Dzīvot, pazīstot Viņu (Glorija Koplenda)
20. augusts, 2018 pl. 16:28,
Nav komentāru
2.daļa
UZVARA JŪSU SIRDĪ
Ir ļoti svarīgi uzstādīt sev likumu - pavadīt laiku lūgšanā un Vārda studēšanā pat labos laikos. Tad jūs varēsiet būt pārliecināts, ka sarežģītās situācijās jūs pēc ieraduma cerēsiet uz Dievu un neļausiet nepareizām sajūtām vai apstākļiem atdalīt jūs no Viņa. Esiet spēcīgi savā sadraudzībā ar Dievu - un jums būs pietiekami daudz pārliecības un spēka, lai saistītu jebkurus velna draudus.
Tāpat arī sāciet ik dienu attīstīt savu spēju dzirdēt Dieva balsi, lai, atrodoties bezcerīgā situācijā, sadzirdētu Viņu.
Tikai viens vienīgs vārds no Dieva var acumirklī visu izmainīt. Mēs ar Kenetu daudzu gadu garumā vairākkārt par to esam pārliecinājušies. Mums ne reizi vien radās nopietnas problēmas. Mēs sastapāmies ar grūtībām, kuras likās mums nepārvaramas. Bet Dievs vienmēr mums palīdzēja un aizveda mūs līdz uzvarai. Kādā konkrētā gadījumā mēs kaut kādu laiku nespējām samaksāt rēķinus par savu televīzijas programmu, un kādā brīdī izrādījās, ka mēs televīzijas kompānijai esam parādā gandrīz sešus miljonus dolāru. (Iespējams, jums tā nav īpaši liela naudas summa, bet p mums tā bija nopietna summa! Mēs nebijām raduši būt kādam parādā. Viss mūsu kalpošanā - tai skaitā mūsu ēka - tika nopirkti skaidrā naudā, nevis kredītā.) Ar katru dienu rēķins par televīzijas programmu turpināja palielināties, bet mēs arvien vairāk un vairāk iestigām parādos.
Pagāja mēneši, bet uzlabojumi nebija. No cilvēciskā viedokļa, mēs izdarījām visu, kas bija mūsu spēkos, bet nekas nepalīdzēja.
Tomēr mēs ar Kenetu turpinājām dzīvot pēc ticības, ikdienu sarunājoties ar Dievu, lūdzām un bijām Viņa Vārdā. Reizēm mums likās, ka tas nenes augļus. Bet mēs dzīvojam ticībā, bet ne skatīšanā, un tāpēc, kad mēs piegurām un gribējām padoties, mēs vienkārši saņēmām sevi rokās un barojām savu ticību ar Dieva Vārdu. Mēs stingri stāvējām ticībā, un Dievs mums sūtīja Savu spēku un izturību. Taču vienā skaistā dienā kaut kas notika mums iekšienē. Dieva Gars sāka kustēties mūsu sirdīs, un notika izlaušanās. Agresīvā ticība ņēma virsroku, un, neskatoties uz to, ka rēķini tāpat kā iepriekš turpināja nākt, mēs zinājām savās sirdīs, ka nauda jau ir mūsu.
Protams, pāris mēnešu laikā šis milzīgais parāds tika atmaksāts!
Tiklīdz mēs iekšēji sevī uzvarējām, apstākļiem nācās pakļauties mums, jo iekšējā uzvara vienmēr atnes uzvaru ārpusē. Tas ir garīgs likums. Tiklīdz jūs iemantojat glābšanu, dziedināšanu vai uzplaukumu savā sirdī, neviens elles dēmons neiztraucēs šim lietām īstenoties. Mēs turējāmies virs ūdens aptuveni desmit gadus, bet pēc tam situācijas atkārtojās. Šajā reizē mums jau bija pieredze, kura mums ļoti palīdzēja. Mēs bijām līdzīgi Dāvidam, kad viņš stāvēja Goliāta priekšā. Mēs atcerējāmies par gadījumu ar lauvu un lāci. Mēs atcerējāmies, kā Dievs mūs iepriekš atbrīvoja, un atkal sākām stāvēt ticībā. "Jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība." (1.Jāņa 5:4)
Ikdienas sadraudzība ar Dievu ir vitāli svarīga panākumiem, jo mēs vispirms uzvaram apstākļus savā sirdī, bet pēc tam - realitātē.