Dievs runā ar mums pielūgsmes laikā (Džoisa Maijere)
15. janvāris, 2018 pl. 18:25,
Nav komentāru
"Nāciet, pielūgsim un zemosimies, locīsim ceļus Tā Kunga, sava Radītāja priekšā." (Psalmi 95:6)
Pielūgsme rada atmosfēru, kurā Dievam ir vieglāk runāt ar mums. Ir grūti sniegt noteiktu pielūgsmes definīciju. Tā ir mūsu atbilde uz to, kāds ir Dievs, bet ne uz to, ko Viņš dara mums. Pielūgsme - tas ir kaut kas neizsakāms, kaut kas skaists un tāds, kam nav nosakāma cena, kas nāk no dvēseles dziļumiem, kas piepilda mūsu sirdi un tiek pienests Kungam, stāvoklis, kas pauž mīlestību, pateicību, nodošanos Viņam, ko nav iespējams aprakstīt ar vārdiem. Cilvēciskā valoda nav pietiekami bagāta, lai būtu iespējams aprakstīt pielūgsmi visā pilnībā. Pielūgsme - tas ir kaut kas tik dziļš un personīgs, ka, iespējams, nav vērts censties to ierobežot ar kaut kādām definīcijām.
Pielūgsme - tā nav vienkārši psalmu dziedāšana. Pirmkārt, tā ir sirds attieksme un prāta stāvoklis. Mēs varam no visas sirds pielūgt Dievu, nenodziedot nevienu noti. Pielūgsme dzimst mūsu sirdīs, piepilda mūsu domas un izpaužas vārdos un žestos. Kad mūsu sirdis piepildītas ar bijību Dieva priekšā, mēs varam dziedāt Viņam, dejot, applaudēt vai pacelt rokas. Mēs varam godbijībā klusēt un stāvēt nekustīgi. Tāpat mēs varam just vēlmi ziedot vai arī kaut kādā citā ārējā veidā izrādīt savu mīlestību pret Dievu. Tomēr tam visam ir jānāk no sirds, lai tas nepārvērstos par formālu rituālu, kuram nav nekādas nozīmes Dieva acīs.
Es jūs aicinu sākt patiesi pielūgt Dievu tieši šodien. Lai jūs vada mīlestība, un neesiet izbrīnīti, ja Viņš sāks runāt ar jums, kad jūs pielūgsiet.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Pielūdziet Dievu, paužot savu sirsnīgo pateicību par to, kāds ir Viņš.