Pļaujas likumi (Džons Avanzini)
27. novembris, 2018 pl. 11:06,
Nav komentāru
1.Sēklai jātiek iesētai. "...ja kviešu grauds nekrīt zemē..." (Jāņa 12:24)
2.Sēklai jātiek novestai stāvoklī, kad tā ir nepiemērota sējējam. "...ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens..." (Jāņa 24:1)
3.Jums ir jāsēj tas, ko cerat nopļaut. "...izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas..." (1. Mozus 1:12)
4.Ražas lielums tiek noteikts sējas brīdī. "...kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību" (2. Korintiešiem 9:6).
5.Sēklai jātiek iesētai labā augsnē. "Bet cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus." (Mateja 13:8)
6.Vienmēr ir jāgaida noteikts laiks starp sēju un pļauju. "....cilvēks sēklu iemet zemē un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana" (Marka 4:26-27).
7.Pēc iesēšanas ir jārūpējas līdz pašai ražas novākšanai. "...un ērkšķi izauga un to nomāca" (Mateja 13:7).
8.Vienmēr sējiet domājot par nākotni, bet ne vadoties no pagātnes. "Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu." (1.Mozus 26:12)
9.Ražas novākšanas izdevumi vienmēr ir lielāki. "...(namatēvs), kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīnadārzā." (Mateja 20:1).
10.Daļu no ražas jāizmanto jaunai sējai. "Kas dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju..." (2.Korintiešiem 9:10)
11. Daļa no ražas paliek jums. "Kas dēsta vīnadārzu un neēd tā augļus?" (1.Korintiešiem 9:7)
12.Jūs raža - Dieva brīnums. "Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai." (1.Korintiešiem 3:6).
PARALĒLES STARP DABĪGO UN GARĪGO
Dievs ar jūsu naudu dara tieši to pašu, ko ar iesētajiem graudiem. Pavairošanās simts, sešdesmit un trīsdesmit kārt nav tikai lauksaimniecībā. Šis brīnišķīgais pavairošanās princips attiecas arī uz kristiešu naudu. Par to runā nevis cilvēks, bet Pats Dievs.
Apustulis Pāvils velk šīs paralēles 2.Korintiešiem 9:6: "Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību."
Ar šo paziņojumu Pāvils skaidri norāda, ka ražas lielums ir tieši atkarīgs no sējas lieluma. Lauksaimniecībā šis ir neapstrīdams fakts. Turklāt, lasot tālāk, mēs redzam, ka Pāvila mērķis nebija tajā, lai mācītu Korintiešus, kā pavairot savus lauksaimniecības graudaugus, bet gan tajā, kā pavairot naudas sēklu. Viņš parāda, ka viņu naudu, kas ieguldīta Dieva darbā, rada to pašu, ko iesētā sēkla. Tā rada ražu! Tātad, mēs uzstādījām, ka šeit ir skaidra paralēle starp materiālo atbalstu evaņģēlijam un iesēto sēklu laukā.
DOŠANA RADA PAVAIROŠANOS
"Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz ikkatru labu darbu." (2.Korintiešiem 9:8)
Tradicionālās draudzes māca, ka nav labi gaidīt no Dieva atpakaļ Viņam atdotos līdzekļus. Taču pat cilvēks, kurš nezina rakstus, lasot augstāk minēto pantu, spēs atklāt, ka tāda mācība neatbilst teiktajam Dieva Vārdā šajā jautājumā.
Ievērojiet, ka šeit Dieva Vārds nesaka, ka, ja jūs dosiet noteiktu summu Dieva darbam, tad jūs atpakaļ saņemsiet tik pat. Tieši pretēji, šis pants saka, ka saņemtā summa ir daudz lielāka par atdoto. Un Dieva Vārds apsola, ka Dievs jums dos pārmērīgi jūsu sētajam: "lai jūs visur un vienmēr būtu pārplūstoši dedzībā uz ikkatru labu darbu."
"Dodiet, tad jums taps dots..." (Lūkas 6:38).
Tāpēc finansiālā raža nevar būt līdzīga iesētajai. Katra materiālo līdzekļu vienība, kas ieguldīta Dieva darbā, tiks pavairota līdz pļaujai vairākkārt.
"...tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim... (Lūkas 6:38)
Ja jūs iesējāt simts dolāru evaņģēlija jomā, jūs pļausiet daudzus simtus; tajā nevar būt nekādu šaubu.
Dievs, piedāvā daudz labvēlīgākus noteikumus mūsu ieguldījumiem. Vienus rēķinus viņš atmaksā ar simtkārtīgu pieaugumu, otrus ar sešdesmitkārtīgu, bet trešos - trīsdesmitkārtīgi.
"Bet cita (sēkla) krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus" (Mateja 13:8)