Lūgšana rada garīgo jūtīgumu (Jongi Čo)

Raksti - tas ir kaut kas vairāk par melniem burtiem uz baltas lapas. Vārdi, kas uzrakstīti Bībelē, - tas ir kaut kas vairāk, nekā vienkārši vārdi. Vārdi Bībelē - tie ir Dieva Vārdi.

"Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā." (Jāņa 4:24) Jēzus teica: "Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība." (Jāņa 6:63) Tādā veidā Svētais Gars mūs var ievest tādā garīgā jūtīgumā, ka mēs būsim spējīgi saprast Dieva Vārdu ar jaunu dziļumu.

Tāpat Pāvils uzsver: "Bet mēs sludinām Dieva gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu. Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. - Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus." (1.Korintiešiem 2:7-10)

Tāpat arī Pāvils uzsver, cik svarīgi ir saprast Dieva Vārdu zem Svētā Gara svaidījuma, kurš atnāk caur lūgšanu: "Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams" (1.Korintiešiem 2:14).

Iemesls, kāpēc pasaule nesaprot Dieva Vārdu, pat pielietojot visu savu gudrību, ir tajā, ka Dieva Vārds pieder daudz augstākam līmenim, nekā vienkārša dabīga gudrība un sapratne. Tā satur garīgo līmeni, kuru nav iespējams sasniegt bez Svētā Gara.

Viena no manām mīļākajām dziesmām, kuru uzrakstījis Viljamss F.Šerminovs saucās "Lauz dzīvības maizi". Ceturtajā pantā ir teikts:"

O, sūti Savu Garu, Kungs, pār mani,

Lai Tas aizskartu manas acis, un tiktu apgaismots;

Parādi man patiesību, kas apslēpta Tavā Vārdā,

Jo Tavās atklāsmēs es redzu Tevi, Kungs.

Kad es savās rokās paņemu pašu dārgāko materiālajā pasaulē, kas man pieder, - savu Bībeli, - es lūdzu Svētajam Garam: "O, Svētais Gars, atver man acis, lai es varētu redzēt Dieva Patiesību Tavā Svētajā Vārdā." Ir liels prieks studēt Dieva Vārdu pēc lūgšanas!

Ticība atnāk no klausīšanās, bet klausīšanās - no Dieva Vārda, rakstīja Pāvils vēstulē Romiešiem. Dievs audzē mūsu ticību, ja mēs attīstām klausīšanos (dzirdēšanu) vai jūtīgumu. Mūsu garīgais jūtīgums atnāk pie mums caur lūgšanu Dieva Vārda studēšanā.

Atkarība no Kunga palielina tavu garīgo jūtīgumu. Es sapratu, ka tad kad es pilnībā esmu atkarīgs no Kunga, Viņš vienmēr mani vada un dod man garīgo sapratni. Bieži tas prasa garīgu drosmi. Pēc lūgšanas. kad esmu piepildīts ar ticību, es saņemu vēl vairāk garīgo jūtību. Attīstoties manām garīgajām sajūtām, es varu uzņemt Dieva Vārda "cieto barību". "Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu." (Ebrejiem 5:14)

Ebreju vēstules autors vienkārši parāda noteikumus, kas nepieciešami tam, lai būtu spējīgs ēst cietu garīgo barību. Tie, kuri ir attīstījuši savu garīgo jūtīgumu, izmantojot tiem raksturīgo prasmi izšķirt, var ēst cietu barību.

Taču tie, kuri nav attīstījuši savu garīgo jūtīgumu, var tikai uzņemt Dieva Vārda pienu.

Reiz vakarā mūsu ģimenes lūgšanas laikā viens no maniem dēliem norādīja uz manu pilnīgo atkarību no Svētā Gara. Mans vecākais dēls teica Manai sievai Greisai: "Mammu, es negrasos pavadīt tik daudz laika lūgšanā, kā to dara mans tēvs. Es esmu jauns un spēka pilns. Man nav nepieciešamība lūgt tā, kā viņš. Kāpēc man prasīt Dievam palīdzību jebkurā lietā? Es taču daudz ko varu pats izdarīt."

