļi pēc dzīves - tā ir sākotnējo mērķu sasniegšana - žēlsirdīgi upuri un pasaules izmainīšana uz 300 gadiem.

3)Personīgā dzīve/iekšējā harmonija - Pīters Daniēls ir cilvēks ar mērķiem un veltīšanos, bet cilvēks, kurš katru dienu iet uz savu mērķi, iegūst jēgu. Viņa jēga ne tikai vienkārši nopelnīt naudu, bet tūkstošu sasniegšana caur evaņģelizāciju un žēlsirdības kalpošanu citiem.

Var ar pārliecību teikt, ka cilvēks, kas pacēlies no pašas apakšas līdz nesasniedzamiem augstumiem, prot novērtēt dzīvi, gan savu, gan apkārtējo. Internetā ir maz kas teikts par viņa ticību, bet lasot grāmatas, saproti, ka viņš ar visu savu dzīvi ir veltījies Dievam un visu ko dara, tam ir ticības pamats. Sirsnība, gudrība, ticība, atvērtība pret cilvēkiem ir Pītera Daniēla spēks gan darbā, gan kalpošanā. 

2. daļa

Vai esat kādreiz bijuši būvlaukumā? Būvniecībā ikvienai ēkai ir stadija, kad apkārt valda pilnīgs haoss: visur izmētāta armatūra un celtniecības bloki, izkaisītas smilts un grants kaudzes. Visi staigā aizsargķiverēs un brillēs, bet pati jaunceltne ir līdzīga jebkam, tikai ne ēkai. Bet nav svarīgi, kā viss izskatās šajā etapā. Uz vietas ir arhitekts ar saviem plāniem. Viņam ir redzējums, kā ēkai ir jāizskatās pēc būvniecības. Un tā, arhitekta uzraudzībā celtnieki liek kopā celtniecības blokus, izmanto armatūru, koku, smiltis un granti. Ēka tiek būvēta ar milzīgu rūpību, un pakāpeniski iegūst vajadzīgo izskatu. Lai gan var paiet vēl daudz dienu, mēneši vai pat gadi, pirms arhitekta ideja ieņems konkrētās formas, visu šo laiku ēka tiek būvēta.

Tāds pats būvniecības process notiek arī mūsu dzīvē. Kaut kādā stadijā mums var likties, ka mēs esam pilnīgā haosā, un, iespējams, tā arī ir. Ja draudze pareizi dara savu darbu, tad viņā ir jābūt daudz "nosmērētiem" cilvēkiem - tādi, kuri izrāvušies no pašām "netīrākajām" situācijām un kuri vēl joprojām atrodas attīrīšanas procesā. Neviens mazulis no mātes klēpja nepiedzimst tīrs, un garīgā jaunpiedzimšana ir saistīta ar tādu pašu nekārtību. Un, neskatoties uz šo nekārtību, mēs garīgi pārvēršamies. Mēs esam celtniecības stadijā! Visam notiekošajam mūsu dzīvē ir noteikts mērķis un plāns. Viss sakārtojas tā, kā tam jābūt. Mēs esam majestātiskā Svētā Gara templis, kurš pagaidām ir būvniecības stadijā!

Svētā Gara klātbūtne mūsos norāda uz to, ka mēs esam "apzīmogoti" mūžīgai dzīvībai un Dieva ģimenei, un ka mēs piederam Dievam. Zināšana par to, mums dod pilnīgu pārliecības sajūtu. Dievs mūs izpirka no vergu tirgus ne tāpēc, lai mēs, kļūstot brīvi, atkal pārvērstu savu dzīvi par haosu, dzīvojot, kā mums gribās. Nē! Viņš izpirka mūs un teica: "Tu esi brīvs Jēzū Kristū, un Es grasos īstenot nodomu tev, lai tu sasniegtu mērķus savā dzīvē. Un tā procesā, Es tev došu tādu prieku un gandarījumu, kādu tu nepiedzīvosi vairāk nekur. Velnam vairāk nav nekādas tiesības turēt tevi verdzībā, apspiest tevi vai manipulēt ar tevi. Tu esi brīvs Jēzū Kristū, un Es tevi neatstāšu. Es tevi veidošu, radīšu un formēšu, lai tu kļūtu par cilvēku ar augstu vērtību, nozīmīgs un ar mērķi kā tagad, tāpat arī mūžībā."

Ļaujiet jums dot padomu: dariet redzamu (izrādiet) Svēto Garu savā dzīvē! Ne tāpēc, ka jums ir Svētais Gars, bet citiem - nav, bet vienkārši tāpēc, ka Viņš jums ir. Mums ir jāparāda Svētais Gars, kas dzīvo mūsos un jāpastāv uz to, ka Svētais Gars darbojas mūsos un caur mums, un jāļaut Viņam parādīt Dievišķo mīlestību un spēku caur mums attiecībā uz citiem cilvēkiem.

Un tiklīdz sātans sacelsies pret mums, mums uzreiz viņam ir jāatbild: "Nē,  velns, es zinu, ka esmu Mīļotā pieņemts. Nē, velns, es zinu, ka esmu izpirkts ar Jēzus asinīm. Nē, velns, es zinu, ka man ir piedots. Nē, velns, es zinu, Kam es piederu un kāpēc. Par mani ir teikts līgumā, un es atrodos būvniecības stadijā. Pār mani un pār manu dzīvi ir Svētā Gara zīmogs, un mana dzīve ir apslēpta Kristū. Es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un atdeva Sevi par manu izpirkšanu. Un es dzīvoju, virzos un eksistēju."

