Dieva valstības darbi-pārdabiski ( Kenets Koplends)

Tieši tā darbojas Dieva Valstība - ne tikai  sludinātājiem, bet katram ticīgajam.

Nav nozīmes, vai esat draudzes mācītājs vai pārdodat bezalkoholiskos dzērienus, jo viss, kam jūs esat aicināts, tiek saukts par Dieva Valstības darbiem. Tā kā  Dieva Valstības darbi ir pārdabiski, tad atslēga to veiksmīgai izpildīšanai ir tajā, lai darītu visu, ko Jēzus liek darīt.

Ja Viņš jūs ir aicinājis atvērt veikalu limonādes pārdošanai, Viņam ir nodoms un spējas, kā Viņš vēlas to īstenot. Iespējams, ka Viņš vēlas, lai jūs pārņemtu visu limonādes tirgu un ieguldītu miljonus Evaņģēlija attīstībai. Iespējams,ka Viņš plāno sūtīt pie jums nākamo prezidentu, lai tas nopirktu limonādes glāzi, lai jūs varētu par viņu aizlūgt, svētīt viņu un izmainīt savas valsts nākotni.

Diemžēl vairākums kristiešu nav iemācīti tā domāt. Vecāki no bērnības viņiem saka: "Dārgais, tu vari būt tas, kas vien vēlēsies būt".

Nē! Ne Dieva Valstībā! Ja jūs esat Viņa Valstībā, Tad Dievam  jums jau ir plāns. Šajā plānā atrodas vieta jūsu draudzei. Tajā ir jūsu aizsardzība. Tajā ir jūsu labklājība. Tas ir svētīts plāns.

Iziet no svētību plāna un rīkoties pa savam būtu līdzīgi,ja nobrauktu no šosejas un braukt pa bezceļu. Tā vietā, lai brauktu ar ātrumu simts kilometru stundā, jūs nokļūsiet no vienas bedres otrā. Jūs būsiet slims, nabags un uzskatīsiet, ka jūs neviens nemīl.

Jūs rakstīsiet dziesmas par to, cik jūs esat bēdīgs, vīlies dzīvē un tamlīdzīgi.Kāpēc?

Tāpēc, ka jūs neesat savā vietā. Jūs neesat uz īstā ceļa.

"Bet, brāli Koplend, bet ko, ja pareizais ceļš, uz kura mani grib redzēt Dievs, ved uz Timbuktu (pilsēta Mali) vai uz kādu citu dīvainu nošķirtu vietu?"

Nu un kas? No kurienes jūs zināt, ka jums nepatiks Timbuktā? Ja jūsu vieta ir Timbuktā, tātad, tur ir jūsu labklājība. Tā var izrādīties pati nabadzīgākā vieta uz zemes, bet Dievs jūs var sūtīt tur un darīt jūs bagātus. Viņš var jūs padarīt tik svētītus, ka ekonomika jums apkārt sāks uzplaukt un visi sāks šo vietu saukt par "Ēdenes dārzu Timbuktā"!

Jūs varat teikt: "Nedomāju, ka tas ir iespējams. Man vienkārši nav tādas ticības".

Tad sāciet klausīties Dievā! Viņa vārdi ir piepildīti ar ticību. Lūk, kāpēc Romiešiem 10:17 ir teikts: "Tātad ticība rodas no pasludinātās vēsts, bet vēsts - no Kristus vārdiem" (jaunais tulkojums). Katrs vārds, ko saka Dievs, vai tas ir Bībelē vai Svētajā Garā jūsos - tas ir ticības konteiners. Kad Dievs jums dod bausli, Viņa bauslis sevī satur ticību, kura jums ir nepieciešama, lai izpildītu to. Bauslis pats par sevi jums dod spēku un varu izdarīt to, ko Dievs jums saka izdarīt.

Bet jums ir nepieciešams klausīties, ko Viņš saka. Jums ar Viņu ir jāpavada laiks, lasot rakstīto Viņa Vārdu un pārdomājot to, bet tāpat arī ir jāsazinās ar Viņu lūgšanā.

Personīgi es sarunājos ar Dievu visu dienu. To ir viegli izdarīt, jo Viņš taču dzīvo tieši manī. Es esmu Viņā, bet Viņš ir manī. Tāpēc man ir liela nozīme vienkārši sazināties ar Viņu visas dienas garumā attiecībā uz to, ko Viņš vēlas, lai es darītu, un to, kā Viņš vēlas, lai es to darītu.

"Nebūtu slikti tā dzīvot, brāli Koplend, bet Dievs vienkārši nerunā ar mani tā, kā Viņš runā ar jums".

Protams, ka tas tā nav. Viņš nav tāds Tēvs, kura nav ģimenē. Viņš pastāvīgi vēršas pie jums. Faktiski Viņš vēršas pie katra cilvēka. Savādāk Jēzus neteiktu: "Redzi, Es stāvu pie durvīm un klauvēju: ja kāds sadzirdēs manu balsi un durvis atvērs, Es ieiešu pie viņa un turēšu mielastu ar viņu un viņš ar Mani" (Atklāsmes grāmata 3:20).

Saskaņā ar rakstīto šajā pantā, jebkurš cilvēks var sadzirdēt Dieva balsi, jo Viņš vēršas pie katra un dara to patstāvīgi, ne ar dārdošu balsi no debesīm, kuru mēs varam sadzirdēt ar savām fiziskajām ausīm, bet ar iekšējo balsi, kuru var sadzirdēt cilvēkā iekšienē, viņa garā.

Ja cilvēki neklausās Dievu sevī iekšienē, tad pat tad, ja Viņš vērstos pie viņiem fiziski dzirdamā balsī, tas tāpat viņiem nepalīdzētu. Kā apstiprinājumu tam, mēs varam izlasīt to Jaunajā Derībā. Kad cilvēki bija kopā ar Jēzu un Dievs runāja uz Viņu fiziski dzirdamā balsī no debesīm, viņi izdzirdēja troksni, bet nevarēja saprast, kas tika pateikts. Viņi vienkārši padomāja, ka tas bija pērkons: "Laužu pūlis, kas tur stāvēja un bija to dzirdējuši, sacīja: "Tas bija pērkons," - citi teica: "Uz Viņu runājis eņģelis!" (Jāņa evaņģēlijs 12:29 jaunais tulkojums).