Dāvids (T.D. Džošua)

1.Samuēla grāmata 17:32-52

Dieva Vārds, kas izgāja no Dāvida mutes, pārvērta viņu iekšienē!

"Bet Dāvids sacīja filistietim: "Tu nāc pie manis ar zobenu un šķēpu, un kaujas vāli, bet es eju tev pretī Tā Kunga Cebaota Vārdā, kas ir Israēla karapulku Dievs, kuru tu esi izaicinājis. Šodien Tas Kungs tevi nodos manā rokā, un es tevi nositīšu, un tavu galvu es tev nocirtīšu, un tavu līķi līdz ar filistiešu karapulku līķiem vēl šodien es nodošu putniem zem debess un zvēriem virs zemes, lai visa pasaule zina, ka Israēlam ir Dievs. Un lai atzīst visa šī kara saime, ka Tas Kungs neizglābj nedz ar zobenu, nedz ar šķēpu, jo karš pieder Tam Kungam, un Viņš jūs nodod mūsu rokā!" (1.Samuēla 17:45-47).

Dāvids runāja Ticības vārdus un Goliāts krita. Ticība darbojas pēc Dieva Vārda. Tā tic tagad; tā pieņem tagad; tā darbojas tagad. Kad mēs vēršamies pie Dieva pēc Viņa Vārda, šis vārds pastāvēs grūtībās. Dieva Vārds ir Gars; tas ir gaisma tumsā; sapratne tur, kur ir neziņa un brīdinājums par taisnību tur, kur ir grēks.

Tas mums parāda, kas mēs bijām, kas mēs esam un kas mēs kļūsim. Tas mums parāda Kunga žēlastību un taisnīgumu, un galvenokārt, glābšanas prieku un elles mocības. Kristiešiem ir jārunā Ticības Vārdi jebkurā laikā (Kolosiešiem 4:6).

Dieva Vārds, kas izgāja no Dāvida mutes, pārvērta viņu iekšienē!  Viņš teica ticības vārdus un Goliāts krita. Uzvara ir mūsu ticībā. Aizsardzība un spēks ir mūsu ticībā. 

Aplieciniet to, kam jūs ticat un ticiet tam, ko jūs aplieciniet. Taisnība visiem, kas sirdī tic, ka Jēzus ir Glābējs. Uzvara visiem, kas sirdī tic, ka Jēzus ir Pestītājs.

Iedomājieties, kas būtu noticis, ja Dāvids neteiktu ticības Vārdus tikšanās brīdī ar Goliātu. Iedomājieties to postu, kuru viņš būtu uzvēlis sev un Izraēla tautai: Dievs viņu nebūtu dzirdējis, viņš ietu bojā no Goliāta rokas un Izraēla tauta tiktu ienaidnieku sakauta.

Ja viņš nebūtu runājis Ticības vārdus, tad viņa vārdi ne tikai būtu bijuši veltīgi, bet tāpat arī postoši.

Viņa tauta skatījās uz to, kas būs ar mazo Dāvidu pēc viņa tikšanās ar Goliātu. Viņu vidū bija radinieki, draugi, ienaidnieki un tāpat arī tie, kuri ticēja viņam un kuri neticēja. Viņi visi skatījās uz šo ticības iznācienu. 

Tagad, kaujas laukā, ja tas, ko Dāvids runāja ar savu muti, nebūtu bijis tas, kam viņš ticēja ar savu sirdi, varam tikai iedomāties, kas būtu bijis ar viņu, kad viņš vaigu vaigā satikās ar milzi. Viņa vārdi būtu bijuši veltīgi, maznozīmīgi, tajā mirklī, postoši. 

Kad jūs sastopaties vaigu vaigā ar Jēzu, Viņam neinteresē jūsu apģērbs, stāvoklis, jūsu politiskais vai ekonomiskais apmēra spēks. Ar to es domāju,ka Viņam neinteresē jūsu ārējais spēks, bet jūsu ticība, tāpēc, ka ticība ir tā, kas dara jūs par vienotu ar Viņu. Jēzus teica: "Kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko es daru, un vēl lielākus par tiem darīs." (Jāņa evaņģēlijs 14:12)

Tas nozīmē, ka ar ticību, Viņa vara, spēja un spēks kļūst par jūsu - tas ir tas, kas jūs dara vienu ar Viņu.

Ticība: ticībā jūs esat taisnoti; jūs vairs neesat nosodīti. Ticībā, vainas kalni, kuri jūs atdalīja no Dieva tiks dzēsti, tādā veidā darot jūs par vienu ar Viņu - padarot jūs par Dieva bērnu!