Katru reizi, kad velns man uzbrūk, es vēršu pret viņu apmēram divdesmit piecus labus, karstus pantus no Rakstiem, bet pēc tam sāku slavēt Dievu par Svēto Garu manā dzīvē. Svētais Gars - tas ir zīmogs, kas apstiprina to faktu, ka pār mani likumīgi valda Dievs, un pateicoties šim zīmogam velns mani nevar aizskart. Un nav svarīgi, ko es pārdzīvoju. Lai arī man ir slima miesa, bet mans gars ir apzīmogots. Lai arī man ir maz naudas, bet mans gars ir apzīmogots. Es zinu, ka es to visu pārdzīvošu. Es to PĀRDZĪVOŠU! Kad tas viss beigsies, es būšu vēl labākā stāvoklī, nekā iepriekš. 

Dievs pārvieto celtniecības blokus, armatūru un granti manas dzīves būvlaukumā, lai piepildītu viso to, ko ieplānojis man. Es nevis vienkārši pārciešu bēdas, ejot cauri tām, bet es virzos uz to, lai pieņemtu visu garīgo un fizisko svētību Jēzū Kristū - "Viņa godības slavā". Viss, kas es esmu, kas kļūšu, viss, kas man ir un būs, un brīnišķīgā pestīšana, kurā es esmu Svētā Gara apzīmogots, ir paredzēts vienam mērķim - godināt un slavēt Viņu. Aleluja!

1. daļa

"Viņā arī jūs esat dzirdējuši patiesības vārdu, savas pestīšanas evaņģēliju, un, Viņam ticēdami, esat saņēmuši Svētā gara zīmogu pēc apsolījuma, kas ir mūsu gaidāmā mantojuma ķīla, līdz reiz iegūsim pestīšanas pilnību par slavu Viņa varenībai." (Efeziešiem 1:13-14)

Kāpēc mēs varam uzticēties Dievam? Jo mēs esam dzirdējuši patiesības vārdu, Evaņģēliju, un noticējām. Dieva Vārds ir pelnījis pilnīgu uzticēšanos. Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti tā patiesumā. No šī panta mēs uzzinām vēl par kaut ko, kas ir daudz nozīmīgāks pamats mūsu pārliecībai Dievā: mēs esam Svētā Gara apzīmogoti. "Apzīmogoti" - pēc grieķu valodas "sfragizo". Šis vārds Rakstos tiek lietots dažādos kontekstos. Piemēram, pārsegs vai apvalks var tikt lietoti konteinera vai trauka aizzīmogošanai, kurā kaut kas glabājas. Savā veidā par zīmogu kļuva akmens, kurš noslēdza ieeju kapā, kur tika novietots Jēzus ķermenis. Tāpat zīmogs tika lietots kāda noslēpuma saglabāšanai. Kad Dievs parādīja Jānim nākotnes ainu, kuru viņš pierakstīja Atklāsmes grāmatā, dažas lietas bija "aizzīmogotas" un glabātas noslēpumā.

 Bet vēstulē Efeziešos 1:13 vārdam "apzīmogoti" ir īpaša nozīme. Tā ir identifikācijas (atpazīšanas) zīme, kas norāda piederību konkrētam īpašniekam un līdz ar to, tas ir aizsargāts. Pat tad,  kad ticīgais stāv cilvēku pūļa vidū, pār viņu ir Dieva Tēva svētā atpazīšanas zīme.

"Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos..." (2.Timotejam 2:19).

Dievs zina Savējos. Zīme, kuru Viņš ir uzlicis mums, apliecina, apstiprina un garantē, ka mēs piederam Dievam un mums ir pilnīga Viņa aizsardzība. Šī aizsardzība atraida visus ienaidnieka uzbrukumus mūsu dvēselei un dzīvībai. Bet šī atpazīšanas zīme nav tikai vienkārši uz mums. Šī zīme ir mūsos. Jo mēs esam apzīmēti, vai apzīmogoti ar Svēto Garu, kas atrodas mūsos.

Nesen notāru birojā es kārtoju papīrus, un notārs uzlika savu zīmogu uz mana dokumenta, kuru es parakstīju. Šis zīmogs apstiprināja mana uzvārda autentiskumu, šī dokumenta likumību un apliecināja manu identitāti. Svētais Gars ir mūsos - tas ir Dieva zīmogs pār mūsu dzīvi, kas norāda velnam uz to, ka mēs piederam Dievam, ka mēs neapšaubāmi piederam Dievam. Dievišķais izpirkšanas darbs ir apzīmogots mūsos, apstiprināts un pabeigts. Viņš ir likumīgs un neapstrīdams. Kad reiz Svētais Gars pārliecināja Pēteri un jūdu ticīgos tajā, ka pagāni Kornēlija namā likumīgi pieder Dievam (Apustuļu darbi 10:34-35), tāpat arī šodien Svētais Gars, apliecina velnam, pasaulei un visai cilvēcei, ka mēs likumīgi un neatgriezeniski piederam Dievam.

Velns redz un atzīst Svētā Gara zīmogu pār mūsu dzīvi. Apustuļu darbos 19:11-20 tiek aprakstīts, kā daži cilvēki atdarināja Pāvilu, mēģinot izdzīt dēmonus Jēzus vārdā. Bet šie cilvēki nebija ticīgie, un līdz ar to, uz viņiem nebija Svētā Gara zīmoga. Tāpēc ļaunais gars viņiem teica: "Jēzu es pazīstu un par Pāvilu es zinu; bet kas jūs tādi esat?" Uzbruka tiem, ievainoja viņus un izdzina no šīs mājas.

