Jūs pārvaldāt bagātību

2.daļa

Es eju gar mazo strautu virzienā no upes. Ūdens tajā ir tik tīrs, ka es redzu zivi.

Es apsēžos uz akmens pie strauta un novelku kurpes, lai pabradātu ar kājām pa auksto ūdeni, kā es to reizēm darīju savā jaunībā.

Un atkal dzirdu vēsti.

Ūdens!

Brīnums! Jau kopš paša iesākuma Dieva dāsnās radīšanas, ūdens vienmēr darīja brīnumus. Kādus brīnišķīgus stāstus tas varētu man izstāstīt, ja vien spētu runāt!

Kopš tā brīža, kad mūsu planēta kļuva par mājām cilvēkiem, ūdens kalpoja visiem, dodot dzīvību.

Tā veldzē slāpes miljardiem cilvēku.

Pārveidojot to par tvaiku, tā dod spēku mašīnām, kuras izveidojuši cilvēki, un pēc tam pārvēršas par šķidrumu, lai atkal kalpotu cilvēkiem.

Kāds brīnišķīgs partneris ir ūdens!

Tas iztīra kanalizācijas caurules, mazgā apģērbu un veic tūkstošiem citu darbu. Pēc tā tas vienmēr atgriežas okeānos, kur attīrās un no kurienes atkal sāk sava cikla darbu.

Ūdens! Tas ir līdzīgs Dievam. Tas nekad neatkāpjas, nekad nepadodas un nekad nepārtrauc iesākto.

Neviens nespēj radīt to.

Nekas spēks nespēj to iznīcināt.

Tas vienmēr atgriežas atpakaļ, tīrs un caurspīdīgs.

Bez tā uz zemes nekas nespētu eksistēt.

Un es domāju par mūsu vareno saikni.

Dievs darbojas mūsos un manī.

Viņš ir jūsu avots. Viņš nekad neatkāpjas. Viņa atjaunojošais spēks ir spējīgs pacelt un izdziedināt, izglābt un svētīt jebkuru cilvēku. Viņš vienmēr atgriežas, tīrs un spožs.

Es izņemu kājas no ūdens un apauju tās. Saules stari krīt uz zemes cauri koku lapotnēm. es eju pa zaļo nogāzi un noguļos saules apspīdētajā zālē. Es pārdomāju.

Es dzirdu vēl vienu pārpilnības vēsti.

Saule! Kāds spēks! Kāda bagātība! Kāds enerģijas avots!

Neizmērāma enerģija, kas saņemta no saules, tā mazā zīle nekad nespētu izaugt bagātajā augsnē. Minerālie sāļi sajaucoties ar ūdeni nekad nespētu pārvērsties varenā ozolā, dzeltenā kukurūzā, rakstainā papardes lapā, krāšņos augļos un skaistos ziedos.

Bez saules, strauts, kur es spēlējos, būdams zēns, nekad nebūtu, un tajā nekad nedzīvotu zivis.

Ūdens brīnums vienmēr paliktu okeānu gūstā, un dzīvība uz zemes nespētu parādīties.

To pašu var teikt par Dievu.

Es dzirdu vārdus:

"saules gaismas pārpilnība! Dieva pārpilnība!"

"Pārpilnība man! Pārpilnība jums!"

"Nav nekāda trūkuma!"