Ja Dāvids nebūtu bijis ticības cilvēks, tad viņš būtu skatījies uz milža izmēriem, un būtu iekritis bailēs par viņa izmēru un sava pretinieka ieročiem. Atcerieties, fiziski milzis bija vairāk apbruņots nekā Dāvids. Bez viņa milzīgā izmēra, Goliātam bija šķēps, bruņu cepure, zobens un vairogs, pret mazo Dāvidu, kurš bija apbruņojies tikai ar vienkāršu lingu. Atcerieties, viņa tauta par viņu šaubījās; lūk, kāpēc viņš vērsās pie ķēniņa.

Ja Dāvids būtu skatījies uz biedējošajiem Goliāta izmēriem, viņš būtu padevies iebiedēšanai no ienaidnieka. Fiziski, Goliāts bija labāk apbruņojies un ar lielāku pieredzi kaujās.

Ārēji, Goliāts iedvesa šausmu un baiļu sajūtu cilvēkos - tie bija īsti ieroči, kurus viņš nēsāja. Bet Dāvids kā ticības cilvēks, svinēja uzvaru pār viņu, jo viņa ieroči bija viņā iekšienē. Dāvida spējas bija viņā - tas bija Dieva spēks. Lūk, kā tas ir: "Savā sirdī mēs ticam, bet ar savu muti apliecinām."

Ārējais spēks (iebiedēšana) bija Goliāta ierocis, bet Dāvida ierocis bija viņā. Bija vara viņa mutē. Ticība sirdī tika atbrīvota ticībā caur viņa muti. Viņš apliecināja uzvaru, un uzvara bija viņa. Šādi Dāvids atbrīvoja ticību savā sirdī ar savu muti: "Tu nāc pie manis ar zobenu un šķēpu, un kaujas vāli, bet es eju tev pretī Tā Kunga Cebaota Vārdā, kas ir Israēla karapulku Dievs, kuru tu esi izaicinājis" (1.Samuēla 17:45).

Dāvids runāja ticības vārdus un milzis krita. Tas nozīmē, ka Dāvids runāja ar savu muti to, kam viņš ticēja savā sirdī. Ir vajadzīga ticība, lai sasniegtu uzvaras. Pēc uzvaras katrs var saukt: "Aleluja!" "Amen!" "Ozianna!"

"Tad Dāvids pieskrēja pie filistieša, satvēra viņa zobenu, izvilka to no maksts un nogalināja viņu ar to, nocirzdams viņam galvu. Kad nu filistieši redzēja, ka viņu stiprais cīkstonis bija kritis, tad tie metās bēgt. Tad cēlās un gavilēja Israēla un Jūdas vīri, un, kliegdami kara saucienus, viņi vajāja filistiešus līdz ielejai un līdz pat Ekronas pievārtei..." (1.Samuēla 17:51-52).

Cilvēkiem nebija vajadzīga ticība, lai kliegtu: "Paldies Tev", kad krita milzis. Turpretī, Dāvids teica ticības Vārdus pirms vēl milzis bija kritis. Un tā, jebkurš var kliegt pēc tam, kad brīnums ir īstenojies.

LŪGŠANU PUNKTI:

Dabīgi, ka Dāvids nebija spējīgs stāties pretī milzim, jo milzis bija spēcīgāks pēc būtības un spēcīgāks miesā. Dāvids bija ļoti mazs. Tas parāda, ka mēs nekarojam dabīgajā platformā. Ticīgajam, kurš darbojas dabīgajā, nav nekāda spēka.

Ar to pašu spēku, ar kuru uzvarēja Dāvids, Kungs dos jums uzvaru, Jēzus vārdā!

Turpiniet runāt Ticības Vārdus milzim: "Prom no ceļa, Jēzus Kristus varenajā vārdā!"

ZINĀŠANAI:

Iedomājaties, ka jūs esat Dāvida vietā, kad varas cilvēki, jūsu kolēģi un pat jūsu brāļi, netic jums. Vai jūs ļausiet viņu viedokļiem izmainīt jūsu viedokli par sevi?

Milži jūs nevar nogalināt, bet bailes to priekšā gan var.

Dāvids runāja Ticības Vārdus un milzis krita. Kad jūs sastopaties ar milžiem - slimību, grūtībām, krīzi, pārbaudījumiem utt., kādus vārdus jūs lietojat?

Dāvids godināja un piesauca Dievu it visā.

T.D. Džošua (no grāmatas "Spogulis")