Ja jūs pa īstam neesat atdevuši savu dzīvi Jēzum Kristum un neesat Svētā Gara apzīmogoti, bet ejat uz draudzi un spēlējat reliģiju, tad es jums patiesi iesaku apstāties un tieši tagad samierināties ar Dievu. Nejokojiet ar Jēzus vārdu un Dievišķo spēku, jo pat velns atzīst to, kas ir Dievišķi likumīgs. Tikai spēcīga Svētā Gara klātbūtne jūsu dzīvē ir spējīga darīt jūs apzīmogotus un aizsargātus.

Vēstulē efeziešiem 1. nodaļā ir teikts, ka tāpat Svētais Gars ir "mūsu mantojuma ķīla". "Ķīla" grieķu valodā "arrabon", kas nozīmē "pirmā iemaksa, avanss, ar kuru tiek apmaksāta daļa no pirkuma cenas un ir likumīgas tiesības uz šī produkta īpašumtiesībām."

Šajā Svētā Gara zīmogā ir svēti un uzvaroši Dievišķie apsolījumi, ka Viņš pilnībā mūs ir atpircis no visa, kas mums sagādā mokas un raizes, - pagātnē, tagadnē un nākotnē. Svētais Gars pārstāv Dieva likumīgo prasību un Viņa darbojošos norunu, pēc kuras Viņš ir priekšnieks un mūsu ticības izpildītājs un aizvedīs mūs Sev līdzi uz slavas vietu. Svētais Gars - tā ir Dievišķā investīcija mūsu nākotnē. Kad mums ir Svētais Gars, mēs jūtam iedrošinājumu un pārliecību, ka viss mums būs labi. Būt ar Svēto Garu ir brīnišķīgi, bet ja Viņš - ir tikai iemaksa, tad kāda būs pilna maksa?!

Viņa iemaksa pārstāv stabilu garantiju tam, ka nākotnē Viņš mums dos vēl vairāk. Pāvils apgalvo, ka Svētais Gars kā mums dotā ķīla "Viņa mantojuma izpirkšanai" vai līdz tam brīdim, kamēr pilnībā neparādīsies mūsu izpirkšana. Mūsu pilnā izpirkšana tika iegūta Golgātā ar dārgajām Jēzus Kristus asinīm, bet kopumā šis "darījums" parādīsies tikai tad, kad mēs būsim savās augšāmceltajās miesās, kad jebkāds ļaunums tiks izbeigts uz visiem laikiem, un mēs dzīvosim jaunās debesīs un uz jaunas zemes. Jānis rakstīja 1.Jāņa 3:2 :"Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim". Bet kamēr mēs esam Dieva apzīmogoti, mums ir ķīla un mēs esam celtniecības stadijā.

Man vienmēr neizpratni radīja viens pants no psalmiem 127:1: "Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā..."

Es domāju: "Ja Dievs jau ir uzcēlis namu, kāpēc tad kādam vēl ir jāstrādā, lai to uzceltu un kāpēc tas ir veltīgi? Bet reiz man atnāca sapratne, ka Dievs  nav galdnieks. Viņš ir arhitekts. Viņš rada, vai būvē plānus, lai pēc tam mēs, kā galdnieki,  īstenotu tos laikā un telpā, ko Dievs ir ieplānojis mūžībā. Arhitekts celtniecības dokumentos norāda nākamās celtnes tehnisko raksturu, bet pēc tam atiet nost un novērtē savu plānu. Viņš plānu "redz" pilnībā īstenotu. Viņš savā prātā iedomājas visu, ko uzlicis ir uz papīra trīsdimensiju attēlā, pat ainavā.

Pirms darba sākšanas pie būvnieka ir jābūt visiem celtniecības rasējumiem. Nemēdz būt tā, lai tiktu ielikts, teiksim, pamats, bet pēc tam celtniecību apturētu tāpēc, lai arhitekts izstrādātu mājas iekšējo ūdens apgādes, gāzes, kanalizācijas un elektrības padeves sistēmu. Pirms ekskavators pirmo reizi kausu iedur zemē, visi plāni jau ir gatavi.

 Dieva plāns eksistēja visu laiku un pat pirms laiku iesākuma. Dieva nodomi ir precīzi, konkrēti un pilnīgi. Tie satur visas detaļas, kas nepieciešamas konkrētā projekta izpildīšanai no sākuma līdz beigām. Bet Viņa ģenerālplāns ietver atsevišķos plānus  katram no mums. Dievs redz pilnā apjomā to, par ko mēs varam kļūt, pat līdz vissīkākajai detaļai. Viņa plāns mums ir nevainojams un labāks par jebkuru mūsu izdomāto plānu.

Mūsu pašu nodomi un mērķi ir veltīgi, ja tie neietilpst Dieva pilnīgajā plānā. Visi mūsu centieni ir veltīgi. Tie ne pie kā nenoved. Bet kad mēs iesakņojamies Dievā un ļaujam Viņam īstenot Savu plānu ar Svētā Gara spēku mūsos, mēs virzāmies uz pilnību un integritāti. 

Ja mēs zinām un pieņemam to stāvokli, kuru mums ir jāieņem kā ticīgajiem Jēzū Kristū, bet tieši: būt Dieva bērniem, kas sniedz Viņam lielāko prieku, tad mūsu vienīgais pienākums  būs izpildīt Dieva vēlēšanās. Mums ir jāsaka "jā" visam, ko Viņš ir nodomājis mums: mērķi, attiecības ar Viņu un citiem cilvēkiem, aicinājums, kalpošana... Mums ir jāstrādā un jāattīsta tās dāvanas un talanti, kurus Viņš ir ielicis mūsos, tam, lai izmantotu tās Viņa mērķu izpildei.

"Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu." (2.Timotejam 2:15)

Mums ir jākļūst par darītājiem, kuri ir attīstījuši visas savas spējas, talantus un garīgās dāvanas. Kad būs nepieciešams izpaust šo talantus Dieva mērķiem, mēs varēsim parādīt lieliskus rezultātus, bet Svētais Gars dos mums spēku, stiprinās, vadīs mūs un palīdzēs mums. Un tad notiks pats pārsteidzošākais brīnums! Ne tikai Dievs būs ļoti apmierināts ar mums, bet arī mēs piepildīsimies ar prieku un laimi, zinot, ka esam Viņa paklausīgie bērni, kas godīgi izpildījuši Viņa plānu.

"Par slavu Viņa augstajai žēlastībai, ar ko Tas mūs apveltījis Savā mīļotajā dēlā." (Efeziešiem 1:6)

Svētais Gars vienmēr ir ar mums, Viņš patiešām ir Personība, Viņš neietekmē tikai abstrakti. Un es gribu vērsties pie tiem, kuri jūt, ka Dievs caur Svēto Garu saka: "Seko Man. Atdod savu dzīvi kalpošanai man!"Es gribētu, lai jūs to kādu brīdi apdomātu klusumā. Vienkārši savienojieties ar Kungu. Ja Dievs jums kaut ko teiks, tad esiet gatavi to dzirdēt un izpildīt to. Varbūt, jūs to nebijāt gaidījuši, ka Dievs gribēs jūs aicināt veltīties dziļāk un kalpot Viņam. Bet tas ir līdzīgi tam, kā Andrejs un Pēteris vienkārši nometa savus tīklus, jo Jēzus garāmejot teica: "Sekojiet man". Citā Rakstu vietā, Matejs sēdēja nodokļu savākšanas punktā. Un tad Jēzus teica pašu īsāko sprediķi, kāds jebkad ir sludināts. Viņš teica: "Seko Man!" Un Matejs atstāja materiālos ienākumus, ko nodrošināja viņam šis darbs, atstāja savu stāvoklis un sekoja Viņam.

Runājot kopumā, Dievišķais aicinājums bieži ir negaidīts. Un es jums pateikšu vienu lietu, ja Dievs jūs aicina, tad jums nav tiesības pieprasīt, lai Viņš atkārtotu savu aicinājumu vēlāk. Es zinu, ka tad kad Dievs aicināja mani, es biju pilnīgi nezinošs garīgajās lietās, bet zināju vienu, man nav tiesības cerēt uz to, ka Viņš mani aicinās otru reizi. Un atsaucos pirmajai reizei.

Un tā, ja jūs jūtat, ka Dievs jums uzliek Savu roku uz pleca un klusi saka: "Seko Man, lai kur ari Es tevi nevestu, " es rekomendēju atsaukties tam. Darīt kaut ko, ko Dievs jum saka - tas ir risks. Dievs vienmēr mums piedāvā darīt riskantas lietas. Bet daudz lielāks risks ir tajā, lai nedarītu tās. Ja jūs vēlaties kaut kā savādāk reaģēt šai neredzamajai Dieva rokai un teju dzirdamajai balsij, tad tā ir jūsu personīgā atbildība, es ne pavisam cenšos jūs piespiest veltīties Viņam.

Es jums gribu piedāvāt personīgi atbildēt Dieva aicinājumam. Tam, lai to izdarītu, vienkārši pieceļaties tieši tur kur jūs atrodaties, un sakiet: "Kungs, še es esmu. Sūti mani". Neesiet citu cilvēku motivēti, tam ir jābūt jūsu personīgajam lēmumam. Jauns jūs esat vai padzīvojis, jautājums nav vecumā, jautājums ir jūsu sirds attieksmē un jūsu savstarpējās attiecībās ar Kungu.

Nenorakstiet sevi tikai tāpēc, ka jūs esat pārāk vecs un arī ne tāpēc, ka pārāk jauns. Es atceros par mazo Samuēlu templī, kad viņu aicināja Ēlija.

VEICIET INVENTARIZĀCIJU

Veiciet inventarizāciju jūsu mīlestībā. Jums tā ir vai nav? Tam, lai atrastu savu nozīmi Dieva liktenī un uzplauktu, jums ir jāstaigā Dievišķajā mīlestībā.

"Bet, brāli Norvel, - teiksiet jūs, - es mīlu dažus cilvēkus, bet domāju, ka šādu grēcīgu sludinātāju vajadzētu pakārt rītausmā."

Ja jūs tā varat runāt, tas nozīmē, ka Dievišķā mīlestība jūsos nestrādā. Un nestrādās līdz tam brīdim, kamēr jūs neizmainīsiet savu attieksmi.

Dievs mums māca lūgt par mūsu brāļiem un māsām, kuri ir grēka gūstā.

"Ja kāds redz savu brāli darām grēku, kas nav nāves grēks, tas lai lūdz Dievu, un Dievs tam dos dzīvību, proti, tādiem, kas nedara nāves grēku...Katra netaisnība ir grēks, bet ir grēks, kas nav nāves grēks." (1.Jāņa 5:16-17)

Un Dievs piedod tiem, kas Viņam atzīstas savos grēkos un nožēlo tos.

"Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs visas netaisnības." (1.Jāņa 1:9)

Ja jūs esat naski uz Dieva ģimenes locekļu kritizēšanu, jums vajadzēs visus spēkus tērēt cīņai, ar kuru būs jācīnās visu savu dzīvi. Jums vajadzēs atrast mazu mājiņu un lūgt Dievu par to, lai jums pietiktu nauda visu rēķinu nomaksai. Citu mēnesi jums līdzekļi būs, bet citu - ne.

