Bērna ticība

Džons un viņa sieva nebija vienīgie, kuri auga ticībā. Iedvesmoti no Kellijas un Džona Koplendiem par to, kā viņi ticēja Dievam par laivu, Džona bērni Dana, Reds un Trojs - paši sāka pieredzēt ticības piedzīvojumus. Kad deviņgadīgā Dana saprata, ka viņas vecāki gatavojas doties atpūsties bez viņas, viņa teica: "Tas nav godīgi! Mēs gribam braukt uz Disnejlendu!".

Džons un viņa sieva paskaidroja: "Tad jums nāksies lietot savu ticību. Pēdējo reizi, kad mēs tur braucām, tas mums izmaksāja 1700 dolāru. Mēs tev iesakam uzrakstīt vēstuli Dievam un lūgt".

Džons piebilda: "Un jūs nevarat rēķināties ar naudu no manas algas".

Dana uzrakstīja vēstuli, prasot Dievam par 1700 dolāriem un piebilda, ka viņa negribētu, ka tas maksātu tik dārgi.

Atbrīvojot savu ticību, viņa šo vēstuli piestiprināja pie ledusskapja un pateicās Dievam par atbildi. Viņa pazvanīja savai vecmāmiņai un ticībā teica, ka viņi brauks uz Disnejlendu. Tāpat arī viņa to pateica savai skolotājai.

Gāja mēneši un nekas nenotika.

Vēlāk Džonam piedāvāja veikt vienu darījumu un par šo darījumu viņam pienācās 1700 dolāri. Zinot, ka šī ir Danas nauda, viņš aizbrauca uz aviokompānijas ofisu, lai nopirktu piecas biļetes līdz Orlando. Sieviete, kura darbojās ar biļetēm, paskatījās uz viņu izbrīnā un teica: "Nekas tāds iepriekš nekad nav noticis! Mēs tikko saņēmām paziņojumu par atlaidēm. Jūsu biļetes maksās par puscenu lētāk!".

Džons par šo braucienu pastāstīja kādam savam draugam, kurš viņam uzdāvināja kuponus, pateicoties kuriem viesnīcas numurs un mašīnas noma viņiem neko nemaksāja.

TICĪBA NEKAD NEPADODAS!