Pāri visam (Glorija Koplenda)

DIEVS NAV NABAGS

Jūs varētu teikt: "Tas jau līdzinās dārgam dzīves veidam."

Tas ir normāli, Dievs to var Sev atļauties. Viņš pat tuvu nelīdzinās nabagam. Viņš var atnest jebkuru naudas summu bez jebkādām problēmām. Viņa vienīgā problēma bija pamudināt Savus ļaudis ticēt Viņam par to un rīkoties, pamatojoties uz to, ko Viņš teica savā Vārdā: "Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm." (Salamana pamācības 10:22)

"Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību." (2. Korintiešiem 8:9)

"Bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem." (Salamana pamācības 13:22)

"Bet grēciniekam Viņš piešķir grūto darbu visu savākt un sakrāt kopā un pēc tam atstāt tam, uz ko Dievam ir labs prāts." (Salamans mācītājs 2:26)

"Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz ikkatru labu darbu." (2. Korintiešiem 9:8, jaunais tulkojums)

Pārāk bieži, tā vietā lai vienkārši ticētu šiem pantiem ar visus savu sirdi, mēs, Dieva ļaudis, cenšamies intelektuāli izskaitļot, kā tos īstenot. Mēs vēršamies pie ierobežotās cilvēciskās sapratnes, skatāmies uz mūsu dabīgajiem apstākļiem - uz mūsu darbu, uz mūsu bankas rēķinu, uz ekonomiku vai kaut ko citu - un domājam: "Kā es varētu kļūt bagātāks? Kā es varētu savākt naudu, lai apmaksātu savu māju vai samaksātu skaidrā naudā par jaunu mašīnu? Kad es kādreiz varēšu atļauties finansēt kāda kalpošanu?"

Tāda domāšana grauj mūsu ticību, jo tā ir sakoncentrēta uz "es, man, mans". Tas nozīmē, ka es esmu savs avots un no manis ir atkarīgs, cik man būs nauda. Bet tas tā nav.

Dievs - mūsu avots!

Viss, kas mums ir jāizdara, tas ir ticēt Viņam, atdot savu dzīvi un resursus Viņa rokās un ļaut Viņam mūsu labā izdarīt to, ko ko Viņš izdarīja Mateja evaņģēlijā 14. nodaļā  zēnam, kurš atdeva Jēzum savas pusdienas. Vai esat kādreiz lasījuši šo stāstu? Dievs pavairoja tā puisēna pusdienas, kuras sastāvēja no pāris zivtiņām tik spēcīgi, ka tas pabaroja ne tikai tūkstošiem cilvēku, bet savāca vēl divpadsmit grozus ar pāri palikušajiem gabaliem, kurus šis puisēns aiznesa mājās.

Vai Dievs darīs kaut ko līdzīgu šodien mums, ticīgajiem?

Protams, ka darīs! Viņš ir mūsu Debesu Tēvs. Viņš grib, lai mēs uzplauktu pāri tam, kas ir iespējams šajā dabīgajā pasaulē. Viņš vienkārši grib, lai mēs atbrīvotu savu ticību un dotu Viņam tādu iespēju.

Diemžēl daudzi ticīgie tā arī nekad nedara šo.

Viņi var atbrīvot savu ticību  kaut kam maziņam, tādam,  kura īstenošanu viņi var gaidīt savā prātā. Viņi var ticēt, ka Dievs palīdzēs viņiem ar maksājumiem par viņu māju. Bet viņi nekad neiziet ārpus tā robežām, ko uzskata par "saprātīgu". Piemēram, viņi netic par to, ka varēs ar vienu reizi nomaksāt hipotekāro maksājumu par savu māju, kas ir uz trīsdesmit gadiem.

Protams, es saprotu, ka katram ir jāsāk ar to, kur viņš tagad atrodas. Mums ar Kenetu tas bija jādara pašiem. Kad tikko mēs sākām staigāt ar Dievu, mēs vienkārši ticējām uz Viņu par to, ka mums būs nauda tam, lai laikā varētu samaksāt rēķinus, turklāt, mums bija kaudze ar parādiem, un ticēt par savlaicīgu rēķinu apmaksu mums bija grūti. Pēc tam, kad mēs pievērsāmies Dieva Vārdam, mēs sākām ticēt, ka Dievs pilnībā mūs izvedīs no parādiem. Mēs sākām uzticīgi atdot desmito tiesu un ziedot. Pēc vienpadsmit mēnešiem, lai gan dabīgajā pasaulē mēs nevarējām saprast, kā tas varēja notikt, mēs pilnībā atbrīvojāmies no parādiem.

Šodien mēs dzīvojam tādā mājā, par kādu es pat nesapņoju tajās dienās, un mēs neko par to neesam parādā. Tāpat arī mēs varējām apmaksāt ļoti daudz lietas citiem cilvēkiem. Dievs pavairoja mūsu resursus tik spēcīgi, ka mēs varam šodien sēt vairāk. Mēs patiešām esam bagātīgi svētīti!