"Brāli Norvel, es nezinu, kāpēc es nekādi nevaru izlauzties, - teiksiet jūs, - es mīlu Dievu un eju draudzē...harizmātiskā draudzē! Es pat dejoju Dieva priekšā!"

Vai tas ir pareizi?

Un tātad, ja jūs ejat harizmātiskā draudzē un dejojat Dievam, iespējams, jūsu prāts ir tikpat brīvs, cik jūsu miesa. Ja jūs gribat, lai Dievs jūs svētītu, jūsu domāšanai ir jābūt tādai, kāda ir Viņam. Viņš nesvētī brīvus prātus. Atrodiet Rakstos nodaļu un pantu par to, kam jūs ticat, un nekad neatkāpieties no tā.

Jūsu kaimiņi un cilvēki, ar kuriem jūs strādājat kalpošanā, var izmainīties. Bet Dieva Vārds un Viņa mīlestība nekad nemainās un neizmainās.

"Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." (Jāņa 3:16)

Jānis stāsta mums par to, kā tas notiek. Mums Dieva dotais mūžīgais liktenis piepildās, lai kāds tas arī nebūtu, ticībā uz Jēzu.

Jūs varat būt alkoholiķis ar četrdesmit gadu stāžu, jūs varat būt plaukstošs biznesmenis, kurš savu laiku pavadīja ar visām pilsētas prostitūtām. Tam nav nozīmes. Dievs mīl jūs un grib jūs izglābt.

"Nē, brāli Norvel, - teiksiet jūs, - es esmu pārāk maznozīmīga Dievam, es Viņam esmu pārāk pretīga."

Nē, mana māsa. Jūs patiešām varat būt pretīga, bet tikai ne Viņam.

Dievs ir tik varens, ka var paņemt no jums jūsu grēku, attīrīt jūs līdz sniega baltumam un padarīt jūs par pilnīgi jaunu cilvēku - pilnībā jaunu.

Viņš var paņemt no jums prom to veco grēku smagumu un likt jums justies kā eņģelim, kā Dieva slavas simbolam.

Jēzus jūs noliks virsotnē, kur valda prieks, miers un līdzjūtība, ja jūs dosiet Viņam šo iespēju to izdarīt. Nav nekā tāda, ko Viņš neizdarītu jūsu labā. Viņš samaksāja par jūsu grēkiem. Un Viņš vēlas, lai jūs izmantotu visas priekšrocības, pateicoties Viņa krusta upurim.

Dievā nav ļaunuma. Viņš ir svēts, mīlestības un spēka pilns. Viņš grib, lai jūs būtu piepildīti ar to pašu mīlestību un spēku.

Velns pasaulē ir tāpēc, lai mocītu cilvēkus. Viņš tiecas nogalināt, nozagt un nomaitāt visu, kas jums ir vai arī kādreiz būs. Bet jautājums ir tajā: vai ļausiet to viņam izdarīt?

Jūs ļausiet viņam zagt, nogalināt un iznīcināt visu, kas ir jūsu dzīvēs līdz tam brīdim, kamēr jūs neiepazīsiet viņu un kamēr jūs neiepazīsiet Dieva ceļus.

Dievs grib, lai viss ļaunais, kas nāk jūsu dzīvēs un nodara jums ļaunumu, aizietu. Un Viņš grib, lai tieši jūs liktu tam aiziet.

"Likt tam aiziet, brāli Norvel? - jautāsiet jūs. - Es nezinu, kā likt viņam aiziet. Ko jūs ar to domājat?"

Labi, es jums izstāstīšu. Jūs varat likt velnam aiziet, vienkārši pasakot viņam par to. Jēzus teica, ka ir tikai viens veids izdzīt velnu: lietot Dieva vārdu.

Tagad saprotiet nākamo: varenas Dieva svētības nenāk lēti. Patiesībā jau tās ir bez maksas. Pats Jēzus Kristus jau samaksāja par tām. Bet tās neatnāk automātiski.

Jums ir jāmeklē Dievišķās svētības, jātiecas pēc tām, jātic tām. Jums ir jāparāda Dievam, ka vēlaties Viņu meklēt, lai kļūtu Viņā labāki, nevis paliktu otrās šķiras cilvēki. Es garantēju, ka Viņš jums dod visu labāko, jo Dievs ir visvarenākais devējs. Un lielākā balva no Viņa - tā ir jūsu Dievišķā nozīme Viņā. Dievam ir plāni jūsu panākumiem un veiksmīgu mērķu sasniegšanai (Jeremija 29:11). Bet velns, protams, tiecas nozagt, nogalināt un iznīcināt šos plānus.

Tam, lai neatļautu velnam nozagt jūsu Dievišķo aicinājumu, jums ir jāzina atšķirība starp Dieva ceļiem un velna darbības veidiem.

Visupirms, jums ir jāzina, ka velns un dēmoni patiešām eksistē. Daži cilvēki netic, ka ir dēmoni, bet tie, kuri tic, diemžēl maz ko zina par viņiem.

Garīgās pasaules neizprašana ir velna varenākais ierocis. Hozejas 4:6 ir teikts: "Un Mana tauta iznīkst kopā ar viņiem aiz atziņas trūkuma..."

Tādā veidā, mums ir jāzina Dieva Vārds un jāsaprot, ko mēs darām.

Mans draugs, pilna Evaņģēlija kalpotājs, uzzināja par dēmoniem daudz ko. Viņš nāk no tradicionālās denominācijas, tāpat kā es. Tāpat arī viņš ieguva labu izglītību un ir divi doktora grādi. Un visas viņa draudzes programmas bija pareizas. Katru svētdienu viss bija lieliski izplānots un noorganizēts.

