Svētā Gara izpausmes ( Kenets Heigins)

Ja Svētais Gars runā uz mums caur mēlēm vai caur pravietojumu, tad mums tas ir jāklausās klusumā!

Bet beigās mums ir jāpaceļ rokas un jāslavē Dievs par Svētā Gara izpausmēm.

 

Manās sanāksmēs ir bijis tā, ka Svētais Gars virzījās un pār mani nonāca svaidījums kalpošanai noteiktiem cilvēkiem. Reiz es norādīju uz sievieti rozā blūzītē, un caur vārda zināšanas dāvanu sāku runāt viņai par tās problēmām, lai kalpotu viņai ar dziedināšanu. Bet tiklīdz es sāku runāt uz viņu, visi sāka aplaudēt un svaidījums aizgāja. Tas bija prom kā putniņš, kurš sēdēja uz pleca, jo Dievs dzīvo Savas tautas pateicībā, bet ne aplausos.

Kad es aizgāju no šiem dievkalpojumiem, es raudāju, jo šiem cilvēkiem nebija pietiekama garīgā atšķiršana, lai saprastu, ka viņi apbēdināja Dieva Garu. Problēma bija tajā, ka viņiem nebija pienācīgas cieņas, viņi nebija "dziļi" garīgi. Viņi darbojās miesas sfērā...

Tas apbēdina Svēto Garu, jo Viņš cenšas kaut ko pateikt, bet mēs neklausāmies.

Es daudzas reizes redzēju, kā tika izbojāti labi dievkalpojumi, jo nepietiekama Dieva godāšana apbēdināja Svēto Garu un Viņš aizgāja. Dieva Gars pilnībā nodalījās ne tikai no manis vai kāda cilvēka, bet no visa dievkalpojuma.

Jūs esat atbildīgi par to, lai plūstu kopā ar Svēto Garu!

Pienāks laiks, kad mēs visi stāvēsim Dieva priekšā un dosim atskaites par to, kas notika dievkalpojumos, kurus mēs apmeklējām.

Daži cilvēki grib visu atbildību uzvelt sludinātājam. Bet neviens - neviens sludinātājs , kalpotājs, mācītājs vai skolotājs - nevar izdarīt cilvēkiem vairāk, cik viņi to atļauj.

Mēs to redzam Jēzus kalpošanā - bet Viņam bija Gars bez robežām (bez mēra). Nevienam citam nebija Gars bez mēra. Bet tomēr Jēzus nevarēja veikt neko varenu Savā dzimtajā pilsētā.