Jūsu kārta vērsties pie kalna.1. daļa. (Kenets Koplends)

Kad runa ir par mācīšanos, kā dzīvot ticībā, nav spēcīgākas Rakstu vietas, lai izpētītu šo tēmu, kā uzrakstītais Marka evaņģēlija 11. nodaļā. Tieši tur sākas un beidzas jebkāda mācība par ticību. Tieši tur Jēzus tika galā ar neauglīgo vīģes koku, runājot uz to ticībā. Tieši tur pēc tam, kad kļuva acīmredzams, ka Viņa vārdi īstenojās, Viņš mūs iemācīja Sekot Viņa piemēram un teica: "Ticiet Dievam! Patiesi Es jums saku: ja kāds šim kalnam teiks: celies un meties jūrā! - un kas nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks tas, ko viņš saka, tad viņam tas arī notiks." (Marka 11:23)

Šie ir aizraujoši panti! Ja jūs esat saskārušies ar ticības cilvēkiem, tad visticamāk  jūs arī  pietiekami labi zināt viņus. Tāpat jūs zināt to, ka gadījumā,  ja jūs spersiet soli pa solim  uz priekšu un pielietosiet tos, tad viena lieta ir lasīt, bet pavisam cita lieta ir rīkoties pamatojoties uz tiem.

Viegli ticēt, ka Jēzus spēja vērsties pie vīģes kokiem un kalniem, un viņi izdarītu to, ko Viņš teica, bet, šķiet, daudz grūtāk ir ticēt, ka jūs varat izdarīt to pašu. Jūsu ticības drosme reizēm var aiziet tad, kad ir pienākusi jūsu kārta vērsties pie kalna.

Bet, saskaņā ar Bībelē rakstīto, tā nevajadzētu būt!

Tur ir teikts, ka mums, ticīgajiem, pieder pilnīga vara runāt Dieva Vārdu un sagaidīt, ka Viņš apstiprinās mūsu vārdus ar Savu spēku. Bībelē mums ir teikts, ka mēs varam sekot Ābrahāma piemēram, nosaucot " neeksistējošu, kā eksistējošu", un redzēt, kā mūsu vārdi īstenojas. (Romiešiem 4:17) Tur ir teikts, ka mēs varam prasīt Jēzus vārdā, un kā Viņš teica Jāņa evaņģēlijā 14:13: "Ko vien jūs Manā vārdā lūgsiet (prasīsiet), to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā."

Kāds varētu teikt: "Jā, bet, brāli Koplend, šajā pēdējā pantā nekas netiek teikts par to, lai vērstos pie kalniem. Šis ir pants, kurā ir teikts par lūgšanu."

Nē, tas tā nav! Grieķu valodā vārds, kas pārtulkots kā "prasiet", burtiski nozīmē "pieprasīt". Tas raksturo tāda veida izturēšanos, ar kādu Jēzus vērsās pie vīģes koka. Viņš runā par to, ko izdarīja Pēteris Apustuļu darbos 3. nodaļā, kad viņš pievērsās kroplajam cilvēkam pie Krāšņajām tempļa durvīm: "Nācarieša Jēzus Kristus vārdā - celies un staigā!" Tā bija ticības pavēle, un tā deva rezultātus. Tūlīt tā cilvēka pēdas un locītavas kļuva stingras, un viņš piecēlās,  "staigāja un lēkāja un slavēja Dievu." (6-8 pants)

Daži kristieši domā, ka tas notika tāpēc, ka Pēteris bija apustulis. Bet Pēteris teica pārsteigtajiem cilvēkiem, kuri stāvēja tajā dienā blakus viņam, ka tam nav nekā kopēja ar viņa spēku vai viņa svētumu. "Ābrahāma Dievs....cēla godā Savu kalpu Jēzu", - teica viņš (13. pants). "...ir ticējis Viņa Vārdam, Viņa Vārds to ir izdziedinājis." (16. pants) 

Ja Pētera teiktais bija patiesība (un acīmredzot, tas tā arī bija), tas nozīmē, ka gadījumā, ja jums ir ticība Jēzus Vārdam, jūs varat sagaidīt tādus pašu rezultātus, kādus saņēma Pēteris tajā situācijā. Jūs varat būt tikpat pārliecināti, kā viņš, ka tad, kad jūs teiksiet ticības vārdus, tie atbrīvos Dieva spēku un radīs pārdabiskus rezultātus.

Kāpēc?

Tāpēc ka Pats Jēzus apstiprina šos vārdus! Viņš personīgi ņem ticības pavēles, kuras jūs dodat Viņa Vārdā, un dara tā, ka tās īstenojas.