Un tā kāds pilna Evaņģēlija sludinātājs atbrauca uz pilsētu, kur viņš dzīvoja, un sāka organizēt telts sapulces. Bet mans draugs nolēma apmeklēt pāris tādas sapulces, lai būtu par tām priekšstats.

Kādu vakaru, kad mans draugs mācītājs apmeklēja šādu sanāksmi, un sludinātājs lūdza par cilvēkiem, priekšā iznāca cilvēks, kas bija dēmonu apsēsts. Sludinātājs uzlika viņam rokas, bet viņš iekliedzās, sāka raustīties un aizskrēja uz to vietu, kur sēdēja mans draugs.

Pēc tam viņš iebāza pirkstu mana drauga sejā un teica: "Ha, ha, ha, ha, ha! Es esmu dēmons visām tavas draudzes doktrīnām,  un tas es esmu es, kas izplānoja tavu kalpošanu pagājušajā svētdienā! Ha, ha, ha, ha, ha!"

Šis mācītājs uzskatīja, ka viņš pats plāno savu kalpošanu, un tāpat arī draudzes diakoni. Vēlāk viņš man teica: "Es zināju, ka kalpošanu kāds ir izplānojis, bet pat neiedomājos, ka tie ir dēmoni. Es tikai zināju, ka manos dievkalpojumos Dievs nedarīja neko. Sprediķi bija vēsi, sausi un miruši. Un es zināju, ka Dievs viņus tādus nedarīja."

Un tā, mans draugs sāka "rakties" Rakstos, cenšoties atrast patiesību par to, kā saņemt vairāk Dievišķo spēku savā kalpošanā. Un, beigu beigās, viņš uzzināja par Svētā Gara kristību.

Mans draugs nebija vienīgais. Visa Jēzus Kristus draudze to bija palaidusi garām, būdami atkarīgi no programmām, bet ne no Dieva Vārda un Svētā Gara spēka.

Es bez grūtībām noticēju tam, ka mana drauga kalpošanu plānoja tieši velns, jo puse no viņa draudzes, parasti iknedēļas sapulces nosēdēja  salauzta un vāja.

Dievs nepadara cilvēkus salauztus un vājus. Tā nav Viņa griba. Viņš sūtīja Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai pār mums nonāktu debesis.

Debesīm nav nekā kopīga ar sakāvi. Jūsu dzīves jomas, kurās nav panākumi, nav debesu kontrolētas. Sakāve - tas ir velna ceļš. Tas ir elles darbs.

Ja jūs ciešat sakāvi, tas nozīmē, jūs esat atļāvuši dēmoniem darboties kaut kādā jūsu dzīves sfērā un pat to nepamanāt. Jums vajag veikt garīgo inventarizāciju no galvas līdz kājām. Veiciet inventarizāciju savā dzīvē, jūsu pierakstu kladē.

Paskaitiet savu naudu. Vai ejiet jūs Dieva ceļu, darot savu darbu?

4.daļa

DIEVIŠĶAS TIKŠANĀS

Kad Benijs Hins novadīja draudzes ēkas iesvētīšanu, uz dievkalpojumu atbrauca Kenets Koplends. Dons un Mērija sāka saņemt Keneta Koplenda misijas materiālus, kad viņi mācījās centrā "REMA". Pēc tam, kad Orals Roberts palūdza Mērijai pievienoties universitātes rektoru padomes sastāvā, Mērija rektoru sanāksmēs sēdēja blakus Kenetam un sadraudzējās ar viņu.

Mērija atceras: "Gadu pēc tam, kad Benijs Hins sastapa Donu, viņš tam palūdza braukt kopā ar viņu uz dziedināšanas dievkalpojumiem, lai dokumentētu notikušās dziedināšanas un brīnumus. Dons piekrita to darīt, bet negribēja par to ņemt samaksu. Viņš strādāja savā ofisā no pirmdienas līdz ceturtdienai. Ceturtdien vakarā viņš izlidoja uz Benija Hina dievkalpojumu. Dona darbs bija noskaidrot, kādas dziedināšanas bija patiešām pierādāms fakts. Viņš to darīja divdesmit gadu garumā."

2015. gada martā Dons beidza apskati vienam no saviem pacientiem, Markam Teiloram, un, pasaucot Mēriju savā kabinetā, iedeva viņai mapi.

Viņš teica: "Šis ir pravietojums, kuru Dievs deva Markam 2011.gadā. Izlasīsi to?"

Atgriezusies savā ofisā, Mērija balsī izlasīja pravietojumu. Viņa saprata, ka tas patiešām bija vārds no Dieva. Atgriezusies pie Marka un Dona, viņa teica: "Tā ir Dieva balss! Donalds Tramps būs mūsu prezidents!"

Pēc trīs mēnešiem Donalds Tramps paziņoja, ka iesaistās cīņā par prezidenta vietu Amerikā.

Pēc tā Kungs Mērijai teica sapulcināt cilvēkus lūgšanai. Sākot ar 2016. gada maiju un līdz pašām vēlēšanām, viņa organizēja lūgšanu sapulces katru dienu 65 nedēļu garumā, aicinot citus kalpotājus vadīt lūgšanu. Tūkstošiem cilvēku pievienojās viņai.

Šodien visi zina vēlēšanu rezultātus. Dievs izdarīja to, ko Viņš teica. Marks un Mērija šo stāstu atspoguļoja grāmatā, kuru viņi uzrakstīja un kura tika publicēta 2017. gadā. Vēlāk viņi arī uzzināja par to, ka kāda no kinokompānijām nolēma uzņemt filmu, balstoties uz notikumiem, kas aprakstīti šajā grāmatā. Šo filmu ir plānots parādīt uz ekrāniem 2018. gada oktobrī.

