Jāzeps ( T.B.Džošua)

1.Mozus 37, 39, 42

Kad jūs apzināties savu sapni, lai kāda arī nebūtu situācija un, lai kas arī nenotiktu jums apkārt, tam nebūs nekādas nozīmes.

"Bet Jāzeps sapņoja sapni, un, kad tas to izstāstīja saviem brāļiem, tie ienīda viņu vēl vairāk. Un viņš teica tiem: "Uzklausiet šo sapni, ko es sapņoju. Redzi, mēs sējām kūlīšus tīruma vidū, un mans kūlītis piecēlies stāvēja, bet jūsu apkārtstāvošie kūlīši klanījās līdz zemei mana kūlīša priekšā." Un viņa brāļi sacīja tam: "Vai tiešām tu būsi mūsu ķēniņš? Vai tu valdīdams valdīsi pār mums?" Un viņi turpmāk to ienīda vēl vairāk gan to sapņu, gan to vārdu dēļ." (1.Mozus 37:5-8)

Reizēm jūs redzat laimīgus cilvēkus, kad nav ārēju iemeslu būt laimīgiem. Tas ir tāpēc, ka viņiem ir sapnis (redzējums), kurus zina tikai  viņi. Tieši tā bija ar Jāzepu.

"Un notika, tiklīdz Jāzeps pienāca pie saviem brāļiem, tie novilka Jāzepam viņa svārkus - šos svārkus ar piedurknēm, kas tam bija mugurā, un sagrāba to un iemeta bedrē; bet bedre bija tukša bez ūdens." (1.Mozus 37:23-24)

Pat tad, kad viņš bija pašā bedrē, viņš nebija skumju, baiļu vai šaubu pārņemts. Apstākļi, atrodoties sausā bedrē, nespēja viņu viņu novest no sliedēm, jo viņš bija fokusējies uz savu sapni, bet ne uz bedres apstākļiem.

"Tad Jāzeps atrada labvēlību viņa acīs, viņam kalpodams, un viņš to iecēla par sava nama pārvaldnieku un ielika visu, kas tam bija, viņa rokās. Un no tā laika, kad viņš to bija iecēlis par pārvaldnieku savam namam un pār visu, kas tam bija, Tas Kungs Jāzepa dēļ svētīja ēģiptieša namu, un Tā Kunga svētība bija pār visu, kas tam piederēja gan namā, gan tīrumā." (1.Mozus 39:4-5).

Pat tad, kad viņš bija Potifara namā, kur pret viņu labi izturējās, viņa fokuss palika uz sapni. Kad viņš baudīja visus labumus, viņš turpināja ticēt, ka viņa sapnis bija lielāks,nekā viņa pašreizējie labumi.

"Un Jāzepa kungs paņēma to un iemeta cietumā, vietā, kur ķēniņa apcietinātie tika apsargāti, un nu viņš atradās tur, cietumā." (1.Mozus 39:20)

Pēc tam viņš nokļuva cietumā. Cietumā viņš turpināja fokusēties uz sapni, bet ne uz cietuma apstākļiem. Daudzi šodien ir apstākļu ieskauti, jo viņi nesaknocentrējas uz savu sapni (redzējumu). Kad jūs apzināties savu sapni, lai kāda arī nebūtu situācija un, lai kas arī nenotiktu jums apkārt, tam nebūs nekādas nozīmes.

Atcerieties, mēs neskatāmies uz to, kas ir redzams, bet gan uz to, kas nav redzams, jo redzamais ir laicīgs, bet tas, kas neredzams, ir mūžīgs. Kā Dieva bērni, mēs staigājam ticībā, ne skatīšanā. Tāpēc mēs neesam pakļauti tam, ko redzam. Jāzeps bija cietumā, bet viņš neļāva tumšajiem apstākļiem nospiest viņu.

Viņš nekad neskatījās lejā. Likt jums skatīties uz dzīves grūtībām un vētrām no cilvēciskā skatu punkta, tas ir sātana lamatas. Es ar to domāju, ka skatoties uz jūsu situāciju no cilvēciskā viedokļa (no ārpuses), novedīs jūs pie vilšanās, bailēm, šaubām un uztraukumiem.

Jāzeps ieguva sapni, kad bija vēl mazs. Viņš redzēja kā zvaigznes klanās viņa priekšā. (1.Mozus 37:9) 

Tas bija sapnis, kuram viņš sekoja; tajā bija viņa fokuss. Viņš no tā brīža turējās pie tā. Lai kāda bija situācija, Bībele saka, Jāzeps vienmēr teica pats sev, "Šī vēl nav tā vieta, kur man ir jābūt". Nākotne, ko es vēlos ir lieliska. Maniem vārdiem ir jābūt manas vēlamās nākotnes fotogrāfijai. Mana rīcība, uzvedība, dzīves ceļš un viss par mani ir jābūt nākotnes fotogrāfijā, kuru es vēlos.

