Dievišķo sapņu piepildīšanās. 3. daļa. Dieva metode darbojas ( Glorija Koplenda)

Mēs nevaram darīt visu pa savam, ja gribam saņemt visas labās lietas, kuras Dievs vēlas mums pielikt. Mēs nevaram pasludināt svētību apsolījumus Bībelē un pēc tam darīt visu, ko mūsu miesa runā mums darīt. Tā tas nenostrādās! Lūk,  kāpēc Dievs Psalmos 34:12-15 mums teica: "Nāciet šurp, jūs bērni, un uzklausiet mani! Es jūs mācīšu To Kungu bīties. Kas ir tas vīrs, kas mīl dzīvi un ilgojas pēc gara mūža, lai redzētu labas dienas? Tas lai sargā savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltīgus vārdus! Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā!"

Šie panti mums skaidri saka, kāpēc Dievs mums pavēl klausīt Viņu. Tas nav tāpëc, ka mums nepieciešams iziet kaut kādus pārbaudījumus. Tas ir tāpēc, ka tas, ko Viņš saka mums darīt, ir pareizs. Viņa metode nostrādā. Viņš mūs tur uz svētību ceļa un aizsargā no lāsta.

Dievs mūs mīl. Mēs esam Viņa bērni. Viņš vēlas, lai mēs piepildītu Viņa sapņus un baudītu visu, ko Viņš ir sagatavojis  mums. Tāpēc Viņš ļoti skaidri izklāsta patiesību Savā Vārdā. Viņš to ir padarījis tik vienkāršu, ka pat bērns to var saprast. Ir divi ceļi, kuri ir atvērti mums - Dieva ceļš, kurš aizvedīs mūs pie labas dzīves, kuru mēs vēlamies, vai cits ceļš, kurš neatnesīs tik labus rezultātus. Mēs varam izvēlēties jebkuru. Viss ir atkarīgs no mums. Bet izvēle, kuru mēs izdarīsim, noteiks dzīvi, kāda būs mums.

Personīgi es daudzus gadus atpakaļ nolēmu izvēlēties Dieva ceļu. Es nolēmu samierināt sevi un pakļauties Viņam - ticēt tam, ko Viņš saka Savā Vārdā, darīt visu, ko Viņš man saka darīt, un atļaut Viņam piepildīt Savu gribu manā dzīvē.

Un kau arī es turpinu mācīties, pēc vairāk kā piecdesmit dzīves gadiem tādā veidā, es sapratu, ka tā ir pati labākā dzīve. Neviens cits dzīves veids, pat tuvu tam, nav salīdzināms ar to. Nav nekā labāka, kā dzīvot mierā un ļaut Dievam pielikt jums labas dienas vienu pēc otras. Nav nekā vairāk aizrautīgāka, kā piepildīt Dieva sapņus mums.

Kāds varētu jautāt: "Bet ko darīt, ja es esmu atgājis no Viņa sapņiem man? Ko darīt, ja esmu nogājis no ceļa, jo neļāvu Dievam darīt to, ko Viņš vēlas manā dzīvē. Kā jūs domājat, Viņš man palīdzēs atgriezties uz pareiza ceļa?"

Man tajā nav pilnīgi nekādu šaubu! Dievs neuzlūko cilvēka vaigu. Viņš jums izdarīs to pašu, ko Viņš izdarīja p Kenetam un man.

Mūsu pirmajos gados, kad staigājām ar Kungu, mēs arī nogājām no ceļa. Mēs neplānojām to darīt. Mēs bijām vienkārši jauni un garīgi nepieredzējuši un pieļāvām dažas kļūdas. Un tā iemesla dēļ mēs neatradāmies Dieva gribā - nepareizā vietā, nepareizā laikā un iekļuvām ļoti nopietnā autoavārijā ceļā uz Teksasu.

Lai arī Dievs mūs pasargāja, mēs tikām izpostīti. Mēs sapratām, ka mums ir nepieciešams ieviest izmaiņas mūsu dzīvē, bet mēs nezinājām, kas tieši mums ir jādara. Tāpēc mēs samierinājām sevi un palūdzām Dievam mūs vest.

Drīz pēc tam, kad mēs palūdzām, Keneta mamma un tētis mums palūdza braukt viņiem līdzi uz praktisku semināru Orala Robertsa universitātē. Mums nebija ne mazākā priekšstata par to, ka viņu uzaicinājums būs tik ļoti saistīts ar mūsu nākotni. Bet kaut kādā veidā mēs sajutām, ka mums ir jābrauc. Mēs nevarējām izskaidrot to, bet mums vienkārši tas likās pareizi.

Kāds reiz teica, ka plūst kopā ar Svēto Garu līdzinās tam, kā baļķis peld lejup pa upi. Tas nozīmē būt padevīgam Dieva rokās un ļaut Viņam mūs aizvest tur, kur Viņš vēlas mūs redzēt. Lai arī mēs ar Kenetu tajā laikā bijām garīgi nepieauguši, mums pietika  būt kā šim baļķim! Tāpēc mēs izvēlējāmies ceļu pa straumi.

Mēs aizbraucām ar Keneta vecākiem uz semināru Talsā, un tā izrādījās Dieva atbilde mūsu lūgšanai. Tas mums palīdzēja skaidri ieraudzīt, kā iziet uz tā ceļa, kuru Viņš ir sagatavojis mums. Kenets jau ilgi cīnījās ar sajūtu, ka Dievs viņu aicina mācīties Orala Robertsa universitātē. Un kad mēs savas kājas likām uz šīs universitātes zemes, viņš pieņēma lēmumu, ka darīs to.

Mēs pat nevarējām iedomāties, ka viss mūsu liktenis ir vienā šajā lēmumā! Mēs nezinājām, ka Dievs mūs sūtīja uz Talsu, lai Kenets varētu strādāt ar brāli Robertsu un mācīties, redzot viņa vareno atbrīvošanas kalpošanu, vai ka mēs apmeklēsim brāļa Heigina seminārus, kurus viņš novadīja tur, un uzzināt par ticību. Viss, ko mēs zinājām, tas ir tas, ka vēlamies sekot Svētā Gara vadībai.

Tagad atskatoties atpakaļ, es esmu tik priecīga, ka mēs izvēlējāmies iet Viņa ceļu tajās brīvdienās. Tas mums atvēra durvis  dzīvei, kurā ir Dieva sapņi. Tas mūs nolika tādā stāvoklī, kad mēs varējām pieņemt no Viņa daudz laba, kā mēs vispār varējām iedomāties.

Šodien mēs dzīvojam tik brīnišķīgu dzīvi, ka daži cilvēki mūs uzskata par Dieva mīluļiem. Tā tas arī ir! Bet patiesība ir tajā, ka arī jūs esat Dieva mīluļi. Viņam ir plāni  jums, kuri ir labāki par visu, ko jūs jebkad spētu iedomāties. Viņam ir sapņi jūsu dzīvei un svētības, kuras glabājas  jums.

Pajautājiet Viņam par to un ļaujiet Viņam jums atklāt tās. Pavadiet laiku Viņa Vārdā katru dienu, veltījiet sevi Viņa gribas piepildīšanai un staigāšanai pa Viņa ceļiem, un sekojiet vadībai, kuru Viņš ieliek jūsu sirdī. Peldiet kā baļķis Svētā Gara upē, un vienu dienu jūs atskārstiet, ka esat pareizā vietā un redzēsiet savu sapņu piepildīšanos.