Simtkārtīgas atgriešanas princips (Džerijs Savels)

1. daļa

1972. gadā brālis Koplends mani uzaicināja sludināt Pilna Evaņģēlija Biznesmeņu sapulcē Birmingemas pilsētā, Alabamas štatā. Neilgi pirms šīs sapulces sākuma brālis Koplends teica: "Lidosim uz Birmingemu divas dienas agrāk un pavadīsim šo laiku lūgšanā, pirms sāksies konference. Dievs strādā ar mani attiecībā uz televīziju, un man ir vajadzīgs Kristus prāts, man ir vajadzīga Dieva gudrība attiecībā uz šo jautājumu. Turklāt, Dievs man runāja par to, ka mūsu Kalpošanai ir vajadzīga daudz ātrāka lidmašīna, un tāpat man ir vajadzīga Dieva gudrība attiecībā uz šo. Tāpēc mēs ar tevi brauksim agrāk. Mēs pavadīsim pāris dienas kopā lūgšanā."

Un tā, mēs aizlidojām uz Birmingemu ar brāļa Koplenda mazo lidmašīnu "Sesne 310". Mēs aizbraucām uz Birmingemas viesnīcu, un jau pirmajā vakarā viņš teica: "Es gribu, lai tu ar mani satiktos manā istabā rīt sešos no rīta, un mēs lūgsim kopā un paskatīsimies, ko mēs sadzirdēsim no Dieva attiecībā par šīm lietām."

Es biju ļoti priecīgs, jo tā bija pirmā reize, kad viņš mani uzaicināja lūgt kopā ar viņu. Es biju redzējis, kā viņš publiski lūdza kalpošanās, bet es nekad nebiju ar viņu vienā ēkā viņa personīgās lūgšanas laikā. Parasti, kad viņš lūdza, viņš palika viens.

LŪGŠANU LAIKS KOPĀ AR KENETU KOPLENDU

Nākamajā dienā mēs satikāmies sešos no rīta, un viņš teica: "Lūgsim vienkārši garā. Ja tu kaut ko sadzirdi no Dieva, vienkārši pasaki man to."

Mēs sākām lūgt garā. Es sēdēju viņa numuriņa stūrī un ieraudzīju, ka brālis Koplends nokrita ceļos pie gultas, bet blakus nolika savu pierakstu grāmatu un Bībeli. Viņš lūdza garā, pēc tam laiku pa laikam pāršķirstīja Bībeles lapas. Es nodomāju: "Izskatās labi." Pēc tam arī es nokritu ceļos pie galda un lūdzu garā, un laiku pa laikam pāršķirstīju savas Bībeles lapas.

Viņš kādu laiku lūdza garā, pēc tam citēja pantu no Bībeles, kurš bija saistīts ar Dieva gudrību. Piemēram 1. Korintiešiem ir teikts: "Jēzus kļuva mums par gudrību." Pēc tam viņš atvēra Jēkaba vēstuli, kur ir teikts: "Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai izlūdzas to no Dieva, kas visiem dod bagātīgi un bez pārmetumiem, un tā viņam tiks dota."

Viņš sāka meklēt tās Rakstu vietas, kuras bija saistītas ar to, par ko viņš ticēja Dievam, un pēc tam viņš citēja tās. Kad viņš tās pasludināja, es atvēru tieši tos pašus pantus un tāpat arī tos lasīju. Klusu, bet es vienkārši sekoju viņam un lasīju tos laikā, kad viņš tos izteica balsī.

Brīžiem istabā iestājās klusums. Es pievērsu uzmanību tam, ka viņš apklusa un klausījās. Tajā pirmajā rītā mēs kopā pavadījām tieši divas stundas. Pēc tam viņš teica: "Labi, bet tagad savedīsim sevi kārtībā un dosimies brokastīs."

Nākamajā rītā mēs darījām to pašu. Mēs satikāmies sešos no rīta un darījām to pašu, ko pirmajā dienā.

Tajā rītā pēc brokastīm viņš mani pasauca uz savu numuriņu un teica: "Es ticu, ka saņēmu sapratni no Dieva attiecībā uz to, kā sākt televīzijas kalpošanu. Es saņēmu bāzes formātu."