INSTRUKCIJA NO DIEVA

Pēc pilnas dienas, kas tika pavadīta ar savu ģimeni, kad viņi kopā svinēja Ziemassvētkus, Mērija vakarā apgūlās gultā. Tikko kā viņa nolika galvu uz spilvena, istaba izgaismojās un viņa izdzirdēja skaļu balsi: "Mērija, Es tevi esmu aicinājis."

Balss bija līdzīga Keneta Koplenda balsij, bet Mērija zināja, ka tā bija Kunga balss.

"Es gribu, lai tu iemāci Maniem ļaudīm piecus ticības principus. Pieraksti tos. Pirmais - ticībai ir jābūt darbībā. Pastāvīgā darbībā, kura pastāvīgi plūst. Ja tā nedarbojas, tā ir mirusi. Nākamais - Es gribu, lai tev būtu tāda ticība, kuru Es apbrīnošu! Trešais princips - tas ir tas, ka ticībai ir jābūt visa būtībā." Mērija stāsta: "Šis vārds lika man vienkārši izlekt no gultas. Es atskārtu, ka stāvu pie gultas nakts vidū, un es visa trīcēju. Dievs zināja, ka vairāk es nevaru pieņemt. Palika vēl divi principi, bet Viņš saprata, ka tas bija daudz vairāk, cik varēja ietilpt manā mazajā bļodā.

Nākamajā rītā es pazvanīju Kenetam. Viņš bija mašīnā un devās medībās. Es viņa izstāstīju par to, kas notika un Kungs runāja man balsī. Es viņam izstāstīju pirmo principu. Pēc tam es viņam izstāstīju, ka Dievs vēlas, lai mums būtu ticība, kuru Viņš apbrīno. Kenets man lūdza uzgaidīt minūtīti. Viņš apstādināja mašīnu un izkāpa no tās. Es varēju dzirdēt, kā viņš sauca: "Slava Dievam! Slava Dievam!"

Pēc tam, kad viņš atgriezās mašīnā, viņš teica: "Es esmu ieskauts Dieva liesmās!" Es viņam pateicu trešo principu un jautāju viņam, vai viņš zina, kādi varētu būt pārējie divi principi.

Kenets teica: "Nē, tas ir svēti. Es nevēlos tur iejaukties. Dievs tev parādīs, bet tu pat iedomāties nevari, ko tas nozīmē  man.""

Pēc dažiem mēnešiem Kungs Mērijai deva pārējos divus principus.

"Ceturtais princips - tas ir redzēt to, ko tu gribi, lai Es izdarītu, un sākt Mani godināt. Tev tas ir jāredz kā izdarītu, un Es nevilcināšos to izpildīt. Piektais princips - tas ir tas, ka mīlestība ir kā degviela. Tā ir kā maisījums, kurš ļauj ticībai virzīties. Pasaki Maniem ļaudīm, lai viņi staigātu mīlestībā. Slavētu Mani un staigātu mīlestībā. Ja jūs turpināsiet atcerēties visu slikto, ko jums ir izdarījuši cilvēki, tas traucēs jūsu ticības darbībai."

Ar piecu principu pilnu sapratni Mērija zināja, ka viņa ir aprīkota darīt to, kam Dievs viņu ir aicinājis - nest vēsti, kura viņai ir jānodod citiem cilvēkiem. To, ko viņa pārdzīvoja bērna gados, deva viņai vērtīgu mācību: nekad ne uz vienu neapvainoties. "Apvainojumi - tā ir kā nasta, bet Dievs grib, lai Viņa ļaudis staigātu pilnīgā brīvībā. Ja jūs turpināsiet atcerēties par visu slikto, ko jums ir izdarījuši cilvēki, tas traucēs darboties jūsu ticībai. Nevajag glabāt šos ierakstus. Sadedziniet tos un esiet brīvi!"

3.daļa

VIENS LIELS PAKLAUSĪBAS SOLIS

Mērija atceras: "Pēc tam,  kad tēti izlaida no slimnīcas, vecāki man atļāva atgriezties mājās. Tētis man nopirka 1968. gada sasistu "Pontiac". Tam nedarbojās atpakaļgaita, tecēja eļļa un dzesēšanas šķidrums. Bet 1975. gada augustā, kabatā esot nedaudz naudai, kuru es varēju sapelnīt, un septiņdesmit seši dolāri ziedojums, kuru man savāca cilvēki, kuri apmeklēja manas Bībeles studijas nodarbības, es pametu Džeksonvilu un devos uz Talsu, Oklahomas štatā. Es dabūju darbu Orala Robertsa universitātē, kurš ļāva man maksāt par studijām. Man patika Orala Robertsa universitāte, bet es negribēju ne ar vienu satikties. Es teicu Dievam, ka gaidīšu savu Boāsu. Es lūdzu Dievam nedaudz izstāstīt man par to cilvēku, kuru Viņš ir izredzējis būt par manu vīru.

"Viņa augums būs 191 centimetrs, viņam būs gaiši,  smilšu krāsas mati. Viņam patīk spēlēt  ģitāru, un viņa segvārds sastāv no trīs burtiem. Tāpat Viņš teica, ka mans vīrs meklēs mani un atradīs mani."

Pēc kristīgā koncerta Mērija devās pie letes, lai nopirktu T-kreklu, un atradās rindā aiz iespaidīga vīrieša - simts kilogramu muskuļu masas. Tā kā viņa jau bija pavadījusi kaut kādu laiku universitātē, viņa domāja, ka zināja studentu  vairākumu. Bet šo cilvēku viņa nezināja.

