Jēzus Vārds un tu (Kenets Heigins)
30. decembris, 2018 pl. 11:26,
Nav komentāru
Lūk, vēl viens Bībeliskais fakts: Jēzus Vārds pieder katram ticīgajam kā Dieva bērnam.
Šis Vārds nepieder tikai dažiem, tāpat kā Jēzus nepieder tikai dažiem. Nevienam nav lielākas tiesības izmantot Viņa vārdu, kā tev.
Es gribu, lai tu pateiktu balsī: "Nevienam nav lielākas tiesības uz Jēzus vārdu, kā man!" Tici tam, ko tu runā.
Visa vara ir ietverta šajā vārdā. Tu vari teikt: "Jēzus paziņoja: Visu, ko es lūgšu Viņa Vārdā - Viņš man dos. Tāpēc es bezbailīgi ieņemu savu patieso vietu. Es uzlieku rokas slimajiem un runāju: "Jēzus vārdā, slimība, atstāj ķermeni. Un vairāk nekad tam nepieskaries!" Slava Dievam, tev ir tiesības tā rīkoties. Jēzus vārds sen ir tavā rīcībā.
Kristus teica (un tu vari aiz Viņa atkārtot):
"Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli." (Marka 16:17-18)
Kam Jēzus saka šos vārdus? Viņš tos saka ticīgajiem. Šīs zīmes ticīgajiem ies līdzi.
Es bez šaubām pieņemu šo patiesību un darbojos pēc tās, jo Viņš to teica man - un tev arī!
Lai šī patiesība tiktu ierakstīta tavā garā, atkārto balsī sekojošo:
"Viņš man to teica.
Jēzus vārds pieder man.
Jēzus vārdā es uzlieku rokas slimajiem, un tie kļūs veseli.
Jēzus vārds pieder man personīgi.
Jēzus vārds - personīgs īpašums katram ticīgajam.
Nevienam citam nav lielākas tiesības izmantot šo vārdu, kā man. Visa vara debesīs un virs zemes ir ietverta šajā vārdā, un šis vārds pieder man."
Katras kalpošanas beigās mūsu Lūgšanas un Dziedināšanas Skolā mēs dziedam: "Lai tava ticība vienmēr ir darbībā."
Ko tas nozīmē? Bībele saka: "Uzlikt rokas slimajiem, un tie kļūs veseli". Kad tev uzliek rokas, lai tu tiktu dziedināts, sāc ticēt, neskatoties ne uz ko: "Dieva dziedinošais spēks darbojas manī, un es kļūšu vesels."
Reiz es sludināju Pilna Evaņģēlija draudzē Teksasā. Sapulcē bija paralizēts vīrietis ap gadiem piecdesmit, kurš savā dzīvē nebija spēris nevienu patstāvīgu soli.
Es uzliku viņam rokas un sajutu, kā Dieva spēks nonāca pār viņu. Pēc lūgšanas par viņu es gāju lūgt par citiem. Daži cilvēki pacēla viņa kājas, bet kad viņi to palaida vaļā, viņš nokrita uz grīdas. Likās, ka viņam nekļuva necik labāk. Tas viss notika pirmdienas vakarā.
Viņu atnesa arī otrdien - un tieši tāpat pēc tam iznesa. Bet trešdienas vakarā viņš atnāca pats!
Mācītājs palūdza viņam izstāstīt par dziedināšanu. Skatuve bija nožogota, un zālē sēdošie neredzēja viņa kājas. Tāpēc mācītājs teica: "Nāciet šeit, brāli, pie altāra, un pastaigājiet uz priekšu un atpakaļ (bet tas bija augsts un plašs altāris), lai visi jūs redzētu."
Vīrietis uzkāpa uz skatuves un staigāja, tāpat kā to darītu mēs ar tevi. Mācītājs palūdza viņam nokāpt un staigāt pa ejām, bet pēc tam atkal kāpt augšā un izstāstīt, kas notika.
Viņa liecība bija par to, ka, neskatoties uz to, ka viņš nevarēja staigāt, ka viņš dzīvē nekad nebija staigājis, viņš bija pārliecināts, ka Dieva spēks nonāca pār viņu. Viņš stāstīja: "Es gāju gulēt, atkārtojot, ka Dieva dziedinošais spēks darbojas manī. (To arī mēs domājam sakot: "Lai tava ticība būtu vienmēr pieslēgta darbībai"). Es saņēmu šo spēku, kad šodien man uzlika rokas, un tā darbojas, izdziedinot mani. Pirmais, ko es izrunāju nākamajā rītā, pieceļoties no gultas: "Dieva dziedinošais spēks darbojas manī" - un es to turpināju apliecināt."
Trešdien vakarā viņš piecēlās un gāja. Es redzēju, kā viņš lēkāja pa augstajām kāpnēm šajā draudzē. Tikai dienu atpakaļ viņš bija cilvēks, kurš savos četrdesmit astoņos gados nebija spēris nevienu soli, bet šodien viņš skriešus virzījās pa draudzes kāpnēm. Slava Dievam!
Kas būtu noticis, ja viņa ticība neatrastos stāvoklī "kaujas gatavība"? Kas būtu bijis, ja viņš teiktu: "Labi, viņi man uzlika rokas, bet nekas nenotika? " Tā taču nebūtu bijusi ticība, vai ne tā? Tā būtu neticība.
Lai arī tava ticība ir patstāvīgā darbībā, lai saņemtu atbildi uz lūgšanu, ar kuru tu vērsies pie Dieva.