Pateicīgas sirds spēks (Kenets Koplends)

Es biju nikns uz savām kājām. Es biju nikns uz velnu un uz katru, kurš man tuvojās. Un es nespēju gulēt vairāku dienu garumā.

Tas notika 2004. gadā, kad man bija viena no intensīvākajām cīņām manā dzīvē par dziedināšanu.

Dažas dienas iepriekš man plīsa starpskriemeļu disks. Es jutu ļoti spēcīgas sāpes ķermenī.

Savā dzīvē esmu pārdzīvojis brīžus, kad mani sita, uz mani šāva, es kritu no zirga un pakļuvu zem mašīnas, bet es nekad nejutu tādas sāpes, kā tajā brīdi. Viss, ko es gribēju izdarīt, bija sakoncentrēties uz sāpēm un atbrīvoties no tām.

Dievs man atnāca palīgā, bet ne pavisam tā, kā es to biju iedomājies.

PIELŪGSME UZ LIEVEŅA

Es sēdēju uz lieveņa pēc kārtējās bezmiega nakts. Viens sildītājs bija apvīts ap manu apakšstilbu. Otrs - apkārt augšstilbam. Katrs no tiem turējās man virsū ar jostas halāta palīdzību. Abi sildītāji bija ieslēgti uz pašu augstāko temperatūru. Bet izrādījās, ka tas ne pavisam nepalīdz - es turpināju gulēt uz muguras raudot.

Es nejutu, ka man gribētos izpaust pateicību. Un, protams, es neizskatījos īpaši pateicīgs.

Bet visu šo sāpju vidū Dieva Gars mani pamudināja sākt izpaust pateicību par visu, ko mans Debesu Tēvs ir izdarījis  man.

"Tēvs, esmu tik pateicīgs Tev! Esmu pateicīgs par to, ka mana otra kāja nesāp. Esmu tik pateicīgs, ka manas rokas, mani pirksti labi strādā, un mana galva nesāp - viņa ir miegaina, bet tā nesāp!"

Visu šo sāpju vidū, vienkārši paklausot, es izteicu pateicību Dievam - ticībā!

VAIRĀK PIELŪGSMES - MAZĀK SĀPES

Būt pateicīgam ticībā.

Ne sajūtās. Ne pateicoties temperamentam. Bet veicot ticības aktu, es izdarīju to, ko darīju daudzas reizes jau iepriekš. Tajā vakarā uz lieveņa es nolēmu, ka vairs nerunāšu par to, kā es jūtos, par to, kā jūtas mana miesa, vai par to, kādā stāvoklī viņa atrodas.

Tā vietā, lai sakoncentrētos uz sāpēm un ciešanām, es piepildīju savas domas un lūpas ar pateicību par manu dzīvi, manu ģimeni, par visiem gadiem, kurus es pavadīju kalpošanā, un par visu labo, kas pacēlās manā garā.

Es sāku slavēt Dievu un pateikties Viņam, un jo vairāk es Viņu godināju, jo mazāk sāpes palika manā kājā.

Un kad es izpaudu Viņam savu pateicību, Dievs sāka runāt ar mani.

Jo vairāk Viņš runāja, jo labāk es jutos. Ar katru dienu man palika arvien labāk.

Bija daudz visa, kas noveda līdz pilnīgai dziedināšanai manā ķermenī. Tūkstošiem mani partneri, daudzi ticīgie no gara piepildītām baznīcām, kas runāja ticības vārdus un pārliecināti par īstu dziedināšanu - ārsti, mana ģimene un draugi - visi savienoja savu ticību ar manējo.

Tomēr nekam nebija tik liela ietekme, kā tam, kas sākās tajā vakarā uz lieveņa. Tiklīdz es sāku Dievam par visu pateikties, ko es savā dzīvē darīju pareizi, es nostājos uz problēmas izejas ceļa.

PĀRADRESĒTS FOKUSS

Ja tā padomā, tad izrādās, ka tajos gadījumos, kad mēs nokļūstam zem ļoti liela spiediena, ir tikai divas izejas. Un, lūk, tās: vai nu sakoncentrēties uz problēmu vai arī uz pateicību. Jūs nevarat vienlaicīgi darīt gan to, gan otru.

Piemēram, kas notiek, ja jums sāp pirksts? Visi pārējie pirksti, rokas, ausis un visas pārējās jūsu ķermeņa daļas, var strādāt pilnīgi, bet jūs neesat uz to sakoncentrējies. Nē. Viss, par ko jūs varat domāt - kā izārstēt sāpošo pirkstu. Jūs sākat apliecināt Rakstu vietas par dziedināšanu un mēģiniet risināt, ko vēl nepieciešams apliecināt vai izdarīt, lai apstādinātu sāpes.