Kad es izdzirdēju šos vārdus, manu sirdi sagrāba žēlums pret manu dēlu-pusaudzi.

Un tā, es biju ļoti godīgs pret viņu.

-Nāc, - teicu es, - tu un tavi brāļi, paskatieties uz savu tēvu un labi paklausieties to, ko viņš teiks. Katrs Korejā zina jūsu tēvu.

Pareizi?

-Jā, - atbildēja viņi.

-Jūsu tēvs tagad ir pašas lielākās draudzes mācītājs pasaulē. Pareizi?

-Jā, viss ir pareizi, tēt, - draudzīgi piekrita viņi.

Tagad paskatieties uz savu tēvu! Reiz es miru no tuberkulozes un neviens dakteris man nespēja palīdzēt vai izārstēt mani. Turklāt, jūsu tēvs bija tik nabadzīgs, ka nevarēja sev atļauties ārstēšanu slimnīcā, lai izietu ārstniecības kursu. Jūsu tēva oficiālā izglītība beidzās jau pēc pirmā apmācības gada vecākajās klasēs. Viņam nebija augsts sociālais stāvoklis; viņa ģenealoģija nemirdzēja no slavenībām; un, kā visparastākajai personībai, man nebija ar ko lepoties. Šajā sakarā jūs arī nevarat lepoties ar savu tēvu. Viņam nav nauda, stāvoklis vai izglītība. Taču, kad es pilnībā paļāvos uz Kungu, paskatieties, ko Viņš priekš manis izdarīja. Vai jums ir zināms manu panākumu noslēpums? Es atvēru savu sirdi Dievam. Es pilnībā biju atkarīgs no Viņa. Ar Dieva palīdzību es turpināju izglītoties pats patstāvīgi. Es lasīju katru grāmatu, kura nokļuva pie manis. Es rūpīgi mācījos, nepārstājot lūgt. Un tagad, pateicoties Dieva žēlastībai, es esmu tas, kas es esmu.

Dēli, ja jūs tikai paļausieties uz saviem pašu spēkiem, izglītību un gudrību, jūs ienirsiet ar galvu šīs pasaules purvā. Neesiet augstprātīgi! Iemācieties būt atkarīgi no Kunga, kā es.

Pēc tam, kad es visu šo pateicu saviem dēliem, man bija apstiprinājums tam, ka viņi ne tikai uzklausīja mani, bet arī saprata šo vārdu nozīmi. Viņu attieksme, kā arī sejas izteiksme, pilnībā izmainījās pēc tam, kad viņi saprata pilnīgas atkarības no Kunga svarīgumu.

Kad es lūdzu, mans jūtīgums tiek trenēts ne tikai Rakstos, bet arī iegremdēšanās Kunga klātbūtnē. Reizēm lūgšanas un sadraudzības laikā ar Viņu, Dieva klātbūtne ir tik tuva, ka es jūtu, ka spēju Viņu aizskart. Un cik atjaunots es jūtos pēc sadraudzības ar savu dārgo Kungu! Kristieša dzīve, jo sevišķi, ja atrodaties mācītāja kalpošanā, var kļūt skumja un pārvērsties rutīnā, ja jums nav šāda veida sadraudzība lūgšanā.

Ja tu neesi pieradis pie šādas sadraudzības, tad tagad ir pats labākais laiks to sākt.

Tieši tagad sāc prasīt Svētajam Garam, lai Viņš padara reālu Jēzus Kristus klātbūtni tev! Lūdz, lai Viņš dod tev jaunu sapratni par Viņa Vārdu. Lūdz, lai Viņš tevi ved jaunā sadraudzības līmenī ar Svēto Garu!