Brīnumu vieta (Riks Džoiners)

"Jo Dieva valstība nav vārdos, bet spēkā." (1.Korintiešiem 4:20)

Kungs pabaroja tūkstošus ar dažām zivīm un maizēm. Tas fakts, ka no tik maza daudzuma sanāca tik daudz, padara šo brīnumu varenu. Kad mūsu rokās ir mazāk līdzekļu, nekā tas ir nepieciešams Dieva darba izpildīšanai, tad Kungs iegūst lielāku slavu. Kad mums ir pārāk daudz, tas mums traucē ieraudzīt brīnumus.

Kad Kungs mūs aicina izpildīt kaut kādu darbu, mums nevajadzētu ņemt vērā tos līdzekļus, kas mums ir, bet paļauties uz tiem līdzekļiem, kuri ir Viņam.

Tas ka tev pieder daudz, patiešām var traucēt varenu lietu izpildi Viņam. Kad Kungs nolēma izmainīt pasauli, Viņš nesāka uzkrāt vairāk bagātību, lai paveiktu šo uzdevumu. Viņš meklēja divpadsmit cilvēkus, kurus Viņš varēs svaidīt. Pat Viņa izredzētiem ļaudīm šī mērķa īstenošanai nepietika dabas talanti un spējas. Viņam bija vajadzīgi pāris cilvēki, kuri gribētu kļūt par traukiem Svētajam Garam.

Dažus gadus atpakaļ Kungs man teica, ka nauda - tas ir mans pēdējais līdzeklis. Šim līdzeklim ir kaut kāda vērtība, bet tas ir pats pēdējais līdzeklis, kas nepieciešams, lai īstenotos Viņa mērķis. Mums ir vajadzīgs Svētais Gars. Ir vairāki būtiski faktori attiecībā uz Svēto Garu, par kuriem mums ir jāzina, ja mēs gribam, lai Viņš mūs lietotu. Pirmo reizi par Garu ir pieminēts 1. Mozus 1:2: "Zeme bija tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem".

Šeit mēs redzam, ka pirmo reizi par Svēto Garu ir pieminēts tas, ka Viņš pārvietojas. Lai kur Rakstos tiktu pieminēts Svētais Gars, par Viņu ir rakstīts, ka Viņš pārvietojas. Jāņa evaņģēlijā 3:8 ir teikts: "Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara". No Gara piedzimušie arī pārvietosies. Kristīgā dzīve nav uz vietas stāvoša - tā vienmēr virzās, plūst, kaut kur pārvietojas. Tas ir to raksturā, kuri ir dzimuši no Gara.

Otrs nozīmīgs faktors, kuru mēs atzīmējam un kurš raksturo Garu 1.Mozus grāmatā, ir tas, ka Viņš pārvērš kaut ko neredzamu un tukšu krāšņā radījumā. Viņam vēl joprojām to patīk darīt. Tam, lai Viņš varētu mūs izmantot, mums nav obligāti jābūt pilnīgiem. Patiešām, mēs varam būt pārāk organizēti un gatavi tam, lai Viņš mūs izmantotu. Dievs nav pret organizēšanu, bet mūsu nožēlojamā, nenozīmīgajā cilvēciskajā iztēlē organizēšana - tas, visbiežāk, ir spiediena rezultāts uz padotajiem. Mēs gribam, lai viss būtu gatavs, bet Viņš grib, lai gatavi būtu mēs. Mūsu gatavība nav atkarīga no materiālās valstības, bet no sirds, kura mīl, tic un paliek uzticīga Viņam.

Tieši šī iemesla dēļ visuma Dievs piedzima kūtī - pašā vienkāršākajā un nepiemērotākajā vietā, kādu vien Viņš varēja izvēlēties. Viņu atrast var tikai caur atklāsmi. Tas pats skar visu, kas dzimis no Dieva. Kungs negaida, kamēr mūsu ēka būs pietiekami liela vai kamēr mums būs pietiekami daudz naudas bankā vai pat kamēr mēs nesasniegsim noteiktu līmeni. Viņš gaida, kad mūsos būs ticība Viņam. Ne sev, ne kolektīvam, bet Viņam.