Bet, ja jūs nelaistīsiet šos apliecinājumus ar godināšanu un pateicību, jūsu fokuss uz vienu sāpošo pirkstu - vai arī kāda nebūtu problēma - turpinās dominēt jūsu domāšanā.

Ja jūs nepāradresēsiet savu fokusu, problēma var noslāpēt jūs. Tāpēc sāciet pateikties Dievam par visu, kas strādā pareizi. Godiniet Viņu par visu to labo, ko Viņš ir izdarījis jūsu dzīvē. Kad jūs tā rīkosieties, jūs nonāksiet tādā stāvoklī, kad varēsiet atbrīvot savu ticību un saņemt atbildi.

"Jā, bet, brāli Koplend, jūs nezināt, kas ar mani notika."

Jums taisnība, es nezinu. Bet es noteikti zinu, ka jūs elpojat!

Tāpēc sāciet pateikties Dievam par savu dzīvi! Atgādiniet sev, ka, lai kādi arī nebūtu jūsu apstākļi, viņi varētu būt daudz sliktāki. Jūs vēl neesat miruši!

Un šāds princips ir pielietojams ne tikai dziedināšanas saņemšanai. Kad jūs pateicaties ticībā, jums viss visapkārt sāk mainīties. Tas izmainīs visu, kas notiek jūsu dzīvē.

IZSAUCIENI PADARA VELNU MĒMU 

Es nesaku, ka grūtības vairs nebūs, kad jūs sākat piepildīt atmosfēru ar godināšanas un pateicības izsaucieniem. Faktiski, tiklīdz jūs mērķtiecīgi sākat pagodināt Dievu, jūs kļūstat par galveno mērķi velnam. Kāpēc? Viņš ļoti baidās, kad jūs sākat iet pateicībā, un viņš centīsies jūs apturēt.

Viņš izmantos vienīgo līdzekli, kas ir viņa rīcībā. Viņš centīsies jums nozagt šo Vārdu caur iedarbību uz jūsu miesu. Marka evaņģēlijā 4:16-17 ir teikts: "Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, tūdaļ uzņem ar prieku. Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšanas uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas." Velns pacentīsies izdarīt tā, lai jūs tiktu kārdināti vai apvainotos. Bet tas nostrādās tikai tādā gadījumā, ja jums nav sakņu, ja jūs neesat ieskaņojušies Dieva mīlestībā.

Bet, ja jūs mīlat Kungu, jūsu Dievu, ar visu jūsu sirdi, dvēseli un prātu (Mateja 22:37) un izrādīsiet savu pateicību par visu, ko Viņš ir izdarījis, jūs iesakņosieties un nostiprināsieties mīlestībā. Tieši par to apustulis Pāvils uzrakstīja efeziešiem. Viņš teica: "Es lūdzu, lai pēc Saviem neierobežotajiem resursiem Viņš jūs apveltītu ar iekšēju spēku caur Svēto Garu. Un, kad jūs Viņam uzticieties, Kristus iekārtos mājvietu jūsu sirdī. Jūsu saknes atradīsies Dieva mīlestībā, un tās jūs uzturēs spēcīgus. Un, lai jums ir spēks saprast, kā visiem Dieva ļaudīm, cik plaša, cik gara, cik augsta un cik dziļa ir Viņa mīlestība. Lai jūs piedzīvotu Kristus mīlestību, lai gan tā ir pārāk varena priekš pilnīgas saprašanas. Tad jūs būsiet darīti veseli visā pilnībā dzīvē un spēkā, kurš nāk no Dieva." (Efeziešiem 3:16-19, Jaunais Dzīvais Bībeles tulkojums)

Topiet tik piepildīti ar Viņa mīlestību, lai aizvainojumi un kārdinājumi nevarētu jums pietuvoties. Godiniet Viņu par Viņa pārsteidzošo mīlestību! Godiniet Viņu, un, tādā mērā kā jūs to darīsiet, ienaidnieks tiks apturēts, jo godināšana padara mēmu atriebēju.

Piepildiet savas lūpas un atmosfēru ar pateicību - pateicieties Dievam par to, kas ir Viņš, par visu, ko Viņš ir darījis un turpina darīt jūsu dzīvē. Tad izmainīsieties jūs, un viss, kas jums ir apkārt!