Nešaujiet! (Keits Mūrs)
21. augusts, 2018 pl. 9:36,
Nav komentāru
Psalmā 64:4 Dāvids salīdzina vārdus ar bultām. Viņš runā par ļaundariem, ka viņi "trin savas mēles kā zobenu un raida kā bultas savus rūgtos vārdus."
Jaunajā Starptautiskajā tulkojumā šis pants skan tā: "Viņi trin savas mēles un mērķē savus nežēlīgos vārdus, kā nāvējošas bultas."
Daudzus gadus atpakaļ es saņēmu atgādinājumu par šo līdzību, kad man uzdāvināja loku un bultas, kas bija asas kā skalpelis. Šī iemesla dēļ tas skaitās ļoti bīstams ierocis. Attiecīgi man ir jābūt ļoti uzmanīgam, ja gribēju to izmantot.
Līdz tam, kamēr manā rokā atrodas stiegra, es kontrolēju bultu. Bet tajā brīdī, kad es atlaižu stiegru, bulta vairs nav manā kontrolē. Tā vienkārši aizlido tur, kur tā bija mērķēta. Es to nevaru atgriezt atpakaļ un palēnināt tās kustību. Tiklīdz es palaidu vaļā stiegru, bulta ir ceļā uz mērķi.
Tas pats arī attiecas uz vārdiem. Kamēr vārdi ir jūsu prātā un jūsu sirdī, kamēr jūs tos neesat izteikuši, tas ir tas pats, kā turēt rokās atviltu stiegru. Jūs visu kontrolējat. Jūs varat nolaist loku un vispār neizšaut no tā. Bet, ja jūs palaižat vaļā stiegru - runājat vārdus - bultas lido. Un jūs jau vairs nevarat atgriezt vārdus pēc tam, kad tie tika izteikti.
Un, ja jūsu vārdi ir līdzīgi "nāvējošām bultām", tie var atnest neapdomīgus zaudējumus.
Piemēram, es aiznesu savu loku uz darbu, un es esmu dusmīgs un vienkārši sāku raidīt bultas visos virzienos. Kas notiks? Kad es pārtraukšu un paskatīšos sev apkārt, es redzēšu, ka visur guļ cilvēki ar bultām.
Protams, es varu pieskriet pie tuvākā upura un atvainoties: "Piedodiet man. Es vienkārši biju par kaut ko satraukts. Es negribēju šaut uz jums. Es pat nedomāju par jums. Es pat nemērķēju uz jums. Es vienkārši šāvu. Lūdzu piedodiet!"
Bet problēma ir tajā, ka jūs vienalga izšāvāt! Es varu nolikt loku, pārsiet brūces, un nav svarīgi, cik es atvainošos, es nevaru izmainīt vārdus, kuri jūs ievainoja. Jūs joprojām esat ievainots, bet man būs jāatskaitās Dievam par saviem tukšajiem vārdiem. (Mateja 12:36)
Mēs varam izvairīties no šādām situācijām, vienkārši sekojot Dieva Vārda principam. Salamana pamācībās 15:28 ir teikts: "Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu". Un Jēkaba vēstule 1:19 mums saka: "lai esam kūtri runāšanā".
Tāpēc nākamreiz, kad jums būs kārdinājums izšaut kaut ko no savas mutes, apstājieties un padomājiet, vai jūsu vārdi nebūs nāvējošas bultas. Apdomājiet savu vārdu ietekmi, pirms jūs tos esat izteikuši, un tad jums vēlāk nevajadzēs par tiem atvainoties.