Pēc tam viņš teica: "Es ticu Dievam, ka mēs samaksāsim skaidrā naudā. Būs nepieciešams daudz naudas tam, lai izietu ēterā televīzijas stacijā Dalasā. Bet es ticu, ka man ir sapratne no Dieva attiecībā uz šo jautājumu. Bet pirmkārt mums ir nepieciešamība iesēt sēklu  tam,  lai saņemtu ražu televīzijas rēķinu apmaksai."

Protams, es piekritu visam, bet vairāk par visu, es ļoti gribēju sadzirdēt, kā viņš to plānoja izdarīt. Es mācījos vērsties pēc Dieva gudrības, un es mācījos izmantot šo gudrību pēc tam, kad saņēmu to.

Viņš teica: "Mums ir vajadzīga nauda televīzijas programmu apmaksai, un mums ir vajadzīga nauda jaunajai lidmašīnai. Tu zini, ka es neaizņemos naudu. Mēs maksājam skaidrā par visu, ko darām. Acīmredzot, ka šajā gadījumā pirmkārt ir jāiesēj sēkla. Es iesēšu savu pašu labāko sēklu. Pati labākā sēkla, kura man ir šodien - tā ir mana lidmašīna. Es atdošu savu lidmašīnu."

KĀ MĒS ATGRIEZĪSIMIES MĀJĀS?

Parasti, kad viņš kaut ko teica, kad grasās kaut ko atdot, viņš to darīja uzreiz. Tāpēc mani uztrauca, kā mēs nokļūsim atpakaļ mājās. Es neteicu: "Slava Dievam!" Es vienkārši turpināju klusēt un uzvesties tā, it kā es būtu pilnīgā vienprātībā ar viņu. Reizēm cilvēki nezina, ka jūs esat neziņā, ja jūs vienkārši turpināsiet klusēt.

Viņš teica: "Dievs man pateica sludinātāja vārdu, kuram Viņš grib, lai es atdotu lidmašīnu. Es viņam piezvanīšu tieši tagad, un pateikšu viņam to, ko Dievs man teica."

Viņš pazvanīja mūsu draugam - sludinātājam, kurš dzīvoja Ārlingtonas pilsētā. Es izdzirdēju, kā viņš teica: "Džo Nei, te Kenets."

Es zināju, ka Džo ticēja par savu personīgo lidmašīnu. Es nedzirdēju, ko viņš atbildēja, kamēr brālis Koplends viņam to teica. Faktiski brālis Koplends pagrieza klausuli pret mani, un pat no attāluma varēja dzirdēt, kā Džo iesaucās. Viņš vienkārši kliedza. Es varu iedomāties, kā viņš šajā brīdī dejoja un skraidīja apkārt.

Pēc tam brālis Koplends teica: "Džo, mums vajag atgriezties mājās, un tad mēs izdarīsim visu nepieciešamo, lai atdotu šo lidmašīnu tev. Bet pirms to atdot tev, es gribu saremontēt dzinējus."

Es vienkārši sēdēju klusumā. Mana nākamā doma bija: "Ja tu grasies atdot šo lidmašīnu, tad kāpēc vēl tērēt naudu uz to? Lai Džo remontē dzinējus". Brālis Koplends nolasīja manas domas. Viņš teica: "Es zinu, par ko tu domā."

Es jautāju: "Par ko?"

Viņš atbildēja: "Tu domā, ka ja es grasos atdot šo lidmašīnu, kāpēc tad uz to tērēt vēl naudu."

Es atbildēju: "Tieši par to es arī domāju. Es nekad iepriekš neko līdzīgu neesmu dzirdējis". Viņš ne tikai sludināja labklājību, viņš ne tikai sludināja sēju un pļauju, viņš dzīvoja tajā katru savas dzīves dienu. Ne tikai aiz tribīnes, bet arī katras savas dzīves sfērā.

Jums ir jāsaprot, ka tajā laikā es neatrados vienādā finansiālā līmenī ar brāli Koplendu. Es tajā laikā ticēju par to, lai uz mana galda būtu ēdiens, un es ticēju par to, ka man būs uzvalks. Es ticēju, ka man būs nauda, kuru es varēšu atstāt savai sievai un mūsu mazajām meitām, kamēr manis nebūs mājās. Es ticēju par to, lai nomaksātu īri par dzīvojamo platību, bet viņš tajā laikā jau atdeva lidmašīnas. Es teicu: "Kāpēc tērēt šai lidmašīnai vēl vairāk naudas, ja tu to grasies atdot?”