Sēja un pļauja ir visas Valstības principu platforma (Bils Vinstons)

2.daļa

Dievs vēlas, lai mēs būtu pilni ar ticību uz Viņu un uz Viņa Vārdu,  un dzīvotu bezrūpīgi. Dievs grib, lai mēs visu savu zūdīšanos uzliktu Viņam, jo Viņš rūpēsies par mums. (1. Pētera 5:7). Viņš ir mūsu Tēvs, un Viņš mūs mīl vairāk, kā jebkurš cits šajā pasaulē.

Nav nozīmes tam, cik slikti izskatās tas, ko teica mums ārsts, vai tas, ko izdarījuši mūsu bērni, vai tas, kā izskatās mūsu finansiālais stāvoklis. Mums vienalga nav jāraizējas. Kad mēs raizējamies, mēs atveram durvis ienaidniekam. Pēc tam viņš ienāk un atnes šaubas attiecībā uz to, ko mums ir apsolījis Dievs. Viņš mums cenšas pateikt, ka Dievs negrib svētīt. Bet Dieva griba nav mainījusies. Viņš vienmēr grib, lai mēs būtu veseli, Viņš vienmēr grib, lai mūsu bērni sekotu Viņam, Viņš vienmēr grib, lai mums ir vairāk nekā pietiekami. Mēs vienkārši esam iestrēguši.

Mums ir jāraugas,  vai mēs neraizējamies, un tāpēc mums ir jāliek Dieva Vārds pirmajā vietā mūsu dzīvēs un jāredz sevi saņemam Dieva svētības. Un tikai tad iesēto Dieva Vārdu mūsos neviens nevarēs iznīcināt, un Tas obligāti atnesīs augļus mūsu dzīvē.

Lūkas evaņģēlijā 21:26 Jēzus teica, ka pēdējās dienās cilvēkiem sirds pamirs izbailēs. Viņš nerunā par cilvēkiem, kuri piedzīvos sirds lēkmes, Viņš runā par cilvēku sirdīm, kuras baiļu dēļ nav spējīgas darīt to, kas tiem ir nepieciešams. Bailes apstādina ticību, bet ticība ir nepieciešama Valstībai, lai ražotu.

Dievs ir dāsns, un Viņš dod dāsni. Marka 4:20 ir teikts, ka tad kad mēs "dzirdam vārdu un pieņemam to" mēs "nesam augļus, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtkārtīgus". Pievērsiet uzmanību:  Jēzus saka, lai mēs klausītos Vārdu, bet ne šīs pasaules ziņas. Lūk,  kāpēc Viņš teica: "Ievērojiet, ko jūs dzirdat!" (24.pants) Mēs nevaram klausīties visu pēc kārtas. Mums nav jāklausās tās lietas, kuras apstādinās mūsu sirdis attiecībā uz to, lai radītu.

Viss, kas mums ir nepieciešams, tas ir pastāvīgi sēt Vārda sēklu mūsu sirdīs. Jēzus teica: "Tāpat ir ar Dieva Valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā. Un, kad augļi ienākušies, tad Viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt." (Marka 4:26-29)

Mums ir vitāli svarīgi sēt Vārda sēklu, bet tāpat arī mums ļoti svarīgi ir novākt šīs sēklas ražu. Ja mēs sējam Vārdu un ieliekam to mūsu sirds augsnē, bet nedarbojamies atbilstoši tam līdz tam brīdim, kamēr pilnībā šī sēkla nav nogatavojusies, tad ienaidnieks šo Vārdu mums nozags. Šis vārds būs neefektīvs mūsu dzīvē.

30.-32. pantā Jēzus turpina: "Kam mēs Dieva Valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā mēs to tēlosim? Kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, ir mazākais no visām sēklām virs zemes, un, kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks par visiem dārza augiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt."

Dievs ir pārdabiskais nodrošinātājs, un Viņa nodrošinājums priekš mums ir pieejams tik, cik mēs ticam Viņam un Viņa Vārdam. Viņš negrib, lai mēs runātu, kas pagadās. Dievs grib, lai mēs sētu Vārda sēklu un turpinātu rīkoties un domāt tā, kā Viņš, un tad Viņš pavairos šo sēklu mums tā, ka tā nodrošinās ne tikai mūs un mūsu ģimenes, bet arī tūkstošiem citu cilvēku.

Bībele skaidri saka, ka izteiktais Dieva Vārds ir spēks. Viss, kas atnāk un aiziet, ir mūsu izrunāto vārdu radīts, jo to, ko mēs runājam, to arī pļaujam. Salamana pamācībās 18:2: "Vīram tiek atmaksāts saskaņā ar to, kā viņa mute runājusi, un viņš tiek paēdināts ar viņa lūpu iegūtiem augļiem".

Psalmos 50:23 ir teikts: "Kas pienes pateicību kā upuri, tas godā Mani, un kas seko savam ceļam, tam Es rādīšu pestīšanu." (No krievu val.)

Pestīšana, uzplaukums, dziedināšana un visas svētības atnāk caur iesēto Vārda sēklu mūsu sirdī, mūsu dzīvē, cilvēkos un situācijās mums apkārt.