Pāri visam (Glorija Koplenda)

1. daļa

Daudzi kristieši būs šokēti, kad nokļūs debesīs un uzzinās par to, kas viņiem piederēja, kad viņi vēl dzīvoja uz zemes. Viņi ieraudzīs bagātību Dieva godībā, kuru Dievs gribēja izliet pār viņiem, un sapratīs, ka viņi ir nodzīvojuši savu laiku uz šīs planētas, dzīvojot daudz zemāk par savām dievišķajām privilēģijām.

Viņi sapratīs, ka paši atteicās no pārdabiskās pārpilnības, kas pieder viņiem Jēzū Kristū, jo ļāva cilvēkiem pārliecināt viņus domāt par labklājību tā, kā par to domā šī pasaule, tā vietā lai domātu tā, kā par to Bībelē runā Dieva Vārds.

Es jums pateikšu, ka tad,  kad lieta skar finansiālo pārpilnību, Dievs domā lielās kategorijās! Tas, ko Viņš domā par mūsu labklājību, un tas, kā Viņš grasās to nodot mums, ir daudz augstāk par pasaules domāšanu un pasaules ceļiem, cik "augstākas debesis ir pār zemi." (Jesajas 55:9) Pat Vecās Derības laikā  Dievs varēja izraēliešiem atnest labklājību, kas pārspēja visu, ko viņi varēja lūgt vai domāt. Viņš spēja atbrīvot viņus no nabadzības un verdzības Ēģiptē un ievest viņus sudraba un zelta pārpilnībā. (Psalmi 105:37) Viņš varēja nodrošināt viņiem nepieciešamo zemi, kurā nebija trūkumu, kur viņiem nekā netrūktu, un svētīt tos ar spēku iemantot bagātību. (5. Mozus 8:18)

Ja Dievs to varēja izdarīt Vecajā Derībā, padomājiet par to, ko Viņš var izdarīt mums, ticīgajiem, Jaunajā Derībā! Atšķirībā no Vecās Derības izraēliešiem, par kuriem runā Bībele, kā par Dieva kalpiem, mēs esam no augšas dzimušie Dieva dēli un meitas. Mēs visā esam Kristus līdzmantinieki, kas Viņam pieder!

Kā paklausīgi Dieva bērni, mēs atrodamies tādā pašā finansiālajā stāvoklī, kā vecākais brālis līdzībā, kuru Jēzus stāstīja Lūkas evaņģēlija 15. nodaļā. Jūs zināt šo stāstu. Tur tiek stāstīts par bagāto tēvu, viņa diviem dēliem un mantojumu.

Līdzības sākumā ir teikts, ka jaunākais dēls paprasīja tēvam dot viņa mantojuma daļu, kas tam pienākas. Pēc tam, kad viņš izputēja un patiešām nonāca starp cūkām, viņš atgriezās, nožēloja grēkus, un tēvs viņu pieņēma ar atplestām rokām, par godu viņam nokāva labi barotu teļu un sarīkoja viesības.

Kad vecākais dēls atgriezās no darba laukā un uzzināja, kāpēc notiek svinības, viņš apskaitās un teica savam tēvam: "Tu man pat kazlēnu neesi devis, lai es ar draugiem palīksmotos. Bet šis tavs dēls, kas tavu mantu aprija, uzdzīvodams ar netiklēm, nu ir pārnācis mājās, un tu liki nokaut viņam barotu teļu." (Lūkas 15:29-30, jaunais tulkojums)

"Bet viņš tam sacīja: dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs." (Lūkas 15:31)

Ir skaidrs, ka vecākais dēls nesaprata savas tiesības un privilēģijas, kuras likumīgi piederēja viņam. Viņš nesaprata, ka būdams sava tēva dēls, viņam jau piederēja viss, kas piederēja viņa tēvam. Visi ganāmpulki piederēja viņam tieši tāpat, kā tie piederēja viņa tēvam.

Tieši tas pats skar arī mūs, Dieva paklausīgos bērnus. Tā kā mēs esam Kristū, viss, kas ir mūsu Tēvam, tagad ir mūsu. Un ar to ir daudz kas pateikts, jo pār visu šo valda Dievs.

Runa ir par To, Kurš valda pār visiem nekustamajiem īpašumiem! Dievs valda pār visu zemi un visu, kas to piepilda. Viņam pieder visi zvēri pa tūkstošiem kalnos. (Psalmi 50:10) Viņam pieder sudrabs un zelts (Hagaja 2:8) un visa pārējā šīs zemes bagātība. Un Viņš to ir padarījis pieejamu mums - Saviem dēliem un meitām.

Tas nebija domāts velnam un viņa sekotājiem. Dievs radīja šīs planētas bagātību  Savai ģimenei, un Viņš grib, lai mums tā pārpilnībā piederētu, Viņš grib, lai jūs, Viņa bērni, būtu nodrošināti visu bagātīgi baudīt (1. Timoteja 6:17)

Dievs grib, lai jums būtu tik daudz naudas, lai jūs varētu atbraukt uz ticīgo konferencēm, piemēram, jebkurā laikā, kad vien gribētu. Viņš negrib, lai jūs paliktu mājās tāpēc, ka jums nav ko samaksāt par benzīnu, lai nokļūtu uz konferenci. Viņš grib, lai jūs varētu nopirkt biļetes lidmašīnai  visai savai ģimenei un apmestos labā viesnīcā. Turklāt, Viņš grib, lai jūs tā uzplauktu, lai jūs varētu visus šos izdevumus apmaksāt vēl kādam citam un paņemt šos cilvēkus līdzi!