Ticība- tas ir dzīvesveids ( Lesters Samrels)
10. maijs, 2018 pl. 10:03,
Nav komentāru
Es personīgi pazinu Smitu Viglsfortu, mēs strādājām kopā un kopā arī lūdzām. Es bieži apmeklēju viņa māju Bredfordā, Anglijā. Viņš bija tik ļoti nodevies Dievam, ka grūti bija ar viņu sazināties (es domāju garīgi). Garīgi viņš vienmēr atradās tālāk par visiem. Es nekad nedzirdēju, ka viņš kaut vienu sliktu vārdu teiktu par cilvēku. Ja viņš runāja par citiem, tad tikai labu. Nevis tāpēc, ka reiz viņš pieņēma lēmumu tā darīt, bet tāpēc, ka bija daļa no Viņa dabas.
Tu vari censties atkal un atkal pareizi dzīvot, bet tas ir ļoti grūti. Cilvēks, kas dzīvo ticības dzīvi, rīkojas pareizi, jo grib rīkoties pareizi. Tāda uzvedība - parādās raksturā, kad caur mums darbojas Svētais Gars.
Ticība var radīt tādu vēlēšanos tevī. Tad tā kļūs dabīga tavā dzīvē, un bailēm, šaubām, neziņai nebūs vairs vietas.
Kungs grib, lai mēs iemantotu ticību caur Viņa dzīvo Vārdu tā, kā tas mums diktē.
KĀ SAGLABĀT TICĪBU
Kungs grib, lai mēs glabātu ticību. Daži cilvēki ir līdzīgi sietam: viņus piepilda ar svētībām vairākas reizes nedēļā, bet viņi vienalga ir tukši. Dievs vēlas ne tikai, lai mēs pieņemtu ticību, bet arī lai mēs būtu pastāvīgi piepildīti ar to. (Es domāju ne tā ticība, kura man bija vakar, bet ticība, kura man ir šodien.)
Ticībai nav jābūt kaut kā saņemšanas veidam, viņai ir jākļūst par tavu "miesu un asinīm", izpaužoties garīgi. Ticībai ir jākļūst ar tevi par vienu veselu, atnesot tev pārliecību, ka tā bija ne tikai tev, bet ka tā ir arī tagad. Saglabāt ticību var tikai Dievišķā ceļā, izdzenot bailes no savas dzīves.
Es dzīvoju pēc viena principa. Ja velns mani brīdina: "Neej pa šīm durvīm, tur slēpjas briesmas", tad es ne tikai atveru šīs durvis, es ielaužos tajās! Es viņam uzreiz lieku saprast, ka viņš ir melis un ka es nebaidos no tā, kas slēpjas aiz durvīm. Ja tu esi atļāvis velnam iesēt tavā dvēselē bailes, tas runā par ticības trūkumu. Ticība nesadzīvo kopā ar bailēm. Pilnīga Dievišķā ticība izraisa pilnīgu baiļu trūkumu attiecībā uz pagātni, tagadni vai nākotni.
Savu ticību tu vari saglabāt, pastāvīgi esot sadraudzībā ar Kungu. Viņš atvērs tavas garīgās acis. Katrs redz redzamo, bet tev ir jāiemācās redzēt neredzamo.
Ticības cilvēki citiem krīt uz nerviem. Mana mamma bija ticības cilvēks, viņa sauca neesošu par esošu. Tas tracināja cilvēkus, kas nebija spējīgi redzēt to, ko redzēja viņa. Bet tā kā viņi nespēja redzēt, tad arī negribēja ticēt.
Ticības spēks ir spējā redzēt neredzamo, spējā redzēt to, ko nevar ieraudzīt ar fizisko redzi.
Kad pāris gadus atpakaļ mēs atgriezāmies no misijas lauka, tad mums nepiederēja nekas. Sakot "nekas", es ar to domāju pilnīgu nulli! Mēs uzdāvinājām draudzi vienā valstī un vēl vienu citā, tā ka mums nepalika ne graša.
Viens no maniem draugiem, Vārda kalpotājs, pienāca pie manis un teica: "Lester, tev ir piecdesmit, un tu esi izdarījis savu!" Es briesmīgi sadusmojos uz viņu un atbildēju: "Tu esi melis!" Pēc tam es par to izstāstīju Jēzum. Viņš mani uzmundrināja: "Nē, tu vēl neesi neko pabeidzis, tu pat vēl neesi sācis. Ķeries pie lietas!"
Un es ķēros!
Kopš tā laika mums izveidojās draudze un izvērsās milzīgs evaņģelizācijas darbs pa visu pasauli ar video, audioierakstu, grāmatu palīdzību, un kas ir pats brīnišķīgākais, ar televīzijas palīdzību.
To visu izdarīja Kungs, un Viņam pieder viss gods. Man tas viss bija jāredz ātrāk, pirms tas realizējās. Kad Dievs man teica: "Caur tevi pie Kunga atnāks miljoniem cilvēku", es atbildēju: "Amen, es tam ticu!" Bet tāpat es varēju iebilst: "Es nekad neesmu redzējis miljoniem glābtu cilvēku", un neredzētu ar!
Ticība - tas ir reāls Dieva spēks, kurai ir acis un kura redz neredzamo.
Bet es tevi gribu brīdināt: ja tu to visu meklē egoistisku mērķu labā, tad neko nesaņemsi! Kristus lauza maizi ne sev, bet izsalkušajiem. Viņš reiz pabaroja piecus tūkstošus cilvēku uzreiz, neskaitot sievietes un bērnus, un pēc maltītes salasīja divpadsmit grozus ar atlikumiem.
Ir neiespējami ieiet pārdabiskās ticības pasaulē ar tādām domām: "Es visu darīšu sev!" Protams, Dievs ir gatavs tev dot ļoti daudz ko, jo Viņš ir labs Dievs. Bet vadoties no egoistiskiem pamudinājumiem, tu darbojies citā pasaulē. Tā nav ticības pasaule, kur Dievs veic pārdabisko. Skaties ar ticības acīm - un tu saglabāsi savu ticību. Tu saņemsi tikai to, ko redzi, ne vairāk un ne mazāk.
Klausies ar ticības ausīm - un saglabāsi ticību. Tu dzirdēsi to, ko nevar dzirdēt, to, ko nedzird citi, un tavās ausīs tas skanēs kā pērkons. Un jautājot citiem, vai viņi dzird to pašu, tu saņemsi atbildi: "Es pilnīgi neko nedzirdu!"Mūsu fiziskās ausis dzird kaimiņu, draugu un citas balsis. Taču ticības ausis dzird, ko saka Dievs, tās dzird citu pasauli. Ticība vienmēr dzird to, kas nav dzirdams fiziskajā pasaulē.
Ticība - tas ir spēks, kas dod tev iespēju ienirt pārdabiskajā pasaulē un uzzināt to, kas nav pieejams citiem. Kad tu atvērsi durvis šai pasaulei, Pats Kungs ieies pa tām kopā ar tevi, un ticības spēks nonāks darbībā.