Dieva plāns valdīšanā(1.daļa. Glorija Koplenda)

Kad jūs sastopaties ar negatīviem apstākļiem un jums ir kārdinājums sarūgtināties, tad, lūk, jums vārds uzmundrinājumam: Dievs neplānoja, ka  jūs, ticīgie, dzīvosiet zem šo apstākļu spiediena. Viņš neplānoja, ka  būsiet šo apstākļu upuri un turpināsiet cīnīties ar tiem, kā vien varat.

Nē, Dievs jūs ir radījis par uzvarētājiem! Viņš gribēja, lai jūs valdāt pār saviem apstākļiem kā valdnieki šajā dzīvē (Romiešiem 5:17).

Jūs taču esat Viņa jaunpiedzimušie bērni. Jūsos atrodas Viņa personīgā dievišķā daba. Jūs bijāt darīti dzīvi līdz ar Kristu un sēdināti ar Viņu debesīs (Efeziešiem 2:6). Tāpēc, kaut arī jūs vēl joprojām dzīvojat dabīgajā ķermenī, jums ir viss nepieciešamais, lai staigātu pārdabīgajā. Jūs varat uzvarēt velna uzbrukumus un šīs pasaules dabīgos apstākļus, un iziet no jebkuras situācijas ar triumfu.

Kā?

Tieši tāpat, kā to dara pats Dievs. Pasludinot ticībā Viņa Vārdu un nosaucot "neeksistējošu, kā eksistējošu" (Romiešiem 4:17).

Vēršoties pret jūsu dzīves apstākļiem, kurus nepieciešams izmainīt, un ticēt, ka izrunātais īstenosies (Marka 11:23).

Tas ir Dieva plāns valdīšanā. Tieši tā Viņš plānoja, lai jūs rīkotos, esot Viņa bērns, jo tā rīkojas Viņš pats.

Tieši tā Viņš radīja zemi! Viņš to pasludināja ticībā. Viņš izmantoja Savus Vārdus, lai izmainītu visu, kas nepieciešams, lai tas atbilstu Viņa pilnīgajai gribai.

Pirms Dievs sāka runāt uz zemi, viņa bija haosā. Kā rakstīts 1.Mozus 1:2: "Zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem". Bet Dievs skatījās pāri šiem negatīvajiem apstākļiem. Viņš zemi redzēja ar ticības acīm un pasludināja to, ko Viņš gribēja īstenot.

Viņš teica : "Lai top gaisma!" Un gaisma tapa (3. pants).

Viņš turpināja izmantot to pašu metodi visā radīšanas procesā. Viņš turpināja nosaukt neeksistējošu kā eksistējošu, līdz radīja visu pasauli ar Savu Vārdu.

Tikai padomājiet! Viss šis dabiskais, kas bija radīts, tika īstenots garīgajā spēkā, kurš tika atbrīvots caur Dieva vārdiem.

Visu, ko mēs redzam sev apkārt - tas ir rezultāts neredzamajam ticības spēkam. Kā ir rakstīts vēstulē Ebrejiem 11:1-3: "Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. Jo, tanī stāvēdami, tēvi saņēmuši liecību. Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais".

" Jā, bet , Glorija, Dievs visu šo darīja līdz tam, kad parādījās cilvēce. Un tiklīdz parādījās cilvēki, viss izmainījās".

Izmainījās viss, bet ne Dievs. Viņš turpināja darboties tieši tāpat. Vienīgā atšķirība bija tajā, ka pēc tam, kad Viņš nodeva varu cilvēkiem, tā vietā, lai pievērstos lietām, Viņš sāka pievērsties cilvēkiem.

Tieši tā Viņš rīkojās saziņā ar Ābrahāmu. Viņš darīja iespējamu Ābrahāmam un viņa deviņdesmit gadīgajai neauglīgajai sievai Sārai iegūt dēlu, dodot viņiem Savu vārdu. Viņš pārvērta neiespējamo viņu dabīgajā situācijā, pasludinot: "Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu  Es tevi esmu nolicis" (1.Mozus 17:5).

Ābrahāms atbildēja uz to, ka noticēja Dievam un piekrita Viņam. Viņš ielika Dieva Vārdu savā mutē, nosaucot sevi jaunā vārdā, un dienu no dienas teica ļaudīm: " Sveiki, es esmu daudzu tautu tēvs".

"Viņš arī nezaudēja ticību, vērodams, ka viņa miesa jau pamirusi - viņam varēja būt jau simts gadu - un ka pamiris arī Sāras mātes klēpis. Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, spēj arī darīt" (Romiešiem 4:19-21).