Katru reizi, kad Jāzeps atrada sevi vietā, kas bija pretēja viņa redzējumam, viņš teica: "Es neesmu tur, kur man ir jābūt - vēl ne!" Kad viņš atradās sausā bedrē, viņš teica sev: "Es neesmu tur, kur man ir jābūt - vēl ne!" Tas viņu apveltīja ar spēku pārvarēt apstākļus sausā bedrē. Kad viņš bija cietumā, viņš sev teica: "Es neesmu tur, kur man ir jābūt - vēl ne!" Tas apveltīja viņu ar spēku pārvarēt cietuma apstākļus. Kad viņš bija notiesātā pozīcijā, kad Potifara sieva centās viņu kārdināt, Bībele saka, ka viņam bija trīs iemesli, kuru dēļ viņš nepadevās kārdinājumam:

-Viņš saprata, kas viņš bija.

-Viņš bija derības bērns.

-Viņš bija bērns ar Dieva apsolījumu.

Ja jūs esat cilvēks ar redzējumu, jūs zināsiet to vietu, kurai jūs piederat. Un noteikti jums ir jāzina šī vieta! Kad Jāzeps atradās bedrē, viņš teica pats sev: "Tas nav Dieva apsolījums. Turp, kur es eju, ir kaut kas daudz lielāks. Es zinu, kam es piederu - un tas nav šeit!" Bībele saka, ka viņš turpināja pārvarēt. Atcerieties, ka ar mūsu grūtībām kļūst vieglāk tikt galā, kad mēs zinām, ka tas nevilksies ilgi. Viņš zināja, ka bedrē atradīsies neilgi. Lai kāda arī nebūtu problēma, tas nevilksies ilgi. Kad viņš bija cietumā, viņš zināja, ka šāds stāvoklis nav uz ilgu.

Ja jūs zināt savu vietu, tad kāpēc žēlojaties? Kāpēc jūs cīnaties? Kāpēc jums atrodas laiks visādiem nevajadzīgiem jautājumiem? Kāpēc? Kāpēc jūs uztrauc tas, ko cilvēki par jums runā? Kāpēc jūs pārvēršaties par ubagu, zinot savu aicinājumu?

Jāzeps zināja savu aicinājumu. Ja tas tā nebūtu bijis, tad viņš arī būtu nomiris šajā bedrē. Viņš būtu iekritis sevis žēlošanā: "Dievs, kāpēc? Kāpēc es? Kāpēc es!" Zinot to vietu, kurai viņš pieder, viņš paskatījās apkārt un teica: "Es zinu, kam es piederu - un tas nav šeit! Es nenomiršu. Es dzīvošu, lai redzētu Dieva slavu!" Viņš gāja pie troņa.

Jūs varat būt apmierināti, nav svarīgi, kas jums notiek apkārt. Lai kas arī notiktu jums apkārt, tas nenosaka, vai jūs esat apmierināti ar dzīvi vai nē.

Kad Dievs jūsu prātā ieliek kaut ko, apstākļi, ko teiks cilvēki vai, kas notiek jums apkārt, nevarēs izmainīt jūsu prātu. Atcerieties, to, ko Dievs ielika Jāzepa prātā, bija centrā, kad viņš bija netīrajā bedrē, cietumā vai Potifara mājā.

Dievs reizēm lieto grūtos laikus, lai pievērstu mūs Sev, lai mēs spētu zināt pareizu pozīciju un valdīšanu Viņā. Tajā laikā, kad Jāzepam bija sapnis viņa nākotnei, viņš bija pārāk jauns, lai novērtētu slavu, kas viņam bija priekšā - tas, kā viņš kļūs par premjerministru. Ja viņš būtu kļuvis par premjerministru agrāk, kā viņš kļuva par to Ēģiptē, viņš nebūtu tik pieredzējis, lai tiktu galā ar tādu stāvokli. Tāpēc grūtie laiki, caur kuriem viņš izgāja: sausā bedre, cietums, Potifara māja, bija unikāls Dieva ceļš, lai saglabātu viņu priekšā stāvošajai slavai. Ja Jāzeps nebūtu bijis cietumā, viņam nebūtu radušies tie kontakti, kas beigu beigās sasaistīja ar Ēģiptes troni. Savas dzīves tumšajos brīžos viņš ieguva nepieciešamās iemaņas un briedumu, lai tiktu galā ar atbildību, kas gūlās uz viņu paaugstinātajā pozīcijā, kuru viņš pieņēma Ēģiptē. No tā, mēs varam saprast, ka Dievs reizēm izmanto grūtus laikus - tās ir nepatīkamas situācijas - lai saglabātu mūs, lai mēs varētu paņemt savās rokās savu nākotni.

"Tagad viņa brāļi paši nāca un krita viņa priekšā zemē un sacīja: "Redzi, mēs tev gribam būt vergi." Un Jāzeps sacīja viņiem: "Nebīstaties, vai tad es esmu Dieva vietā? Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, gribēdams, kā šodien redzams, daudz ļaužu saglabāt dzīvus" (1.Mozus 50:18-20).

"Ticība ir stingra gaidīšana. ka Dievs piepildīs visu, ko Viņš mums ir apsolījis Jēzu Kristū" (Ebrejiem 10:23).

"Pacietība, neatlaidība, pārvarēšana, izturība, šie ir ticības cilvēka instrumenti" (Jēkaba 1:2-4).