Dievs pagodinājis (Dereks Prinss)

1.daļa

Un tā, mēs izskatījām Dieva plānu mūsu dzīvei, kurš iziet no mūžības, iet cauri laikam un atgriežas mūžībā. Mēs ieraudzījām, ka šis plāns atklājas septiņos secīgos posmos. Mēs jau izskatījām pirmos sešus posmus, un es vienkārši īsumā tos uzskaitīšu. Pirmie trīs posmi notika mūžībā, pirms laiku iesākuma: pirmkārt, Dievs mūs nozīmēja; otrkārt, Dievs mūs izredzēja; treškārt, Viņš mūs iepriekš nolēma. Ceturtais posms pāriet no mūžības uz laiku: Dievs mūs aicināja. Un tad,  kad mēs pozitīvi reaģējam uz Dieva aicinājumu, tad seko piektais posms: Dievs mūs glābj. Pēc tam sestais posms: Dievs mūs taisno, iemaina mums Kristus taisnību.

Tagad mēs izskatīsim septīto un pēdējo posmu: Dievs mūs ir pagodinājis.

Pāvils saka (Romiešiem 8:30): "...bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis."

Pāvils neapstājas uz to, ka Dievs mūs glāba, bet pēc tam taisnoja, bet viņš pāriet uz to faktu, ka Dievs mūs ir pagodinājis.

Ir ļoti svarīgi ieraudzīt, ka tas viss jau ir noticis, un visi darbības vārdi ir pagātnes formā. Jūs ticat, ka Dievs jūs glāba - tas ir brīnišķīgi! Tāpat arī jūs varat ticēt, pamatojoties uz tām Rakstu vietām, ka Dievs jūs ir taisnojis. Un,  ja jūs varat noticēt, ka Dievs jūs ir taisnojis, tad, pamatojoties uz tām pašām Rakstu vietām,  jūs varat būt pārliecināti, ka Dievs jūs ir pagodinājis! Neatdodiet to nākotnei. Nākotnē mūs sagaida kaut kas brīnišķīgs, bet būt pagodinātam - tas attiecas uz mums tagad, laikā, kas ir šī dzīve. Un tā, glābšana ved uz taisnošanu, bet taisnošana ved uz pagodināšanu.

Iepriekš es devu skaidrojumu manam mīļākajam izteicienam: būt taisnotam nozīmē kļūt taisnam, it kā es nekad nebūtu grēkojis. Man tika iemainīta Dieva taisnība kā dāvana,  pamatojoties uz manu ticību Kristum.

Kādu izskaidrojumu mēs varam dot vārdam "pagodināts" vai "pagodināšana"? Es teiktu, ka būt pagodinātam nozīmē dalīties ar Kristu Viņa godībā. Jēzus pirms devās uz krustu, lūdza Tēvam, pravietiski sakot par Saviem mācekļiem (Jāņa 17:22): "Un to godību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi būtu viens, tāpat kā Mēs esam viens." (Jaunais tulkojums)

Pievērsiet uzmanību, ka tas nenotiks kaut kad, tas jau ir noticis. Tas kļuva pieejams caur Viņa nāves upuri un uzvarošo augšāmcelšanos.

Kad jūs ieejat Dieva pilnīgajā plānā, tad jūs varat teikt trīs lietas: Dievs mani glāba, Dievs mani taisnoja, Dievs mani pagodināja, izmantojot tam visam pagājušo laiku - ne nākamo, bet pagājušo. Tas jau notika, tas tagad jau ir jūsu.

Mēs esam taisnoti caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Pāvils to izskaidro Romiešiem 4:23-25. Viņš runā par to, ka Ābrahāms noticēja Dievam, tāpēc tas viņam tika pielīdzināts par taisnību (22.pants). Pēc tam viņš turpina: "Bet ne jau viņa (Ābrahāma) dēļ vien ir rakstīts, ka tas viņam pielīdzināts, bet arī mūsu dēļ, kam tas tiek pielīdzināts, kas ticam Tam, kas mūsu Kungu Jēzu uzmodinājis no miroņiem. Viņu, kas nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti."

Jēzus ar Savu nāvi samaksāja par mūsu grēkiem, bet Viņa augšāmcelšanās no mirušajiem atnesa mums attaisnošanu.

Un tad, kad Dievs augšāmcēla Jēzu no miroņiem, Viņš atcēla divus cilvēciskos tiesu spriedumus - laicīgo romiešu gubernatora tiesu un reliģiozo jūdu tiesu. Abas tiesas notiesāja Jēzu uz nāvi un sekoja tam, kā lēmums tiks izpildīts. Bet trešajā dienā, kad akmens bija no kapa novelts, cilvēki saprata, ka Dievs augšāmcēla Jēzu no mirušajiem un izveda no kapa - Dievs atcēla divus cilvēciskos tiesu spriedumus. Un būtībā Viņš teica sekojošo: "Tas patiešām ir Mans Dēls, tas patiešām ir apsolītā Mesija. Viņā nebija grēka, Viņš ir pilnībā taisns. Nāves važas nevar viņu noturēt."

Un tā augšāmcelšanās pierādīja Jēzus taisnību. Bet tāpat arī tā pierāda mūsu taisnību, jo mūsu vaina bija uzlikta Viņam, un Viņš nomira, uzņemot mūsu vainu. Kad mēs uzticam sevi Viņam, ticot Viņam, tad Viņa taisnība tiek mums iemainīta. Un tad,  kad mēs identificējamies ar Viņu, tad arī mūsu tiesības uz taisnību un mūžīgo dzīvību ir apstipgrinātas ar Viņa augšāmcelšanos.