Viņa jautāja: "Jūs esat universitātes students? Neatceros, ka būtu jūs redzējusi iepriekš."

Viņš atbildēja: "Jā, es esmu students. Mani sauc Bazs Kolberts. Iespējams, jūs mani nezināt, bet es zinu jūs. Es redzēju, kā jūs sludinājāt uz ielas narkomāniem un prostitūtām. Es teicu Dievam, ka nekad neesmu redzējis meiteni, kura tik ļoti mīl Viņu, kā Jūs."

Mērija atbildēja: "Paldies". Mērija uzzināja, ka Bazs bija pazīstams universitātē studentu vidū. Viņš satikās ar skaistām meitenēm. Viņai tas bija vienaldzīgi.

Reiz kādu vakaru viņa izdzirdēja Baza balsi, kura pasauca viņu, kad viņa gāja uz autostāvvietu.

"Mērija! Es visur tevi meklēju! Es priecājos, ka beidzot tevi atradu!"

"Es visur tevi meklēju. Es beidzot tevi atradu,, "

viņa nodomāja: "Kungs, tas taču nebūs Bazs (angliski Baz)!" Drīz viņa uzzināja, ka Bazs - bija viņa segvārds, bet īstais vārds ir Dons Kolberts.

MOZAĪKAS GABALIŅI

Nākamajā reizē, kad viņi sarunājās, Mērija viņam uzdeva pāris jautājumus. "Kāds tev ir augums?" Viņa auguma bija 191 centimetrs.

"Vai tev patīk spēlēt ģitāru?" Jā, Viņam patika spēlēt  ģitāru.

Kamēr Bazs tajā vasarā mācījās skolā, Mērija dabūja jauniešu mācītāja darbu vietējā draudzē. Kad viņa vadīja dažādus pasākumus savai jauniešu grupai, Bazs bieži pievienojās.

Mērija stāsta: "Mēs ātri iepazināmies, mēs ātri kļuvām par draugiem un draudzējāmies visu nākamo gadu, bet mūsu attiecībās nebija nekādas romantikas."

Pēc gada Dons viņu uzaicināja uz randiņu. Bet vēl pēc pāris mēnešiem viņš viņu bildināja. Viņi apprecējās , kad Dons studēja pirmo gadu medicīnas skolā.

Tajā laikā Mērija aizgāja no Orala Robertsa universitātes,  un, saņēmusi Bībeles centra "REMA" diplomu, oficiāli kļuva par kalpotāju.

Mērija atceras: "Laikā, kad Dons studēja trešo gadu medicīnas skolā, viņš dabūja saules dūrienu fizkultūras nodarbību laikā gandrīz pie četrdesmit grādu karstuma un simtprocentīga mitruma. Viņu ievietoja slimnīcā intensīvās terapijas palātā un konstatēja, ka viņa nieres ir pārstājušas darboties. Kāju muskuļi atrofējās, un viņa kājas bija tievas - kā rokas. Biopsija muskuļu audos uzrādīja, ka ir attīstījusies akūta muskuļu nekroze - muskuļu šūnu bojāeja, kā rezultātā tika bojātas nieres. Ārsti sapulcējās ap viņa gultu un apsprieda biopsijas rezultātus. Viņi teica Donam: "Tu nekad vairs nestaigāsi. Tu pavadīsi ratiņkrēslā visu savu atlikušo dzīvi!"

Mērija niknumā atteicās no viņu pakalpojumiem.

Dons jautāja: "Ko tu izdarīji? Tie taču ir mani profesori!"

Mērijai bija vārds no Dieva: "Viņš skries un nenogurs. Viņš ies un nepaklups!"

Kopā ar Donu viņi stāvēja uz šo vārdu un atteicās būt vadāmi no saviem apstākļiem. Pēc trīs mēnešiem Donu izrakstīja no slimnīcas. No turienes viņš izgāja ratiņkrēslā. Kad viņi atbrauca mājās, Dons varēja bez krēsla palīdzības pacelt sevi uz otro stāvu savā dzīvoklī. Mērija gāja aiz viņa ar ratiņkrēslu.

Pēc trijām nedēļām, kad Dons mājās bija viens un Kungs sāka uz viņu runāt: "Piecelies no gultas un staigā!"

Mērija atgriezās mājās un ieraudzīja, ka viņš staigā.

Vēlāk Dons atgriezās slimnīcā un lūdza tikšanos ar ārstiem, kuri izmeklēja viņa biopsijas rezultātus. Viņa kāju muskuļi bija ne tikai atjaunoti, tie bija tieši par 2,5 centimetriem lielāki apjomā, kā pirms saules dūriena.

Ārsti piekrita tam, ka tas bija brīnums.

Tajā gadā Dons ne tikai pabeidza apmācības ar savu klasi, bet arī saņēma ārsta diplomu.

Pēc Medicīnas skolas pabeigšanas Dons un Mērija pārcēlās uz Orlando pilsētu, kur dzīvoja Dons. Tur arī viņš sāka savu medicīnisko praksi. Orals Roberts iekļāva Dona liecību par brīnumaino dziedināšanu savā žurnālā, un tajā pat laikā Dons un Mērija apmeklēja jaunu draudzi, kura nesen atvērās viņu apkārtnē. Draudzi apmeklēja aptuveni 300 cilvēku, un mācītājs palūdza Donam iznākt uz skatuves. Viņš jautāja: "Tu taču esi tas cilvēks, par kuru ir aprakstīts Orala Robertsa žurnālā, vai ne tā? Es gribu, lai tu zinātu, ka tu būsi mans ārsts!"

Un tas mācītājs bija Benijs Hins.