Dievs pagodinājis (Dereks Prinss)

2.daļa

Bet Dievs neapstājās pie augšāmcelšanās. Viņš ņem mūs no augšāmcelšanās uz paaugstināšanu, un pateicoties paaugstināšanai mēs esam ne tikai attaisnoti, bet arī pagodināti. Ļaujiet man pateikt šo vēlreiz: Mēs esam taisnoti caur Jēzus augšāmcelšanos, bet pagodināti mēs esam caur paaugstināšanu. Pāvils ļoti skaidri par to runā vēstulē efeziešiem 2:4-6: "Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs."

Pievērsiet uzmanību, ka trīs Dieva paveiktas darbības ir pieminētas pagātnes laikā: Viņš mūs darījis dzīvus līdz ar Kristu, Viņš mūs ir uzmodinājis līdz ar Kristu, Viņš mūs ir paaugstinājis debesīs līdz ar Kristu. Kur sēž Kristus? Viņš sēž uz Dieva troņa. Ja mēs esam sēdināti līdz ar Viņu, tad kur mēs sēžam? Uz Dieva troņa. Kāds tulkojums saka tā; "Viņš paaugstinājis mūs tronī līdz ar Viņu." Tas dod patiesu attēlu. Un tas viss ir kā rezultāts mūsu identifikācijai ar Jēzu Viņa nāvē, apbedīšanā, augšāmcelšanā un paaugstināšanā. Caur Viņa augšāmcelšanos mēs esam taisnoti. Bet caur Viņa paaugstināšanu mēs esam pagodināti. Mēs atrodamies godībā kopā ar Viņu, un tas viss ir pagātnes laikā, t.i. jau paveikts.

Iepriekš mēs jau runājām par to, ka Ījabs uzdeva jautājumu: "Kā mirstīgais cilvēks var būt taisns Dieva priekšā?" Ījaba grāmatā ir pravietiska vieta, un es esmu pārliecināts, ka šo vārdu izteikšanā cilvēks līdz galam nesaprata to nozīmi, bet tie zīmē lielisku attēlu. Ījaba 36:7: "Viņš (Dievs) neatrauj Savu acu skatu no taisnā..."

Atcerieties, ka runa iet par jums, jo jūs kļuvāt taisni pēc ticība uz Jēzu Kristu.

"Viņš neatrauj Savu acu skatu no taisnā, un ķēniņiem tronī Viņš nodrošina paļāvīgu sēdēšanu, lai viņi būtu paaugstināti."

Vai tas nav lieliski? Tā nav tikai augšāmcelšana, tā ir pagodināšana, tā ir paaugstināšana tronī. Redziet, šis noslēpums, apslēptā Dieva gudrība. Pāvils par to runā 1. vēstulē korintiešiem 2:1-2: "Un tā arī es, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, nesdams jums Dieva liecību. Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu."

Visupirms Pāvils noliek malā visu dabīgo, cilvēcisko, intelektuālo, zināšanās iegūto. Bet pēc tam no sestā līdz septītajam pantiņam saka: "Bet ir cits gudrības veids, kuru mēs sludinām": "Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne ar šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai, bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību..."

Vai nav skaisti šie vārdi? "Noslēpumā apslēpto Dieva gudrību". Vai arī jums to negribētos zināt?!

"...ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai celtu mūs godā."

Pievērsiet tam uzmanību. Pirms laiku iesākuma Dievam bija šīs brīnišķīgais plāns no septiņiem posmiem, un pēdējais posms bija pagodināšana, bet mūsu gods nāk caur noslēpumu, kas apslēpts Dieva gudrībā. Tas neatbilst dabīgajam, miesīgajam prātam, tas nenāk caur grāmatu lasīšanu.

Caur ko tas nāk? - caur Krustu. Caur Jēzus Kristus iepazīšanu, un Viņa iepazīšanu kā krustā sisto.

Krusts - tās ir vienīgās durvis uz noslēpumu, kurā apslēpta Dieva gudrība. Atslēga ir mūsu identifikācijā. Jēzus identificēja sevi ar mums mūsu vainā, un uzņēmās mūsu sodu. Un mums sevi ir jāidentificē ar Viņu Viņa nāvē, Viņa apbedīšanā, Viņa augšāmcelšanā un Viņa paaugstināšanā.

Un tad, kad mēs nonākam līdz paaugstināšanai, tad mēs ieejam godībā kopā ar Viņu. Šīs gudrības noslēpuma mērķis - mūsu vienotība ar Dievu, ar Viņa godību, un tas attiecas uz mūsu dzīvēm šeit un tagad. Tas nosaka mūsu attieksmi un mūsu pašu dzīves būtību. Kad jūs to ieraudzīsiet, tad jūs dzīvosiet savādāk.

Pāvils vēstulē kolosiešiem 3:1-4 raksta: "Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā."

"Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši..." Atceraties, es jums apsolīju pilnīgas pārliecības un drošības vietu Dievā? Lūk,  tā - jūs esat miruši. Jēzus nāve pie krusta pielika punktu visai vecajai grēcīgajai dzīvei. Ja jūs esat nomiruši kopā ar Viņu, tikāt apglabāti kopā ar Viņu, tad arī jūs augšāmcēlaties kopā ar Viņu un kopā ar Viņu esat paaugstināti tronī. Jūsu dzīve ir paslēpta līdz ar Kristu Dievā. Vai jūs varat iedomāties vēl drošāku vietu, kā dzīvot, apslēptam līdz ar Kristu Dievā? Kādu kaitējumu jums var nodarīt? Kāds ļaunums jūs var skart? Ko sātans var veikt pret jums, ja jūsu dzīve ir apslēpta līdz ar Kristu Dievā? Un pēc tam Pāvils turpina: "Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu."

Vienkārši satveriet šo faktu. Kristus ir jūsu dzīvība! Šie vienkāršie vārdi var izmainīt visu jūsu dzīves uztveri. Tā ir Dieva brīnišķīgā plāna virsotne. Neliedziet sev to, jo tā taču ir pilnīgas drošības un pārliecības vieta.